Eduards Kalniņš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem koloristiem latviešu mākslas vēsturē, kura tehniku un stilu jau studiju gados sauca par novatorisku un neordināru. Viena no mākslinieka stilistiskajām iezīmēm ir tā, ka visās gleznās jūtama ūdens klātbūtne – jūra, lietus, mitra zeme.
E.Kalniņa personību raksturo viņa plašais darbības un interešu spektrs. No vienas puses, talantīgs ainavists, Vilhelma Purvīša audzēknis, marīnas lielmeistars, konsekvents plenēra un tonālās glezniecības principu kopējs, ilggadējs Mākslas akadēmijas pedagogs, profesors, ietekmīga mākslas dzīves figūra. No otras puses, kaislīgs futbolists, hokejists, slēpotājs, tenisists, motosportists, makšķerētājs un īslaicīgi arī baletdejotājs. 20.–30.gados E.Kalniņam un viņa draugiem, paziņām, kuru vidū ir Kārlis Padegs, Niklāvs Strunke, Jānis Tīdemanis, Jānis Liepiņš, Jānis Sudrabkalns un Volfgangs Dārziņš, tuvs bohēmisks dzīvesveids, kas ir tā laika mākslinieku neatņemama sabiedriskā tēla veidošanas sastāvdaļa.

“Jaunās buras”, 1945.gads

“Plostnieki”, 1935.gads

1922.gadā E.Kalniņš studē Latvijas Mākslas akadēmijā Vilhelma Purvīša vadītajā ainavu meistardarbnīcā. Studiju gados, neatdarinot pasniedzēju, mākslinieks pievēršas pilsētu, ostu un zvejnieku tēlojumiem, kas kļūst par galvenajām tēmām E.Kalniņa glezniecībā.
1930.gada vasarā kopā ar draugu un studiju biedru Valdi Kalnrozi abi sēdušies uz “Harley Davidson” motocikla un devušies ceļojumā uz Beļģiju apskatīt beļģu meistaru darbus. Ceļojuma laikā mākslinieks guva jaunus priekšstatus par krāsas izmantojumu glezniecībā. E.Kalniņa darbi kļūst gan koloristiski, gan tematiski bagātāki.
1935.gadā E.Kalniņam par gleznu “Plostnieks” Valsts mākslas akadēmija piešķir Romas fonda stipendiju, kas māksliniekam dod iespēju gadu uzturēties un strādāt Itālijā. Tur mākslinieks papildina krāsu paleti, gūst iedvesmu jaunām tēmām un motīviem.
Diemžēl okupācijas laikā 1945.gadā E.Kalniņš ir pirmais, kurš pievēršas politiski angažētai mākslai, uzgleznojot darbu “Jaunās buras”, kas principā ir “Plostnieka” pārfrāzējums ideoloģijai vēlamā un saprotamā mākslas valodā. Lai arī mākslinieks simpatizējis gan skatītājiem, gan ideoloģiskajai varai, tomēr mākslu vērtējošie funkcionāri vienalga pārmeta viņam “dekoratīvismu” krāsu lietojumā.
Izstādē var vērot, kā mainījies mākslinieka otas triepiens un krāsu izmantojums brīvās Latvijas laikā un okupācijas laikā. Nevar nepamanīt, ka E.Kalniņš izvēlējies vidusceļu – meklējis kompromisu starp ideoloģiju un mākslu. Iespējams, tāpēc E.Kalniņam nevar piedēvēt padomju ideoloģijas nesēja titulu, jo mākslinieks tik un tā gleznoja jūru, zvejniekus, miglu un kluso dabu, tiesa, vienkāršāk, bet ne neprofesionālāk.
Izstāde ļauj skatīt mākslinieka daiļradi kopumā un izbaudīt tās estētiskās vērtības. E.Kalniņa estētika piedāvā savdabīgu skatījumu uz ikdienas dzīvi, mazliet stilizējot, bet neidealizējot to. Mākslinieks estetizē visu – gan citronu, gan krabi un zivi.
Dzīves laikā E.Kalniņa personālizstādes notikušas Tokijā (1977), Maskavā (1985) un divas Rīgā (1939; 1984).
Raivis Spalvēns, LKA students

Eduardam Kalniņam – 100

Sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” laists klajā Valsts Mākslas muzejā krājumā esošo Eduarda Kalniņa darbu kolekcijas katalogs, kura izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. Kataloga sastādītāja ir Aija Brasliņa, mākslinieks – Juris Petraškevičs.
Līdz ar Eduarda Kalniņa simtgades izstādi tiek prezentēts vēl viens projekts – virtuāla izstāde “Mākslinieks Eduards Kalniņš dokumentos un gleznās”. Projekta vadītājs ir Latvijas Valsts arhīva vecākais eksperts Guntis Švītiņš. Projekts realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” līdzdalību.
Virtuālā izstāde ir sadarbības projekts, kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumentu fondi, Valsts Mākslas muzeja glezniecības un grafikas kolekcijas, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra zinātniskā arhīva materiālu krājums. Virtuālā izstāde paplašina priekšstatu par izcilo personību. Dokumenti, rokraksti, fotogrāfijas, gleznas, katalogi, citi informatīvi materiāli aptver mākslinieka darbību no 1920. līdz 1980.gadam, spilgti iezīmējot mākslinieka un laika savstarpējās attiecības.
Ar virtuālo izstādi tiek nodrošināta sabiedrības papildu informētība un pieejamība arhīvu, bibliotēku un muzeju krājumiem.