Ko skaitīs Eiropas pulkstenis

Vispirms jāskaita cilvēki un viņu mūžs

Domājot par šo rakstu, pamanījām neparastu pulksteni kādas bankas vitrīnā. Tas rādīja, cik dienu, stundu un minūšu Latvijai vēl atlicis līdz uzņemšanai Eiropas Savienībā. Skaitīja atpakaļ. Kad raksts nonāks redakcijā un pie lasītājiem, jau būs sasniegta nulle. Ko tālāk skaitīs Latvijas pulksteņi? Ar bagātību mēs Eiropā vēl nespīdēsim. Varbūt ar saviem cilvēkiem?

Divpadsmit zvaigznes – dzīves kvalitātes simbols

Un tā 15 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir pievienojušās desmit. Kopējā teritorija pieaugusi no 3,2 miljoniem km² līdz 4 miljoniem, iedzīvotāju skaits – no 378 miljoniem līdz 453 miljoniem. Pieauguma procenti ir 23 un 20. Taču zvaigžņu skaits ES karogā paliks nemainīgs – 12. Tas nav saistīts ar dalībvalstu skaitu, bet ar 12 gada mēnešiem, ar tradicionālajām 12 stundām dienā, 12 zodiaka zīmēm, mūsu izpratnē, ar dzīves ritmu, stabilitāti, ar dzīves kvalitāti, bez neprognozējamiem lēcieniem un kritumiem.

Pats vispārējākais

Tautu un valstu attīstību raksturo vispārēji un speciāli rādītāji, analītiski, sintētiski, pēc faktiem aprēķināti un ekspertu izsvērti. Taču no cilvēku viedokļa diezin vai ir vispārējāks rādītājs, kas raksturo viņu labklājības līmeni, kā paredzamais turpmākā mūža ilgums.
Vai nu Dievs vai daba ir ieprogrammējuši visiem gribu dzīvot. Turklāt ilgi un laimīgi. Šajā rakstā, kuram visumā jābūt optimistiskam, nemaz negribas pieminēt tos, kas labprātīgi aiziet no dzīves. Īstenībā arī ne labprātīgi, bet tādēļ, ka medicīna vēl nav pietiekami spēcīga vai sociālais stāvoklis bezcerīgs.
Vidējo paredzamo mūža ilgumu aprēķina visās valstīs un visām vecuma grupām (katram vecuma gadam). Mēs, raksta ierobežotā apjoma dēļ, aprobežojamies ar vidējo sagaidāmo mūža ilgumu, kāds tas ir piedzimstot un 65 gadu vecumā, kas daudzās valstīs saistās ar pensionēšanās iespēju.
Tabulā valstis sakārtotas trīs blokos: agrāk bijušās, jaunuzņemtās un vēl ES kandidātvalstis. Katra bloka ietvaros tās ranžētas pēc vīriešu ( viņiem mūžs īsāks!) paredzamā mūža ilguma piedzimstot.
Cerības dzīvot visilgāk ir tad, ja laimējas piedzimt Zviedrijā. Tālāk seko lielākā daļa “veco” ES valstu ar apmēram 75–76 cerīgiem gadiem vīriešiem un 80–81 gadu sievietēm.
No jaunuzņemtajām valstīm vienīgi mazā Kipra pēc jaundzimušo sagaidāmā vidējā mūža ilguma iederētos “veco” valstu blokā. Visās pārējās “jaunajās” ES valstīs šis rādītājs ir uzkrītoši mazāks, īpaši vīriešiem.
Latvijā, pēc 2002.gada datiem, piedzimstot par zēnu, ir cerības nodzīvot vidēji 65,4, bet par meiteni – 76,8 gadus. Tas dod Latvijai iespēju ieņemt ne sevišķi godājamo priekšpēdējo vietu ne vien jaunuzņemto valstu saimē, bet arī visā ES.
Varbūt šie skaitļi ir pārāk abstrakti, lai par tiem runātu tik nopietni? Katram taču savs individuāls mūžs, un tas ir daudz garāks vai diemžēl īsāks par vidējo. Tomēr ne. Šie dati ir daudzu tautsaimniecības aprēķinu pamatā. Bez tiem nav domājama apdrošināšanas sabiedrību darbība un sociālā politika vispār.
Augstos kabinetos virs augstiem krēsliem nereti novieto kādu izteikumu (mērķi, lozungu, principu vai kā nu to nosaukt). Piemēram, vienā vietā var lasīt “Viens likums – viena taisnība visiem”.
Kad Latvijas pārstāvis (–e) ieņems paredzēto visaugstāko posteni visaugstākajā ES institūcijā, virs viņa krēsla vajadzētu būt uzrakstam “Vienāds mūžs visiem!”.

Tie (ne)laimīgie pensijas gadi

“Cik labi būs tad, kad pienāks pensija!” – tā nodomā rītos, kad modinātājs zvana un zvana un nedrīkst aizspiest tā mēli. Bezdarba drauds ir bargs. Taču, kad pensijas vecums ir klāt, viss mainās.
Agrāk nogurums iestājās pēc darba. Pēc īsākas vai ilgākas atpūtas nogurums bija cauri. Varēja atkal strādāt vai izklaidēties. Tagad jāpieceļas jau ar nogurumu plecos. Guli, cik ilgi gribi, nespēks nepāriet. Labi, ja ārstam palaimējas ieteikt pareizās zāles. Bet, ja nelaimējas… vai vispār tādu nav. Ja diagnoze ir vienkārši “vecums”…
Tomēr arī vecam gribas dzīvot. Un veiksmīgākie šajā laikā vēl apceļo pasauli. Vismaz ES valstīs.
Zviedrijā likumā noteiktais vecums, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, tiklab vīriešiem, kā sievietēm ir 65 gadi. Kā rāda tabulas dati, vīrieši vidēji šīs iespējas var izmantot nepilnus 17, sievietes – 20 gadus. Tā ir ceturta daļa mūža sievietēm, piektā – vīriešiem. Ja nelauž slimība, vismaz par pirmo pusi no šiem gadiem varbūt var teikt “…tie laimīgie…”. Arī no pārējiem neviens neatteiksies. Šie skaitļi ir diezgan līdzīgi visās “vecajās” ES valstīs, atšķirības pāris gadu ietvaros. Precīzā statistiskā analīzē arī to nav maz. Taču, ja salīdzina ar “jaunajām” ES valstīm, tur attiecīgie skaitļi ir daudz mazāki. Latvijā vīriešiem 12, sievietēm 18 gadu.
Latvijā 2003.gadā likumā noteiktais vecums, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vīriešiem bija 62 gadi, sievietēm 59,5 ? 60 gadu. Iznāk, ka Latvijā pensionāru prieki (grūtības) vīriešiem paredzēti vidēji 15 gadus (12+3), sievietēm 23 (18+5). Pēdējais skaitlis iznāk pat lielāks nekā Zviedrijā, tikai pensija ir nesalīdzināmi mazāka un arī pensionēšanās vecums tiks palielināts.
Vispār 65 gadus sasniegušās sievietes Latvijā ir ļoti vitālas, dzīvotspējīgas. Arī paredzamajiem 18 mūža gadiem tās labāk iederas “veco” nekā “jauno” ES valstu saimē.

Kad iesim pensijā

Tad, kad darbs vairs nesagādās prieku, bet tikai cīņu ar nespēku. Diemžēl katram tas pienāk citādā vecumā, bet valstij ir nepieciešams vienots pensiju likums. Tādēļ kā ļoti saprātīgs jāvērtē savā laikā Latvijas Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas atļauj strādāt pensionāriem, saņemot pilnu pensiju.
Skatoties uz ES un citu valstu datiem, var prognozēt, ka likuma noteiktais pensionēšanās vecums Latvijā varētu stabilizēties 65 gadu robežās. Lielākajā daļā ES valstu vīriešiem un sievietēm tas ir vienāds. Francijā tiklab vīrieši, kā sievietes drīkst pensionēties jau 60 gadu vecumā, toties Dānijā – tikai sasniedzot 67. Arī ārpus ES palikušajās Norvēģijā un Islandē pensionēšanās vecums ir 67 gadi.

Veselības gadi

Šoreiz negribas beigt ar pensijām un vecumu. Statistika prot aprēķināt vidējo mūža ilgumu gados. Vai varētu aprēķināt arī to, cik no tiem nodzīvoti laimīgi?
Laime ir subjektīvs stāvoklis. Viens papriecāsies par pavasara ziediņu, otram laimi nodrošinās tikai savrupmāja un auto, trešais “izraus” vodkas pudeli. Tomēr visos gadījumos labsajūtas priekšnoteikums ir veselība. Cik no mūža gadiem ir nodzīvoti veselībā un cik – akūtā un hroniskā slimībā?
Pagaidām tādu datu nav. Bet vai nevarētu būt? Katra zinātne, arī statistika sākas ar fantāziju. Varētu papildināt medicīnas statistiku, reģistrējot un izstrādājot datus par akūtām saslimšanām un slimošanas ilgumu. Varētu ņemt uzskaitē visus hroniski slimos (ne tikai dažas slimības).
Varētu arī tā, ka ikviens, ierodoties darbā un aizejot no darba, iemet urnā vienu no trim lapiņām atbilstoši savai pašsajūtai: ar zaļu, pelēku vai sarkanu iezīmi. Kāds iemetīs visas trīs? Tas radīs tikai zināmu “fonu”, un šoreiz neskaidrosim, kā tādus traucējumus filtrē.
Mums ir vajadzīgs garš mūžs. Bet vēl vajadzīgāka tā mūža daļa, ko varam saukt par laimīgu.
Nostādīsim Latvijas pulksteni laimīgo dienu skaitīšanai. Tad tās pāraugs gados!

Oļģerts Krastiņš, Valentīna Locāne,

Latvijas Statistikas institūts

Literatūra un avoti:

• Latvijas Statistikas gadagrāmata – R.: CSP, 2003., 221.–262. lpp.
• Latvijas demogrāfijas gadagrāmata – R.: CSP, 2003., 188.–193.lpp.
• Latvija un Eiropas Savienība. – R.: CSP, 2003., 44 lpp.
• Eiropas Savienības kandidātvalstu statistiskais biļetens– R.: CSP, 2003. (iekļaujot Latviju, iznāk kopš 2002.gada)
• Kalniņa Z., Ūdris J. ES karogi nonāk katrā Latvijas pašvaldībā. “LV”, 2004.g. 27.aprīlī – B4.lpp.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Vidējais paredzamais mūža ilgums (gadi)

Eiropas Savienības bijušajās valstīs

Eiropas Savienības jaunuzņemtajās valstīs

Eiropas Savienības kandidātvalstīs