Ko mežā dara medaļa

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Tualetes pods mežā pie kapsētas žoga Gaujienā savā ziņā ir spilgtākais apliecinājums Meža dienu ietvaros rīkotajā akcijā “Mežā atkritumiem vairs nav vietas” gūtajai atziņai – tā sauktā Latvijas zaļā zelta piesārņošanas problēma sakņojas sabiedrības attieksmē pret vidi, kurā tā dzīvo. “Latvijas Vēstnesī” jau rakstīts par šo problēmu, šoreiz – par secinājumiem un varbūtējiem problēmas risinājumiem, kas izkristalizējušies akcijas noslēgumā.

Viedokļi

Kuldīgas pilsētas pamatskolas septīto klašu audzēkņi par akcijas talku

Liene: “Es uzskatu, ka šī akcija ir ļoti labi organizēta. Tajā piedalījās daudz skolu un daudz bērnu. Mēs vācām atkritumus, un to mežā bija ļoti daudz. Autiņbiksītes, stikla lauskas, dažādi papīra kartoni un pat vecas drēbes un kurpes. Ja savāktu to visu, kas mežā, to, ko cilvēki tur izmetuši, varētu piepildīt visu manu dzīvokli. Domāju, ka tie, kas bija šajā talkā un vāca šos pretīgos atkritumus, nemetīs vairs atkritumus zemē un nepiesārņos dabu ar atkritumiem, kas sadalās ļoti lēni.”

Zane: “Tas bija labi, ka izdomāja rīkot talku. Man patīk tīrīt dabu no atkritumiem. Tā ir ļoti liela palīdzība dabai. Protams, atkritumi ir ļoti daudzās vietās, un tas ir nesmuki. Cilvēki nemaz nepadomā par dabu un dzīvniekiem. Viņi domā tikai par sevi. Tiem, kas izmeta atkritumus, būtu pašiem jātīra, bet tie jau netīrīs.”
Lauris: “Es uzskatu, ka tas ir ļoti vajadzīgs, jo zeme mirst un tas ir acīmredzams, kaut vai televīzijā. Paskatieties, kā izcērt mežus, bet stāda ļoti maz, tāpēc iztīrīsim tos pašus mežus, kas ir atlikuši. Jā, to vēl ir daudz, bet tos iespējams izzāģēt vai nodedzināt īsā laikā. Ieraugot mežā pudeli, nekaunieties to savākt, vienalga, kaut jūs saukā par sētnieku, tas nesīs labumu mežam.”

Fakti

Problēmas mežā rada:
* ar transportu sasniedzamās vietās izgāzti sadzīves atkritumi;
* nolietota sadzīves tehnika, mēbeles un citi “lielgabarīta” krāmi;
* būvgruži un būvmateriālu atliekas;
* apmeklētāju atstātie atkritumi atpūtas vietās un meža masīvos;
* autobraucēju pa automašīnas logu izmestās drazas, ko vējš iepūš mežā. Daļa ieķeras zaros, un koki tiek “izrotāti” kā Ziemassvētku eglītes.
“Kopts mežs koptā vidē” – tā-da šogad bija Meža dienu devīze. Teju divu mēnešu garumā Valsts meža dienesta (VMD) akcijas laikā rīkotās talkas aptvēra visu Latviju. Sākotnēji bija plānots sakopt pa vienai atkritumiem piesārņotai vietai katrā mežniecībā. Akcijas rīkotāju galvenais mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību samilzušajai problēmai. Galvenie sadarbības partneri bija skolēni, kas, VMD darbinieku skatījumā, ir visatsaucīgākā un cerīgākā sabiedrības daļa. Akciju daudzviet praktiski atbalstīja vietējie uzņēmēji, pašvaldības un citi sadarbības partneri. Skolēnu atsaucība bijusi lielāka, tādēļ arī talku skaits ir krietni lielāks, nekā sākotnēji plānots, – pavisam 255.
Līdz maija beigām apzināti problēmas izplatības mērogi. Atkritumu kalnus nav iespējams savākt, tos var tikai neizmest. Tāds ir galvenais secinājums. Bet kā to panākt?

Logu jauc ar atkritumu
tvertnes vāku

Noslēdzot akciju, VMD apkopojis problēmu cēloņus un varbūtējos risinājumus. Pamatu pamats – sabiedrības attieksme pret vidi, kurā tā dzīvo. Pat vietās, kur atkritumu apsaimniekošanas sistēma darbojas samērā sekmīgi, meži ir drazām pilni. “Izgāztuve ir četru kilometru attālumā, bet, par spīti tam, atkritumus aizved uz desmit kilometrus attālo mežu,” teic VMD ģenerāldirektors Otto Žvagiņš, “tātad neesam gatavi maksāt par savu atkritumu savākšanu, kas būtu tikai normāli. Paradoksāli, ka, piesārņojot savu zemi, vienlaikus sākam izmantot brīvos līdzekļus, lai aizbrauktu un aplūkotu sakoptās valstis.”

