• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 714 "Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.08.2004., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92546-kartiba-kada-tiek-veikti-militara-rakstura-precu-un-pakalpojumu-iepirkumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.715

Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība

Vēl šajā numurā

19.08.2004., Nr. 131

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 714

Pieņemts: 17.08.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.714

Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 11.§)

Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts
vai pašvaldību vajadzībām” 4.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek iepirktas militāra rakstura preces (pielikums) un sniegti ar šo preču piegādi saistītie militāra rakstura pakalpojumi.

2. Pasūtītājs, pērkot militāra rakstura preces un pakalpojumus, piemēro vienu no šādām procedūrām:

2.1. iepirkumu veikšana ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības iepirkumu aģentūras (turpmāk – starptautiska aģentūra) starpniecību;

2.2. iepirkumu veikšana kopīgi Baltijas valstīm;

2.3. iepirkumu veikšana no ārvalstu bruņotajiem spēkiem;

2.4. iepirkumu veikšana, piemērojot militāra rakstura preču un pakalpojumu atklātu iepirkumu (turpmāk – atklāts iepirkums).

II. Iepirkumu veikšana ar starptautiskas aģentūras starpniecību

3. Pasūtītājs veic tirgus izpēti un aptaujā starptautisko aģentūru par tās iespējām nodrošināt nepieciešamā iepirkuma veikšanu.

4. Pamatojoties uz veikto tirgus izpēti un aptaujas rezultātiem, pasūtītājs pieņem lēmumu par starptautiskās aģentūras pilnvarošanu iepirkuma procedūras veikšanai. Pasūtītājs lēmumā norāda attiecīgo starptautisko aģentūru un pilnvarojuma apjomu iepirkuma veikšanai.

5. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, pasūtītājs pirms aģentūras pilnvarošanas iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pieņemto lēmumu. Pasūtītājs informē Ministru kabinetu par tirgus izpētes rezultātiem, pretendentiem, iepirkuma procedūrai un iepirkumam plānotajiem izdevumiem. Informatīvajam ziņojumam pievieno vienošanās projektu ar starptautisko aģentūru.

6. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, pasūtītājs var pilnvarot starptautisko aģentūru tikai pēc tam, kad Ministru kabinets akceptējis pasūtītāja lēmumu.

7. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pasūtītājs nosūta starptautiskajai aģentūrai paziņojumu par iepirkuma procedūras turpināšanu, kā arī darba uzdevumu vai tehnisko specifikāciju. Par katru iepirkumu pasūtītājs ar starptautisko aģentūru vienojas atsevišķi.

8. Iepirkuma procedūras turpināšanai pasūtītājs noslēdz ar starptautisko aģentūru vienošanos. Pasūtītājs un starptautiskā aģentūra vienojas par:

8.1. iepirkuma veikšanas izdevumu apmēru, samaksas termiņiem un kārtību;

8.2. iepirkuma veikšanas termiņiem;

8.3. informācijas apmaiņas kārtību;

8.4. pasūtītāja un starptautiskās aģentūras pienākumiem un tiesībām;

8.5. iepirkuma līguma pamatnoteikumiem un līguma noslēgšanas kārtību.

9. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, attiecīgais ministrs informē Ministru kabinetu par starptautiskās aģentūras veiktās iepirkuma procedūras rezultātiem.

10. Iepirkuma līgumu pasūtītājs noslēdz ar starptautiskās aģentūras noteikto piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju atbilstoši pasūtītāja iepriekš noteiktajiem iepirkuma līguma pamatnoteikumiem un uzvarētāja piedāvājumam.

III. Iepirkumu veikšana kopīgi Baltijas valstīm

11. Pasūtītājs veic pārrunas ar pasūtītājiem pārējās Baltijas valstīs par militāru preču vai pakalpojumu kopīgiem iepirkumiem.

12. Pasūtītāji vienojas par kopīgo iepirkumu, kā arī vienojas, kuras valsts normatīvie akti piemērojami iepirkumam. Pasūtītājs par kopīgo iepirkumu sagatavo ziņojumu atbildīgajai ministrijai.

13. Atbildīgā ministrija izskata pasūtītāja ziņojumu un pieņem lēmumu par kopīgo iepirkumu.

14. Ja plānotais Latvijas valsts finansējums kopīgā iepirkuma veikšanai pārsniedz 500000 latu, pasūtītājs iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par kopīgo iepirkumu. Informatīvajā ziņojumā ietver informāciju par tirgus izpētes rezultātiem, pretendentiem, izdevumiem, kas paredzami, iepirkumu veicot atsevišķi katrai valstij vai kopīgi visām Baltijas valstīm, informāciju par normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami kopīgajam iepirkumam.

