Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2000., Nr. 252/254 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8759

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vērtspapīru tirgus komisijas rīkojums Nr.65

Par noteikumu "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

07.07.2000., Nr. 252/254

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Latvijas Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Turpinājums. Sākums - "LV" Nr.250/251, 05.06.2000.

4. nodaļa. Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Nozare Apakšnozare Pasākumi Atbildīgā Anketas
institūcija Nr.
Demokrātija Tiesu vara Uzlabot un nostiprināt Latvijas tiesu sistēmu Tieslietu SI-001
un likumu ministrija
vara: Starptautiskās tiesiskās sadarbības uzlabošana Tieslietu LS-001
civillietās un krimināllietās ministrija
Pretkorupcijas Organizētās noziedzības un korupcijas Iekšlietu SI-002
pasākumi un apkarošana ministrija
cīņa pret Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija Finansu LS-002
organizēto ministrija
noziedzību Uzlabot un nostiprināt Latvijas tiesu sistēmu Tieslietu SI-001
ministrija
Cilvēk- Pilsoņu un Cietumu sistēmas reorganizācija un ieslodzīto Tieslietu SI-004
tiesības un politiskās tiesības. turēšanas apstākļu cietumos uzlabošana ministrija
minoritāšu Ekonomiskās,
aizsardzība sociālās un
kultūras tiesības
Mazākumtautību Naturalizācijas procesa veicināšana un tā Tieslietu SI-005
aizsardzība un tālāka attīstība Latvijā ministrija
mazākumtautību Sabiedrības integrācijas nodrošināšana Izglītības SI-006
tiesības izglītības sistēmā. zinātnes
Priekšnosacījumu radīšana informētas un ministrija
līdzdalības sabiedrības veidošanā.
Pabeigt sabiedrības integrācijas valsts Tieslietu SI-007
programmas plāna izstrādi un uzsākt tās ministrija
realizāciju

Ievads

Latvijas attīstība pēdējo gadu laikā ir pierādījusi, ka tai ir stabila politiskā sistēma, kura atbilst pirmajā Kopenhāgenas kritērijā izteiktajām ES prasībām.

1998. gada novembrī Progresa ziņojumā Eiropas Komisija secināja, ka:

"Attīstības gaita Latvijā apstiprina [Eiropas Komisijas] Viedokļa secinājumus, ka Latvijas institūcijas turpina darboties vienmērīgi un ka tā pilda Kopenhāgenas politisko kritēriju. Ir panākts ievērojams progress Viedoklī un Pievienošanās Partnerībā uzrādīto nepilnību novēršanā, it īpaši attiecībā uz nepilsoņu integrāciju [Latvijas sabiedrībā]. Referendumā apstiprinātais Parlamenta lēmums atcelt zināmus ierobežojumus pilsonības iegūšanai nodrošina Latvijas likumdošanas atbilstību šajā jomā starptautiskajām normām un atvieglos naturalizācijas procesu".

Pastāvīgas pūles tiek veltītas tiesu aparāta darbības uzlabošanai un pretkorupcijas pasākumu ieviešanai.

Ir panākts nozīmīgs progress naturalizācijas procesa paātrināšanā un latviešu valodas apguves stimulēšanā nepilsoņu vidū.

1. Demokrātija un likumu vara

Saeima

Visas sešas 1998. gada 3. oktobrī Saeimā ievēlētās partijas turpina pilnībā atbalstīt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Opozīcija spēlē pilnvērtīgu un aktīvu lomu Saeimas darbā. Eiropas lietu komiteja pārrauga likumprojektu atbilstību Eiropas līguma prasībām, kā arī visam acquis kopumā. Komitejai ir bijusi nozīmīga loma svarīgu, ES likumdošanai atbilstošu tiesisko aktu pieņemšanā tādās jomās kā konkurence, valsts palīdzība, naudas atmazgāšana, sabiedrisko pakalpojumu regulēšana un citos. Komiteja izskata LR pozīcijas iestāšanās sarunām ES.1999. gadā 17. jūnijā Saeima par Valsts prezidenti ievēlēja V. Vīķi-Freibergu, kas kļuvusi par pirmo sievieti - valsts galvu Austrumeiropā.

Izpildvara

Valdība un citas valsts pārvaldes institūcijas darbojas saskaņoti. 2000. gada 5. maijā tika apstiprināta jauna valdība. Valdības koalīciju veido četras centriski labējas partijas.

Eiropas integrācijas padome, kuru vada Ministru prezidents, koordinē integrācijas ES prioritāšu izpildi, apstiprina LR pozīcijas iestāšanās sarunām ES. Sekojot 1999.gada Komisijas ziņojumam un Pievienošanās Partnerības dokumentam, valdības darba galvenās prioritātes ir valsts pārvaldes spējas stiprināšana un sabiedrības integrācija.

Lai īstenotu Valsts pārvaldes reformu un stiprinātu valdības pārraudzību pār šo procesu, kopš 2000. gada 5.maija izveidots Īpašu uzdevumu ministra valsts reformas lietās amats. Apvienojot Valsts pārvaldes reformas biroju un Īpašo uzdevumu ministra sekretariātu, uzlabota darbības koordinācija.

Vairākās valdības institūcijās, tajā skaitā Finansu ministrijā un Valsts kasē, izveidotas iekšējā audita vienības. Valdība plāno tuvāko gadu laikā izveidot līdzīgas vienības arī pārējās ministrijās.

 

1.1. Tiesu vara

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti:

• Tiesu sistēmas tālāka attīstība (apmācības un tehniskais nodrošinājums); turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju, nodrošināt labāku koordināciju starp tiesībsargājošajām iestādēm.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējā situācija

Tiesu sistēmas reforma turpina nostiprināt tiesu varas neatkarību, uzlabot tiesu administrācijas efektivitāti un sagatavot tiesu varu dalībai Eiropas Savienībā.

Tiesu varas efektivitāte un neatkarība

1998. gada beigās tika apstiprināta un ieviesta tiesnešu pamatalgas paaugstināšana. Tagad tiesnešu algas ir pielīdzinātas vecāko civildienesta ierēdņu algām.

Jaunie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kuri stājās spēkā 1998. gada novembrī, nodrošina lielāku tiesu sistēmas organizatoriskās vadības elastīgumu un palielina tiesnešu pašpārvaldes institūcijas - Tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas - lomu un pilnvaras.

Tiesnešu apmācība

Darbojas Tiesnešu apmācības centrs, kuram ir izstrādāti mācību plāni. Tiesnešu un tiesu izpildītāju apmācība noris sekmīgi Phare projekta "Tiesu sistēmas reforma" ietvaros.

1999. gada laikā visi tiesneši ir apmācīti darbam ar pēdējā laika posmā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Civilprocesa likumu, Krimināllikumu, grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, kā arī notikuši vairāki semināri Eiropas Savienības un cilvēktiesību jautājumos sadarbībā ar TAIEX un EP. Ir uzsākta tiesu izpildītāju pārapmācība. Visu Latvijas apgabaltiesu un divu rajona (pilsētu) tiesu darbinieki ir apmācīti darbam ar datoru.

Tiesu procesa paātrināšana

Pēc 1998. gadā veiktās analīzes par tiesu procesiem un tiesnešu darba slodzēm vairākas tiesas tika apvienotas. Jaunais Civilprocesa likums ir spēkā no 1999. gada 1. marta. Viens no šī likuma galvenajiem mērķiem ir nodrošināt tiesu procesu paātrināšanu un samazināt lietu atlikšanu, ieviešot stingrākus nosacījumus attiecībā uz atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdēm un tiesas sēdēm bez atbildētāja piedalīšanās. Ir uzsākts darbs pie valsts mēroga tiesu datortīkla izveides projekta. Tiesu statistika liecina, ka atlikto lietu skaits pēc šīm reformām ir krasi samazinājies.

Krimināllikuma reforma

1998. gada jūlijā Saeima pieņēma jaunu Krimināllikumu, kurš stājās spēkā 1999. gada 1. aprīlī. Tika ieviests jēdziens "noziedzīgs nodarījums", kas pilnīgāk raksturo noziedzīgas darbības kā līdz šim pastāvējušais jēdziens "kriminālnoziegums". Likums nosaka vienotu vecuma robežu, no kura iestājas kriminālatbildība, uzlabo normas attiecībā uz nozieguma līdzdalības veidiem, kā arī ievieš nozīmīgas izmaiņas kriminālsodu sistēmā. Krimināllikums, grozījumi Kriminālprocesa kodeksā un Operatīvās darbības likumā garantē efektīvu liecinieku un cietušo aizsardzību.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā ietvaros tiks realizētas šādas darbības īstermiņa posmā:

Projektu tehniskā anketa: SI-001

Prioritārā darbība: Uzlabot un nostiprināt Latvijas tiesu sistēmu

Lai pabeigtu tiesu sistēmas reformas juridiskās bāzes attīstību, pašlaik tiek gatavots jauns Tiesu likuma projekts, 2000. gada laikā tiks pieņemts jau izstrādātais likumprojekts "Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem". Šis likums dos juridisko bāzi tiesu izpildītāju sistēmas reformai, padarot tiesu izpildītājus par brīvas juridiskas profesijas pārstāvjiem.

Nozīmīgs tiesu reformas aspekts ir tiesnešu un citu tiesu sistēmas darbinieku apmācība, it īpaši starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās. Tā tiks veikta, organizējot vairākas apmācības programmas sadarbībā ar TAIEX, Phare un Eiropas Padomi, īpašu uzmanību pievēršot tiesnešu zināšanu uzlabošanai ES likumdošanas specifiskajos sektoros: iekšējā tirgus un organizētās noziedzības, narkotiku un korupcijas jautājumos Jaunajā tiesnešu pamācības programmā paredzēti pasākumi tiesnešu pamācībai kriminālprocesuālos jautājumos. Ir ieplānoti vairāki pasākumi tiesu izpildītāju kvalifikācijas celšanai, tajā skaitā mācības sadarbībā ar Francijas Nacionālo Tiesu izpildītāju palātu. Twining projekta ietvaros tiks organizētas konsultācijas ar Zviedrijas nacionālo tiesu administrācijas aģentūru un Vācijas ekspertiem, lai apzinātu tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošās problēmas un rastu tām risinājumu. Turpināsies projekta "Juridiskā informācijas sistēma" ieviešana. Šī projekta mērķis ir nodrošināt līdz 2002. gadam vienota datu pārraides tīkla izveidi starp tiesu sistēmas institūcijām. Svarīgs tiesu sistēmas nostiprināšanas elements ir materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, kas tiks veikta saskaņā ar pieejamajiem finansu resursiem.

Projektu tehniskā anketa: LS-001

Prioritārā darbība: Starptautiskās tiesiskās sadarbības uzlabošana civillietās un krimināllietās.

Lai paaugstinātu Latvijas tiesu sistēmas spēju efektīvi reaģēt uz ārvalstu tiesiskās palīdzības pieprasījumiem, 2000. gadā Latvija turpinās iesaisti starptautisko tiesību sistēmā, pievienojoties starptautiskajām konvencijām civilajās un krimināllietās:

• 1988. gada Lugano konvencija par tiesu piekritību un tiesu nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās;

• 1977. gada Eiropas līgums Nr. 92 "Par tiesiskās palīdzības lūgumu pārsūtīšanu";

• 1996. gada Eiropas konvencija Nr. 160 "Par bērnu tiesību piemērošanu";

• 1961. gada Hāgas konvencija par kompetentām iestādēm un piemērojamiem likumiem attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību;

• 1993. gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas lietās;

• 1971. gada Hāgas konvencija "Par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu".

Viens no svarīgiem uzdevumiem 2000. gada laikā būs veikt nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2001. gada otrajai pusei Tieslietu ministrijā izveidotu Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļu, nosakot ar nodaļas izveidošanu saistītās izmaksas un apstiprinot nodaļas nolikumu.

 

1.2. Pretkorupcijas pasākumi

un cīņa pret organizēto noziedzību

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Tiesu sistēmas tālāka attīstība (apmācības un tehniskais nodrošinājums); turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju, nodrošināt labāku koordināciju starp tiesībsargājošajām iestādēm;

• Veikt konkrētus pasākumus korupcijas apkarošanā, uzlabot starpresoru sadarbību antikorupcijas jomā, ratificēt Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un parakstīt EDSO Konvenciju par kukuļošanas apkarošanu ārvalstu amatpersonu starptautiskā biznesa darījumos.

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

• Ieviest normatīvos aktus par korupciju un antikorupcijas stratēģiju.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Pretkorupcijas pasākumi

Korupcijas novēršana ir Latvijas Republikas valdības ilgtermiņa prioritāte. Ir izveidota un darbojas Korupcijas novēršanas padome Tieslietu ministra vadībā; tā veido un īsteno valsts politiku korupcijas novēršanas sfērā. 1999. gada janvārī Latvija parakstīja Eiropas Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju.

Korupcijas novēršanas likums ietver galvenās tiesiskās normas, kas attiecināmas uz šo sfēru. Arī 1999. gadā tika pieņemti šī likuma grozījumi, lai vēl vairāk ierobežotu korupciju. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumā ieviešana (18.03.1999.) izdarītajiem grozījumiem VID ir pienākums pārbaudīt ienākumu avotu likumību, ja valsts amatpersona periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ir ieguvusi īpašumā vai kopīpašumā īpašumus, kuru cena pārsniedz tās kopējos ienākumus konkrētajā periodā.

Ar 1999. gada decembri darbu ir uzsācis Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts, kas nodrošinās Korupcijas novēršanas padomes funkciju pastāvīgu veikšanu.

Pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu Par valsts civildienesta attīstību", izstrādāts un iesniegts Saeimā Civildienesta likuma projekts.

2000. gada 23. martā ir pieņemts Fizisko personu datu aizsardzības likums.

2000. gada martā MK ir akceptējis Korupcijas novēršanas programmu kā valstij saistošu politiku korupcijas novēršanā un apkarošanā. MK pieņēma lēmumu pievienoties GRECO valstu grupai pret korupciju, kas būs iespējams pēc Latvijas pievienošanās EP Krimināltiesību konvencijai pret korupciju.

Cīņa pret organizēto noziedzību

28.12.1999. g. LR MK apstiprināja Noteikumus Nr. 437 ''Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu'', kas aizstāja 07.07.1998. MK noteikumus nr. 246 "Noteikumi par neparasta finansu darījuma pazīmēm".

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieki pieredzes apmaiņā ir bijuši analoģiskos dienestos Lietuvā, Holandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Bulgārijā, Francijā, kā rezultātā apgūtas informācijas analīzes metodes. Kopš 1999. gada 28. maija dienests ir Egmonta grupas biedrs. Ir noslēgti 5 divpusējie līgumi par informācijas apmaiņu ar analoģiskiem dienestiem ārvalstīs (Lietuva, Čehija, Bulgārija, Beļģija un Somija). Lai novērstu iespēju izmantot Latvijas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests uztur kontaktus ar apmēram 400 kredīta un finansu institūcijām un citām - banku, pasta, notariātu, apdrošināšanas, valūtas maiņas, vērtspapīru tirdzniecības, nekustamā īpašuma, transporta līdzekļu, audita, azartspēļu un citās jomās.

1999. gadā Latvijas un Zviedrijas valdības līguma par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros uzsākta projekta "Liecinieku aizsargāšana" izstrādāšana.

Uzņēmumu reģistrā izveidota datu bāze par uzņēmējsabiedrībām, kas reģistrētas, pārkāpjot likuma prasības. Datu bāzes lietotāji ir Uzņēmumu reģistrs, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts statistikas pārvalde

Iekšlietu ministrija regulāri organizē sabiedriskos pasākumus un informatīvās kampaņas ar mērķi attīstīt ministrijas iestāžu saikni ar sabiedrību un veicināt uzticību starp šīm iestādēm un sabiedrību.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā ietvaros tiks realizētas šādas darbības īstermiņa posmā:

Projektu tehniskā anketa: SI-001

Prioritārā darbība: Uzlabot un nostiprināt Latvijas tiesu sistēmu

Lai pabeigtu tiesu sistēmas reformas juridiskās bāzes attīstību, pašlaik tiek gatavots jauns Tiesu likuma projekts, 2000. gada laikā tiks pieņemts jau izstrādātais likumprojekts "Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem". Šis likums dos juridisko bāzi tiesu izpildītāju sistēmas reformai, padarot tiesu izpildītājus par brīvas juridiskas profesijas pārstāvjiem.

Nozīmīgs tiesu reformas aspekts ir tiesnešu un citu tiesu sistēmas darbinieku apmācība, it īpaši starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās. Tā tiks veikta, organizējot vairākas apmācības programmas sadarbībā ar TAIEX, Phare un Eiropas Padomi. Ir ieplānoti vairāki pasākumi tiesu izpildītāju kvalifikācijas celšanai, tajā skaitā paredzēti mācību braucieni uz Franciju un Beļģiju sadarbībā ar Francijas Nacionālo Tiesu izpildītāju palātu. Twining projekta ietvaros tiks organizētas konsultācijas ar Zviedrijas nacionālo tiesu administrācijas aģentūru un Vācijas ekspertiem, lai apzinātu tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošās problēmas un rastu tām risinājumu. Turpināsies projekta "Juridiskā informācijas sistēma" ieviešana. Šī projekta mērķis ir nodrošināt līdz 2002. gadam vienota datu pārraides tīkla izveidi starp tiesu sistēmas institūcijām.

Projektu tehniskā anketa: SI-002

Prioritārā darbība: Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Latvija plāno pievienoties Eiropas padomes 1999. gada 1. maija rezolūcijai Nr. 5 "par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu un kļūt par pilnvērtīgu GRECO dalībvalsti līdz 2000. gada 1. septembrim.

Ir paredzēts pievienoties EDSO konvencijai par kukuļošanas apkarošanu ārvalstu amatpersonām starptautiskā biznesa darījumos līdz 2001. gada 1. maijam.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests turpina veikt kredītiestāžu un finansu iestāžu darbinieku, kuri atbildīgi par sakaru uzturēšanu ar šo institūciju, un tiesībsargājošu iestāžu dažāda līmeņa darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos

Līdz 2003. gada janvārim ir paredzēts izdarīt grozījumus Latvijas Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, paredzot kriminālatbildību par nodarījumu "cilvēku tirdzniecība".

Līdz 2000. gada 1. oktobrim Latvija plāno Latvijas un Zviedrijas valdības līguma par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros apstiprināt un realizēt šādus projektus:

• "Spēju uzlabošana cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju";

• "Spēju uzlabošana Ekonomikas policijā".

Līdz 2001. gada 1. maijam Latvijas -Zviedrijas sadarbības ietvaros ir plānots realizēt arī projektu "Liecinieku aizsargāšana".

Projektu tehniskā anketa: LS-002

Prioritārā darbība: Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija

Līdz 2002. gada decembrim ir plānots pakāpeniski racionalizēt VID organizatorisko struktūru, ieviešot trīspakāpju pakļautības un pienākumu sadales vadības sistēmu. Šis reformas rezultātā tiks palielināta VID darbības efektivitāte un "caurspīdīgums".

Turpinās VID iekšējās kontroles un korupcijas novēršanas procedūras pilnveidošana, kuras ietvaros ir plānots:

• Veikt VID iekšējā audita stratēģijas izstrādāšanu un ieviešanu;

• Izstrādāt iekšējā audita darbinieku apmācības kursu un veikt šādu apmācību;

• Izstrādāt Vienotās vadlīnijas korupcijas novēršanas jautājumos.

2. Cilvēktiesības

un minoritāšu aizsardzība

2.1. Pilsoņu un politiskās tiesības.

Ekonomiskās, sociālās

un kultūras tiesības

A. Ar pievienošanās saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Īstenot turpmākos konkrētos pasākumus nepilsoņu integrēšanai, ieskaitot valodas apmācību, un nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu.

• Saskaņot Valodas likumu ar starptautiskajiem standartiem un Eiropas līgumu.

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

• Turpināt nepilsoņu integrēšanu, it īpaši īstenojot latviešu valodas apguves programmas latviski nerunājošiem.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gada 15. aprīlī Saeima ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, līdz ar to atceļot nāvessodu Latvijā. Saeimas lēmums stājās spēkā 1999. 1. jūnijā.

Latvija ir ievēlēta ANO Cilvēktiesību komisijā uz laika periodu no 1999. līdz 2001. gadam.

Pilsoņu un politiskās tiesības

1999. gada 18. februārī Saeima pieņēma likumu "Par bezvalstnieku statusu Latvijā".

2000.gada 30.martā Saeima pieņēma grozījumus likumā 'Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.' Grozījumi paredz, ka nepilsoņi varēs apmainīt pases arī pēc noteiktā beigu termiņa: 2000.gada 31.marta. Personas, kas apmainīs pases pēc noteiktā termiņa, atkarībā no kavēšanās iemesla, var saņemt administratīvo sodu no brīdinājuma līdz 25Ls. Šobrīd PSRS pases pret Latvijas nepilsoņa pasēm nav samainījuši apmēram 7% nepilsoņu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbaspēka resursi ir pietiekami, tādēļ pasu apmaiņas gaitā rindas neveidojas.

Cietumu reformas un ieslodzījuma apstākļu uzlabošana

Cietumu sistēmas reforma ir viena no valdības prioritātēm. 1999. gadā Latvijā turpinājās tālejoša cietumu reforma, kas ietvēra arī Centrālcietuma rekonstrukciju un profesionālas apsardzes apmācību Grīvas cietumam.

1999. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas Krimināllikums. Tas paredz virkni progresīvu normu, piemēram, ir paplašināts alternatīvo sodu skaits.

1999. gada aprīlī jaunā Labklājības ministrijas Psihiatrijas centra apsargājamā piespiedu ārstēšanas un tiesu psihiatriskās ekspertīzes nodaļa garīgi slimajiem pacientiem, kas izdarījuši smagus noziegumus, sāka uzņemt pacientus. Līdz šim šādi pacienti tika ievietoti vai nu parastajās psihoneiroloģiskajās slimnīcās, vai arī Rīgas Centrālcietuma slimnīcā.

1999. gadā tuberkulozes slimnieku skaits ieslodzījuma vietās samazinājās no 536 līdz 361. Notiek DOTS ( Directly observed therapy, short-course ) programmas ieviešana cietumos.

Salīdzinot ar 1998. gadu, 1999. gadā ieslodzīto skaits samazinājies līdz 8815 jeb 354 ieslodzītajiem uz 100 000 iedzīvotāju.

2000. gada 1. janvārī Latvijas cietumu sistēma pārgāja no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Cietumu administrācija turpināja nostiprināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kuras cietumniekiem organizēja izglītojošas programmas, radio pārraides un izdeva speciālu cietumu laikrakstu.

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības

1999.gada 17.septembrī Latvija parakstīja Eiropas konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu sevišķo statusu.

1999. gada 29. septembrī Latvija parakstīja Eiropas Konvenciju par lēmumiem, kas attiecas uz bērnu aizbildniecības tiesību saglabāšanu, atzīšanu un izpildi.

1999. gada 1. janvārī Labklājības ministrijā tika nozīmēta amatpersona, kas ir atbildīga par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Līdz ar to ir izpildīts viens no galvenajiem Pekinas Rīcības platformas ieteikumiem.

Līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" pakāpeniski tiks izlīdzināts pensijas vecums sievietēm un vīriešiem, noteikta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz iespēju pensionēties priekšlaicīgi.

2000.gada 16.martā Saeima ratificēja Eiropas konvenciju par bērnu adopciju.

Acquis communautaire prasības dzimumu līdztiesības jomā ir iekļautas Darba likuma un likuma "Par darba aizsardzību" projektā, kā arī sociālās aizsardzības likumdošanā (prioritāte LA-013) (Par citiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā skatīt 9.1. nodaļu).

2000. gada 16. martā Saeima ratificēja Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā ietvaros tiks realizētas šādas darbības īstermiņa posmā:

Projektu tehniskā anketa: SI-004

Prioritārā darbība: Cietumu sistēmas reorganizācija un ieslodzīto turēšanas apstākļu cietumos uzlabošana

Lai uzlabotu apstākļus ieslodzījuma vietās, Latvija turpina pārveidot cietumus atvērta, daļēji atvērta un slēgta tipa ieslodzījuma vietās. Lai izpildītu Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas No. R (87) 3 "Eiropas cietumu noteikumi" prasības, pakāpeniski tiks palielināts cietuma darbinieku skaits, kā arī ieviesta profesionālas apsardzes sistēma.

Lai samazinātu tuberkulozes slimnieku skaitu ieslodzīto vidū, Olainē ir uzsākta jauna, specializēta cietuma celtniecība. Tas palīdzēs atslogot pašreiz pārpildītos cietumus un samazināt saslimstību ar infekcijas slimībām; tā celtniecībā īpaša vērība tiks pievērsta sanitārajām un higiēniskajām normām.

Projektu tehniskā anketa: LA-013

Prioritārā darbība: Turpināt labklājības sistēmas reformas (sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un veselības sektoros).

Kā galvenos pasākumus var atzīmēt sekojošus:

Ratificēt Eiropas Sociālo hartu;

• Programmu izstrāde un ieviešana sociālās izolācijas novēršanai attiecībā uz invalīdiem, veciem cilvēkiem, trūcīgajiem iedzīvotājiem; sociālās aprūpes pakalpojumu programmu realizācija;

• Nodrošināt pamata juridiskās bāzes izveidi valsts fondēto pensiju shēmas ieviešanai;

• Pabeigt pārējo normatīvo aktu izstrādi, kuri ir nepieciešami ilgtermiņa skatījumā saistībā ar valsts fondēto pensiju shēmas funkcionēšanu;

• Sakārtot veselības aprūpes sfēru, pilnveidojot aprūpes finansēšanas sistēmu, veicot institūciju reorganizāciju, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un organizācijas pamatprincipus;

• Nodrošināt sociālās drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darba spēkam un ģimenes locekļiem, uzlabojot administratīvo kapacitāti sociālās drošības sistēmā;

• Palielināt veselības aprūpes sistēmas finansēšanas efektivitāti, uzlabojot medicīnisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti;

 

2.2. Mazākumtautību aizsardzība

un mazākumtautību tiesības

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

Īstenot turpmākos konkrētos pasākumus nepilsoņu integrēšanai, ieskaitot valodas apmācību, un nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Saskaņot Valodas likumu ar starptautiskajiem standartiem un Eiropas līgumu.

