Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija sēdē

Konceptuāli atbalstītie noteikumu projekti pieņemšanai Satversmes

“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemes grāmatā””.
Pašreiz likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta Zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un izglītības iestāžu aizņemtā valstij piederošā un piekrītošā zeme – uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nenosaka citādi. Tas nozīmē, ka citu ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm pastāvīgā lietošanā nodotā valstij piederošā un piekrītošā zeme ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt ierakstīta Zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, bet meža zeme atbilstoši likumam ierakstāma Zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Daudzos gadījumos zemes praktiski nav atdalāmas un šādi noteikumi būtiski apgrūtina izglītības iestāžu padotības maiņu, zemju ierakstīšanu Zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
Tāpēc izstrādāti grozījumi likumā, kas dod iespēju ierakstīt Zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā visu valstij piederošo un piekrītošo zemi, tostarp – meža zemi, kas nodota pastāvīgā lietošanā attiecīgās ministrijas padotībā esošajām valsts koledžām, profesionālās vidējās un arodizglītības iestādēm.
Noteikumu izdošanas steidzamību raksturo nepieciešamība novērst administratīvās barjeras un sekmēt Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumā Nr.141 “Par profesionālās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā” noteiktā termiņa – 2004.gada 1.jūlija – ievērošanu.
“Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
Likuma 10. un 11.pants uzskaita vietas, kurās ir noteikti smēķēšanas ierobežojumi. Sākoties vasaras sezonai, aktualizējies jautājums par personu, kas atpūšas pludmalēs, tiesībām uzturēties ekoloģiski labvēlīgā vidē. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz uzskaitījumu papildināt ar pludmalēm, proti, noteikt, ka pludmalēs smēķēt ir aizliegts, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
“Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Pašlaik likumā noteikts, ka pašvaldība papildus šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Pēc būtības šādam pašvaldības lēmumam ir ārējs normatīvs spēks, tāpēc tam jābūt nostiprinātam ārējā normatīvā aktā – saistošajos noteikumos. Pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus likumdošanā ir noteiktas uzskaitījuma formā, kad tiesību aktā noteikti atsevišķi jautājumi un gadījumi, kad pašvaldības lēmējinstitūcija ir tiesīga izdot saistošos noteikumus. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā šāda deleģējuma nav, un praksē veidojas situācija, ka pašvaldības iedzīvotājiem piešķir (vai atsaka piešķirt) sociālos pabalstus uz iekšēja normatīva akta pamata, kas ir juridiski nekorekti.
Tāpat likums nosaka, ka pašvaldība no sociālās palīdzības budžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai. Pašvaldība var izmaksāt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai tikai no pamatbudžeta.
Sagatavotie grozījumi paredz papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, nosakot, ka 35.panta trešajā daļā noteikto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Kā arī likuma 35.panta pirmajā daļā vārdi “sociālās palīdzības budžeta” tiek aizstāti ar vārdu “pamatbudžeta”, tādējādi saskaņojot minēto likuma normu ar likumu “Par pašvaldību budžetiem”.
“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Grozījumi paredz, ka atsevišķām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām ir deleģēti arī publisko tiesību uzdevumi un kurus tās veic valsts vai pašvaldības vārdā, firma šaurākā nozīmē un firma plašākā nozīmē ir atļauts lietot vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.
Tā kā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosaka, ka kapitālsabiedrības statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs, tiesību akta projekts paredz, ka valsts un pašvaldību akciju sabiedrībām ar atšķirīgiem uzdevumiem un organizatorisko struktūru kapitāla daļu turētājs var piemērot atšķirīgus nosacījumus, kas nav pretrunā ar šo un citiem likumiem, bet ir būtiski pašai kapitālsabiedrībai.
Savukārt saskaņā ar Komerclikumu un likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” valde realizē izpildvaru sabiedrībā, valdes locekļus ievēlē padome un padome uzrauga tās darbību, jautājumus par kapitālsabiedrību vadīšanas attiecību struktūru un attiecīgo subjektu kompetenci lietderīgi risināt kapitālsabiedrības turētājam. Lai saskaņotu administratīvo vadību un nodrošinātu attiecīgo lēmumu izpildi, ievērojot attiecīgās kapitālsabiedrības uzdevumus un valdes locekļu skaitu, statūtos ir nepieciešams noteikt valdes priekšsēdētājam, kas pēc būtības ir valdes priekšgalā, atšķirīgu kompetenci no pārējiem valdes locekļiem.
Komerclikuma spēkā stāšanās likums nosaka, ka valsts un pašvaldību statūtsabiedrību līdz 2004.gada 31.oktobrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā. Tāpēc nepieciešams izdarīt grozījumus steidzamības kārtā – Satversmes 81.panta kārtībā.
“Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Grozījumi sagatavoti, lai saskaņotu likumu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un precizētu atsevišķu pantu redakciju.
Pēc šā gada 1.maija spēku zaudēja Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi Nr.477 “Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtība”, bet Veterinārmedicīnas likumā nav atcelts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot šos noteikumus.
Sākot ar 2004.gada 1.maiju, veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas nosaka Eiropas Komisijas 2002.gada 26.aprīļa lēmums 2002/349, un nav nepieciešams pilnvarot Ministru kabinetu izdot noteikumus, kas nosaka veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas.
Tāpat grozījumi redakcionāli precizē, kā no valsts budžeta katru gadu tiek pieprasīti valsts uzraudzībā esošo infekcijas slimību apkarošanai nepieciešamie līdzekļi. Projekts precizē kārtību, kādā pasākuma organizētājs informē Pārtikas un veterināro dienestu par dzīvnieku sacensībām, tirgiem, izsolēm, izstādēm un citiem pasākumiem ar dzīvnieku piedalīšanos.