15. Ministru kabinets, pamatojoties uz iesniegto informatīvo ziņojumu, pieņem lēmumu par iepirkuma veikšanu kopīgi Baltijas valstīm.

16. Ja Ministru kabinets pieņēmis pozitīvu lēmumu, pasūtītājs turpina iepirkuma procedūru, noslēdzot ar citu Baltijas valstu pasūtītājiem nodomu protokolu.

17. Noslēdzot nodomu protokolu, pasūtītājs:

17.1. apņemas samaksāt iepirkuma veikšanas izdevumus saskaņā ar nodomu protokola noteikumiem;

17.2. vienojas par iepirkuma veikšanas izdevumu samaksas kārtību;

17.3. apņemas norīkot iepirkuma komisijas locekļus;

17.4. apņemas noslēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāja izveidotās iepirkuma komisijas izraudzīto piegādātāju un/vai izpildītāju saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem;

17.5. vienojas, kuras valsts pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkuma veikšanu;

17.6. vienojas, kuras valsts normatīvie akti piemērojami iepirkumam.

18. Ja par iepirkumu veikšanu ir atbildīgs Latvijas pasūtītājs, tas saskaņā ar pārējo valstu ieteikumiem izveido iepirkumu komisiju, nodrošina komisijas darba organizāciju un dokumentēšanu.

19. Ja plānotais Latvijas valsts finansējums kopīgā iepirkuma veikšanai pārsniedz 500000 latu, attiecīgais ministrs informē Ministru kabinetu par veiktās iepirkuma procedūras rezultātiem.

IV. Iepirkumu veikšana no ārvalstu bruņotajiem spēkiem

20. Militāra rakstura preces pērk vai pakalpojumus saņem no ārvalstu bruņotajiem spēkiem šādos gadījumos:

20.1. ārvalstu bruņotie spēki ir gatavi atsavināt to lietošanā esošos materiāli tehniskos līdzekļus;

20.2. militāra rakstura preces vai pakalpojumi ir nepieciešami Latvijas Nacionālo bruņoto spēku funkciju nodrošināšanai ārvalstīs.

21. Ja ārvalstu bruņotie spēki piedāvā Latvijai iegādāties to lietošanā esošus materiāli tehniskos līdzekļus, pasūtītājs izvērtē nepieciešamību iepirkt piedāvātos materiāli tehniskos līdzekļus un pieņem attiecīgu lēmumu.

22. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, pasūtītājs sagatavo informatīvu ziņojumu un iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. Informatīvajā ziņojumā norāda iepirkuma nepieciešamību, kā arī tā tehnisko un finansiālo pamatotību. Informatīvajam ziņojumam pievieno vienošanās projektu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem.

23. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, iepirkuma procedūru var turpināt tikai pēc tam, kad Ministru kabinets akceptējis pasūtītāja lēmumu.

24. Atbilstoši pieņemtajam lēmumam pasūtītājs slēdz līgumu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem par iepirkuma veikšanu.

25. Ja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās vienības atrodas ārvalstīs, pasūtītājs slēdz līgumu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militāro vienību apgādi ar militāra rakstura precēm vai pakalpojumiem. Līgumā puses vienojas par cenu, piegādes un samaksas noteikumiem un termiņiem.

V. Iepirkumu veikšana, piemērojot atklātu iepirkumu

26. Lai veiktu atklātu iepirkumu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Komisija darbojas saskaņā ar pasūtītāja noteikto pilnvarojumu.

27. Iepirkuma komisija rīkojas tā, lai iepirkuma mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Iepirkuma komisija lemj par:

27.1. nepieciešamību publicēt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu;

27.2. nepieciešamību nosūtīt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu tikai ierobežotam pretendentu skaitam;

27.3. nepieciešamību publicēt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu un uzaicināt pretendentus, kas savu kvalifikāciju militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumu veikšanā ir jau apliecinājuši, piedaloties iepriekšējās iepirkuma procedūrās;

27.4. atbilstošu piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām.

28. Iepirkuma komisija var pieņemt lēmumu nepublicēt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu:

28.1. ja nepieciešams papildu iepirkums;

28.2. ja jānodrošina materiāli tehniskā nodrošinājuma savietojamība ar ārvalstu bruņoto spēku vienību materiāli tehnisko nodrošinājumu;

28.3. citos gadījumos, ja Ministru kabinets par to pieņēmis atsevišķu lēmumu.

29. Iepirkuma komisija izstrādā un apstiprina atklātā iepirkuma uzaicinājumu. Uzaicinājumā tiek norādīts:

29.1. iepirkuma priekšmets, tā tehniskā specifikācija vai darba uzdevums un plānotais iepirkuma apjoms;

29.2. informācija par piedāvājuma iesniegšanas vietu un termiņu;

29.3. informācija par piedāvājumu atvēršanas vietu un laiku un pretendentu pārstāvju iespējām piedalīties piedāvājumu atvēršanas sēdē;

29.4. piedāvājuma izvēles kritēriji;

29.5. kvalifikācijas prasības pretendentiem;

29.6. piedāvājumu vērtēšanas kārtība;

29.7. aritmētisko kļūdu labošanas kārtība;

29.8. piedāvājumu derīguma termiņš;

29.9. iepirkuma līguma projekts.

30. Vērtējot piedāvājumus un piešķirot iepirkuma izpildes tiesības, iepirkuma komisija ievēro šādus piedāvājuma izvēles kritērijus:

30.1. saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kuru nosaka, izvērtējot piedāvāto cenu, kārtējās izmaksas, rentabilitāti, kvalitāti, tehniskās īpašības, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās apkopes iespējas un izmaksas, tehnisko palīdzību, piegādes termiņus;

30.2. zemākā cena, kura noteikta, ņemot vērā piedāvāto līgumcenu, kā arī iespējamās izmaksas preces izmantošanas laikā.

31. Ja tiesības slēgt iepirkuma līgumu piešķir, piemērojot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijus, iepirkuma komisija iepirkuma dokumentos norāda visus piemērojamos kritērijus secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo. Cenas īpatsvars kopējā vērtējumā nedrīkst būt mazāks par 40 %.

32. Pasūtītājs pārliecinās, vai pretendentam ir industriālās drošības sertifikāts.

33. Par pretendenta uzticamību pasūtītājs pārliecinās piedāvājumu izvērtēšanas laikā. Pretendentu var uzskatīt par uzticamu un viņa kvalifikācijas datus nepārbaudīt, ja pretendents pienācīgi ir izpildījis iepriekš pastāvējušās līgumsaistības pret pasūtītāju un ja Satversmes aizsardzības birojs pretendentam ir izsniedzis industriālās drošības sertifikātu.

34. Vienas iepirkuma procedūras pretendentiem pasūtītājs nosaka vienādas kvalifikācijas prasības.

35. Attiecīgajā atklātajā iepirkumā nevar piedalīties pretendents, kuram nav industriālās drošības sertifikāta, kurš neatbilst iepirkuma komisijas noteiktajām kvalifikācijas prasībām un nav sniedzis iepirkuma dokumentos prasīto informāciju vai arī sniedzis nepatiesu vai sagrozītu informāciju.

36. Komersantam, kas reģistrēts Latvijas Republikas komercreģistrā, ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) attiecīgas komercdarbības veikšanai, kas izsniegta komercdarbību ierobežojošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Brokerim, kas veic pasūtījuma piegādi, ir nepieciešama tās valsts atļauja (licence) šāda veida brokera darbības veikšanai, kurā tas ir reģistrēts. Ārvalstu komersantam jābūt licencētam atbilstoši reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem.

37. Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs sasauc piedāvājumu atvēršanas sanāksmi uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā.

38. Iesniegtos piedāvājumus iepirkuma komisija vērtē slēgtā sēdē saskaņā ar uzaicinājumā noteikto piedāvājumu vērtēšanas kārtību.

39. Iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pretendents precizē informāciju par piedāvājumu, ja tas nepieciešams pretendenta kvalifikācijas pārbaudei, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu salīdzināšanai un vērtēšanai.

40. Iepirkuma komisijai ir tiesības pārbaudīt pretendenta sniegto ziņu patiesumu.

41. Pamatotu lēmumu noslēgt iepirkuma līgumu vai beigt atklāto iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, komisija pieņem ar balsu vairākumu, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.

42. Ja militāru preču atklāta iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, pasūtītājs iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu. Informatīvajā ziņojumā norāda iepirkuma nepieciešamību, kā arī tā finansiālo pamatotību.

43. Ja militāru preču atklāta iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500000 latu, iepirkuma procedūru var turpināt tikai pēc tam, kad Ministru kabinets akceptējis pasūtītāja lēmumu par atklāta iepirkuma procedūras piemērošanu.

44. Paziņojumu par lēmuma pieņemšanu pasūtītājs nosūta vienlaikus visiem pretendentiem. Paziņojumu nosūta elektroniski (ja pretendents ir norādījis e-pasta adresi) vai pa faksu (ja pretendents ir norādījis faksa numuru), kā arī pa pastu.

VI. Iepirkuma līgumi un sūdzību iesniegšanas kārtība

45. Iepirkuma līgumu:

45.1. sagatavo pasūtītājs un nosūta izraudzītajam pretendentam parakstīšanai. Pretendentam ir tiesības iesniegt priekšlikumus par iepirkuma līguma projektu (iesniegtā piedāvājuma ietvaros);

45.2. sagatavo starptautiskā aģentūra, ārvalstu bruņotie spēki vai pasūtītājs, ja iepirkumu veic noteikumu šo noteikumu II vai IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

46. Ja pretendents, kas atzīts par uzvarētāju, pasūtītāja noteiktajā termiņā neierodas noslēgt iepirkuma līgumu un noteiktajā termiņā neiesniedz iepirkuma līguma izpildes nodrošinājumu vai arī atsakās noslēgt iepirkuma līgumu, pasūtītājs minēto līgumu piedāvā noslēgt pretendentam, kura piedāvājums ir nākamais saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai piedāvājums ar nākamo zemāko cenu.

47. Iepirkuma līgums, kas noslēgts saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī visi tā pielikumi, grozījumi un papildinājumi ir informācija dienesta vajadzībām.

48. Lēmumu par iepirkuma izpildes tiesību piešķiršanu var pārsūdzēt tiesā vispārējā kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs J.Lujāns

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

 

 

Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.714

Militāra rakstura preces

1. Pārnēsājamie un automātiskie šaujamieroči (piemēram, šautenes, karabīnes, revolveri, pistoles, mašīnpistoles un ložmetēji), izņemot medību un sporta ieročus.

2. Lielgabalu, dūmu, gāzes un liesmu metēji ieroči:

2.1. lielgabali, haubices, mīnmetēji, artilērijas, prettanku ieroči, raķešu palaidēji, liesmu metēji un bezatsites ieroči;

2.2. militārie dūmu un gāzes ieroči.

3. Munīcija 1. un 2.punktā minētajiem ieročiem.

4. Bumbas, torpēdas, raķetes un vadāmie šāviņi:

4.1. bumbas, torpēdas, granātas, arī dūmu granātas, dūmu bumbas, raķetes, mīnas, vadāmie šāviņi, zemūdens granātas, degbumbas;

4.2. militārās iekārtas un komponenti, kas ir īpaši paredzēti šī pielikuma 4.1.apakšpunktā minēto izstrādājumu apstrādei, salikšanai, demontāžai, šaušanai vai atklāšanai.

5. Militārās ugunsvadības iekārtas:

5.1. infrasarkano un citu nakts vadības ierīču palaišanas datori un vadības sistēmas;

5.2. telemetri, atrašanās vietas indikatori un altimetri;

5.3. elektroniskie izsekošanas komponenti (žiroskopiskie, optiskie un akustiskie);

5.4. bumbu tēmēkļi, ieroču tēmēkļi un periskopi, kas paredzēti šajā sarakstā noteiktajām precēm.

6. Tanki un speciālie kaujas transport-līdzekļi:

6.1. tanki;

6.2. militāra tipa transportlīdzekļi (bruņoti vai bruņu, arī amfībiju transportlīdzekļi);

6.3. bruņumašīnas;

6.4. puskāpurķēžu militārie transport-līdzekļi;

6.5. militārie transportlīdzekļi ar tanku virsbūvi;

6.6. speciāli veidoti treileri šī pielikuma 3. un 4.punktā minētās munīcijas transportēšanai.

7. Toksiskie un radioaktīvie reaģenti:

7.1. toksiskie, bioloģiskie vai ķīmiskie reaģenti, kas adaptēti cilvēku, dzīvnieku vai augu iznīcināšanai kara gadījumā;

7.2. militārie aparāti šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto substanču pavairošanai, atklāšanai un identifikācijai;

7.3. materiāli pretpasākumu veikšanai šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minētajiem reaģentiem.

8. Pulveris, sprāgstvielas un šķidrie vai cietie propelenti:

8.1. pulveris, sprāgstvielas un šķidrie vai cietie propelenti, kas ir speciāli izveidoti un ražoti lietošanai ar šī pielikuma 3., 4. un 7.punktā minētajiem materiāliem;

8.2. militārās sprāgstvielas;

8.3. militāra pielietojuma aizdedzinoši un sasaldējoši reaģenti.

9. Karakuģi un to speciālās iekārtas:

9.1. visu veidu karakuģi;

9.2. speciāli projektētas iekārtas mīnu novietošanai, noteikšanai un atmīnēšanai;

9.3. zemūdens kabeļi.

10. Gaisa kuģi un to iekārtas militārām vajadzībām.

11. Militārās elektroniskās iekārtas.

12. Speciāli militārajām vajadzībām projektētas kameras.

13. Šajā sarakstā iekļautajām precēm paredzētās specializētās daļas un materiālu vienības, ja tās lietojamas militāriem mērķiem.

14. Mašīnas, iekārtas un vienības, kas ir speciāli ražotas, lai veiktu pētījumus, ražotu, pārbaudītu un kontrolētu šajā sarakstā minētos ieročus, munīciju un speciālā militārā pielietojuma aparātus.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!