Zēns, kurš talkā klusītēm atzīstas, ka pats ar tēvu tieši šajā vietā izmetis drazas, ezera krasts Balvu rajonā, kas pēc sakopšanas tāds palicis tikai divas dienas, zīme ar lūgumu neizmest atkritumus Jelgavas mežos, kas pēc uzstādīšanas nostāvēja vien piecas stundas – lūk, sabiedrības attieksmes ilustrācijas, kas neprasa komentārus.
Nereti atrastie atkritumi ļauj identificēt tā īpašnieku. Piemēram, Bauskas rajonā atrasta medaļa atzinībai par labu darbu, kārtības sarga formas uzšuve, iecirkņa inspektora amata apraksts, šā paša inspektora maksājums par elektrību, administratīvais protokols par sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kas sastādīts cilvēkam ar uzvārdu Svinovs.
VMD skatījumā, otrs būtiskākais problēmas cēlonis ir atkritumu saimniecības neizdarības:
* veids, kādā tiek realizēta līdz šim pastāvējušo izgāztuvju slēgšana un ES prasībām atbilstošu veidošana;
* neērtības, kas saistītas ar izgāztuvju darba laikiem, norēķinu kārtību un maksu;
* tas, ka iedzīvotājiem pieņemamā veidā nav atrisināta lielo atkritumu savākšana. Lielos atkritumus – nolietoto santehniku, mēbeles u.tml. – nesavāc pietiekami bieži, turklāt iedzīvotājiem par šiem pakalpojumiem trūkst informācijas.
VMD ģenerāldirektors, komentēdams šos uzskaitītos cēloņus, kā piemēru min Cēsu rajonu, kur savulaik darbojušās 25 izgāztuves: “Pāris gadu laikā visas slēgtas, ES prasībām atbilstoša tiks nodota ekspluatācijā šoruden.” Un daļa iedzīvotāju, pieraduši pie iepriekšējās kārtības, rīkojas, kā, viņuprāt, tiem ērtāk, – ved visu uz mežu. “No 106 VMD apzinātajām izgāztuvēm 40 gadījumos to darba laiks ir ierobežots, piemēram, darba dienās no pulksten 8 līdz 17. Nereti uz vārtiem par to nav pat norādes. Ja cilvēks apzinīgi atvedis atkritumus, viņam jābrauc atpakaļ. Viņš, protams, brauc uz mežu,” skaidro O.Žvagiņš, piebilstot: sava loma ir arī tam, ka nereti izgāztuvēs maksu neiekasē uz vietas, bet jāveic norēķins. Laukos tas ir apgrūtinoši.
Pie mežu piesārņošanas problēmas cēloņiem minami vēl divi. Daudzas atpūtas vietas nav atkritumiem draudzīgas, tas ir, tajās nav kur izmest atkritumus vai arī esošās atkritumu tvertnes netiek regulāri izvestas. Plus vēl autobraucēju attieksme. Daļai autovadītāju šķiet, ka braucošas automašīnas logs ir arī atkritumu urnas vāks...

Problēma rada
problēmas

Pat ja neskar problēmas ētisko un estētisko aspektu, ir virkne praktisku negatīvu seku. Atkritumi mežā piesaista arī jaunus atkritumus. Vieta, kurā kāds izgāzis drazu kalnu, pakāpeniski pārtop nelegālā izgāztuvē. Tā meži kļūst apmeklētājiem, arī, protams, ārvalstu tūristiem, nepievilcīgi, jo drazas taču uzkrājas visbiežāk apmeklētajās un iecienītajās vietās. Lai skats būtu vēl nejaukāks, talkā nāk meža dzīvnieki un bezpajumtnieki, kuri, meklēdami iztiku, izvanda sadzīves atkritumu maisus.

Atkritumu dēļ iet bojā meža dzīvnieki. Piemēram, pirms diviem gadiem vados pakārās alnis. Drazu degšana izraisa arī meža ugunsgrēkus. Viens no šogad lielākajiem meža ugunsgrēkiem izcēlās tieši no atkritumu dedzināšanas nelegālā izgāztuvē Ventspils rajonā.

Savukārt Daugavpils pusē meža īpašnieks izraisīja meža ugunsgrēku pats savā mežā, mēģinādams sadedzināt no garāžas izmestos atkritumus. Madonas rajonā mežā aizdedzināto riepu dūmi bijuši tik intensīvi, ka Gulbenes rajona ugunsdzēsēji, domādami, ka notiek liela nelaime, steigušies uz kaimiņrajonu. Velti izšķieda degvielu...

Kā mazināt
drazu kalnus

VMD piedāvā šādus risinājumus:

* informēt iedzīvotājus par atkritumu savākšanas iespējām rajonā un pagastā;
* nodrošināt esošo izgāztuvju pieejamību līdz laikam, kad darbosies jaunās izgāztuves vai tiks atrasts cits iedzīvotājiem pieņemams atkritumu nodošanas veids;
* novērst neērtības, kas saistītas ar izgāztuvju darba laikiem, norēķinu kārtību un maksu;
* apsvērt iespēju neiekasēt maksu no iedzīvotājiem, kas paši ir nogādājuši atkritumus uz izgāztuvi;
* organizēt nolietotās sadzīves tehnikas, mēbeļu un citu lielgabarīta atkritumu savākšanu un informēt par to;
* sakārtot būvuzraudzības procesu. Būvniecību kontrolējošām institūcijām vajadzētu interesēties par būvētāja gatavību civilizēti atbrīvoties no atkritumiem un no konkrēta būvobjekta izgāztuvēs nonākušo būvgružu daudzumu;
* padarīt bieži apmeklētās vietas atkritumiem draudzīgākas, tas ir, izvietot atkritumu tvertnes vietējo iedzīvotāju iecienītās peldvietās, tūrisma objektos un tās pietiekami bieži iztukšot, kā arī novietot tās atpūtas stāvlaukumos lielceļu malās.
Iespējams, kāds no šobrīd piedāvātajiem risinājumiem netrāpa desmitniekā, jo argumentētu iemeslu dēļ nav izpildāms. Iespējams, ir citi, racionālāki. Bet tas jau arī bija akcijas mērķis – pievērst mūsu visu uzmanību mežu bēdīgajam stāvoklim. Un tas jau arī ir vairāk nekā sešu tūkstošu talcinieku galvenais piedāvātais risinājums: “Neveicināt izlikšanos, ka atkritumu problēmas mežos nav. Par to ir jārunā.”

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv