Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likumprojekts tiek papildināts ar pantu, nosakot atbildību par informācijas nesniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu Konkurences padomei un tās lēmumu un amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Tiek paredzēts, ka par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību vai Konkurences padomes lēmumu nepildīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Precizētas Konkurences padomes pilnvaras izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, noteikts, ka Konkurences padome izskata Latvijas APK 166.13 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (Latvijas APK 215.8 pants). Precizēta protokola par administratīvo pārkāpumu sastādīšanas kārtība.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Likumprojekts precizē likuma normas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas 2003/49/EC “Par vienotas nodokļu sistēmas piemērošanu procentu un autoratlīdzību maksājumiem starp dažādu dalībvalstu saistītiem uzņēmumiem” prasībām, paredzot neieturēt nodokli no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība izmaksā – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam. Projektā ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot direktīvas prasības.
Likumprojekts paredz mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kārtību un atļaut norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā debitora bankrota procedūra. Minēto zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtību varēs piemērot zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada 1.janvāri.
Likumprojekts paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par izmaksāto daļu.
Likumprojekts paredz izdarīt izmaiņas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātājiem vai apdrošinātāju filiālēm u.c.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Likumā noteikts, ka policijas darbinieki konvojē aizturētās un apcietinātās personas. Bet saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.novembra rīkojumu Nr.731 “Par Sardzes pulka reorganizāciju” Valsts policijai nodota arī notiesāto personu konvojēšanas funkcija, tādēļ nepieciešams papildināt likumu un paredzēt, ka Valsts policija konvojē arī notiesātās personas.
Ņemot vērā, ka ir izstrādāts likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”, precizēta norma, kas paredzēja deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus un noteikt to apmēru. Likumprojektā noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz precizējumus likumā, lai saskaņotu to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un administratīvo procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem: precizē pašvaldības policijas statusu, paredzot, ka tā ir pašvaldības izveidota pastarpinātas pārvaldes iestāde un tās funkcionālo pārraudzību īsteno Valsts policija. Precizēta 23.panta piektā daļa un izslēgta 31.panta septītā daļa, lai svītrotu no likuma normas, kas reglamentē policijas darbinieka kā privātpersonas tiesības (tiesības apstrīdēt par viņu pieņemtos administratīvos aktus un tiesības izveidot biedrības un klubus). Precizēta policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība, paredzot, ka tas tiek noteikts attiecīgo iestāžu nolikumos. Izslēgta norma, kas paredzēja, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido arī 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscēto mantu, preces un citus priekšmetus.
Likumprojekts paredz, ka personas, kuras pieņemtas dienestā Valsts policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs.
Likumprojekts arī paredz, ka iekšlietu ministrs pagarinās tikai iestāžu priekšnieku un viņu vietnieku dienesta laiku, pārējo policijas darbinieku dienesta laiku pagarinās attiecīgi Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks.
Likumprojekts paredz precizēt policijas pienākumus ieroču aprites jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu Eiropas Savienības Padomes 1994.gada 30.novembra lēmumu par kopīgu rīcību attiecībā uz ceļošanas iespējām skolēniem no trešajām valstīm, kuri ir kādas dalībvalsts rezidenti.
Padomes lēmums paredz atvieglotu skolēnu grupu ceļošanu. Lai ieceļotu kādā dalībvalstī, skolēnam, kas nav šīs dalībvalsts pilsonis, bet ir kādas citas dalībvalsts rezidents un kas vēlas uz īsu laiku ieceļot šīs dalībvalsts teritorijā vai doties caur to tranzītā, nav vajadzīgas vīzas. Šāds nosacījums ir piemērojams gadījumos, ja skolēns ceļo vispārizglītojošas skolas skolēnu grupā, kas devusies skolas ekskursijā, grupu pavada attiecīgās skolas skolotājs, kurš var uzrādīt šīs grupas skolēnu sarakstu, ko izsniegusi attiecīgā skola (noteiktas formas) un apstiprinājusi valsts iestāde, kas apliecina, ka šis skolēns ir valsts rezidents un viņš ir tiesīgs atgriezties valstī, no kuras izceļo.
Šāda skolēnu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā tika iekļauta Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības”. Taču nacionālajos normatīvajos aktos nav apstiprināts noteiktās formas skolēnu saraksts, kuru varētu izmantot ceļojumos Latvijas Republikā dzīvojoši skolēni. Līdz ar to ir sagatavoti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”.
Noteikumu projekts atvieglo bērnu, kas ir Latvijas pilsoņi, ceļošanas kārtību. Ja bērni devušies skolas ekskursijā vispārizglītojošas skolas skolēnu grupā, tad noteikumu projekta 1.pielikumā minētais saraksts aizstātu bērnu vecāku vai aizbildņu notariāli apliecinātu piekrišanu bērna ceļošanai uz ārvalstīm.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.