
Ministru kabineta noteikumi Nr.687
Rīgā 2004.gada 3.augustā (prot. Nr.46 21.§)Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Bērnu un ģimenes lietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir
vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un
ģimenes tiesību jomā.
2. Ministrija ir tieši pakļauta bērnu un ģimenes lietu ministram (turpmāk –
ministrs).
3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts
pārvaldes iestādēm.
II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
4. Ministrijas funkcijas:
4.1. izstrādāt valsts politiku bērnu tiesību aizsardzības
jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā
un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
4.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:
5.1. organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas
uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
5.2. sniedz metodisko palīdzību pašvaldību speciālistiem bērnu tiesību
aizsardzības un bērnu ārpusģimenes aprūpes organizēšanas jomā;
5.3. nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darba uzraudzību un
metodisko vadību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
5.4. nodrošina bāriņtiesu (pagasttiesu) darba (izņemot funkcijas, kas noteiktas
likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā) uzraudzību un
metodisko vadību;
5.5. nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju vienotu uzskaiti adopcijas
reģistrā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz adoptētājiem
norīkojumus uz bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm;
5.6. atbilstoši kompetencei organizē starptautisko sadarbību bērnu tiesību
aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
5.7. organizē pētījumus par bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību
īstenošanas problēmām, analizē bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitāti,
sagatavo pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju bērnu tiesību
aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
5.8. reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas
Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un bērnu tiesību
aizsardzības nodrošināšanai veiktajiem pasākumiem;
5.9. izstrādā tādus projektus sadarbībai ar ārvalstīm,
starptautiskajām institūcijām un apvienībām, kuri saistīti ar bērnu tiesību
aizsardzību un ģimenes tiesību jautājumiem, koordinē minēto projektu izpildi, kā
arī plāno dalību starptautiskajās palīdzības programmās un piedalās tajās;
5.10. nodrošina ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu
paredzētajiem mērķiem;
5.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
6. Ministrija:
6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas
plānošanas dokumentu projektus;
6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas
plānošanas dokumentu projektiem;
6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos
aktus;
6.4. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus
par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto
pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no
valsts budžeta;
6.5. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās
organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;
6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas
darbības nodrošināšanai;
6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas
padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;
6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina
pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;
6.9. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas kompetencē esošajās
jomās un konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā,
kā arī veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un
īstenošanu;
6.10. nodrošina Latvijai saistošu starp-tautisko līgumu izpildi atbilstoši
kompetencei.
7. Ministrijai ir tiesības:
7.1. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā
ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju
pārstāvjus;
7.2. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt
starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;
7.3. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.1 pantu,
pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, pārbaudīt jebkuras valsts vai
pašvaldību iestādes vai citu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību bērnu tiesību
aizsardzības jomā un pieprasīt no attiecīgajām institūcijām informāciju šajā
jomā;
7.4. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, pašvaldībām un citām valsts un
nevalstiskajām institūcijām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un
dokumentus;
7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence
8. Ministrijas darbu vada ministrs.
9. Ministrs:
9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;
9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to
informē augstāku amatpersonu;
9.4. dod rīkojumus ministrijas amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem
saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav
noteikts citādi;
9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministrijas
darbību, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas
amatpersonu;
9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas
pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus,
izņemot administratīvos aktus;
9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;
9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;
9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos
līgumus;
9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas
likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
11. Valsts sekretārs:
11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un
nozares politikas īstenošanu;
11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;
11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;
11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;
11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes
iestādēm;
11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;
11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;
11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas
politiskās vadības maiņa;
11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts
pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās
funkcijas.
12. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāra
vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši
pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.
13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās
nodaļas.
14. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un
likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus
pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.
15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai
viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.
16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt
vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata
aprakstā vai darba līgumā.
17. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks.
Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai
darba līgumā.
18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un
komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos
pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi
ministrs vai valsts sekretārs.
IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati
19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs.
Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu
un darbību.
20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu
lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas
pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un
darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību
privātpersona var pārsūdzēt tiesā.
23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares
politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu,
kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par
nozares politikas īstenošanu.
24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai
atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas
valsts pārvaldes iestādes darbību.
V. Ministrijas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde
25. Ministrijas padotībā ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
VI. Noslēguma jautājums
26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumus Nr.57 “Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21.nr.).
Ministru prezidents I.Emsis
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.augustu.