Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 14. septembra rīkojums Nr. 617 "Grozījumi Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2004., Nr. 148 (3096) https://www.vestnesis.lv/ta/id/93749

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.618

Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Latvijas infektoloģijas centrs" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" izveidošanu

Vēl šajā numurā

17.09.2004., Nr. 148 (3096)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 617

Pieņemts: 14.09.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.617

Rīgā 2004.gada 14.septembrī (prot. Nr.52 19.§)

Grozījumi Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu

 

Izdarīt Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu”) šādus grozījumus:

1. Izteikt koncepcijas kopsavilkuma tabulas “Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam” rindu “Valsts komercsabiedrības” šādā redakcijā:

“Valsts komercsabiedrības

Valsts ārstniecības iestādes

Darbības īpatnību nav

Valsts profesionālās izglītības iestādes

Darbības īpatnību nav”

2. Izteikt koncepcijas informatīvās daļas 5.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.2. VALSTS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES,  MĀCĪBU UN PĀRAUDZINĀŠANAS IESTĀDES

Valsts profesionālo izglītības iestāžu — skolu — darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu likumos, valsts profesionālās izglītības standartos un citos normatīvajos aktos noteikto profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu.

Iestāžu skaits pa ministrijām

Izglītības un zinātnes ministrija — 40 (2 no tām — mācību un pāraudzināšanas iestādes)

Zemkopības ministrija — 35

Kultūras ministrija — 14

Veselības ministrija — 6

Labklājības ministrija — 1

Labklājības ministrija un Veselības ministrija visas to padotībā esošās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes ar 2004.gada 1.jūliju nodos Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Zemkopības ministrija visas tās padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes ar 2004.gada 1.jūliju nodos Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Esošais juridiskais statuss

Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma. Nozares iestādes ir budžeta iestādes, kas atrodas ministriju pārziņā.

Piedāvātais juridiskais statuss

Budžeta iestāde

Valsts kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

Budžeta iestāde


Iestādes padotības īstenošana

Valsts profesionālās izglītības iestādes un MPI ir ministrijas pakļautībā esošas iestādes.

Iestādes nolikumu apstiprina attiecīgais ministrs.

Iestādes vadība

Iestādes direktoru amatā ieceļ ministrs.

Iestādes darbības plānošana

Iestāžu stratēģisko darbības pamatvirzienu noteikšanu nodrošina ministrija, kura ir atbildīga par attiecīgās apakšnozares politikas izstrādi.

Profesionālās izglītības sadarbības padome veicina lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz profesionālo izglītību, kā arī veicina profesionālās izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, lai sekmētu profesionālās izglītības attīstību.

Iestādes gada darbības plānu un budžeta projektu izstrādā iestādes direktors un apstiprina ministrs.

Nozares iestādē pastāv definēta algu sistēma. Profesionālās izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu un citu nodarbināto darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

Iestādes finansēšana

Iestāžu finansiālais nodrošinājums veidojas no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumiem par iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Nozares iestādēm ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību nozarē, kas atbilst specializācijai un veicina iestādes uzdevumu īstenošanu.

Atskaitīšanās

Iestāde par darbu atskaitās attiecīgajai ministrijai.

Kontrole

Ministrs nodrošina kontroli ar ministrijas starpniecību:

1) veicot finanšu un saimnieciskās darbības kontroli;

2) izvērtējot iestādes darbības tiesiskumu un lietderību.

Valsts kapitālsabiedrība


Iestādes padotības īstenošana

Izglītības un zinātnes ministrija ir kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja.

Kapitālsabiedrības statūtus apstiprina valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Iestādes vadība

Kapitālsabiedrības valdi ieceļ amatā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitālsabiedrībā tiek veidota valde.

Iestādes darbības plānošana

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā nozares attīstības politiku.

Kapitālsabiedrības gada darbības plāna un budžeta projekta izstrādāšanu nodrošina valde, un tos apstiprina valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Iestādes finansēšana

Kapitālsabiedrības darbības finansiālais nodrošinājums veidojas no

ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo.

Atskaitīšanās

Iestāde par darbu atskaitās ministrijai, kura apstiprina gada pārskatu.

Kontrole

Ministrs nodrošina kontroli ar ministrijas starpniecību: 1) ieceļot zvērinātu revidentu; 2) izvērtējot gada pārskatu.”

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministra vietā —  zemkopības ministrs M.Roze

 

(Ministru kabineta

2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147

Grozījumi izdarīti ar

Ministru kabineta

2004.gada 14.septembra rīkojumu Nr.617)

Koncepcijas par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerclikums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas — pakļautību un pārraudzību.

Tādējādi to valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss, kuri ir ministriju pārziņā un darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē (turpmāk — nozares iestādes), neatbilst minētajiem likumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.februāra komitejas sēdē nolemtajam, par augstākās izglītības un zinātnes nozari tiks noformēta atsevišķa koncepcija un virzīta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.8 1.§ 2.5.apakšpunkts).

Attiecībā uz pašvaldību padotībā esošajām nozaru iestādēm koncepcijai ir ieteikuma raksturs.

2. Piedāvātais risinājums

Izvērtējot situāciju, ir konstatēts, ka nav lietderīgi noteikt jaunu juridisko statusu. Nepieciešams izvērtēt nozares iestāžu atbilstību likumos noteiktajam juridiskajam statusam, ņemot vērā šo iestāžu darbības īpatnības. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nozares iestādes iespējams veidot kā:

1) tiešās pārvaldes iestādes:

a) valsts aģentūras;

b) citas tiešās pārvaldes iestādes, kas Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktas kā budžeta iestādes (turpmāk — budžeta iestādes);

2) valsts kapitālsabiedrības.

Budžeta iestādes statuss ir attiecināms uz tiešās pārvaldes iestādēm, kuras saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē budžeta iestādes statuss paredz precīzu finansēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību. Atsevišķās situācijās tas ierobežo iestādes vadītāja darbību.

Valsts aģentūras statuss paredz iestāžu darbību atbilstoši valdības noteiktajām politikas vadlīnijām, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību par resursu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts aģentūras ir no budžeta finansētas institūcijas.

Valsts kapitālsabiedrības statuss paredz elastīgu pieeju institūcijas vadībai. Daudzos gadījumos šis statuss nav savienojams ar to valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kas vērstas uz valsts kultūras mantojuma saglabāšanu un zinātnes attīstību, sabiedrības izglītošanu, iedzīvotāju veselības aprūpi un sociālo vajadzību apmierināšanu.

Ja institūcija, veicot noteiktu darbību, gūst peļņu un kā publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību, var izvērtēt iespējas pārveidot šo institūciju par valsts kapitālsabiedrību un privatizēt to.

Izvērtējot nozares iestāžu atbilstību noteiktam juridiskam statusam, tika izskatīta arī iestāžu atbilstība valsts aģentūras statusam, ņemot vērā aģentūru veidošanas kritērijus un citus faktorus, kas saistīti ar nozares iestāžu darbības īpatnībām. Piemēram, ja viena ministra padotībā ir liels skaits iestāžu, jāņem vērā, ka pieaugs ministra noslogotība (pārvaldes līgumu slēgšana ar vairākiem desmitiem valsts aģentūru), novirzot darbību uz administratīvo, nevis politikas jautājumu risināšanu.

Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam

Piedāvātais juridiskais statuss

Nozares iestādes

Iestādes darbības īpatnības, kas jāņem vērā, izdarot grozījumus normatīvajos aktos

Budžeta iestādes

Valsts profesionālās izglītības iestādes, mācību un pāraudzināšanas iestādes

Iestādes nolikumu apstiprina attiecīgais ministrs

Sociālās aprūpes iestādes un profesionālās rehabilitācijas iestādes

Darbības īpatnību nav

Valsts koledžas

Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets

Valsts aģentūras

Sporta skolas

Sporta skolu pārvaldību izglītības un zinātnes ministrs īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes starpniecību, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. Nozares iestādes darbības uzdevumi un tiem atbilstošie resursi tiek noteikti pārvaldes līgumā, ko slēdz iestādes direktors un Sporta pārvaldes vadītājs

Valsts muzeji

Nozares iestāžu pārvaldībai ir izveidota valsts iestāde — Muzeju valsts pārvalde, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. Muzejā var veidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā ir muzeja direktors

Valsts bibliotēkas

Darbības īpatnību nav

Valsts aģentūras

Valsts teātri un koncertorganizācijas

Iestādē var veidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā ir iestādes direktors

Valsts komercsabiedrība

Valsts ārstniecības iestādes

Darbības īpatnību nav

Valsts profesionālās izglītības iestādes

Darbības īpatnību nav

3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu

Problēmas risinājumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, bet jāņem vērā, ka, pārveidojot pašlaik ministriju pārziņā esošos valsts bezpeļņas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par valsts aģentūrām, valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem būs jāuzņemas atbildība par to līdzšinējām saistībām.

Ja paredz pārveidot ārstniecības iestādes par valsts aģentūrām, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un analīze, lai noteiktu, kāda būs ar veselības aprūpes institūciju statusa maiņu saistītā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Veselības ministrijas sniegtā informācija par veselības aprūpes institūciju parādiem liecina, ka uz 2003.gada sākumu tie bija apmēram 13,9 miljoni latu, no tiem apmēram 2,8 miljoni latu — ilgtermiņa saistības. Sākotnējais izvērtējums ļauj secināt, ka par valsts aģentūrām varētu pārveidot tikai nelielu daļu no 52 valsts ārstniecības iestādēm. Jautājumu par katras konkrētas aģentūras izveidošanu Ministru kabinets izskatīs atsevišķi.

Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!