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

Turpināt nepilsoņu integrēšanu, it īpaši īstenojot latviešu valodas apguves programmas latviski nerunājošiem.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999.gada 9.decembrī Saeima pieņēma valsts Valodas likumu. Likums pilnībā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, tai skaitā Latvijas saistībām Eiropas līguma ietvaros. Valodas likums stāsies spēkā 2000.gada 1.septembrī. Šobrīd valdība strādā pie noteikumu izstrādes likuma ieviešanai. Noteikumu izstrāde norit saskaņā ar pieņemtā likuma garu, kurš strikti ierobežo valsts iejaukšanos privātajā sfērā. Noteikumu izstrādes gaitā valdība turpinās dialogu ar starptautiskajiem ekspertiem.

Institucionālie pienākumi

Laikā no 1999. gada marta līdz maijam plaši tika apspriesta Ministru kabinetā 1998. gada septembrī apstiprinātās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija, darba grupa izvērtēja saņemtos priekšlikumus no dažādām interešu grupām, mazākumtautību kultūras asociācijām, nevalstiskajām organizācijām u.c. Tika noorganizēti 74 pasākumi, kuros tika apspriests programmas koncepcijas projekts. 1999.gada 7.decembrī valdība pieņēma Sabiedrības Integrācijas Programmas koncepcijas galīgo tekstu. Pēc tam tika sagatavoti 80 konkrēti projekti programmas īstenošanai. Pašlaik norisinās darbs pie programmas īsā varianta papildināšanas, kuru paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā 2000. gada maijā.

Naturalizācijas procedūra

Grozījumi Pilsonības likumā stājās spēkā 1998. gada 10. novembrī. Latvijas progresu pilsonības jomā apstiprinājis EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu lietās Makss van der Stūls, kurš 1999. gada janvārī un maijā apliecināja, ka Latvija ir izpildījusi visus viņa ieteikumus pilsonības jomā un ka jaunas rekomendācijas vairs netiks sniegtas.

Šo pasākumu rezultātā ir ievērojami pieaudzis naturalizācijas pieteikumu apjoms. 1999. gadā 12 427 personas ieguva pilsonību naturalizācijas ceļā. Tas ir vairāk nekā iepriekšējos četros gados kopumā. Šī augšupejošā tendence turpinās. Laikā no 1996. gada līdz 2000. gada martam Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 25 605 personas.

1998. un 1999. gados turpinājās naturalizācijas procedūras racionalizācija. Vairākām pretendentu kategorijām ir samazināta naturalizācijas nodeva; mazāk kā divas trešdaļas pretendentu maksā nodevu pilnā apmērā. Jautājumu skaits naturalizācijas eksāmenam Latvijas vēsturē ir samazināts par divām trešdaļām (no 310 jautājumiem 1996. gadā līdz 93 jautājumiem 1999. gadā). Vairāk nekā 95% pretendentu veiksmīgi nokārto eksāmenus jau pirmajā reizē.

Mazākumtautību integrācija - izglītības reformas un valodas apmācība

Latvijā valsts finansēto vidējo izglītību var iegūt astoņās mazākumtautību valodās - krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu un baltkrievu. Valsts finansē augstāko izglītību latviešu valodā. Pastāv vairākas privātās izglītības iestādes ar apmācību kādā no mazākumtautību valodām, kuras saņem finansiālu atbalstu no valsts.

Saskaņā ar Izglītības likumu, kas tika pieņemts 1998. gada oktobrī, skolas, kurās apmācības valoda ir kāda no mazākumtautību valodām, var izvēlēties vienu no divām iespējām- pakāpeniski pāriet uz latviešu valodu kā apmācības valodu, vai sākt ieviest vienu no četrām mazākumtautību izglītības "paraugprogrammām". 1999. gada 10. jūnijā tika pieņemts Vispārējās izglītības likums, kas nostiprināja mazākumtautību izglītības statusu vispārējā izglītībā. 1999. gada augustā pieņemti IZM ieteikumi "Par latviešu valodas skolotāju īpašo statusu un piemaksu piešķiršanas kārtību".

1999. gada valsts budžetā pieņemts papildus finansējums Ls 200.000 - piemaksas pie darba algas mazākumtautību izglītības iestāžu latviešu valodas skolotājiem un skolotājiem, kuri savu priekšmetu māca latviešu valodā. 2000.gada valsts budžetā piešķirts finansējums Ls 645.000 apmērā piemaksu nodrošināšanai.

Ar starptautisko donoru atbalstu veiksmīgi attīstās latviešu valodas apguves valsts programma, kuras ietvaros latviešu valodu māca skolēniem mazākumtautību skolās un pieaugušo mērķauditorijām - policistiem, mediķiem, bezdarbniekiem u.c. Programmas ietvaros bezmaksas valodas apmācībās piedalījušies vairāk nekā 24 000 cilvēku. Sagatavoti daudzveidīgi mācību materiāli - mācību grāmatas, televīzijas, radio un interneta projekti. Izdotas latviešu valodas kā otrās valodas mācību grāmatas, terminoloģijas vārdnīca mācību priekšmetiem un profesijām. Latvijas valdība 2000.gada budžetā iekļāvusi 155 000Ls latviešu valodas apguves programmas atbalstam (papildus piemaksām pedagogiem). Starptautiskie donori kopumā programmai ziedojuši vairāk nekā 7,8mlj. ASV dolāru.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā ietvaros tiks realizētas šādas darbības īstermiņa posmā:

Projektu tehniskā anketa: SI-005

Prioritārā darbība: Naturalizācijas procesa veicināšana Latvijā

Grozījumi Pilsonības likumā izraisīja lielu naturalizācijas pieteikumu apjoma pieaugumu. Naturalizācijas pārvalde turpina strādāt naturalizācijas procesa paātrināšanas virzienā, izmantojot tādus līdzekļus kā naturalizācijas procesa īstenošanas automatizētās sistēmas ieviešana un valodas eksaminācijas struktūru un pārbaužu kvalitātes uzlabošana. Apzinoties Latvijas pilsonības prestiža celšanas nozīmi, ko iespējams panākt, radot pozitīvu attieksmi pret naturalizācijas procesu, pakāpeniski tiek īstenoti sekojoši pasākumi:

• vienotas standartizētas sistēmas latviešu valodas un vēstures apguvei izveidošana nacionālajām minoritātēm un repatriantiem,

• valodas pārbaudes struktūru un vērtēšanas sakārtošana

• izglītojošu un informatīvu materiālu izdošana un izplatīšana

• izglītojošu pasākumu organizēšana

• sociāla pētījuma veikšana par iedzīvotāju attieksmi pret pilsonību 1999.-2000. gados.

Projektu tehniskā anketa: SI-006

Prioritārā darbība: Sabiedrības integrācijas nodrošināšana izglītības sistēmā. Priekšnosacījumu radīšana informētas un līdzdalības sabiedrības veidošanā.

2000. gadā un turpmāk tiks turpināta mazākumtautību izglītības programmu realizēšana, iestādes tiks nodrošinātas ar papildus mācību līdzekļiem. Lai veicinātu mazākumtautību integrāciju, tiks turpināta Latviešu valodas apguves valsts programmas realizācija. Līdz 2000. gada vidum ir paredzēts pieņemt izvērstās valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" ietvaros apakšprogrammu "Izglītība".

Projektu tehniskā anketa: SI-007

Prioritārā darbība: Pabeigt sabiedrības integrācijas valsts programmas plāna izstrādi un uzsākt tās realizāciju

2000. gada maijā paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īso variantu; izvērsta programma ar prioritārajiem projektiem diviem gadiem Ministru kabinetā tiks pieņemta līdz 2000. gada vidum. Papildus šim dokumentam paredzēts pieņemt arī Ministru kabineta noteikumus "Par valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īstenošanas kārtību".

2000. gada laikā nozīmīgs darbs tiks ieguldīts, lai izveidotu Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" ieviešanas un koordinācijas mehānismu. Līdz 2000. gada vidum tiks izveidota par programmas ieviešanu atbildīgā institūcija, kā arī Sabiedrības integrācijas fonds.

Lai sekmētu programmas ieviešanu un izpratni par tās mērķiem, tiks organizēti informatīvie pasākumi dažādām mērķauditorijām, kā arī apzināta citu valstu pieredze sabiedrības integrācijas jomā.

Būtisks priekšnoteikums programmas realizācijai būs nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma kvalitatīva izstrāde.

5. nodaļa. Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Nozare Pasākumi Atbildīgā Anketas
institūcija Nr.
Funkcionējošas Veicināt Latvijas un ārvalstu uzņēmējsabiedrību Tieslietu LE-001
tirgus Latvijas tirgū, izveidojot ES standartiem atbilstošu ministrija
ekonomikas tiesisko bāzi komerctiesībās
pastāvēšana Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija un uzņēmumu Ekonomikas EA-001
restrukturizācija. ministrija
Latvijas ārējās tirdzniecības politikas saskaņošana ar Ekonomikas LE-002
Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politikas ministrija,
pamatnostādnēm Ārlietu
ministrija
Finansu pakalpojumu likumdošanas pilnveidošana un Finansu EL-010
finansu tirgus uzraudzības institūciju kapacitātes ministrija
paaugstināšana
Radīt tiesisko reģistru infrastruktūru zemes tirgus Tieslietu EA-003
veicināšanai. Nodrošināt pilnvarotajiem lietotājiem ātri ministrija
un viegli pieejamu informāciju no tiesiskā zemes reģistra
(Zemesgrāmatām).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas Ekonomikas EL-003
pilnveidošana Latvijas Republikā ministrija
Spēja sekmīgi Paaugstināt darbaspēka profesionālās un sociālās iemaņas, Izglītības un EL-004
izturēt attīstīt tā kvalifikāciju un spējas tikt nodarbinātiem, zinātnes
konkurences tādejādi sekmējot ekonomisko un sociālo mērķu ministrija
spiedienu un sasniegšanu valsts reģionos to kopējās ekonomiskās
noturēties tirgus attīstības kontekstā
spēku apstākļos Bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanās darba tirgū Labklājības EL-005
veicināšana atbilstoši ES izvirzītajām nodarbinātības vadlīnijām ministrija
Labvēlīga investīciju vides veidošana Latvijas Republikā Ekonomikas EA-006
ministrija
Rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana Latvijas Ekonomikas EL-011
Republikā ministrija
Nodrošināt ekonomikas attīstību un spēju izturēt Ekonomikas EL-006
konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo ministrija
uzņēmumu izveidošanai un darbības attīstīšanai.
Nodrošināt ekonomikas attīstību un spēju izturēt Ekonomikas EL-006
konkurences spiedienu ES iekšējā tirgus apstākļos, radot ministrija
labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanai un
to darbības attīstīšanai
Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības nodrošināšana Zemkopības EA-005
ministrija
Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspējas Zemkopības EA-002
nodrošināšana integrācijai Eiropas Savienībā, ministrija
nodrošinot zemju konsolidāciju un lauku uzskaites
sistēmas darbību
Zivju resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālās Zemkopības EL-007
politikas ieviešana ministrija
Ar Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju saistītie pasākumi Satiksmes EL-008
veiksmīgai dzelzceļa konkurētspējai ar citiem transporta veidiem ministrija
Latvijas jaunās kuģošanas politikas ieviešana Satiksmes EL-009
ministrija

1. Funkcionējošas tirgus

ekonomikas pastāvēšana

Funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana izvirza prasību liberalizēt cenas un tirdzniecību, kā arī nodrošināt iedarbīgu tiesisko sistēmu, tajā skaitā aptverot intelektuālās un īpašuma tiesības. Tirgus ekonomikas darbību sekmē makroekonomiskā stabilitāte un panāktā vienprātība ekonomiskās politikas jomā. Ekonomikas efektivitāti pozitīvi ietekmē labi attīstītais finansu sektors, kā arī nopietnu barjeru trūkums preču ievešanai un izvešanai no tirgus.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• uz tirgus principiem balstītas uzņēmumu pārstrukturizācijas veicināšana; pasākumu veikšana, lai veicinātu iekšējo un ārvalstu investīciju piesaisti, īpašu uzmanību pievēršot juridisko un administratīvo procedūru vienkāršošanai;

• lielo uzņēmumu privatizācijas pabeigšana;

• zemes tirgus nostiprināšana un zemes un īpašuma reģistra pabeigšana;

• efektīva sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ietvara izveidošana.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes

• turpināt uz tirgus principiem balstītas uzņēmumu pārstrukturizācijas veicināšanu; nosacījumu uzlabošana privāto uzņēmumu veidošanai un attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

• ar mērķi nodrošināt valsts finansu efektīvu pārraudzību un kontroli izveidot fiskālās uzraudzības procedūras;

• sociālās apdrošināšanas finansēšanas reformas turpināšana.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Makroekonomiskā attīstība

Stingras monetārās un fiskālās politikas īstenošana, veiksmīgas strukturālās reformas, kā arī pasākumi funkcionējošas tirgus ekonomikas nodrošināšanai bija galvenie faktori, kas sekmēja makroekonomiskās situācijas stabilitātes saglabāšanu un palīdzēja pārvarēt Krievijas krīzes rezultātā radušās grūtības. Neskatoties uz nelabvēlīgu ārējo situāciju, 1999. gada beigās Latvijas ekonomikā atsākās pieaugums. IKP pieauga par 0,1%. Inflācijas līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Centrāl un Austrumeiropā. Patēriņa cenu indekss 1999. gadā pieauga tikai par 2,4%. Bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 9,1% 1999. gada decembrī, saglabājoties tādā pašā līmenī 2000. gada sākumā.

Lata maiņas kurss ir saglabājies nemainīgs un nacionālās valūtas stabilitāte tiek saglabāta, nacionālo valūtu, kas atrodas apgrozībā, pilnībā sedz ārvalstu valūtas un zelta rezerves. Kā apliecinājums tam ir starptautisko kredītreitiga aģentūru novērtējums. Kredītreitinga aģentūra Fich IBCA 1999. gada septembrī Latvijai ilgtermiņa kredītiem latos piešķīra BBB reitingu. Arī aģentūra Moodys 2000.gada aprīlī paziņoja par līdzšinējā reitinga ilgtermiņa saistībām Baa2 apstiprināšanu.

1999. gadā eksports uz Eiropas Savienību turpināja pieaugt sasniedzot 62,5% no kopējā eksporta. Ķīmisko vielu eksports (uz Eiropas Savienību) pieauga par 4,7%, koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 7,1%, kā arī tekstila izstrādājumu eksportā bija vērojams pieaugums (1,8%). Šī pozitīvā tendence saglabājas preču kvalitātes uzlabošanās un pieaugošās produktivitātes rezultātā. Vairāk kā 1700 ES tehnisko standartu pārņemšana ir sekmējusi Latvijas produkcijas kvalitātes uzlabošanos. Saskaņā ar jaunāko SVF ziņojumu, produktivitātes pieaugums Latvijā ir bijis augstāks nekā lielākā daļā citu pārejas ekonomikas valstu.

Valsts investīciju apjomi tiek pakāpeniski palielināti un novirzīti infrastruktūras sakārtošanai. 1999. gadā kopējie finansu resursi no valsts investīciju programmas, valsts budžeta, valsts garantētajiem aizdevumiem un citiem finansu avotiem veidoja 4,5% no IKP (1998. gadā - 2,9%, 1997. gadā - 2,7%). 2000. gadā ir paredzams tālāks valsts investīciju īpatsvara pieaugums, sasniedzot 5,3% no IKP.

1999. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 4,0% no IKP. Valsts ekonomiskās situācijas un nodokļu administrēšanas uzlabošanās deva iespēju Saeimai pieņemt 2000. gada budžetu paredzot tikai 2.0% deficītu. Stingras fiskālās politikas rezultātā 1997. g. un 1998. g. tika pabeigti ar fiskālo pārpalikumu (attiecīgi 1,2% un 0,1% no IKP).

Ekonomisko prioritāšu īstenošana

Cenas

Latvijā jau vairākus gadus patēriņa cenu pieaugums nepārsniedz robežas, kuras varētu apdraudēt ekonomisko stabilitāti. Gada vidējā inflācija samazinājās no 4,7% 1998. gadā līdz 2,4% 1999. gadā.

Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais pieprasījuma kritums noveda pie ražotāju cenu samazinājuma 1998. gada beigās un 1999. gada pirmajā pusē. Lai gan 1999. gadā kopumā ražotāju cenu indekss samazinājās par 4%, gada otrajā pusē un 2000. gada 1. ceturksnī atgriezās RCI neliela pieauguma tendence, kas atbilst vispārējai ekonomiskās aktivitātes izaugsmei.

Bezdarbs

Kopš 1999. gada maija tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir sācis atkal pieaugt. Bezdarba līmenis, salīdzinot ar 1999. gada aprīli (10,2%), ir samazinājies līdz 9,1% 1999. gada decembrī, saglabājoties tādā pašā līmenī 2000. gada sākumā.

Tirdzniecības politika

Latvijai ir liberāla tirdzniecības politika un ārējā tirdzniecība pārstāv lielu daļu no IKP. Ārējo tirdzniecības politiku Latvijā skaidri nosaka sekojoši mērķi: tirdzniecības liberalizācija; Latvijas konkurētspējas uzlabošanās; integrēšanās Eiropas Savienībā; dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā; kā arī reģionālās sadarbības pastiprināšanās un attiecību paplašināšanās ar citām valstīm.

Latvijas ārējās tirdzniecības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Eiropas savienības politiku un atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

1999. gada 21. decembrī Ministru kabinets akceptēja Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu. Programmas mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, un nostiprināšanos esošajos, kā arī novērst negodīgu konkurenci, tas ir, realizēt aktīvu eksporta veicināšanas un godīgu konkurenci sekmējošu politiku

Tekošā konta deficīts

Valdība turpina pievērst paaugstinātu uzmanību tirdzniecības un tekošā konta bilancei. Maksājumu bilances tekošā konta deficīts 1999. gadā sasniedza 372 miljonus latu (4. ceturksnī 153 miljonus latu) vai 10,2 % no iekšzemes kopprodukta, bet 1998. gadā - 10,6%. 1999. gadā novērotās tendences ļauj prognozēt, ka ārējās tirdzniecības bilance un līdz ar to arī tekošā konta bilance uzlabosies. Ir svarīgi atzīmēt arī to, ka Latvijas Bankas ārējās rezerves turpina pieaugt.

Tiešās ārvalstu investīcijas

Investīcijas ir Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas pamatā. 1999. gada lielākā ārvalstu investīciju daļa tika novirzītas rūpniecībai un transporta sektoram. 1999. gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija 6 % no iekšzemes kopprodukta (1998. gadā - 6 %).

Finansu sektors

Banku pakalpojumi Latvijā ir pilnībā liberalizēti. Komercbankām piemērojamā tiesiskā bāze praktiski aptver visas ES direktīvās noteiktās prasības.

2000. gada aprīlī Latvijā darbojās 22 komercbankas, 1 ārvalstu bankas filiāle (Merita Bank Rīgas filiāle) un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība (Dresdner Bank AG). Ir jāatzīmē, ka veiksmīgi noslēdzies Rīgas Komercbankas sanācijas process, un šī banka, kura turpmāk sauksies Pirmā Latvijas Komercbanka, oktobra beigās ir atsākusi darbu.

Banku sektorā turpinās konsolidācijas process. Banku sektora atveseļošanos no Krievijas krīzes ietekmes pierāda komercbanku aktīvu pieaugums 1999. gadā. Valsts daļa banku kapitālā samazinājās līdz 4,3% 1999. gadā salīdzinot ar 6,8% 1998. gadā. 1999. gadā banku izsniegto kredītu apjoms pieauga par 16% un noguldījumu apjoms palielinājās par 24%. Banku sektora kopējā auditētā peļņa 1999. gadā bija 12.5 miljoni LVL.

Latvijas Banka 1999. gadā ieviesa noteikumus, lai īstenotu konsolidācijas prasības attiecībā uz kredītiestāžu gada pārskatiem, tādējādi pilnībā īstenojot ES Direktīvu par banku un citu finansu institūciju gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem. Šie jaunie noteikumi jau tika piemēroti attiecībā uz banku 1999. gada pārskatiem.

Turpinot likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz banku sektoru, Latvijas Bankas Valde 2000. gada martā apstiprināja "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus" (daļēji stājas spēkā ar 01.07.2000., pilnā apjomā - ar 01.01.2001.). Tādējādi Latvijā tiks ieviesta pēdējā no vēl neieviestajām ES banku direktīvām - "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" (Nr. 93/6/EEC), kas attiecas uz kapitāla prasības noteikšanu tirgus riskiem. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, Latvijā būs nodrošināta visu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu ievērošana. Atsaucoties uz Pasaules bankas viedokli, komercbanku uzraudzība Latvijā ir viena no labākajām pārejas ekonomikas valstu starpā.

Latvijā šobrīd ir radīta nepieciešamā vērtspapīru tirgus attīstības tiesiskā bāze, kas atbilst ES direktīvu prasībām, un izveidotas tās funkcionēšanai nepieciešamās institūcijas.

1999. gada decembra beigās Rīgas Fondu biržā (RBF) kopējā kapitalizācija bija nedaudz virs

500 milj. latu (1998. gada beigās - 391 milj. latu jeb 10,4% no IKP, 1997. gada beigās - 199 milj. latu jeb 6,1% no IKP). 1999. gada beigās RFB tika kotētas nedaudz vairāk kā 70 uzņēmumu akciju.

Lai palielinātu finansu sistēmas drošumu, šobrīd tiek strādāts, lai izveidotu jaunu neatkarīgu finansu uzraudzības institūciju, apvienojot Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas funkcijas. Saeimā 2. lasījumā ir pieņemts Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likumprojekts, kurā ir iecerēts, ka jaunizveidotā institūcija darbību sāks 2001. gada 1. jūlijā.

Uzņēmējdarbības vide

Uzņēmējdarbības attīstība Latvijā tiek sekmēta, veidojot viendabīgu, uzņēmējdarbību veicinošu likumdošanu, kas tiek harmonizēta ar Eiropas savienības likumdošanu, samazinot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kvalitātes sistēmu ieviešanu u. tml.

Ministru kabinetā 1999. gada 12. oktobrī akceptētā Nacionālā attīstības plāna finansu daļā uzņēmējdarbības veicināšanai no valsts budžeta laika posmam no 2000. līdz 2002. gadam ir ieplānoti Ls 18,35 milj., kas reāli būs pieejami 2001. un 2002. gadā.

Lielāka uzmanība tiks pievērsta tehnoloģiju attīstībai, darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, mērķa tirgu identificēšanai, uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem u. tml.

Uzņēmējdarbības jomā Eiropas savienības likumdošanas normu pārņemšana pamatā ir paredzēta līdz ar 2000.gada 13.aprīlī pieņemtā Komerclikuma stāšanos spēkā 2001.gada 1.janvārī. Šis likums sistematizē vienkopus visus uzņēmējdarbību reglamentējošos jautājumus, kas līdz šim bija izkliedēti daudzos citos likumos, tiek atmestas novecojušas normas, kuras reglamentēja specifiskus, tikai pārejas periodam raksturīgus, bet ne tipisku uzņēmējdarbības formu jautājumus, normētas jaunas komercdarbības formas, kuru praktiskā nozīme kļūst arvien lielāka, bet ar likumiem nepietiekoši reglamentēta. Komerclikumā būs detalizēti normēti komercdarījumu jautājumi, kuru izvērtēšanas pamats līdz šim lielā mērā bija Civillikums, kas pēc savas būtības ir "jumta likums", un tā praktiskā izmantošana bez konkrētāku normu palīdzības bieži saistīta ar subjektīvu likuma normu interpretāciju.

Balstoties uz Pasaules Bankas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta (Foreign Investment Advisory Service) pētījumā "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" izteiktajām rekomendācijām, Ministru kabinets 1999. gada maijā apstiprināja pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Šis pasākumu plāns tika izstrādāts darba grupā, līdzdarbojoties attiecīgo ministriju atbildīgajām amatpersonām un uzņēmējiem. Tā izstrādes gaitā tika ņemti vērā visu ieinteresēto pušu viedokļi, un attiecīgo amatpersonu uzdevums bija nodrošināt akceptēto pasākumu īstenošanu. Pasākumu plāns ietver:

• uzņēmējdarbību kontrolējošo inspekciju darbības reglamentāciju;

• būvniecības procesa vienkāršošanu un zemes tirgus sekmēšanu;

• uzņēmumu reģistrācijas vienkāršošanu;

• muitas procedūru un nodokļu administrēšanas vienkāršošanu

Strukturālās reformas / privatizācija

Privatizācijas aģentūras veikto darbību rezultātā uzņēmumu masveida privatizāciju Latvijā var uzskatīt par pabeigtu. Privatizācijas aģentūra ir noslēgusi vairāk kā 1200 objektu pirkuma līgumus. Nepilnos sešos gados privatizācijai ir nodoti 97% no visiem valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Līdz pirkuma līguma parakstīšanai nav vēl nonākuši tikai 28 uzņēmumi.

Privatizācijas programmas īstenošanas rezultātā 1999. gadā privātā sektora īpatsvars sastādīja 66% no IKP (Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējs novērtējums) un tajā bija nodarbināti 70% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tādās nozarēs kā rūpniecība, lauksaimniecība, zvejniecība, būvniecība un tirdzniecība privāto uzņēmumu radītā IKP daļa pārsniedza 90%.

1999. gada 18. augustā Ministru kabinets akceptēja PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumus. Privatizācijas aģentūras Valde 1999. gada 11. septembrī apstiprināja privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumus un ar 2000. gada 5. janvāra Privatizācijas aģentūras Valdes lēmumu tajos tika izdarīti grozījumi. Uz apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem noteiktajā termiņā- līdz 2000. gada 27. martam netika iesniegts neviens privatizācijas apliecinājums, kas atbilstu privatizācijas noteikumu prasībām. Izvērtējot radušos situāciju, Ministru kabinets 2000. gada 4. aprīlī nolēma aicināt konkursā atlasītu starptautisku investīciju banku izstrādāt jaunu "Latvijas kuģniecības" privatizācijas modeli.

