ATSAUCĒ IETVERT:
Vecvecāku, vecāku un arī mūsu laiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2004., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89996
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vecvecāku, vecāku un arī mūsu laiks
 Padomju okupantu noslepkavoto cilvēku bēres 1941. gada jūlijā. Kinofilma “Sarkanā migla”. Fotoreprodukcija no grāmatas “Saglabāt sudrabā. Latvija Otrā pasaules kara laikā”. VKFFDA, Jumava, 1999 |
 Brīvības piemineklis Rīgā pēc vācu armijas ienākšanas 1941. gada 1. jūlijā. Kadrs no kinofilmas “Sarkanā migla”. Fotoreprodukcija no grāmatas “Saglabāt sudrabā. Latvija Otrā pasaules kara laikā”. VKFFDA, Jumava, 1999 |
Profesora Antonija Zundas pētījuma pirmā publikācija sasaucās ar
dramatisku notikumu Nacionālajos bruņotajos spēkos: Irākā gāja bojā virsleitnants
Olafs Baumanis. Viņš zaudēja dzīvību kopā ar diviem Polijas un diviem Slovākijas
karavīriem, pildot laikam gan pašu cildenāko karavīra pienākumu – uzveikt
nesprāgušajos lādiņos paslēpto nāvi. Glābt civiliedzīvotāju – sieviešu un
bērnu – dzīvību.
Šajās dienās, paužot visdziļāko cieņu mūsu karavīra piemiņai un visdziļāko
līdzjūtību viņa tuviniekiem, nācās arī kaunā sarkt par daudzu tepat mums līdzās
dzīvojošo cinismu interneta portālos, izplūstot infantilos spriedelējumos par
latviešu karavīru misiju Irākā. Protams, demokrātiskā sabiedrībā ir vieta arī
pacifisma idejām, un iebilst varētu vienīgi pret cieņas trūkumu izdzēstās
dzīvības priekšā. Ikviena cilvēka nāve ir traģēdija. Taču kāpēc tie paši
interneta prātuļotāji klusē, kad desmitiem latviešu puišu zaudē dzīvību pavisam
bezjēdzīgi – dzērumā pie stūres?!
Neizpratne par Latvijas karavīru misiju Irākā un Nacionālo bruņoto spēku
nepieciešamību kopumā liecina arī par biedējošu savas zemes vēstures nezināšanu.
Vēl nekad mūsu valstiskums nav bijis tik drošs kā tagad, kad Latvija ir pilntiesīga
NATO dalībvalsts. Vēl nekad mums nav bijuši tik stipri sabiedrotie. Un vēl nekad
Latvijas vēsturē mūsu karavīru misija nav bijusi tik izsvērta – dot savu artavu
(nelielu militāru profesionālu kontingentu) kopīgajā aizsardzības savienībā, pretī
saņemot pārliecību, ka mūsu zeme nekad vairs netiks iztirgota kādu politisko lielvaru
paktos.
Otrajā pasaules karā tūkstošiem latviešu krita svešo okupantu armiju mundieros, un
šā kara fakti ir arī latviešu karavīru traģēdijas vēsture. Varbūt tā vairos
izpratni par skarbo suverenitātes un drošības cenu, kāda jāmaksā ikvienai tautai,
kas vēlas būt brīva pati savā valstī.