Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.07.2004., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91158

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai gaidāma zelta renesanse?

Vēl šajā numurā

15.07.2004., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Norvēģu laikraksts “Morgenbladet” rakstā “Liberālajai Latvijai ir augsti mērķi” atspoguļo sarunu ar Latvijas premjerministra biedru Aināru Šleseru. “Rīgas ielās būs tikpat daudz “Audi” automašīnu, cik Oslo,” laikrakstam saka A. Šlesers.

Krievu izdevums “Ekspert” publicējis rakstu “Naftas magnēts”. Tajā autori analītiski pievēršas naftas tirgus perspektīvām Baltijas valstīs no Krievijas viedokļa. Tiek atzīmēts, ka Baltijas valstīs vērojams augsts IKP pieaugums, kas tās padara pievilcīgas naftas investīcijām, taču ārvalstu kompānijām jāpārvar arvien lielāka vietējo naftas pārstrādātāju pretestība. Būtiski, ka šobrīd Viduseiropas un Austrum-eiropas naftas tirgus pārdale ir nonākusi izšķirošā stadijā, uzskata autori.

Poļu “Gazeta Wyborcza” vēsta, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās, kas notiks 20. jūlijā, gandrīz noteikti uzvaru gūs sociālistu izvirzītais kandidāts katalonietis Hosē Borella, jo par viņa kandidatūru ir vienojušās lielākās (kristīgo demokrātu un sociālistu) frakcijas. Centristu izvirzītajam kandidātam Broņislavam Geremekam praktiski neesot nekādu izredžu.

Poļu “Rzeczpospolita” materiālā “Eiropa ir vienāda visiem” raksta, ka Eiropas Tiesas spriedums, atzīstot par nelikumīgu soda atcelšanu Vācijai un Francijai, parāda, ka ES ir tiesiska organizācija. Tas piespiedīs abas Eiropas ekonomiski spēcīgākās valstis nopietni pievērsties valsts finanšu atveseļošanai, jo no to ekonomikas attīstības dinamikas ir atkarīga arī citu valstu attīstība.

Britu “Independent” rakstā “Krievija brīdina NATO par militārajām patruļām Baltija gaisa telpā” vēsta, ka Krievija izsaka brīdinājumu NATO par militāro spēku izvietošanu agrākās PSRS teritorijā, kā arī atzīmē, ka Baltijas valstu nespēja ievērot etnisko krievu tiesības tā uzskata par “draudu” valstij. Krievijai bažas radot tas, ka Baltijas radaru sistēmas varētu novērot tās gaisa telpu. Taču, neskatoties uz šo retoriku, Krievija ir gatava sadarboties ar NATO.

Vācu “Die Welt” rakstā “Eiropas horizonts beidzas pie savienības robežām” skaidro, ka ASV un Eiropas ģeostratēģija, vērtību izpratne un ekonomiskā attīstība atšķiras arvien vairāk. Tāpēc nākotnē abu pušu sadarbība drīzāk kļūs vājāka. Svarīgākais iemesls esot tas, ka tām nav izdevies saglabāt stratēģisko konsensu, kāds bija aukstā kara gados. Kamēr amerikāņi pēc 2001. gada 11. septembra iesaistījušies pasaules politikā un gribējuši pārveidot pasauli saskaņā ar saviem principiem, eiropieši pievērsušies tādiem projektiem kā konstitucionālais līgums un paplašināšanās uz austrumiem. Turklāt eiropiešiem līdzekļu uzdevumiem drošības politikas jomā, nemaz nerunājot par kārtības uzturēšanu pasaulē, kļūstot arvien mazāk. Diez vai ASV vēlēšoties arī turpmāk paļauties uz šādu partneri. It īpaši tāpēc, ka Āzijā tai ir citi, spēcīgāki sabiedrotie.

Pēc ĀM preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!