• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Putins pasūtīja Jeļcinu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2000., Nr. 262 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9047

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Putins varēja ziņot maz iepriecinoša"

Vēl šajā numurā

18.07.2000., Nr. 262

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Putins pasūtīja Jeļcinu"

"Gazeta.ru"

-— 2000.07.10.

Vladimirs Putins uzstājās Federālās sanāksmes priekšā ar stingru un detalizētu visa Jeļcina mantojuma kritiku.

Gandrīz visa viņa runa - pašreizējās Krievijas situācija negatīvs vērtējums. Vienīgā recepte, ko piedāvā prezidents, ir valdības centralizēšana un nostiprināšana. Liberalizējot ekonomiku.

Prezidents pārliecināti un nievājoši nosodīja visu, kas pašlaik veido Krievijas reālo sabiedrisko, politisko un ekonomisko dzīvi. Viņš nevienu neapvainoja un nekritizēja to, kā radusies viena vai otra situācija, ko nopietni vajadzētu kritizēt. Taču pati faktu konstatēšana izrādījās tik atklāta, ka to varētu publicēt jebkuras opozicionāras avīzes pirmajās lapās. Vladimirs Putins savā runā visaktīvāk šā gada laikā mēģināja distancēties no sava priekšgājēja un viņa mantojuma.

Prezidents vēlas izveidot spēcīgu un pārvaldāmu valsti ar spēcīgu centralizētas valdības komandas struktūru, lai varētu atrisināt sociālās problēmas un parūpēties par iedzīvotāju labklājību. Prezidentam var traucēt un traucē - šos pretiniekus Putins uzskaitīja: reģionālā valdība un lielās komerciālās struktūras, kas ir saaugušas ar korumpēto nomenklatūru.

Viņš paziņoja, ka viņam nepatīk ārējā parāda restrukturizācijas principi (šis paragrāfs vispār ir veltīts tikai vienam cilvēkam — Mihailam Kasjanovam), muitas sistēma, Domes pozīcija jautājumā par Nodokļu kodeksu, dažu MIL pozīcija, kas nepareizi izmanto svarīgākos demokrātijas iekarojumus - vārda brīvību, un daudz kas cits.

Daudzas Putina receptes var uzskatīt vai nu par atklātām kļūdām, vai arī par bīstamām tendencēm. Ko dod, piemēram, mēģinājums piešķirt kaut kādu patiesu brīvību brīviem masu informācijas līdzekļiem, kas ekonomiskās neefektivitātes dēļ ir kļuvuši atkarīgi no politiskām interesēm. Tas nozīmē, ka valstij tie būs jāizpērk? Vai jāpakļauj pilnīgai nabadzībai, kas arī kalpo kā vispārējas brīvības garants? Putina paziņojums, ka prezidenta kandidāti jāizvirza partijām vai sabiedriski politiskām kustībām, rada neizpratni. Šī norma no demokrātisku valstu lielākās daļas likumprojektu viedokļa un no vispārpieņemto cilvēktiesību pamatnormu viedokļa ir nonsenss. Slikti ir tas, ka neeksistē nekāda loģika.

Tā varētu ilgi uzskaitīt prezidenta ziņojumā labojumus un neprecizitātes, taču tās neapliecina prezidenta vai viņa komandas muļķību vai neloģiskumu, bet gan to, ka komandas viņam vispār nav. Putins redz tikai vienu iespēju, kā atrisināt šīs problēmas - nostiprinot valdību.

Stepans Oseņčuks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!