Valsts sekretāru 2004.gada 26.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Latvijas Republikas Mobilizācijas koncepcija”.
Latvijas dalība kolektīvajā NATO militārajā aizsardzības sistēmā veido jaunu drošības situāciju un paredz alianses dalībvalstu militāro atbalstu Latvijai militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī mūsu militāro atbalstu citai alianses dalībvalstij tās apdraudējuma gadījumā pēc visu NATO dalībvalstu vienprātīga lēmuma. Līdz ar to tiek būtiski pārskatīti valsts drošības un aizsardzības pamatprincipi – atsacīšanās no totālās aizsardzības, profesionālu bruņoto spēku veidošana, kas savukārt mazina mobilizācijas resursu piesaisti valsts apdraudējuma gadījumā.
Tomēr, neraugoties uz dalību NATO kolektīvās drošības sistēmā, Latvijas pašaizsardzības spējām jāvar saviem spēkiem pārvarēt ārkārtēju situāciju (dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisku nekārtību, terorisma un bruņotu konfliktu gadījumos, ja apdraudēta sabiedrības, vides un saimnieciskās darbības drošība), izņēmuma stāvokli (valsts iekārtu apdraudošu iekšēju nemieru vai ārēju draudu gadījumos), kā arī karastāvokli (ja valstij pieteikts karš vai izdarīts militārs iebrukums tās teritorijā) līdz brīdim, kad Latvija saņems NATO militāro atbalstu.
Līdz ar to atbilstoši jaunajai drošības situācijai ir nepieciešams pārstrādāt 2001.gadā apstiprināto Mobilizācijas koncepciju, lai nodrošinātu funkcionējošu personālsastāva un materiālo resursu piesaistes sistēmu, kas balstīta uz mobilizācijas standartiem un normām, mobilizācijas pieprasījumiem un to izpildes elementiem: apmācītām (profesionāli sagatavotām) personālsastāva rezervēm, valsts materiālajām rezervēm, skaidri definētām tautsaimniecības uzņēmumu ražotnēm pēc nepieciešamības un iespējamām rekvizīcijām.
Veidojamā mobilizācijas sistēma ietver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu, tautsaimniecību un valsts materiālās rezerves.
Netiek paredzēts veidot un uzturēt visaptverošas rezerves visiem iespējamiem apdraudējuma gadījumiem, bet gan veidot sistēmu, kas nodrošinās elastīgu nepieciešamo resursu piesaistes mehānismu valsts apdraudējuma seku pārvarēšanai.
Mobilizācijas sistēmas izveidi paredzēts realizēt piecos posmos:
I posms: Mobilizācijas likuma precizēšana un grozījumu iesniegšana Ministru kabinetā atbilstoši precizētajai Mobilizācijas koncepcijai un krīžu (ārkārtas situāciju) pārvarēšanas analīzei;
II posms: mobilizāciju reglamentējošo normatīvo aktu un materiāltehniskā nodrošinājuma standartu izstrāde un pieņemšana;
III posms: mobilizācijas darbinieku atlase atbilstoši nepieciešamībai un apmācība, mobilizācijas plānošanas un vadības struktūrvienību izveide, šo struktūrvienību darbību reglamentējošu normatīvo aktu izstrāde;
IV posms: mobilizācijas plānu un mobilizācijas pieprasījumu izstrāde, atlikto piegāžu līguma slēgšana;
V posms: sistēmas gatavības izvērtējums un vadības vingrinājumi.
Izpildes termiņi atkarīgi no valsts budžeta iespējām un tautsaimniecības attīstības rādītājiem. Mobilizācijas plāni tiek regulāri pārskatīti, pēc nepieciešamības laboti un apstiprināti Ministru kabinetā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā – Latvijas Vēstures muzejam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei”.
Noteikumu projekts paredz apstiprināt līguma projektu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā – Latvijas Vēstures muzejam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei.
