Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Cik iemaksāsi šodien, tik saņemsi rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.07.2004., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91156

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bezdarba līmenis stabilizējies

Vēl šajā numurā

15.07.2004., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Cik iemaksāsi šodien, tik saņemsi rīt

INESE.PNG (98976 bytes)
Inese Šmitiņa
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Katrs strādājošais ir dzirdējis, ka jāmaksā sociālais nodoklis. Tikpat bieži ir dzirdētas nopūtas, cik traki, ka tik daudz no algas aiziet nodokļos. Kur tad šī nauda paliek, kādas ir garantijas, ka, pienākot pensijai, es to arī saņemšu, un cik lielā mērā šodienas pensionāru mazās pensijas ir šodienas strādājošo (ne)nopelnītas, “Latvijas Vēstnesim” stāsta Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

– Kādas ir VSAA funkcijas?
– Mūsu pienākums ir sniegt cilvēkiem likumā noteiktos pakalpojumus – nodrošināt pensiju un pabalstu saņemšanu. No sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek izmaksātas vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī 12 dažādi pabalsti un atlīdzības. Aģentūra arī administrē valsts sociālos pabalstus (piemēram, bērna kopšanas pabalstus un ģimenes valsts pabalstus), kuri gan tiek maksāti no valsts pamatbudžeta un nav saistīti ar sociālajām iemaksām. Atšķirībā no sociālās palīdzības dienesta, kas izmaksā pabalstus, novērtējot cilvēka ienākumus (piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalsts), mēs izmaksājām pensijas un pabalstus, tiesības uz kuriem un kuru apmērs stingri noteikts sociālās drošības likumos.
– Vai pensijas un pabalsti, kurus maksā no apdrošināšanas budžeta, ir saistīti ar veiktajām sociālajām iemaksām (kuras veic vai nu darba ņēmējs pats, vai darba devējs)?
– Jā, pensiju un pabalstu saistība ar veiktajām iemaksām ir sociālās apdrošināšanas pamatprincips. Tomēr, lai darbinieks nekļūtu par cietušo negodīga darba devēja dēļ, 2001. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka gadījumos, kad darba devējs par savu darbinieku nav samaksājis sociālo nodokli, aģentūra, aprēķinot viņam pensiju vai pabalstu, ņem vērā šīs darba devēja saistības. Taču, aprēķinot pensijas vai pabalsta apmēru, vērā tiek ņemti tikai oficiāli deklarētie ienākumi, aploksnē saņemtais aprēķinus neietekmēs. Arī oficiāli nenoformētas darba attiecības nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām.
– Šobrīd sabiedrībā rit diskusija, vai bērna kopšanas pabalsti, kurus maksās no valsts pamatbudžeta, jāsaista ar sociālajām iemaksām?
– Diferencēti pabalsti, kas atkarīgi no iepriekšējā atalgojuma un veiktajām iemaksām, atbilstu principiem, uz kuriem veidota mūsu valsts sociālās apdrošināšanas sistēma. Savukārt priekšlikumi šos pabalstus finansēt no pamatbudžeta šo saistību ar sociālo apdrošināšanu neparedz. Manuprāt, daļēja algu kompensēšana, bērna kopšanas periodā izmaksājot pabalstus no pamatbudžeta, ir labs, bet finansiāli riskants pasākums. Tādēļ es vairāk atbalstu viedokli, ka bērnu kopšanas pabalsti jāpaaugstina visām ģimenēm, bet nav jāsaista ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.
– Vai aģentūra arī veic uzraudzību pār sociālās apdrošināšanas budžetu?
– Ilgtermiņa budžeta prognozes ir politikas veidotāju – Labklājības ministrijas uzdevums. Aģentūra budžetu plāno divu gadu periodam, kā arī līdzekļu pieejamību ikdienas maksājumu nodrošināšanai, lai visas piešķirtās pensijas un pabalsti tiktu laikus un pilnā apjomā izmaksāti. Sociālās apdrošināšanas izmaksas nevar apturēt vai atlikt uz vēlāku laiku. Ja budžetā līdzekļu nepietiek, VSAA aizņemas no Valsts kases, savukārt uz laiku brīvos budžeta līdzekļus mēs noguldām depozītā, slēdzot līgumus ar Valsts kasi un tādējādi gūstot papildu ieņēmumus sociālās apdrošināšanas budžetā.

