Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iestājas pret mazo HES radītajiem postījumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2004., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93096

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izstrādāts nelikumīgo ziedojumu ceļš uz valsts maku

Vēl šajā numurā

02.09.2004., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iestājas pret mazo HES radītajiem postījumiem

BRIVIBA.PNG (118487 bytes)
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Šovasar sabiedrības uzmanība mazo hidroelektrostaciju (HES) dabai nodarītajiem kaitējumiem tika pievērsta pēc Pasaules dabas fonda veiktā pētījuma. Latvijas valdībai adresētajā aicinājumā vides aizstāvji norādīja, ka mazās HES ir “sadalījušas” upes, pārtraucot tradicionālos zivju pārvietošanās ceļus, negatīvi ietekmē upju ekosistēmas. Tās veicina apkārtējo zemju applūšanu, grauj izveidotās meliorācijas sistēmas un sekmē teritoriju pārpurvošanos. Krasta erozijas dēļ noskalojas zeme, bojājas māju konstrukcijas, akās izzūd ūdens. Ziemās HES ūdenskrātuvēs slāpst zivis, jo ūdenī uzkrājušās dūņas un atmirušās ūdensaugu atliekas pūst, bet aizsprosti apgrūtina ledus iešanu upēs, uzskaitīts fonda pētījumā.
Pēc pētījuma publiskošanas Ministru prezidents Indulis Emsis pauda valdības apņēmību pilnveidot mazo HES ekspluatāciju regulējošās normas un palielināt soda sankcijas par to pārkāpumiem, kā arī izteica gatavību atsevišķas vidi īpaši postošās HES nojaukt.

Par nojaukšanu Eiropas finansiālu atbalstu nesola

Ja Latvijā nolemtu nojaukt kādu mazo hidroelektrostaciju (HES), to īpašnieki nevarētu pretendēt uz kompensācijām no ES fondiem. Šādiem nolūkiem – dambju likvidēšanai – nauda ES fondos nav paredzēta. “Cita lieta ir biotopu atjaunošana – tai varētu tikt piesaistīti ES līdzekļi,” atzīst Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta Vadības, komunikācijas un civilās aizsardzības direktorāta direktors Deivids Grants Lorenss.
EK ir izvirzījusī ambiciozu un grūti sasniedzamu mērķi: 20% no enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem – no hidroelektrostacijām, vēja parkiem, saules baterijām, ģeotermālajām stacijām, lauksaimniecības atkritumu pārstrādes. “Katrai no minētajām būvēm ir savas vides problēmas, taču nevienu no tām nevar uzbūvēt, neievērojot minētās ES direktīvas. Ja uz upītes tiek uzbūvēts dambis, ir apdraudēti biotopi un zivis, un tagad, pēc 1. maija, pirms celtniecības ir jābūt vides seku novērtējumam,” spriež D.G.Lorenss.

Desmit gados 149 mazās HES

Vides aizstāvji saskaitījuši, ka no 1993. līdz 2003.gadam uzceltas 149 mazās HES uz 106 upēm. Uz dažām no tām izveidotas pat veselas mazo HES kaskādes – uz Gaujas uzceltas deviņas mazās HES, uz Abula – piecas, pa četrām – uz Dubnas, Dienvidsusējas un Bērzes.
Vides aizstāvji arī vēlas panākt, lai HES darbību līdz pārkāpuma novēršanai apturētu gadījumos, kad pārkāpti elektrostaciju būvniecības, tehniskie un ekspluatācijas noteikumi. Atkārtota pārkāpuma gadījumā HES darbība aizliedzama pavisam. Vides aizsardzības iestādēm mazo HES darbība būtu sistemātiski jākontrolē un par rezultātiem jāinformē sabiedrība.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim