• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šodien Eiropas Parlamentā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2004., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rihards Pīks atvadās no Ārlietu ministrijas

Vēl šajā numurā

20.07.2004., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šodien Eiropas Parlamentā

Šodien, 20.jūnijā, Eiropas Parlamenta deputāti uz divarpus gadiem aizklātā balsojumā ievēlēs savu priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāju vietniekus un piecus kvestorus.
Līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai EP sēdi vadīs gados vecākais no klātesošajiem deputātiem. Viņš paziņos kandidātu vārdus un vadīs balsojumu. 20.jūnijā to uzticēs 80 gadus vecajam Itālijas pārstāvim Džovanni Berlingeram, kurš šajās vēlēšanās startēja no Romāno Prodi organizētās “Olīvkoka apvienības”.
13.jūlijā uz EP priekšsēdētāja amatu oficiāli bija izvirzīti trīs kandidāti. Sociāldemokrātu grupa amatam ieteikusi Hosepu Borelju. Bijušais Polijas ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks startēs no Eiropas Liberāli demokrātiskās reformistu partijas grupas. Visbeidzot uz EP priekšsēdētāja amatu kandidēs Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālās grupas prezidents Francis Vurtcs (Francija).
Lai kļūtu par EP priekšsēdētāju, amata kandidātam ir jāsavāc absolūtais nodoto balsu vairākums. Ja pēc trijām balsošanas kārtām neviens kandidāts to nav saņēmis, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu.
Jaunievēlētais priekšsēdētājs pārņem sēdes vadību no gados vecākā deputāta, jo tikai prezidents var teikt oficiālo Parlamenta atklāšanas runu.
Pēc priekšsēdētāja apstiprināšanas ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Tātad priekšsēdētāju vietnieku secību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits.
Pēc priekšsēdētāju vietnieku apstiprināšanas amatā Parlaments ievēlē piecus kvestorus.
Kvestoru vēlēšanas notiek saskaņā ar to pašu procedūru kā priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas. Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!