Līgums paredz piegādāt Latvijas Vēstures muzejam dokumentu uzglabāšanas iekārtas 31 000 000 jenu (~152 000 LVL) vērtībā. Šis ir jau piektais Japānas valdības piedāvātais grants Latvijai kultūras jomā. Pirmie četri – Japānas valdības dāvinājums Latvijas simfoniskajiem orķestriem un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam.
Kultūras ministrija koordinē līguma izpildi un tai piešķirtā valsts budžeta līdzekļu ietvaros sedz izdevumus, kas varētu rasties sakarā ar Japānas neatmaksājamās tehniskās palīdzības realizēšanu, bet netiek segti no piešķirtās tehniskās palīdzības līdzekļiem.
Līgums tiks noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā. Latvijas puses notu parakstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Notu apmaiņa ir ieplānota septembra beigās Rīgā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.septembrim.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par atsevišķu Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai” ar 2004.gada 1.oktobri Izglītības un zinātnes ministrijas jaunatnes politikas izstrādes, organizēšanas un koordinēšanas funkcijas tiek nodotas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Tā kā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, īstenojot minētās funkcijas, būs atbildīga arī par priekšlikumu izstrādi un pieprasījumu iesniegšanu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai jaunatnes lietām, nepieciešams izdarīt grozījumu Izglītības likumā, kas paredz, ka iepriekš norādītais ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.
Likumprojekts paredz izslēgt no Izglītības likuma normu, kas uzliek par pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniegt pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai jaunatnes lietām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.septembrim.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.
Ministru kabinets ir atbalstījis Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepciju, kura paredz laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam izveidot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes vienotu uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, pakāpeniski (iedalīto finanšu līdzekļu ietvaros) pārņemot no Valsts meža dienesta meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju.
Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir šādas funkcijas: organizēt un veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību; veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanu. Ņemot vērā meža ugunsgrēku specifiku, iepriekš minētās koncepcijas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešams papildināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, uzdodot tam organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu.
Sakarā ar to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārņem funkciju organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu, uz šiem darbiem attiecināms arī normatīvais regulējums, kas nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un tā amatpersonu rīcību negadījuma vietā.
Likumprojekts paredz noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jaunu funkciju – organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī izslēdz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās meža ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma. Dibinot valsts izglītības iestādi, Ministru kabinets nodod to Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas padotībā.
Saskaņā ar Izglītības attīstības koncepciju 2002. – 2005.gadam visas profesionālās izglītības iestādes ir jānodod Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem mācības (studijas) regulē dienesta reglamenti.
Ar Ministru kabineta rīkojumiem ir nodibināta Valsts robežsardzes koledža un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, kā arī noteikts šo koledžu statuss – Iekšlietu ministrijas pārziņā esošas iestādes. Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā tiek sagatavoti speciālisti darbam dienestā un citos ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības dienestos un formējumos, kā arī iestādēs un komercsabiedrībās, nodrošinot tām iespēju iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, savukārt Valsts robežsardzes koledžas uzdevums ir sagatavot personas dienestam Valsts robežsardzē, nodrošinot arī tām iespēju iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Saskaņā ar izglītības programmām gan Valsts robežsardzes koledžā, gan Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā ir šaura specializācija, un tajā iegūtās zināšanas ir izmantojamas tikai attiecīgajā dienestā. Studiju laikā Valsts robežsardzes koledžā studējošie teorētiskās zināšanas pilnveido Valsts robežsardzes struktūrvienībās. Turklāt studiju laikā Valsts robežsardzes koledžā studējošos var iesaistīt Valsts robežsardzei deleģēto uzdevumu veikšanā. Saskaņā ar Valsts robežas apsardzības plānu valsts robežas kontrole un apsargāšana notiek ar Valsts robežsardzes koledžas atbalstu.
Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes priekšnieks organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Šobrīd Valsts robežsardzes priekšnieks saskaras ar vairākiem jautājumiem, kas neļauj efektīvi organizēt robežsargu profesionalitātes pilnveidošanu. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar personu pieņemšanu dienestā, robežsargu atvaļināšanu no dienesta, virsnieku iecelšanu amatos, virsnieku rotāciju pieredzes apmaiņai. Līdzīga situācija ir arī profesionālās izglītības iestādēs, kuras sagatavo personas dienestam Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Lai minēto iestāžu priekšnieki varētu risināt ar izglītību saistītos jautājumus – studējošo uzņemšanu, finanšu resursus, izstrādātu izglītības programmu saturu un veiktu izglītības kvalitātes un finanšu un saimnieciskās darbības kontroli, profesionālās izglītības iestādes – koledžas, kuras sagatavo personas dienestam iepriekšminētajās iestādēs, nepieciešams nodot attiecīgās iestādes padotībā. Šādu iespēju paredz Ministru kabinetā apstiprināta Koncepcija par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu.
Likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets dibinot, reorganizējot valsts profesionālās izglītības iestādes, kurās mācības (studijas) regulē speciālie likumi un dienesta reglamenti, tās nodod ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes padotībā. Minēto izglītības iestāžu nodošana ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes padotībā nodrošinās tiešu valsts pārvaldes iestādes līdzdalību un ieinteresētību personāla sagatavošanā, saikni starp teorētisko zināšanu apguvi un praktisko darbu, kā arī darbinieku kvalificētu un kvalitatīvu profesionālo pilnveidi. Attiecīgi arī noteikta ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes, kuras padotībā atrodas profesionālā izglītības iestāde – koledža, kompetence izglītības pārvaldes jautājumos.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un ņemot vērā to, ka Robežsardzes likums neparedz Ministru kabinetam deleģējumu izveidot Valsts robežsardzes struktūrvienības, no likuma izslēgts nosacījums, ka Valsts robežsardzes izglītības iestādes ir Valsts robežsardzes struktūrvienības.
Likumprojektā ir precizēts Valsts robežsardzes koledžas statuss, kā arī likuma 23.panta pirmā daļa, kura papildināta un nosaka, ka robežsardzes virsnieku sastāvā ieskaita arī tās robežsardzes dienestā pieņemtās personas, kuras ir beigušas Valsts robežsardzes koledžu. Likumprojektā precizēta terminoloģija atbilstoši Izglītības likumam un Profesionālās izglītības likumam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.
Likumprojekts nosaka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Latvijas Ugunsdzēsības muzeja padotību, kā arī precizē iestādes segtās mācību maksas daļas atmaksas nosacījumus ierēdnim, ja tas tiek atvaļināts no dienesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.
Likumprojektā ir paredzēts, ka koledžas, kurās mācības (studijas) regulē dienesta reglamenti, nodod ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes padotībā, attiecīgi arī noteikta attiecīgās ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes kompetence izglītības pārvaldes jautājumos. Normatīvā akta projekts atbilstoši Koncepcijai par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu paredz, ka koledžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas pārstāvību Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā”.
Rīkojuma juridiskais pamats ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līgums, kas regulē Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu attiecības. EEZ līguma 106.pants paredz, ka vienotas EEZ līguma un Eiropas Kopienu tiesību interpretācijas nodrošināšanai ieviešama informācijas apmaiņas sistēma starp EBTA tiesu un Eiropas Kopienu Tiesu. EBTA tiesas izveidošanas juridiskais pamats ir Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 108.panta otrā daļa, pamatojoties uz kuru noslēgts līgums starp EBTA dalībvalstīm par Uzraudzības institūcijas un Tiesas izveidošanu.
Rīkojuma projekts paredz noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pārstāvības nodrošināšanai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā.
Noteikts, ka Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā tiek sagatavota un apstiprināta Latvijas Republikas nostāja un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība Eiropas Kopienu Tiesā”, mutatis mutandis attiecas uz EBTA tiesu.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pārstāvības nodrošināšanai nolemts izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju budžeta pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2005.gadam un turpmākajiem gadiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Ārlietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments