Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ja vēlies iepazīt nobriedušu demokrātiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2004., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89041

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Noraida ieceri paaugstināt nodokļus

Vēl šajā numurā

25.05.2004., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ja vēlies iepazīt nobriedušu demokrātiju

VARTIIJPG.PNG (88794 bytes)
Bijušie Bundestāga praktikanti un programmas organizatori tikšanās laikā Berlīnē 2002.gada oktobrī
Foto: Dina Gailīte

Par iespējām piedalīties Starptautiskajā parlamentārajā praksē

Ir pagājuši jau vairāk nekā 2000 gadu kopš laika, kad eksistēja pilsētvalsts Atēnas, kur visi pilntiesīgie pilsoņi piedalījās tautas sapulcēs un kopīgi izlēma valstiskus jautājumus, ar to radot demokrātijas jeb tautvaldības jēdzienu. Mūsdienās būtu grūti sapulcēt, piemēram, visus Latvijas Republikas pilsoņus, lai vienotos par kāda likuma pieņemšanu. Tādēļ modernas valstis izmanto vienkāršotu demokrātijas modeli – sabiedrība izvēlas uzticamus tautas kalpus un pilnvaro viņus darbam parlamentā. Latvijas parlamenta – Saeimas – darba pieredze abos neatkarības posmos kopumā vēl nav sasniegusi pat 30 gadu robežu, un parlamentārisma tradīcijas joprojām ir attīstības periodā. Tādēļ jo īpaši vērtīgas mūsu valsts iedzīvotājiem var būt zināšanas par citu valstu parlamentu darbību. It sevišķi ja šo valstu un sabiedrību vēsturē ir vismaz dažas līdzības ar Latviju, piemēram, agresīva režīma pieredze, kādu pagājušā gadsimta pirmajā pusē piedzīvoja Vācija un kas diemžēl negāja secen arī Latvijai.

Ko mācīties
Vācijas parlamentā

Kā šai Viduseiropas valstij ir izdevies traģisko vēstures pieredzi likt lietā, veidojot vienu no mūsdienās stabilākajām un turīgākajām demokrātijām kontinentā, kā darbojas šīs valsts tautas kalpu forums – Vācijas Bundestāgs, kādā veidā vēlētāji var ietekmēt parlamenta darbu, un vai politiskā dzīve tur atšķiras no jaunajām un nenobriedušajām demokrātijām, pie kurām joprojām pieskaitāma arī Latvija?
Tie ir jautājumi, uz kuriem var gūt atbildes, nevis tūrista statusā apmeklējot atjaunotā Bundestāga unikālo ēku, bet gan, piemēram, piecus mēnešus piedaloties Vācijas parlamenta darba ikdienā. Šādu pasaulē šobrīd vienīgo starptautiskās parlamentārās prakses modeli jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā Bundestāgs.
Arī Latvijas iedzīvotāji, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, ir ieguvuši augstāko izglītību un ļoti labi prot vācu valodu, jau desmito reizi ir aicināti piedalīties ikgadējā konkursā uz trim Latvijai atvēlētajām praktikantu vietām.
Pieteikumus uz Starptautisko parlamentāro praksi (vācu val. – Internationale Parlaments-Praktika jeb IPP) vēl līdz 31.maijam var iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamentā Rīgā, Vaļņu ielā 2. Plašāka informācija tīmeklī - www.bundestag.de/dialog/iip/.

Kas ir prakse Bundestāgā

Tiem, kas izturēs atlasi un 2005.gada pavasarī dosies uz Berlīni, būs iespēja strādāt kāda Vācijas parlamentārieša birojā, tādējādi praktiski iepazīstot lēmumu tapšanas procesu Bundestāgā, apmeklēt lekcijas vienā no trim Berlīnes augstskolām, kā arī izglītoties politikas zinātnē dažādos semināros, ko piedāvā Vācijas politiskajām partijām pietuvinātie fondi. Liels ieguvums būs arī kontakti, ko prakses laikā varēs veidot ar dalībniekiem no citām, kopumā 20, valstīm, to skaitā ASV, Francijas un gandrīz visām jaunajām Eiropas demokrātijām.
Desmit gadu laikā, kopš arī mūsu valstij tiek piedāvāta šāda iespēja, Starptautiskajā parlamentārajā praksē piedalījušies aptuveni trīsdesmit Latvijas iedzīvotāji, bet kopumā šīs programmas ietvaros Vācijas Bundestāgā pieredzi apguvuši vairāk nekā 1000 jauni cilvēki no dažādām pasaules malām. Lai atbalstītu programmas mērķu sasniegšanu – veicinātu sabiedrības izglītošanu demokrātijā, kā arī stiprinātu savu valstu un Vācijas saiknes –, vairākās valstīs ir nodibinātas bijušo praktikantu biedrības. Kopš šā gada sākuma tāda darbojas arī Latvijā, un pagājušajā nedēļā, 19.maijā, Vācijas vēstniecībā notika Bundestāga praktikantu biedrības pirmā prezentācija, kurā šo iniciatīvu sveica arī Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds.

Lai ieguvums būtu abpusējs

Varētu šķist, ka demokrātija Latvijā jau ir nobriedusi un mums vairs nav daudz ko mācīties, tomēr Starptautiskās parlamentārās prakses piedāvātā pieredze joprojām ir vērtīga. It īpaši tagad, kad Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir augstu jāvērtē iespēja iepazīt jaunos kopdarbības partnerus un dibināt gan profesionālus, gan cilvēciskus kontaktus. Vienlaikus tā ir arī laba izdevība šīs ietekmīgās valsts likumdevējam ļaut uzzināt ko vairāk par Latviju un mazināt aizspriedumus, kas “vecajā” Eiropā vēl dažkārt saglabājušies attiecībās ar Austrumeiropas valstīm. Tādēļ aicinām jaunus, uzņēmīgus cilvēkus nelaist garām iespēju izmēģināt spēkus konkursā par dalību Starptautiskajā parlamentārajā praksē.

Dina Gailīte, Bundestāga

praktikantu biedrības valdes priekšsēdētāja

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim