• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Annas Vērmanes atgriešanās Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9347

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (24.07.2000. - 30.07.2000.)

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Annas Vērmanes atgriešanās Rīgā

Trešdien, 26.jūlijā, Rīgā atklāja pieminekli Annai Vērmanei

VV1.JPG (34146 BYTES) VV2.JPG (31778 BYTES) Aizvakar, 26.jūlijā, kad visā Latvijā svinēja Annas dienu, Vērmanes dārzā, klātesot daudziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem, pēc pusgadsimta atgriezās atkal kāda vēstures liecība. Tika atklāts Annai Ģertrūdei Vērmanei no jauna uzstādītais piemineklis. Svinīgajā brīdī klāt bija Ministru prezidents Andris Bērziņš, Rīgas mērs Andris Ārgalis, eksprezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un citas sabiedrībā pazīstamas personas.

Ministru prezidents

Andris Bērziņš :

"Ja Anna Vērmane šodien būtu dzīva, viņa noteikti teiktu: "Jā, tas bija tieši tā, kā es biju iedomājusies. Tāpēc es gribu pateikt ļoti, ļoti lielu paldies Jūlijam Krūmiņam un visiem viņa cilvēkiem, kuri ir tik daudz darījuši, lai šis parks atkal atgūtu veco, bijušo skaistumu un vienlaikus arī jaunu, skaistu seju. Es gribu pateikt arī paldies Vērmanes kundzes radiniekiem, kuri šodien ir šeit kopā ar mums šajā svinīgajā brīdī."

Ievērojamā notikuma goda viešņa rakstniece Aina Vāvere–Vērmane, Vērmaņu dzimtas atvase piektajā paaudzē, atklājot pieminekli, teica, ka viņa priecājas par atjaunoto dārzu un atjaunoto pieminekli. Ka par to priecājas arī citi Vērmaņu dzimtas pārstāvji, kas atrodas tepat tuvumā. "Gribas novēlēt, lai Vērmaņdārzs nākamo simtseptiņdesmit vienu gadu un vēl ilgāk paliek tādā skatā kā Anna Ģertrūde Vērmane to ir iecerējusi — tautas dārzs, atvērts visiem rīdziniekiem un iedzīvotājiem no citām vietām katrā laikā. Tas varētu aplaimot skatītājus un apmeklētājus vismaz uz īsu brīdi ar patīkamu estētisku baudījumu. Ko vēl lai saku? "Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt!""

Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis atcerējās, ka toreiz, kad Rīgas domē pieņemts lēmums par Vērmanes dārza apsaimniekošanu, ir bijusi liela problēma. Jo rīdzinieki vēstulēs pauduši savu negatīvo viedokli: "Taču es domāju, ka šodien tie rīdzinieki, kas tajā reizē šaubījās, vai parks tiks sakārtots, var pārliecināties, ka darbi veiksmīgi iet uz priekšu. Rīdzinieki, kas piedalās pieminekļa atklāšanas brīdī, var teikt, ka parks tiešām tiek kopts un visas šaubas ir izgaisušas. Es gribu aicināt pārtraukt ķildas un naidošanos un visiem šo parku izmantot, priecāties par tā sakoptību. Un cienījamam Jūlijam Krūmiņa kungam nezaudēt optimismu un ķerties pie nākamā parka sakārtošanas. Paldies visiem uzņēmējiem, kuri nežēlo savus līdzekļus, lai sakārtotu Rīgu un mums visiem būtu iespēja tajā labi justies."

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis, profesors

Jānis Stradiņš

atzinās, ka grib sākt ar to, ar ko Vērmanes kundze beidza: "Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt!"

"Es gribētu šodien runāt par Rīgas patriotismu. Pārcelsimies uz 1817.gadu, kad tika likts pamats šim dārzam. Tikko bija beigušies Napoleona kari. Visa Rīgas priekšpilsēta bija krāsmatās un pelnos. Te stāvēja stūrī Ģertrūdes baznīca. Tā bija nodegusi. Rīdzinieki bija nabadzīgi un deprimēti. Bija inflācija, bija posts un slimības. Un tajā brīdī nāca cilvēki ar ierosinājumu: vajag būt priecīgākiem, vajag būt jautrākiem. Jātaisa dārzs! Pirmo ierosinājumu deva toreizējais ģenerālgubernators. Un viņa ierosmei sekoja tirgoņa Vērmaņa atraitne, kura uzdāvināja savu zemesgabalu. Un šeit tika likts pamats tam dārzam, kas priecē rīdziniekus paaudžu paaudzēs. Dārzam, kurā ir bijuši gan Emīls Dārziņš, gan Jānis Poruks, gan Anna Brigadere, kas atceras to savās atmiņās. Dārzam, kas ir veidojies. Tieši pirms simt gadiem šeit bija stādīts pirmais rozārijs Rīgā. Šeit tika iedēstītas ļoti retas koku šķirnes. Un tika uzcelta arī piemiņas zīme Vērmanes kundzei. Ir ļoti žēl, ka nākamās Rīgas paaudzes pieļāva to, ka Vērmanes kundzes piemineklis tika nopostīts, un šajā vietā ilgu laiku stāvēja Kirova piemineklis. Bet šodien ir trešā Annas Vērmanes atgriešanās Rīgā. Vienu reizi viņa te ir bijusi, un otro reizi viņa nāk pieminekļa veidā. Es domāju, šīsdienas gaisotne ir īpaša. Tā ir kā Parīzes impresionistu gleznās gadu simteņa sākumā. Un es domāju, ka tā arī ir liecība, ka Rīga atkopjas pēc grūtiem transformācijas postiem, ka Rīga kļūst jautrāka un dzīvespriecīgāka. Es gribētu aicināt visus rīdziniekus: nosargāsim šo pieminekli, nosargāsim šo dārzu, lai tas kādreiz mums nebūtu jāceļ trešo reizi. Lai Vērmanes dārzs kļūst par visu rīdzinieku īpašumu! Liels paldies tiem cilvēkiem no "Vernisāžas" — Krūmiņa kungam, Petera kungam, Paula kungam un pārējiem, pēc kuru iniciatīvas mēs šodien pulcējamies šajā brīnišķīgajā svētku mirklī. Priecīgus svētkus, rīdzinieki! Un lai Vērmanes kundzes piemiņa dzīvo kā piemērs un kā paraugs, kādai jābūt Rīgai nākamajā gadu simtenī."

Pirms pieminekļa atklāšanas runāja komponists un politiķis

Raimonds Pauls:

"Cienījamie rīdzinieki! Es gribētu tikai vienu: lai jūs mūs saprastu. Lai jūs saprastu, ka tie cilvēki, kas šeit strādā, kas grib izveidot šo parku pēc iespējas skaistāku, dara to Latvijas labā, dara to Rīgas labā un dara to Latvijas iedzīvotāju labā."

Rakstnieks Jānis Peters "Vernisāžas" radošā kolektīva vārdā apsveica visas Annas viņu skaistajā vārda dienā, piebilstot, ka šajā reizē pats Dievs esot sabiedrotais, jo pēc vairāku dienu lietavām pēkšņi pirms pieminekļa atklāšanas parādījusies tik skaista saule. Viņš lūdza Ainu Vāveri–Vērmani un Jūliju Krūmiņu atklāt atjaunoto pieminekli. Tas ir baltā somu granītā veidots obelisks, ko darinājis akmeņkalis Sandris Skribnovskis. Pēc izskata tas ir tāds pats kā pēc Annas Ģertrūdes Vērmanes nāves 1829.gadā uzstādītais un atrodas arī turpat — rožu dārza vidū. Un arī šī pieminekļa abās pusēs ir uzraksti vācu valodā. Piemineklis atjaunots par uzņēmēja Jūlija Krūmiņa līdzekļiem.

Pirms pieminekļa atklāšanas svētku goda viesi Jūras spēku orķestra pavadījumā Vērmanes parkā iestādīja vairākus jaunus kociņus. Bet svētki parkā turpinājās visas dienas garumā. Savu māku rādīja tautas daiļamata meistari. Zīmēšanas stundu bērniem vadīja mākslinieks Jānis Anmanis. Vakarpusē ar džeza grupu koncertēja Raimonds Pauls, piano bārā uzstājās Hamburgas operas soliste Inga Kalna. Svētkus noslēdza uguņošana.

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente

V9.JPG (60724 BYTES)
Pieminekļa atklāšanā: komponists, Saeimas deputāts Raimonds Pauls, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grinbergs, Ministru prezidents Andris Bērziņš…

V10.JPG (42959 BYTES) V13.JPG (34711 BYTES)
…Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, rakstniece Aina Vāvere–Vērmane un dzejnieks Jānis Peters

V1.JPG (42960 BYTES) V2.JPG (42308 BYTES) V3.JPG (36433 BYTES) V4.JPG (33147 BYTES)
Vērmanes dārzā jaunus kokus stāda: Ministru prezidents Andris Bērziņš; Rīgas domes priekšsedētājs Andris Ārgalis; rakstniece Aina Vāvere–Vērmane; uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš…

V5.JPG (39166 BYTES) V6.JPG (37411 BYTES) V7.JPG (33431 BYTES) V8.JPG (38426 BYTES)
…komponists, Saeimas deputāts Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, LZA prezidents Jānis Stradiņš, Latvijas Valsts eksprezidents Guntis Ulmanis

V18.JPG (36101 BYTES)
Vērmanes dārza apmeklētājiem mūzicē Jūras spēku pūtēju orķestris

V17.JPG (31899 BYTES)
Uzstājas deju kolektīvs "Zelta Sietiņš"

V15.JPG (30396 BYTES)
Zīmēšanas stundu vada Jānis Anmanis

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!