Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Skaņu mežs" - vērts dzirdēt un redzēt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2004., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93108

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavas zīmes

Vēl šajā numurā

02.09.2004., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Skaņu mežs” – vērts dzirdēt un redzēt

Divas dienas – 3. un 4. septembrī – Rīgā, E. Smiļģa Teātra un mūzikas muzejā, noritēs avangarda mūzikas un multimediju mākslas festivāls “Skaņu mežs”.
Festivālā, kas notiek otro gadu pēc kārtas, skanēs pasaulē pazīstamu mākslinieku elektroniskā mūzika, digitālās un akustiskās mūzikas sintēzes, kā arī improvizācijas. Jauns maršruts šogad vedīs pie mūzikas video un eksperimentālā kino.
Pieredzējušākais no viesmāksliniekiem ir Kīts Rovs, leģendārā britu brīvās improvizācijas trio “AMM” dibinātājs. K. Rovs sākotnēji aizrāvās ar džezu, taču 60. gadu sākumā, izjūtot formas ierobežotību, to pārtrauca. Līdzīgi kā Džons Keidžs radīja tā saukto sagatavoto klavieru tehniku, K.Rovs attīstīja sagatavotās ģitāras tehniku. Viņa mūzikas skanējums ir plašs, tumšs, piesātināts ar izkropļojumiem, abstrakts. K.Rovs ir iedvesmojis ekscentrisko “Pink Floyd” ģitāristu Sidu Baretu.
Savukārt Kafe Metjūza ir britu digitālā improvizatore, kādreizējā vijolniece. Viņas pašreizējie instrumenti ir dators un 20.gs. sākumā radītais elektroniskās mūzikas instruments teremins. Bet Karls Mihaels fon Hausvolfs ir radikāls zviedru skaņu mākslinieks ar politiski eksistenciālu ievirzi. Viņš ir ievērojamā “Hafler Trio” kādreizējais dalībnieks un ir saistīts ar 70 gadus veco zviedru eksperimentālās mūzikas asociāciju “Fylkingen”. Fon Hausvolfs ir digitāli interpretējis Konstantīna Raudives “mirušo balsis”. Savā skaņu mākslā viņš nereti ekspluatē elektriskos laukus.
“Spunk” ir, iespējams, interesantākais norvēģu brīvās improvizācijas kvartets. Četras klasiski skolotās eksperimentētājas bezbailīgi maisa akadēmiskas kompozīcijas iemaņas ar īpatnēju džezu un roku, reizē tumšu un bērnišķīgu. “Fe–mail” ir visai ekstrēms norvēģu digitāli vokālā noise duets. Bez šiem viesmāksliniekiem uzstāsies vēl austriešu grupa “Radian” (kas pazīstama ar savu postroka, elektronikas un improvizācijas sajaukumu), virtuozais saksofonists–elektroniķis Tomass Ankersmits, pazīstamākais lietuviešu avangarda elektronikas komponists Antans Jasenka un eksperimentālais ģitārists Raimunds Eimonts.
Latviju pārstāvēs aptuveni desmit mākslinieki — tostarp industriālā un noise virziena pārstāvji “Anti–reality” un “Rudens lapas” (grupas “Claustrum” projekts), mecosoprāns Ieva Parša. Tiks atskaņots jaunās komponistes Santas Ratnieces darbs elektronikai un arfai, svaigu priekšnesumu prezentēs “Latvijas gāze”, būs skatāmi mūzikas un performances projekti “Apziņas parazīti” un “Geneva, Gonzo & Macrome”, spēlēs Voldemārs Johansons un Latvijas eksperimentālās mūzikas izdevniecības “Audiot” pārstāvji. Vizuālajā daļā būs Hardija Lediņa īsfilmas, eksperimentālā kino ievērojami paraugi, kā “Decasia” (Bils Morisons), “Decoder” (Meks, Musča, Šēfers, Trimps) un “The Subversion Agency” (Marks Bosvels), Tīnas Frankas videodarbu izlase “Fuzzy Motion — Pictures Without Legs 1995—2002 (Mego)” un ievērojamās britu elektroniskās mūzikas izdevniecības “Warp” mūzikas video izlase ar citu starpā Krisa Kaningema darbiem, kā arī jaunās igauņu videomākslas izlase.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim