Pārdomas izstādes sakarā

Pirms muižu atsavināšanas 1920. gadā visā Latvijā bija 1479 muižas, 294 pusmuižas un 171 mācītājmuiža.
“Tāda balta māja lielos kokos, un parkā tai priekšā – kā tolaik šķita – liels ezers. Mēs dzīvojām tālāk kalpu mājā, vienā istabā. Muižā bija lielkungs, muižkungs un vagars; mans tēvs bija muižas vagars, jo viņš bija tāds izdarīgs. Muižkungs nāca bieži pie tēva runāt par darbiem, bet, kad mamma ilgi gulēja slima, baronlielmāte atsūtīja viņai vīna pudeli un kukuli baltas maizes, kādu mēs necepām, bet pati nāca mums ar māsu matus ķemmēt. Reiz tēvs mani ieveda muižas virtuvē, kur viņa māsa bija saimniece, tur karājās daudz spoži katli un pannas, un plīts virsa bija liela un gluda. Mani cienāja ar pankūkām, laikam no burkāniem." Tā par savu bērnību Apriķu muižā stāsta vagara Jāņa Skujas meita, 97 gadus vecā Anna Melle.

Gadsimtu liecības

Izstāde rāda interesentiem labi zināmas, bet visai reti eksponētas vērtības. Iespējams aplūkot vecāko zināmo 17.gs. ilustrēto hroniku J.Kr.Broces norakstā – Jirgena Helmsa Vidzemes vēstures apskats pirmoreiz rāda arī Latvijas pilis idealizētos zīmējumos, J.Kr.Broces “Monumente” sējumi daudzos attēlos un aprakstos ļauj dziļi iepazīt 18.gadsimta beigu Latvijas dzīves veidu, lauku panorāmas, ēkas un ļaudis. Mākslinieka J.V.Krauzes atmiņu rokraksts ar daudziem muižu un parku plāniem un ilustrēta autobiogrāfiska apcere manuskriptā ar oriģinālilustrācijām rāda ainavas un interjerus. Eksponētas lapas no tā sauktā Pauluči albuma – pēc Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatora F. Pauluči rīkojuma 1825. un 1826.gadā sagatavoto Vidzemes un Kurzemes pilsdrupu, piļu un muižu akvareļu un uzmērījumu kolekcijas, A.V.Buholca Baltijas dzimtu vēsturei veltītie ģenealoģisko materiālu sējumi.
Daudzpusīgs ir gravīrām ilustrēto grāmatu klāsts, pirmkārt, minamas Fr.Stavenhāgena Vidzemes un Kurzemes muižām un pilīm veltītās lapas (19.gadsimta beigas), jelgavnieka Minkeldē romantiskās 19.gadsimta sākuma litogrāfijas, kas ataino kungu namus. Unikāls gravīru, zīmējumu, aprakstu un dokumentu kopums raksturo franču un angļu stilā veidotos lauku parkus Vidzemē un Kurzemē, kas pamatojas K.J.Hiršfelda bagātīgi gravīrām ilustrēto grāmatu atziņās.

Personības, amati

No muižu arhīviem atlasītie dokumenti raksturo atsevišķas spilgtas 18.gadsimta beigu personības – tautsaimnieku, Skrīveru un Aizkraukles muižas īpašnieku K.F.Šulcu–Ašerādenu, kas savas muižas zemniekiem pasludināja lielākas brīvības un tiesības nekā citur Vidzemē, dabaszinātnieku Fr.V.Ungernu–Šternbergu, kas gadiem ilgi apkopojis meteoroloģiskos novērojumus. Ķiegaļu muižas īpašnieks V.D.Budbergs bija apdāvināts mākslinieks labdaris un piedalījās arī grāmatu iespiešanā kopā ar K.Herderu un G.Bergmani.
Amatniecību muižā – mūrnieka, galdnieka, mēbeļnieka un skrodera darbu – rāda gan muižas mājsaimniecības grāmatas un 18.gadsimta Jelgavas drēbnieka rēķins, gan amata diplomi un ceļojoša meistara dzimšanas apliecinājuma dokumenti, dokumentus papildina tekstīliju fragmenti un ilustrācijas no Lielās franču enciklopēdijas.
Muižas sadzīve un laikmeta ainas raduši vērienīgu atspulgu arī memuāru literatūrā, autobiogrāfijās, dienasgrāmatās, publicētajā un nepublicētajā sarakstē. Daudzi no eksponētajiem vācbaltu literātu darbiem agrāk nav bijuši lasītājiem pieejami politisku apsvērumu dēļ, tāpēc arī palikuši neiepazīti.

Bargi kungi

LAB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas speciāliste