Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kāpēc tik nāvējoša satiksme tieši Latvijā?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2004., Nr. 67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ugunsdzēsēji gatavo jauno paaudzi

Vēl šajā numurā

29.04.2004., Nr. 67

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kāpēc tik nāvējoša satiksme tieši Latvijā?

VALSTIS.PNG (38936 bytes)

Ātrums, manevrēšana uz riska robežas, drošības jostu nelietošana un braukšana reibumā, summēta ar transportlīdzekļu un autovadītāju skaita ievērojamu pieaugumu ik gadu, ir galvenie faktori, kas nosaka lielo satiksmes negadījumu skaitu Latvijā.

Latvija – ceļu satiksmes negadījumu lielvalsts. Šāds, diemžēl skumjš, secinājums izriet no Pasaules veselības organizācijas (PVO) un Pasaules bankas (PB) apkopotajiem datiem, kuri liecina, ka mūsu valsts ierindojas ceturtajā vietā pasaulē autoavāriju upuru daudzuma ziņā uz noteiktu iedzīvotāju skaitu.

Ieskicējot šo bēdīgās statistikas kopainu, vislielākā mirstība ceļu satiksmes negadījumos ir Latīņamerikā. Visvairāk cilvēku autoavāriju dēļ no dzīves šķiras Maurīcijā, Salvadorā, Dominikānas Republikā. Latvija ar 24,3 bojāgājušajiem uz 100 000 iedzīvotāju ierindojas tūlīt aiz šīm eksotiskajām valstīm, būdama neapšaubāma līdere kaimiņvalstu vidū. Lietuva ar 21,2, bet Igaunija ar 14,4 autoavārijās bojā gājušajiem PVO un PB pētījumā ierindojas krietni zemākās pozīcijās. Tas, apmeklējot šīs valstis, redzams arī praksē – satiksmes dalībnieku savstarpējo attiecību kultūra tur tiek turēta augstākā godā.
Kāpēc Latvijā situācija ir tik bēdīga, kāpēc nevērīgs, rupjš un pat agresīvs braukšanas stils mūsu valstī kļūst par normu? Iespējams, tā ir attieksme pret pašu valsti.

Satiksmes intensitāte plus kultūras trūkums

Ātrums, manevrēšana uz riska robežas, drošības jostu nelietošana un braukšana reibumā, summēta ar transportlīdzekļu un autovadītāju skaita ievērojamu pieaugumu ik gadu, ir galvenie faktori, kas nosaka lielo satiksmes negadījumu skaitu Latvijā, skaidro Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Viktors Vanags. Tam visam vēl pieskaitāms krietni izplatītais agresīvais braukšanas veids un nereti – arī negatīva attieksme pret policiju.
Statistika iepriekš minēto uzskatāmi atspoguļo. Šā gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 1048 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kas ir par 199 vairāk nekā pērn, informē V. Vanags. Autoavārijās bojā gājuši 114 cilvēki – par 76 vairāk nekā pērn. Par braukšanu reibumā šogad aizturēti 3124 autovadītāji, savukārt pērn šajā laika posmā – 3073.
“Tiek pārstrādāta likumdošana, jūlijā sāks darboties soda punktu uzskaite par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tam vajadzētu negadījumu skaitu mazināt. Autovadītāji sāks redzēt, ka neievērot noteikumu ir ļoti neizdevīgi,” lēš V. Vanags. Viņš arī atzīst: iespējams, pozitīvus augļus būs nesusi martā un aprīlī visā valstī īstenotā akcija “Agresīviem braucējiem ir maziņš... IQ”. Taču to precīzāk varēs izvērtēt pēc statistikas datu apkopošanas par šiem mēnešiem.
Ja arī pašreizējo autobraucēju kultūru mainīt ir grūti, tad jaunās paaudzes izglītošana jau skolas solā, pie kā policija pašlaik arī daudz strādājot, dod vismaz cerības uz situācijas uzlabošanos nākotnē, atzīst V. Vanags.

Stereotipi un attieksme pret valsti

Salīdzinājumā ar rietumvalstīm, kur automobilis ir vairāk pārvietošanās līdzeklis, Latvijā, iegādājoties mašīnu, cilvēki cer iegūt zināmu statusu, skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Tas, kuram ir lepnāks auto, iegūst augstāku statusu – un otrādi. Latvijā pat vērojams, ka ar necilākiem spēkratiem tiek braukts pa citu braukšanas joslu.
Taču kāpēc tieši Latvijā situācija autoavāriju upuru ziņa ir tik bēdīga? “Zināmā mērā to nosaka attieksme pret valsti. Igaunijā valstij un arī policijai ir lielāks prestižs,” atzīst A. Putniņa. “Latvijā cilvēki policijai netic, uzskata par korumpētu, tādēļ satiksmes noteikumu ignorēšana varbūt zināmā mērā ir protesta izpausme.”
Savukārt Lietuvā salīdzinājumā ar mūsu valsti, kā skaidro A. Putniņa, vērojama lielāka cilvēku savstarpējā solidaritāte, respekts, arī ceļu satiksmes kultūrā.
“Latvija citu pasaules valstu vidū izceļas ar ļoti augsto vīriešu mirstību tieši dažādu negadījumu dēļ. Tam atbilst arī fakts, ka lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo ir gados jauni vīrieši,” norāda A. Putniņa. “Ir populārs uzskats, ka īsta vīrietība saistīta ar piedzeršanos, viņam jābūt agresīvam. Tas diemžēl ir raksturīgi Latvijā.” To, ka Latvijā šajā ziņā tiešām valda iesīkstējuši stereotipi, apliecinot citās valstīs vērojamais. Piemēram, Berlīnē ielās gandrīz nemanot sievietes ar bērnu ratiņiem. Savukārt mūsu valstī grūti atcerēties ainu, kad ar bērnu pastaigātos vīrietis.
Ja satiksmes drošības jomā netiks veikti būtiski uzlabojumi, Latvijai draud izredzes palikt to valstu grupā, kurai PVO un PB 2020. gadā prognozē autoavāriju skaita pieaugumu par 19%.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!