1999. gada 30. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas valdības politiku enerģētikā. Ievērojot apstiprināto Valdības politiku enerģētikā, Ministru kabinets 2000. gada 22. februārī pieņēma lēmumu uzsākt PVAS "Latvenergo" restrukturizāciju un privatizāciju. Ir paredzēts "Latvenergo" pārveidot par koncernu, kurā būs atsevišķi hidroelektroenerģijas ražotāji, koģenerācijas, pārvades un sadales meitas uzņēmumi. "Latvenergo" privatizāciju paredzēts sākt ar koģenerācijas uzņēmuma 49% akciju privatizāciju, labākās privatizācijas stratēģijas izstrādē pieaicinot starptautiski atzītu investīciju banku.

Publisko telekomunikāciju monopola - Lattelekom privatizācija ir atkarīga no notiekošo sarunu rezultāta ar pašreizējo stratēģisko investoru.

Zemes un īpašuma reģistrs

Līdz 1999. gada 31. decembrim pavisam Latvijā reģistrēti 323645 nekustamie īpašumi. Visvairāk nekustamo īpašumu reģistrēts 1999. gadā - 117864.

1999. gadā tika īstenoti vairāki projekti, lai sagatavotu priekšnoteikumus Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieviešanai. Starp tiem bija izsole "Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pilotmodeļa izstrādē.

No 1999. gada zemesgrāmatas valstī tiek vestas elektroniskā veidā saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma prasībām par datorizēto zemesgrāmatu.

2000. gada mērķis - ieviest Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Šā gada uzdevumi ir izsoles realizēšana par valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas galīgas versijas izstrādi un ieviešanu, Valsts institūcijas - Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja izveide, visu apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu darbība tiešsasaistes sistēmā.

Tirgus ekonomikas institūcijas

1999. gadā Konkurences padome turpināja realizēt konkurences veicināšanas politiku attiecīgās likumdošanas bāzes pilnveidošanas jomā. Ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, apkopojot likuma piemērošanas laikā gūto pieredzi, lai paaugstinātu Konkurences likuma piemērošanas efektivitāti.

1999. gadā Konkurences padome, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu, ir izskatījusi piecdesmit astoņas lietas. Astoņpadsmit no tām bija saistītas ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, 5 - ar konkurenci ierobežojošām vienošanām, 4 - ar apvienošanām, 25 - ar negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu, 6 - ar citiem jautājumiem.

Savu darbību veiksmīgi turpināja arī Valsts atbalsta uzraudzības komisija, kura kopš tās izveides 1998. gadā ir izskatījusi jau 10 lietas.

Valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

Latvijā tiek pilnveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumdošana, kas notiek paralēli ar lielo uzņēmumu privatizāciju. 2000. gada 30. martā Saeimā otrā lasījumā tika apstiprināts likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Likums paredz izveidot vienotu neatkarīgu regulatoru gan valsts, gan pašvaldību regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs līdz 2001. gada pirmajam ceturksnim.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz sekojošas darbības īstermiņa posmā. Vidējā termiņa posmā plānotās darbības ir atspoguļotas attiecīgajās projektu tehniskajās anketās.

Projektu tehniskā anketa: LE-001

Prioritārā darbība: Sekmēt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, radot ES standartiem atbilstošu normatīvo bāzi komerctiesībās.

Komerclikums: šobrīd galvenā prioritāte, izveidojot juridisku bāzi uzņēmumu dibināšanai Latvijā un to efektīvai funkcionēšanai, ir nodrošināt, lai 13.04.2000.Saeimā pieņemtais Komerclikums stātos spēkā 2001.gada 1.janvārī. Komerclikums būs pilnībā saskaņots ar spēkā esošām ES direktīvām komerctiesību jomā.

Tiks izdarīti grozījumi visos attiecīgos spēkā esošos likumos, lai tos saskaņotu ar jauno Komerclikumu. Pirmos pieņems Uzņēmumu reģistra likuma grozījumus, ieviešot daudz vienkāršāku un ātrāku uzņēmumu reģistrācijas procedūru. Pēc tam pieņems grozījumus nodokļu likumos , likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", likumā "Par grāmatvedību", Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai tos saskaņotu ar jaunā Komerclikuma noteikumiem.

Ir uzsākts darbs, lai līdz 2001. gada beigām atbilstoši Komerclikuma prasībām uzlabotu Uzņēmumu reģistra tehnisko nodrošinājumu, kā arī attiecīgi palielinātu darbinieku skaitu. 2000. gada vidū tiks uzsākts darbs pie sabiedrības informēšanas programmas par Komerclikumu, kuras mērķauditorija būs uzņēmēji. Programmu paredzēts realizēt līdz 2003. gadam.

Projektu tehniskā anketa: EA-001

Prioritārā darbība: Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija un uzņēmumu restrukturizācija

Īstermiņā ir plānots pabeigt lielo uzņēmumu privatizāciju, samazinot valstij piederošās daļas uzņēmumos "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība".

Notiks sarunas ar SIA "Lattelekom" dalībnieku TILTS Communications par izmaiņām sabiedrības darbības nosacījumos, ekskluzīvo tiesību termiņa samazināšanu līdz 2003. gadam, kompensācijas paketi un privatizācijas nosacījumiem. Plānots izstrādāt un apstiprināt SIA "Lattelekom" privatizācijas noteikumus.

Tiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai 2000. gadā paātrinātu valstij piekrītošo zemes gabalu privatizāciju, kā arī pabeigtu valsts dzīvojamo māju privatizāciju un uzsāktu privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi.

Projektu tehniskā anketa: LE-002

Prioritārā darbība: Saskaņot Latvijas ārējās tirdzniecības politiku ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politikas pamatnostādnēm. Šis pasākums ietver iekšējā tirgus aizsardzības noteikumu saskaņošanu un saistību PTO ietvaros saskaņošanu ar EK politiku.

Lai izveidotu juridisko un institucionālo bāzi iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai 2000. gadā plānots izstrādāt un pieņemt jaunajam Antidempinga likumam pakārtotos MK noteikumus, kā arī pieņemt likumu "Par aizsardzību pret subsidēto importu".

Turpinot darbu pie starpvalstu līgumtiesiskās bāzes izveidošanas tirdzniecības attiecību veicināšanai, līdz 2001. gada beigām paredzēts, ka Latvija noslēgs un ratificēs Brīvās tirdzniecības līgumus ar Rumāniju un Fēru salām.

Lai veicinātu valsts atbalsta uzņēmumiem likumdošanas bāzes un mehānismu izstrādi saskaņā ar ES prasībām, 2000. gadā tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par valsts atbalstu uzņēmumiem dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās".

2000. gadā ir uzsākts un 2001. gadā tiks turpināts darbs pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas realizācijas.

Projektu tehniskā anketa: EL-010

Prioritārā darbība: Finansu pakalpojumu likumdošanas pilnveidošana un finansu tirgus uzraudzības institūciju kapacitātes paaugstināšana

Līdz 2003. gadam turpināsies likumu tuvināšana ES prasībām kapitāla kustības un finansu pakalpojumu jomā:

līdz 2000. gada beigām ir paredzēts ieviest kapitāla pietiekamības prasības kredītiestādēm un līdz 2002. gadam brokeru sabiedrībām, pilnībā īstenojot ES Direktīvu 93/6/EEC.

Lai nodrošinātu investoru interešu aizsardzību, tiks izstrādāts likums "Par investoru aizsardzības shēmu" saskaņā ar Direktīvas 97/9/EC prasībām, un to ir plānots pieņemt līdz 2001. gada beigām.

Tuvākā laikā ir paredzēts pieņemt likumu "Par zvērinātiem revidentiem". Līdz 2001. gada beigām paredzēts arī nodrošināt minētā likuma praktisko ieviešanu, izveidojot vai nosakot administratīvo struktūru, kura kontrolēs zvērināto revidentu un auditoru kompāniju darbību.

Pēc 2000. gada izstrādās vairākus citus tiesību aktus, lai īstenotu direktīvas par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību prasības. Līdz 2003. gadam paredzēts veikt grozījumus likumā "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību" ar mērķi atcelt aizliegumu ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām dibināt filiāles Latvijā, kā arī izstrādāt attiecīgo normatīvo bāzi par Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcijas lomu to uzraudzībā. Tāpat, līdz 2003. gadam paredzēts veikt grozījumus likumā "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu", lai izpildītu ES direktīvās noteiktās minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas limitiem.

Finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūciju personāla kapacitātes celšanas nolūkos Phare un bilaterālo palīdzības projektu ietvaros tiks pastāvīgi organizēti apmācības kursi, semināri un mācību vizītes ārzemēs par finansu tirgus darbības teorētiskiem aspektiem, kā arī tā dalībnieku praktiskās uzraudzības specifiskiem jautājumiem.

Vidēja termiņa skatījumā svarīgs ir arī jautājums par koordinācijas pastiprināšanu finansu pakalpojumu sektora kompleksā uzraudzībā, kuras sekmīgai nodrošināšanai pēc attiecīgas likumdošanas bāzes pieņemšanas uz esošo uzraudzības institūciju bāzes tiks veidota vienotā administratīvā struktūra (Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija). Tās darbības paredzētais uzsākšanas termiņš ir 2001. gada vidus. Minētā komisija nodrošinās arī likuma par investoru aizsardzību īstenošanu.

Lai padziļinātu sadarbību starp Baltijas valstu finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūcijām, tādējādi veicinot vienota Baltijas finansu tirgus izveidi, 2000. gada laikā paredzēts noslēgt savstarpējas informācijas apmaiņas līgumus ar Lietuvas un Igaunijas banku uzraudzības iestādēm, noslēgt vienošanos par savstarpēju vērtspapīru tirgus dalībnieku atzīšanu Baltijas valstīs, kā arī turpināt regulārās Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus un vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju tikšanās un informācijas apmaiņu noslēgto sadarbības līgumu ietvaros. Līdzīgu pasākumu veikšana vidējā termiņā ir paredzēta arī attiecībā uz sadarbības padziļināšanu ar ES un citu valstu finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūcijām, lai tādējādi sekmētu Baltijas finansu tirgus integrāciju ES finansu tirgū (savstarpēju informācijas apmaiņas līgumu noslēgšana ar Vācijas un Zviedrijas banku uzraudzības institūcijām, regulāru tikšanos organizēšana ar Ziemeļvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, informācijas apmaiņa noslēgto sadarbības līgumu ietvaros, utt.). 2000.gada pirmajā pusē Vērtspapīru tirgus komisija plāno noslēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar Zviedrijas un Dānijas vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijām.

Projektu tehniskā anketa: EA-003

Prioritārā darbība: Radīt tiesisko reģistru infrastruktūru zemes tirgus veicināšanai. Nodrošināt pilnvarotiem lietotājiem ātri un viegli pieejamu informāciju no tiesiskā zemes reģistra (Zemesgrāmatām).

2000. gada laikā plānots izstrādāt un pieņemt nepieciešamos grozījumus Zemesgrāmatu likumā atbilstoši reģionālās reformas izraisītajām teritoriālajām pārmaiņām.

2000. gadā tiks pabeigta vienotas valsts institūcijas - Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājas izveide, kas būs atbildīga par elektronisko datu drošību un atjaunošanu, kā arī noslēgsies

vienotas informācijas sistēmas izveide, lai nodrošinātu pieeju valsts institūcijām un pašvaldību iestādēm, kā arī finansu institūcijām un citām organizācijām aktuālai informācijai par nekustamo īpašumu.

Projektu tehniskā anketa: EL-003

Prioritārā darbība: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošana Latvijas Republikā.

2000. gada 30. martā Saeimā 2. lasījumā tika pieņemts likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kas kalpos kā juridisks pamats sabiedriskos pakalpojumus regulējošām institūcijām un noteiks regulējošo institūciju reformu principus. Likumu galīgajā, 3. lasījumā paredzēts pieņemt līdz 2000. gada vidum.

Spēkā esošajos likumos sabiedrisko pakalpojumu jomā tiks izdarīti grozījumi atbilstoši jaunajam likumam.

Paredzēts, ka vienotā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija tiks izveidota līdz 2001. gadam. Institūciju veidošanas procesa liela nozīme ir tam, lai sabiedrība apzinātos nepieciešamību pēc valsts pakalpojumu regulējošo institūciju reformām. Tādēļ, attiecīgi, regulāri tiks organizēti apmācību semināri mērķa auditorijai un ar regulēšanas reformu saistītie jautājumi tiks atspoguļoti masu informācijas līdzekļos.

2. Spēja izturēt konkurences

spiedienu un tirgus spēkus

Latvijas spēja izpildīt šo kritēriju ir atkarīga no tirgus ekonomikas pastāvēšanas un stabila makroekonomiskā ietvara, kas ļautu tirgus dalībniekiem pieņemt lēmumus prognozējamos apstākļos. Lai varētu noturēties konkurences spiediena un tirgus spēku apstākļos Eiropas Savienības ietvaros, nepieciešams veikt pietiekami lielas investīcijas cilvēkresursos un pamatlīdzekļos, tajā skaitā arī infrastruktūrā. Jāveic valsts uzņēmumu pārstrukturēšana, visiem uzņēmumiem jāveic kapitālieguldījumi savas efektivitātes uzlabošanā. Jo vairāk uzņēmumiem ir pieeja ārējām finansēm un jo veiksmīgāk tie darbojas pārstrukturēšanas un jauninājumu ieviešanas jomā, jo lielāka ir to spēja piemēroties. Kopumā var sacīt, ka jo augstāks panākts ekonomikas integrācijas līmenis ar Eiropas Savienību vēl pirms iestāšanās, jo lielāka būs valsts spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus. To apliecina tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm iesaistīto preču apjoms un klāsts.

Latvijai ir izdevies noturēt makroekonomisko stabilitāti un paredzams, ka pastāvīgais progress, realizējot reformu programmu dos Latvijai iespēju sekmīgi izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienības ietvaros vidēji ilgā termiņā.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• uz tirgus principiem balstītas uzņēmumu pārstrukturizācijas veicināšana; pasākumu veikšana, lai veicinātu iekšējo un ārvalstu investīciju piesaisti, īpašu uzmanību pievēršot juridisko un administratīvo procedūru vienkāršošanai;

• lielo uzņēmumu privatizācijas pabeigšana;

• zemes tirgus nostiprināšana un zemes un īpašuma reģistra pabeigšana;

• efektīva sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ietvara izveidošana.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• turpināt uz tirgus principiem balstītas uzņēmumu pārstrukturizācijas veicināšanu; nosacījumu uzlabošana privāto uzņēmumu veidošanai un attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

• ar mērķi nodrošināt valsts finansu efektīvu pārraudzību un kontroli izveidot fiskālās uzraudzības procedūras;

• sociālās apdrošināšanas finansēšanas reformas turpināšana.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Vispārējs novērtējums

Brīvas tirdzniecības režīms ar ES valstīm Eiropas līguma ietvaros sekmē Latvijas uzņēmēju sagatavošanos konkurencei Eiropas Savienībā.

Latvijas preču eksports pēdējos gados turpinājis strauji augt. Vērojama arī lielāka tendence uz vieglas pārstrādes preču eksportu, bez tam pēdējos gados parādījušies jauni nelieli, bet dinamiski eksporta sektori 1999. gadā pieauga tirdzniecība ar Eiropas Savienību - tā sastādīja 62,5% no Latvijas eksporta un 54,5% no Latvijas importa.

1999. gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 37,3%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 15,4%, metāli un to izstrādājumi - 11,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 6,0%.

1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu palielinājās koksnes un tās izstrādājumu eksports par 17,6 milj. latu jeb 4,9%, metālu un to izstrādājumu - 10,8 milj. latu jeb 10,3%, minerālo produktu eksports - par 9,6 milj. latu jeb 39,8%.

Ekonomiski svarīgāko ārvalstu investīciju daļu veido tiešās investīcijas, kuru raksturīga iezīme ir ieguldītāja ilgstoša ieinteresētība uzņēmuma darbā, kā arī ievērojama ietekme uzņēmuma vadībā. Uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2000. gada 1. janvārī bija 1099 milj. latu, kas ir 453 lati vidēji uz vienu iedzīvotāju (1999. gada 1. oktobrī šie rādītāji bija attiecīgi 1012 milj. latu un 417 lati, bet 1. janvārī - 886 milj. latu un 363 lati).

1999. gada laikā ārzemnieki tiešo investīciju veidā Latvijā ieguldījuši 214 milj. latu, kas ir vairāk nekā 1998. gadā, kad tika investēti 210 milj. latu. 1999. gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija 6% no iekšzemes kopprodukta (1999. gada 4. ceturksnī - 11%, 1998. gadā - 6 %).

Makroekonomiskā vide Latvijā nodrošina tādu stabilitātes līmeni, ka tirgus dalībnieki var pieņemt lēmumus labvēlīga un stabila klimata apstākļos. Latvijas ekonomikas konkurētspēja tiek nostiprināta konsekventas valdības politikas ieviešanas rezultātā.

Saprotot, ka kvalitātes standartu ieviešana ir izšķiroša konkurētspējas nodrošināšanā ārējos tirgos, kā arī lai novērstu tehniskos barjeras eksporta plūsmām, produkcijas kvalitātes un standartu ieviešanas jautājumi ir rūpīgi apskatīti Nacionālajā kvalitātes programmā, Standartizācijas programmā. Atbilstoši Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas 1999. gada otrās puses darba plāniem likumdošanas un infrastruktūras sakārtošanai ir izstrādāti un 1999. gada 21. oktobrī pieņemti 1996. gada 8. augusta likuma "Par atbilstības novērtēšanu" grozījumi, kas paredz sakārtot un pilnveidot akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmas, secīgi tiek pārstrādāti Ministru kabineta noteikumi akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas jomā.

Pateicoties progresīvai makroekonomiskajai attīstībai, finansu sektora stiprināšanai un likumdošanas bāzes pilnveidošanai, uzņēmumiem ir atvieglota pieeja finansu resursiem, kas ir nepieciešami tālākai restrukturizācijai. Tas, savukārt, uzlabo spējas izturēt konkurences spiedienu ES iekšienē.

Kvalificēts un elastīgs darbaspēks

Latvijā ir salīdzinoši labi darbaspēka izglītības rādītāji. Aptuveni 20% darbaspēka ir augstākā izglītība; vidējā speciālā (profesionālā) izglītība aptuveni 50%, vidējā izglītība aptuveni 24%. Tomēr bezdarba rādītāji ir salīdzinoši augsti, sevišķi atsevišķos valsts reģionos. Bezdarbnieku struktūras pēc izglītības līmeņa analīze rāda, ka vislielākās problēmas ir vidējo profesionālo un vispārējo izglītību ieguvušajiem. Tas nozīmē, ka darbaspēka sagatavotības un indivīdu nodarbinātības spēju paaugstināšanā uzmanība jāpievērš: 1)vidējās profesionālās izglītības prestiža un kvalitātes celšanai; 2)pieaugušo profesionālās tālākizglītības kultūras attīstībai Latvijā un pārkvalificēšanās iespēju palielināšanai; 3)biznesa, informācijas tehnoloģiju un inženiertehnisko apmācības profilu jaudas palielināšanai, sekmējot darbaspēka pieplūdumu nozarēs, kas sekmē ekonomikas attīstību un tehnoloģisko progresu, un kas jau tagad izjūt speciālistu trūkumu.

Rūpniecība/ mazie un vidējie uzņēmumi

Nelabvēlīgi Latvijas rūpniecību iespaidoja Krievijas ekonomiskā krīze. Apstrādājošās rūpniecības produkcijas izlaide 1999. gadā bija 90,2% no 1998.gada līmeņa. Tas izskaidrojams ar Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi, kas visdziļāk skāra dažas pārtikas rūpniecības nozares, it sevišķi zivju pārstrādi, kā arī ķīmisko rūpniecību un atsevišķas mašīnbūves nozares. Tomēr situācija atsevišķās rūpniecības nozarēs pamazām sāk stabilizēties. Vērojams produkcijas apjoma pieaugums tekstilrūpniecībā, kokapstrādē, metālapstrādē, t.i. nozarēs, kuras spēja savlaicīgi pārorientēties uz Rietumu tirgu.

1999. gada laikā tika izstrādāta rūpniecības politikas stratēģija, kuras mērķis ir noteikt vidēja termiņa rūpniecības politiku, kas nodrošinās Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu ES tirgū. Rūpniecības stratēģijas galvenās vadlīnijas - produkcijas veidi ar augstu pievienoto vērtību, investīciju piesaiste, tehnoloģiju modernizācija, kvalitātes nodrošināšana atbilstoši ES prasībām, eksporta veicināšana, vietējo resursu izmantošana, biznesa vides uzlabošana jaunu uzņēmumu dibināšanai.

Valdība turpina atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Šobrīd 99% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir MVU. Apmēram 65% Latvijā strādājošo ir nodarbināti MVU. Tiek īstenota uzņēmējdarbībai sniegtā valsts atbalsta koncepcija, kura nosaka svarīgākos un primāros pasākumus un priekšdarbus, lai atbalsta sistēma būtu efektīvāka, jo īpaši nepieciešamību i) koordinēt pastāvošos valsts atbalsta fondus un vajadzības gadījumā izveidojot jaunus mehānismus, strukturāli nostiprināt valsts atbalsta sistēmu; ii) valsts atbalsta jomā izstrādāt jaunus tiesību aktus un pilnveidot spēkā esošos; iii) pilnveidot nodokļu sistēmu, kuras galvenais uzdevums būtu uzņēmējdarbības veicināšana; un iv) palielināt uzņēmējdarbībai sniegtā valsts atbalsta finansējumu no budžeta.

1999. gadā Ekonomikas minstrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi kārtību par MVU apmācību daļēju valsts atbalstu. Jau pirms 1999. gada valstī sāka darboties Uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkls un īpaši atbalstāmajos reģionos - Reģionālais fonds. Darbojas Latvijas Garantiju aģentūra.

Lauksaimniecība/ Zivsaimniecība

1999. gadā Krievijas krīzes un zemās produktivitātes dēļ lauksaimniecībā turpinājās kritums.

Gaļas lopkopība un piensaimniecība ir prioritārās lopkopības nozares Latvijā. Turpinot iepriekšējo gadu tendenci, arī 1999. gadā lopkopības ražošanas apjomi ir samazinājušies. Gaļas ražošana samazinājusies apmēram par 13 %, sasniedzot tikai apmēram 61 tūkst. t līmeni. Tomēr straujā lejupslīde gaļas ražošanā ir mazinājusies. Piena ražošana, sekojot slaucamo govju skaita samazinājumam, no 948 tūkst. t piena 1998. gadā saruka līdz 797 tūkst. t 1999. gadā. Pozitīvi jāatzīmē govju produktivitātes pieauguma tendence pēdējos gadu laikā. 1999. gadā vidējais izslaukums no govs bija 3754 kg. Būtiska problēma lopkopībā ir ražošanas sadrumstalotība, kas bremzē efektivitātes kāpināšanu, līdz ar to arī kvalitātes un konkurētspējas palielināšanu.

Augkopības nozarē būtiska vieta ir graudu ražošanai - pašreiz graudu ražošanai Latvijā tiek izmantoti 35 - 45% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nozīmīgākie graudaugi ir kvieši, rudzi un mieži, arī auzas.

Augļu, ogu un dārzeņu ražošanas apjoms Latvijā ir svārstīgs, kam par iemeslu ir gan specifiskie klimatiskie apstākļi, gan arī salīdzinoši zemā produktu konkurētspēja kvalitātes, cenu un sortimenta ziņā. Pieaug ogu produkcijas apjomi, 1999. gadā būtiski palielinājās augļu ražošana - 38,9 tūkst. t, salīdzinot ar tikai 19,1 tūkst. t 1998. gadā.

Pārstrādes uzņēmumu privatizācija ir pilnībā pabeigta 1999. gadā Latvijā darbojās apmēram 400 dažādi pārtikas pārstrādes uzņēmumi, tajā skaitā 53 piena pārstrādē, 140 gaļas pārstrādē, 13 augļu, ogu un dārzeņu pārstrādē, 73 graudu pārstrādē.

Lauksaimniecības produktu kopējais importa apjoms 1999. gadā bija 223,0 milj. Ls, salīdzinot ar 1998. gadu tas ir samazinājies par 11%. Kopējais lauksaimniecības preču eksporta apjoms 1999. gadā bija 64,5 milj. Ls, un, salīdzinot ar 1998. gadu tas ir samazinājies par 44%. Tirdzniecības negatīvais saldo turpināja pieaugt 1999. gadā, un tas sastādīja 158,5 milj. Ls. Visspēcīgāk lauksaimniecības preču ārējās tirdzniecības negatīvā saldo pieaugumu ir ietekmējis ievērojamais eksporta samazinājums ar Krieviju un Ukrainu, kombinācijā ar būtisku eksporta FOB cenu samazinājumu attiecīgajiem produktiem.

Zivsaimniecības daļa iekšzemes kopproduktā pakāpeniski samazinās (1997. gadā - 3,12 %, 1998. gadā - 2,48 %, 1999. gada 9 mēnešos - 1,6%). Latvijas kopējā nozveja 1999.gadā palielinājās par 21,3% salīdzinot ar 1998.gadu un sastādīja 124 465 t. 1999.gadā saražotās zivju produkcijas apjoms Latvijā (129 884,1 t) salīdzinot ar 1998.gadu samazinājies par 1,3%. Pozitīvi ir vērtējams zivju produktu eksporta ikgadējs palielinājums. Salīdzinot ar 1998.gadu tas palielinājās par 19,9% un sastādīja 127,924 tūkst.t, bet 1999.gadā imports samazinājās par 28,7%, sastādot 26,811 tūkst.t. Taču eksportētās zivju produkcijas (t.sk. zivju konservu) īpatsvars naudas izteiksmē Latvijas kopējā eksporta apjomā kopš 1998.gada samazinājās par 6,5% un 1999.gadā sastādīja 2,9%. Zivju produkcijā ārējās tirdzniecības bilance 1999.gadā bija pozitīva (eksports - EUR 46,3 milj., imports - EUR 18,8 milj., ārējās tirdzniecības bilance - + EUR 27,5 milj.).

Transports

Transportā lielu daļu ienākumu veido tranzītpakalpojumi. Tranzītprocesā nozīmīgākie ir ostu pakalpojumi un Latvijas dzelzceļa pārvadājumi. Naftas un naftas produktu transportēšana sastāda apmēram 60% no Latvijas tranzīta. 1999. gads nebija īpaši labvēlīgs tranzītam, samazinājās ienākumi no pārvadājumiem. Tranzīta un ostu biznesā kritumu izraisīja Krievijas krīze, kas samazināja importu uz šo valsti, Krievijas noteiktie Latviju diskriminējošie dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi, ASV lēmums par antidempinga pasākumiem metāla importā un Krievijas iekšējā naftas krīze, kas samazināja tās tranzīta apjomus caur Ventspils ostu. 1999. gadā kravu apgrozība ostās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saruka par 6 procentiem, savukārt 2000.gada 1.ceturksnī tā pieauga par 7,2%.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz sekojošas darbības īstermiņa posmā. Vidējā termiņa posmā plānotās darbības ir atspoguļotas attiecīgajās projektu tehniskajās anketās.

Projektu tehniskā anketa: EL-004

Prioritārā darbība: Paaugstināt darbaspēka profesionālās un sociālās iemaņas, attīstīt tā kvalifikāciju un spējas tikt nodarbinātam, tādejādi sekmējot ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu valsts reģionos valsts kopējās ekonomiskās attīstības kontekstā.

Ir jāturpina investīciju un pasākumu komplekss, lai stimulētu darbaspēka izglītošanu ar mērķi paaugstināt tā kompetences un produktivitātes līmeni. Plānotās darbības ietver:

Uzņēmumos nodarbināto profesionālās tālākizglītības projektu fonda izveidošana, uz kuru uzņēmumi vai viņu identificētās apmācības iestādes piesaka pieprasījumu subsīdijām konkrētu apmācības kursu, kvalifikācijas celšanas programmu realizācijai strādājošiem.

Strādājošo apmācībai paredzēto grantu un subsīdiju piešķiršana

Profesionālās izglītības un pieaugušo apmācības organizācijas un pārvaldes decentralizāciju reģionu līmenī, profesionālās izglītības un apmācības iestāžu tīkla sagatavošana mūsdienīgu reģiona darba tirgum nepieciešamā darbaspēka kvalifikācijas nodrošināšanai

Projektu tehniskā anketa: EL-005

2000. gadam Latvija izvirzījusi šādas Eiropas padomes apstiprinātajām vadlīnijām atbilstošas prioritātes nodarbinātības jomā: jauniešu nodarbinātības veicināšana, bezdarba ilguma samazināšana, darbaspēka kvalitātes paaugstināšana. Lai Latvija sekmīgi iekļautos Eiropas nodarbinātības politikas kopējā stratēģijā, tai jāizveido sistēma nacionālā nodarbinātības plāna ieviešanai.

Prioritārā darbība: Bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanās darba tirgū veicināšana atbilstoši ES izvirzītajām nodarbinātības vadlīnijām. Tā ietver:

• Izstrādāt tiesisko bāzi palīdzības sniegšanai darbu zaudējušiem iedzīvotājiem "Darba meklētāja un bezdarbnieka atbalsta likums";

• ES prasību brīvā darba spēka kustības jomā pārņemšana un ieviešana, kā arī Latvijas gatavības paaugstināšana brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanā. Ārvalstnieku nodarbinātības mehānisma sakārtošana (tai sk. līgumprojekts "Par brīvu darbaspēka kustību Baltijas valstīs";

• Nodarbinātības valsts dienesta administratīvās kapacitātes celšana un infrastruktūras attīstīšana;

• Izstrādāt pasākumus nodarbinātības veicināšanai un nodrošināt palīdzības sniegšanu darbu zaudējušiem iedzīvotājiem, kā arī šim nolūkam pieejamo finansu resursu efektīvu un sabalansētu izmantošanu (tai. sk. darbs pie Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam izstrādes un 2000. gada plānā paredzēto pasākumu īstenošanas);

• ES prasībām atbilstošas informācijas par bezdarbu un nodarbinātību nodrošināšana.

Projektu tehniskā anketa: EL-011

Prioritārā darbība: Rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana Latvijas Republikā.

Lai tuvākā nākotnē izpildītu prioritāros uzdevumus, pirmām kārtām jāizstrādā un jāievieš tiesību akti, kuri noteiks valsts atbalsta politiku, lai sekmētu un attīstītu inovācijas un atbalstītu uzņēmējdarbību kopumā starptautiskās sadarbības nolūkā.

Ir paredzēts, ka 2000. gada laikā Ministru kabinets apstiprinās koncepciju Par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu investīciju projektu veicināšanu, kura tiks ieviesta izstrādājot un pieņemot attiecīgus normatīvos aktus.

Pēc izstrādātās Rūpniecības attīstības stratēģijas koncepcijas akceptēšanas Ministru kabinetā tiks izstrādāts vidēja termiņa pasākumu plāns rūpniecības politikas virzienu īstenošanai" Rūpniecības attīstības stratēģijai, tiks izstrādāts Vidēja termiņa pasākumu plāns rūpniecības politikas virzienu īstenošanai.

Nozīmīgi pasākumi tiks veikti, lai uzlabotu institucionālo struktūru produkcijas atbilstības novērtēšanai atbilstoši ES vienotā tirgus prasībām, tajā skaitā uzlabojot testēšanas laboratoriju un personāla kvalitāti.

Projektu tehniskā anketa: EA-006

Prioritārā darbība: Labvēlīgākas investīciju vides veidošana LR.

Latvijas Attīstības aģentūras aktivitātes 2000. gadā plānotas trīs virzienos.

Pirmkārt, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu plašāku pieejamību potenciālajiem investoriem, kā arī nodrošinātu labāku informācijas apriti, plānots paplašināt LAA pārstāvniecību tīklu un uzlabot pārstāvju darbu koordinēšanas mehānismu. Šo aktivitāšu rezultātā iecerēts piesaistīt papildus investīcijas, sevišķi Skandināvijas valstīs, aptuveni 15 MUSD vērtībā, kā arī identificēt papildus eksporta iespējas.

Otrkārt, paredzēts realizēt vairākas starptautiskas tiešā mārketinga kampaņas, tajā skaitā arī Vācijā, Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs, kuru uzdevums ir piesaistīt Latvijas tirgum investīcijas, kā arī organizēt ārvalstu uzņēmēju vizītes uz Latviju.

Treškārt, sadarbībā ar vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem tiks veikts darbs, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, sevišķu uzmanību pievēršot administratīvo barjeru novēršanai. LAA turpinās sniegt arī ekonomiska un juridiska rakstura konsultācijas, lai atvieglotu ārvalstu uzņēmēju darbības uzsākšanu Latvijas tirgū.

Projektu tehniskā anketa: EL-006

Prioritārā darbība: Nodrošināt ekonomikas attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanai un darbības attīstīšanai.

Nozīmīgs uzdevums 2000. gadam ir uzsākt darbu pie MVU nacionālās programmas darbības plāna atjaunošanas, konkrētus pasākumus paredzot laika posmam no 2000.-2001 gadam. Laika posmam no 2002-2006. gadam tiek atjaunota MVU nacionālā programma.

Atbilstoši pieņemtajai MVU kreditēšanas programmai līdz 2000. gada jūnijam ir paredzēts ieviest pirmo pilotprojektu, kas ir svarīgs solis, uzsākot programmas ieviešanu.

Latvijas MVU nozīmīgs pasākums ir dalība MVU daudzgadīgajā programmā 2000. gadā, kas pavērs iespējas attīstīt un veicināt konkurētspējas paaugstināšanu.

Projektu tehniskā anketa: EA-005

Prioritārā darbība: Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības nodrošināšana

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nepieciešams veikt pasākumus lauksaimniecības efektivitātes nodrošināšanai, lauku vides sakārtošanai un attīstībai, lauku ekonomikas dažādošanai. Kā pirmais lauksaimniecības efektivitātes celšanas pasākums bija likuma "Par lauksaimniecību" pieņemšana. 2000. gadā plānots pieņemt likumu "Par mēslošanas līdzekļiem", kā arī MK noteikumus "Par bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju". Minētie pasākumi likumdošanas līmenī ieviesīs lauku vides attīstības pamatprincipus.

2000. gada laikā paredzēts izveidot lauksaimniecības un vides aizsardzības konsultatīvo padomi, kas iesaistīs valstiskās vides aizsardzības institūciju, kā arī nevalstiskās institūcijas vidi saudzējošas lauksaimniecības atbalsta īstenošanā. SAPARD plānā iekļauta programma videi draudzīgas lauksaimniecības metodes. Speciālās Sagatavošanas programmas pilotprojekta pasākumi būs vērsti uz ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību.

Projektu tehniskā anketa: EA-002

Prioritārā darbība: Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspējas nodrošināšana integrācijai Eiropas Savienībā, nodrošinot zemju konsolidāciju un lauku uzskaites sistēmas darbību.

Lai veiktu efektīvāku un konkurētspējīgāku zemes konsolidāciju zemnieku saimniecību dibināšanai, pasākums paredz valsts zemes politikas dokumenta izstrādi. 2000. gada laikā paredzēts izstrādāt un apstiprināt zemju konsolidācijas koncepciju. Koncepcija noteiks galvenos lauksaimniecības un meža zemju konsolidācijas pamatuzdevumus un to realizācijas kārtību, kā arī būs par pamatu likuma izstrādei "Par zemes ierīcību (konsolidāciju)", kuru paredzēts izstrādāt līdz 2001. gada beigām.

Projektu tehniskā anketa: EL-007

Prioritārā darbība: Zivju resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālās politikas ieviešana.

Lai īstenotu Kopējo zivsaimniecības politiku, zivsaimniecības administrācija pilnveidos zivju resursu vadību, zivju krājumu izmantošanas un zivju izkraušanas informācijas sistēmu, zivju kvalitātes inspicēšanas sistēmu, attīstīs ES kopējās tirgus organizācijas principu ieviešanu zvejas produktu tirdzniecībā un līdz 2000. gada beigām izveidos atsevišķu zvejas kuģu reģistru atbilstoši ES prasībām. (2090/98/EC, 2091/98/EC, 2092/98/EC, 2930/86/EEC, 1381/87/EEC, 84/95/EC).

Zivju resursu monitorings, kontrole un uzraudzība tiks pilnveidota ieviešot elektronisko datu tīklu, kas savienos centrālās un reģionālās institūcijas.

ES Pirmsiestāšanās programmā Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai - SAPARD (2000-2006) ir paredzēts atbalsts zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošanai.

Līdz 2000. gada beigām ir plānots izstrādāt ES prasībām atbilstošus grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, iekļaujot prasības par satelītsakaru zvejas kontroles sistēmas ieviešanu uz zvejas kuģiem (2847/93/EEC, 94/897/EEC, 1489/97/EC).

Projektu tehniskā anketa: EL-008

Prioritārā darbība: Ar Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju saistītie pasākumi veiksmīgai dzelzceļa konkurētspējai ar citiem transporta veidiem.

Šīs prioritātes ietvaros NPAA paredz pieņemt ''Dzelzceļu pārvadājumu likumu'' līdz 2001. gadam, ''Pasažieru bagāžas un kravas pārvadājumu noteikumus'' līdz 2001. gadam, Ministru kabineta noteikumus "Bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumi dzelzceļa jomā" 2002. gadā, Ministru kabineta noteikumus "Ātrgaitas vilcienu tehniskās ekspluatācijas noteikumi" līdz 2002. gada beigām, Satiksmes ministrijas noteikumus "Kārtība, kādā drošības konsultanti saņem profesionālās kvalifikācijas sertifikātus dzelzceļa jomā" līdz 2002. gada beigām.

Tiks nodrošināts finansiālās uzskaites caurspīdīgums un sadalīta atbildība par saimnieciskās darbības finansu rezultātiem starp struktūrvienībām.

Projektu tehniskā anketa: EL-009

Prioritārā darbība: Latvijas jaunās kuģošanas politikas ieviešana.

Jaunā kuģniecības politika ir mehānisms, kas paredz uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanu Latvijas kuģniecības jomā, nodrošinot Latvijas kuģniecības sektora konkurētspējas izaugsmi. Šīs koncepcijas ekonomiskie rezultāti tiks izpētīti 2000. gadā., lai izstrādātu nepieciešamo tiesisko bāzi tās ieviešanai.

Prioritāte paredz veikt analīzi par Latvijas jūrniecības transporta politikas situāciju tirgus liberalizācijas un pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā.

Turpinājums - 11.lpp.

