Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valodas mācīšanās kā priecīgs notikums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2004., Nr. 86 (3034) https://www.vestnesis.lv/ta/id/89252

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārzemju presē

Vēl šajā numurā

28.05.2004., Nr. 86 (3034)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valodas mācīšanās kā priecīgs notikums

Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) vadības vienība 27. un 28. maijā Reiterna namā rīko Atvērto durvju dienas. Tā ir saruna par pēdējā gada aktualitātēm un atskats uz šīs institūcijas darbību kopš 1996.gada, kad tā izveidota.

PRIEDITE.PNG (140056 bytes)
Aija Priedīte
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Vaicāta, kāda ir vadības vienības darbīgā kolektīva attieksme pret skolu reformas pretinieku žēlabām, ka nav ticis gādāts par latviešu valodas apguves iespējām, vadības vienības direktore Dr.philol. Aija Priedīte saka: “Gluži lietišķa. Valodu nevienam uz paplātes nevar pasniegt. Jāmācās katram pašam. Mēs rīkojam kursus, vasaras nometnes un dažādas nodarbības, izdodam mācību grāmatas un bukletus, lai šo ceļu atvieglotu. Sākām ar to, ka sameklējām 40 priekšmetu skolotājus un 20 latviešu valodas kā otras valodas skolotājus, kuri jau bija uzkrājuši zināmu pieredzi, atlasījām to labāko no visa, pusgada laikā viņi apguva jaunāko metodiku, un ar 2000. gada otro pusi jau varējām piedāvāt kursus visiem, kas vēlas. Kopš tā laika notiek trīs kursi gadā, katrā ciklā ir 20 grupas, katrā grupā 20 cilvēku. Latviešu valoda ir ļoti skaista, un mēs darām visu, lai cilvēki to mācītos ar prieku.”
Jaunums latviešu valodas kā otras valodas apguvē 2003.gadā bija intensīvo mācību kursi pieaugušajiem, kas sevišķi tika pieprasīti Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Visvairāk laika kursu sagatavošanā aizņem atbilstošu skolotāju atrašana, jo kursus ir grūti savienot ar darbu skolā. Kursi tikuši organizēti mazākumtautību skolu pedagogiem, Iekšlietu ministrijas, pašvaldību un medicīnas iestāžu darbiniekiem, jaunkareivjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Priecīgākais notikums ir tas, ka jau gadu tiek praktizēta latviešu un krievu priekšmetu skolotāju sastrādāšanās.
Aija Priedīte sevišķi augstu vērtē sadarbību ar skolēnu vecākiem: “Mēs skaidrojam, ka ar latviešu valodas mācīšanu neviens nedomā atsvešināt bērnus no ģimenes, ka tas tikai darīs viņus gudrākus. Turklāt ir iespējas mācīties kopā – mēs rīkojam divu paaudžu vasaras nometnes bērniem kopā ar vecākiem vai vecvecākiem. Ja klausās tos aģitatorus, var likties, ka visi cittautieši ir negatīvi noskaņoti pret izglītības reformu un latviešu valodu vispār. Mēs savā praktiskajā darbībā esam pārliecinājušies, ka liela daļa krievu skolotāju jau labi apguvuši savu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā un daudzas skolas meklējušas savas metodes, savus mācīšanas modeļus. To piketu dēļ tiek nelietderīgi izšķiests laiks, bet cilvēki jau nezaudē veselo saprātu. Viskarstāko demonstrāciju dienās mēs izsludinājām skolu sadarbības projektu konkursu, rosinot latviešu, krievu un divplūsmu skolu jauniešus veidot kopīgas teātra izrādes. Un esam saņēmuši 49 projektus. Tādu atsaucību nebijām gaidījuši. Finansēt varēsim 10 projektus. 12.augustā VEF Kultūras pilī notiks skate. Skolēnu uzvedumus vērtēs trīs profesionāli režisori, un uzvarētājiem tiks piedāvāta turneja pa Latviju.”
Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošanu kopš paša darbības sākuma finansiāli atbalsta ANO Attīstības programma, Eiropas Savienība (PHARE programma) un vairākas donorvalstis. Līdzšinējo veikumu atzinīgi vērtē ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere, uzsverot, ka šī programma demokratizē klases telpu un zināmā mērā veido demokrātiskas, ieinteresētas un izglītotas sabiedrības modeli.

Aina Rozeniece, “LV’’

aina.rozeniece@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!