Sociālās apdrošināšanas budžets šobrīd ir stabils

– Kāds šobrīd ir sociālās apdrošināšanas budžets, cik lielas ir rezerves un kāds ir parāds valsts pamatbudžetam?
– Sākot ar 2002. gadu, budžets ir ar pozitīvu bilanci. Šā gada plānotie budžeta ieņēmumi ir 617,1 miljons latu, bet izdevumi – 592,2 miljoni latu. Faktiskā budžeta izpilde šā gada pirmajā pusgadā liecina, ka ieņēmumi pārsniedz plānotos par 6,3%, un tiek prognozēts, ka līdz gada beigām brīvo līdzekļu atlikums varētu sasniegt 55,1 miljonu latu. Tajā pašā laikā apdrošināšanas budžeta parāds valsts pamatbudžetam šobrīd ir 64 miljoni latu. Tikai atrisinot jautājumu par uzkrātā parāda dzēšanu, varam runāt par brīvajiem līdzekļiem un to izlietojumu.
– Kā jūs vērtējat budžeta stabilitāti ilgtermiņā, kādi ir lielākie riski, kas to varētu apdraudēt?
– Lai gan šobrīd budžets ir stabils, jābūt ļoti uzmanīgiem. Jo to ilgtermiņā vistiešākā veidā ietekmē demogrāfiskās svārstības. Tāpat jāseko līdzi ekonomiskajai situācijai, jo pēkšņs augsts bezdarbs arī apdraud budžetu (samazinās sociālās iemaksas, pieaug izmaksājamie pabalsti). Protams, apdrošināšanas budžetu, tāpat kā tautsaimniecību kopumā, negatīvi iespaido nelegālā nodarbinātība. Sava ietekme ir arī pensiju otrajam līmenim, kurā tiek novirzīta daļa no iemaksām pensiju apdrošināšanai. Šie līdzekļi netiek izmaksāti pašreizējiem pensionāriem, bet gan uzkrāti. Protams, ilgtermiņa perspektīvā raugoties, ir tikai apsveicami, ka pēdējos gados ļoti pieaudzis otrā līmeņa dalībnieku skaits. Pērn no visiem iespējamiem dalībniekiem (obligātajiem un brīvprātīgajiem) fondēto pensiju shēmā bija iesaistījušies 60% strādājošo, šā gada jūnijā – jau 69%. Taču līdz ar to zināma daļa naudas aiziet prom no pirmā līmeņa. Budžeta plāns paredz, ka šogad pensiju otrajam līmenim tiks novirzīti 14 miljoni latu, bet pirmā pusgada rezultāti liecina, ka faktiski līdz gada beigām tie varētu būt jau 20 miljoni latu, kas līdz ar to nebūs pieejami šodienas pensiju izmaksām.
– Kā jūs komentētu dažu ekspertu teikto, ka iemaksas otrajā līmenī būtu vēl vairāk jāpalielina, lai garantētu pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā?
– Ekspertu teiktajam var piekrist, jo pašreiz noteiktie divu procentu atskaitījumi uzkrāšanai ir maz, bet pašreizējā situācijā lēmums šo likmi līdz 2010. gadam nepalielināt ir objektīvs. Ir jāsabalansē šodien tērējamie līdzekļi ar strādājošo vēlmi veidot uzkrājumus savai pensijai. Jebkurā gadījumā tas ir kompromiss starp divām paaudzēm. Bez tam strādājošajiem pastāv papildu iespēja pensiju kapitālu uzkrāt privātajos pensiju fondos jeb tā sauktajā trešajā līmenī.

Uzkrātās rezerves nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem

– Vai jūs piekrītat, ka likumā būtu jānosaka, ka apdrošināšanas budžeta rezerves drīkst izmantot tikai demogrāfisko svārstību un citos riska gadījumos?
– Jau šobrīd likums strikti nosaka, kādiem mērķiem rezerves drīkst izmantot. Taču vienmēr pastāv risks, ka kādam politiķim būs kārdinājums cilvēkiem solīt vairāk, nekā iespējams izpildīt. Mana personiskā pieredze liecina, ka deviņdesmito gadu neapdomīgie lēmumi (kuri radīja

budžeta parādu) ir devuši labu mācību priekšdienām ne tikai sabiedrībai, bet arī tiem, kas lēmumus pieņem. Šobrīd, lai novērstu iespējamos riskus, ir radīta labāka prognozēšanas sistēma, lai politiķi varētu redzēt savu lēmumu sekas ilgtermiņā. Bez tam arī pati sabiedrība kļūst aizvien zinošāka un ir gatava iesaistīties lēmumu apspriešanā. Šos jautājumus sabiedrība aktīvi diskutē visā Eiropā. Tādēļ, man šķiet, vairs nevar atkārtoties deviņdesmito gadu scenārijs, kad vispirms pieņem lēmumus, pēc tam skatās, kas no tā iznācis.
– Pēc kādiem principiem jānotiek pensiju un pabalstu indeksācijai?
– Indeksācija ir mehānisms, ar kura palīdzību tiek uzturēta pensiju pirktspēja. Tā ir piesaistīta diviem kritērijiem – vidējo iemaksu algas un cenu pieaugumam. Līdz ar to nav mākslīgās atkarības no budžeta iespējām. Šobrīd jau pensiju indeksācija notiek divreiz gadā. Budžeta stabilitāti ikgadējā indeksācija neapdraud, jo tā notiek atbilstoši algu pieaugumam, kas savukārt palielina budžeta ieņēmumus.
– Kā jūs vērtējat domu par mākslinieku izdienas pensijām?
– Tās tiks maksātas no valsts pamatbudžeta līdz brīdim, kad šiem cilvēkiem pienāksies vecuma pensijas, kuras maksās no apdrošināšanas budžeta. Tad tiks pārtraukta izdienas pensiju izmaksa. Taču ir viena problēma. Tā kā cilvēki agri būs pārtraukuši darba gaitas, viņiem būs zema vecuma pensija. Līdz ar to būs nepieciešami līdzekļi piemaksām, kas kompensēs starpību.
– Kā notiek pensiju otrā un trešā līmeņu uzraudzība?
– Kopējo pensiju politikas rezultātu monitoringu veic Labklājības ministrija, savukārt VSAA ir tieši iesaistīta pensiju otrā līmeņa administrēšanā. Mēs sekojam līdzi pārvaldītāju darbības atbilstībai noteikumiem un informējam shēmas dalībniekus par ieguldījumu rezultātiem. Pensiju fonda uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, kas nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par kāda pārvaldītāja darbības apturēšanu un pieprasīt pārkāpumu novēršanu.
– Vai praksē tādi gadījumi ir bijuši?
– Ir bijuši sīki pārkāpumi, kas nekavējoties novērsti. Mūs satrauc cita problēma. Ir bijuši gadījumi, kuros izmantoti negodīgi paņēmieni, lai piesaistītu vairāk klientu kādam līdzekļu pārvaldītājam. Piemēram, piedāvā to kā piedevu līzinga pakalpojumiem. Ar to mēs šobrīd cenšamies cīnīties.
– Ko jūs atbildētu tiem jaunajiem cilvēkiem, kas saka: nemaksāšu nekādas sociālās iemaksas, jo līdz manam pensijas vecumam likumi mainīsies vēl desmit reizes?
– Šāda attieksme pamatojas pēdējos gados gūtajā pieredzē, kad pensiju likumdošana neskaitāmas reizes tika mainīta, kas, protams, radīja neuzticēšanos tās stabilitātei. Tomēr atcerēsimies, ka likuma izmaiņas skārušas tikai tās normas, kas attiecas uz šodienas pensionāriem. Kopš pensiju reformas uzsākšanas nav mainīts pats tās pamatprincips, kuru šodien neapšauba vairs neviens – tas, cik būsi iemaksājis vecuma pensijas apdrošināšanai, arī noteiks tavas pensijas lielumu.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv

Sociālās apdrošināšanas pabalsti Latvijā

Nr.
p.k.

Pakalpojuma veids

Pensiju/
pabalstu skaits
(uz 01.06.2003.)

Vidējais
piešķirtais
apmērs, Ls
(uz 01.06.2003.)

Pensiju/
pabalstu skaits
(uz 01.06.2004.)

Vidējais
piešķirtais
apmērs, Ls
(uz 01.06.2004.)

1.

Pensijas

604 972

62,74

595 392

68,64

t.sk. maijā piešķirtās pensijas

1 757

52,36

1 967

68,50

2.

Bezdarbnieka pabalsti

40 650

50,64

40 420

57,46

3.

Slimības pabalsti

14 710

95,16

16 496

112,78

4.

Maternitātes pabalsti

2 007

380,13

2 166

483,52

5.

Paternitātes pabalsti

409

72,99

6.

Apbedīšanas pabalsti

– apdrošinātās personas vai viņas
ģimenes locekļa nāves gadījumā

175

287,76

194

325,97

– pensionāra nāves gadījumā

2 093

124,32

1 986

135,61

– apdrošinātas personas nāves
gadījumā saistībā ar nelaimes
gadījumu darbā vai arodslimību

0

0

1

154.57

– bezdarbnieka nāves gadījumā

14

90,00

12

105,00

7.

Kaitējuma atlīdzības ČAES
avārijas seku likvidēšanas
dalībniekiem, kuriem
noteikta invaliditāte

312

15,19

359

19,63

8.

Kaitējuma atlīdzības ČAES
avārijas seku likvidēšanas
dalībniekiem, kuriem noteikta
darbspēju zaudējuma pakāpe 10 - 25%

437

28,64

386

33,85

9.

Atlīdzības par darbspēju zaudējumu

1 775

54,41

2 454

57,26

10.

Atlīdzības par apgādnieka zaudējumu

30

80,71

30

68,84

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!