6. nodaļa. Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts

tiesību un pienākumu pārņemšanai

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Nozare Apakšnozare Pasākums Atbildīgā Anketas
institūcija Nr.
Iekšējais tirgus Vispārējā Publiskās iegādes sistēmas Finansu ministrija LA-001
bez robežām sistēma pilnveidošana un kontroles mehānisma
stiprināšana
Nodrošināt autortiesību un Kultūras ministrija LA-002
blakustiesību attīstību un aizsardzību
Sekmēt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu Tieslietu ministrija LE-001
ienākšanu Latvijas tirgū, radot ES
standartiem atbilstošu normatīvo bāzi
komerctiesībās.
Latvijas likumdošanas rūpnieciskā Tieslietu ministrija LA-063
īpašuma jomā saskaņošana ar ES prasībām
Brīva preču Paplašināt un uzturēt metroloģisko bāzi Ekonomikas LA-003
kustība ministrija
Eiropas atbilstības novērtēšanas Ekonomikas LA-004
protokola (PECA) noslēgšana ministrija
Izstrādāt nacionālos atbilstības Ekonomikas LA-005
novērtēšanas standartus "jaunās pieejas" ministrija
direktīvām atbilstoši valsts ekonomikas
un ES vajadzībām, paātrināt standartu
ieviešanas procesu un sagatavot
standartu ieviešanas plānu
Normatīvās bāzes un institucionālās Vides aizsardzības LA-006
sistēmas sakārtošana būvniecības un reģionālās
jomā atbilstoši ES nosacījumiem attīstības ministrija
Nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīviem, Labklājības LA-007
efektīviem un drošiem medikamentiem ministrija
Nodrošināt sabiedrību ar veselīgu, Labklājības LA-008
kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku ministrija
Nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību Ekonomikas LA-009
Latvijā; Izveidot tirgus uzraudzības ministrija
sistēmu, kas nodrošina patērētāju
dzīvības un veselības aizsardzību
Ar ES nosacījumiem saskaņotās Vides aizsardzības LA-010
ķīmisko vielu kontroles sistēmas un reģionālās
izveidošana attīstības ministrija
Darba attiecību juridiskās kultūras, Labklājības LA-011
darba drošības un darbinieka veselības ministrija
aizsardzības līmeņa paaugstināšana
Brīva kapitāla Finansu pakalpojumu likumdošanas Finansu ministrija EL-010
kustība pilnveidošana un finansu tirgus
uzraudzības institūciju kapacitātes
paaugstināšana
Brīva Finansu pakalpojumu likumdošanas Finansu ministrija EL-010
pakalpojumu pilnveidošana un finansu tirgus
kustība uzraudzības institūciju kapacitātes
paaugstināšana
Brīva personu Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās Izglītības un LA-012
kustība atzīšanas nodrošināšana, kā viens no zinātnes ministrija
personu pārvietošanās brīvības
īstenošanas nosacījumiem
Turpināt Labklājības sistēmas reformas Labklājības LA-013
(sociālās apdrošināšanas, sociālās ministrija
palīdzības un veselības sektoros).
LR vīzu politikas saskaņošana Iekšlietu ministrija LA-066
atbilstoši ES prasībām
Konkurence Nodrošināt Latvijas konkurences Ekonomikas LA-015
politikas realizēto uzraudzības un ministrija
aizsardzības pasākumu piemērošanu
Eiropas Savienības iekšējā tirgus
prasībām nolūkā stiprināt Latvijas
uzņēmēju konkurētspēju šajā tirgū
Valsts atbalsta uzraudzības sistēmas Finansu ministrija LA-016
attīstība
Inovācijas Informācijas Informātikas nozares juridiskās bāzes Satiksmes LA-017
sabiedrība izveidošana, lai veidotu informācijas ministrija
sabiedrību Latvijā
Izglītība, Līdzdalība ES izglītības, apmācības Izglītības un LA-018
apmācība un un jaunatnes programmās. Eiropas zinātnes ministrija
jaunatne dimensijas ieviešana izglītības sistēmā
Palīdzēt Latvijas valdībai nodrošināt Izglītības un EL-004
konkurētspējīga, elastīga un piemēroties zinātnes ministrija
spējīgu darbaspēka attīstību, kas spētu
izturēt ES konkurences un tirgus spēku
spiedienu.
Zinātnes un Augstākās izglītības un zinātnes Izglītības un LA-019
tehnoloģiskā reformas attīstība un līdzdalība Eiropas zinātnes ministrija
attīstība Savienības programmās pētniecībā un
tehnoloģiskajā attīstībā
Telekomu- Telekomunikāciju sektora liberalizācija Satiksmes LA-020
nikācijas un sakārtošana atbilstoši Eiropas ministrija
Savienības prasībām
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas Ekonomikas EL-003
sistēmas pilnveidošana Latvijas Republikā. ministrija
Audiovizuālie Kāpināt Latvijas audiovizuālās Kultūras ministrija LA-021
līdzekļi un kultūra industrijas (kino, TV programmas,
jaunās tehnoloģijas) jaudu un kapacitāti
Aktivizēt un intensificēt Latvijas Kultūras ministrija LA-022
līdzdalību EK kultūras programmās
(Raphael un Culture 2000 projektā)
Ekonomiskie un Nodokļi Nodokļu un muitas likumdošanas Finansu ministrija LA-023
fiskālie tālākā pilnveidošana
jautājumi
Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija Finansu ministrija LS-002
Statistika Valsts statistikas rādītāju sistēmas Ekonomikas LA-024
pārveidošana atbilstoši ES statistikas ministrija
biroja (EUROSTAT) izstrādātā
"Statistisko prasību kopsavilkuma
( Statistical Requirements Compendiu )
u. c. starptautisko institūciju prasībām.
2000. gada tautas skaitīšana un Ekonomikas LA-025
2001. gada lauksaimniecības skaitīšana ministrija
Vispasaules skaitīšanas ietvaros
Statistisko datu kvalitātes uzlabošana, Ekonomikas LA-026
pilnveidojot informātikas sistēmu ministrija
statistikas jomā
Sektoru Rūpniecība Rūpniecības konkurētspējas Ekonomikas EL-011
politikas paaugstināšana Latvijas Republikā ministrija
Mazie un vidējie Nodrošināt ekonomikas attīstību un Ekonomikas EL-006
uzņēmumi spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, ministrija
radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu
izveidošanai un to darbības attīstīšanai
Lauksaimniecība Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, Zemkopības LA-027
ieviešot KLP instrumentus. ministrija
Lopkopības produkcijas konkurētspējas Zemkopības LA-028
nodrošināšana Latvijas integrācijas ministrija
procesā Eiropas Savienībā, izveidojot
centralizētu ganāmpulku reģistru un
nodrošinot individuālu dzīvnieku apzīmēšanu
Lauksaimniecības produkcijas Zemkopības LA-029
kvalitātes un nekaitīguma prasību ministrija
nodrošināšana saskaņā ar ES standartiem,
kas sekmētu produkcijas konkurētspēju
Palielināt Zemkopības ministrijas Zemkopības LA-030
administratīvās spējas, lai nodrošinātu ministrija
to, ka Latvija varēs uzņemties saistības,
kuras uzliek dalība ES.
Uzlabot Zemkopības ministrijas Zemkopības LA-031
kapacitāti lēmumu pieņemšanai, ministrija
stiprinot informācijas un analīzes
sistēmu un izveidojot integrēto
administrēšanas un kontroles sistēmu
Veterinārijas, fitosanitārijas un Zemkopības LA-032
lauksaimniecības un pārtikas produktu ministrija
kvalitātes, nekaitīguma un higiēnas
likumdošanas izstrāde atbilstoši ES prasībām
Visu Latvijas mežu ilgtspējas Zemkopības LA-033
apsaimniekošanas normatīvās bāzes, ministrija
meža nozares Nacionālās Programmas
izstrādei atbilstoši valsts ilgtspējīgas
attīstības stratēģijai un ES likumdošanai,
ES meža stratēģijai, citiem meža nozari
skarošiem starptautiskajiem līgumiem,
konvencijām un rezolūcijām
Zivsaimniecība Zivju resursu saglabāšanas un pārvaldes Zemkopības EL-007
nacionālās politikas ieviešana ministrija
Enerģētika Iekšējā enerģijas tirgus nosacījumu Ekonomikas LA-034
(tirgus veidošanas politikas un ministrija
konkurences politikas mijiedarbība,
apgādes drošība, vides aizsardzība,
racionāla resursu izmantošana) apzināšana,
izvērtēšana un pakāpeniska ieviešana.
Satiksme Kuģošanas drošības, jūras vides Satiksmes LA-035
aizsardzības kontroles efektivitātes ministrija
uzlabošana Latvijas ūdeņos
Latvijas jaunās kuģošanas politikas Satiksmes EL-009
ieviešana ministrija
Latvijas sagatavošana iekļaušanai ES Satiksmes LA-036
autotransporta pakalpojumu tirgū ministrija
Integrētas un līdzsvarotas Satiksmes LA-038
daudzmodālas transporta sistēmas ministrija
izveidošana, tuvinot visu transporta
veidus un iekļaujoties kopējā Eiropas
transporta tīklā
Ar Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju SM EL-008
saistītie pasākumi veiksmīgai dzelzceļa
konkurētspējai ar citiem transporta veidiem
Ekonomiskā Nodarbinātība Darba attiecību juridiskās kultūras un Labklājības LA-011
un sociālā un sociālie darba drošības un darbinieku veselības ministrija
kohēzija jautājumi aizsardzības līmeņa paaugstināšana
Bezdarbnieku un darba meklētāju Labklājības EL-005
integrēšanās darba tirgū veicināšana ministrija
atbilstoši ES izvirzītajām
nodarbinātības vadlīnijām
Sociālā dialoga veicināšana starp Labklājības LA-039
darba devēju organizācijām, valsts ministrija
institūcijām un arodbiedrībām
Eiropas strukturālo fondu apgūšanas Labklājības LA-040
spēju (finansiālie, administratīvie u. c. ministrija
aspekti) veidošana labklājības nozares
strukturālo reformu īstenošanai
Turpināt Labklājības sistēmas Labklājības LA-013
reformas (sociālās apdrošināšanas, ministrija,
sociālās palīdzības un veselības
sektoros). Finansu ministrija
Vienlīdzīgu tiesību principa ievērošana Labklājības LA-065
nodarbinātībā un ar to saistītajās ministrija
nozarēs (darba attiecības, sociālā
apdrošināšana, sociālā palīdzība u. c.)
Reģionālā Sagatavošanās darbam ar Eiropas Starptautisko LA-041
politika un Savienības Pirmsiestāšanās finansu palīdzības
kohēzija instrumentiem, Strukturālajiem programmu
fondiem, kā arī Kohēzijas fondu koordinācijas
pārvalde
Reģionālās politikas izstrāde un Vides LA-042
realizēšana, lai pilnveidotu esošo aizsardzības
reģionālās politikas likumdošanas un reģionālās
bāzi, pabeigtu nostiprināt institūcijas attīstības
reģionālajā un vietējā līmenī, kas ministrija
strādā ar pirmstrukturālajiem
fondiem un nākotnē ar strukturālajiem
fondiem, kā arī veicina reģionu
sociālekonomisko attīstību
Administratīvo spēju attīstīšana Zemkopības LA-043
strukturālo pārveidojumu ministrija
lauksaimniecības un lauku attīstības
īstenošanai ES pirmsiestāšanās un
Strukturālo fondu atbalsta programmās
Dzīves Vide Rūpnieciskā piesārņojuma kontroles Vides aizsardzības LA-044
kvalitāte un nodrošināšana un reģionālās
vide attīstības ministrija
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas Vides aizsardzības LA-045
attīstība un reģionālās
attīstības ministrija
Horizontālo vides tiesību sistēmas Vides aizsardzības LA-047
attīstība un vides institūciju optimizācija un reģionālās
attīstības ministrija
Gaisa kvalitātes un klimata izmaiņu Vides aizsardzības LA-048
novēršanas prasību saskaņošana ar ES un reģionālās
un starptautiskajiem nosacījumiem attīstības ministrija
Dzeramā ūdens, virszemes ūdeņu, Vides aizsardzības LA-049
peldvietu ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, un reģionālās
notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, attīstības ministrija
sasniedzot attiecīgus ES standartus.
Droša radioaktīvo un kodolmateriālu Vides LA-050
izmantošana, pilnīga valsts uzraudzība aizsardzības
radiācijas drošībā un kodoldrošībā, un reģionālās
realizējot ar ES nosacījumiem attīstības ministrija
saskaņotās prasības iedzīvotāju,
personāla un vides aizsardzībā.
Ar ES nosacījumiem saskaņotās Vides aizsardzības LA-010
ķīmisko vielu kontroles sistēmas un reģionālās
izveidošana attīstības ministrija
ES nosacījumu pārņemšana ķīmisko Vides aizsardzības LA-046
vielu un ģenētiski modificēto un reģionālās
organismu jomā attīstības ministrija
Ar ES nosacījumiem saskaņotas Vides LA-052
likumdošanas un institucionālās aizsardzības
sistēmas izveide aizsardzības no un reģionālās
trokšņa jomā attīstības ministrija
Latvijas dabas aizsardzības sistēmas Vides aizsardzības LA-053
saskaņošana ar ES prasībām un reģionālās
attīstības ministrija
Patērētāju Nodrošināt patērētāju tiesību Ekonomikas LA-009
aizsardzība aizsardzību Latvijā; Izveidot tirgus ministrija
uzraudzības sistēmu, kas nodrošina
patērētāju dzīvības un veselības
aizsardzību
Tūrisma likumdošanas un Vides aizsardzības LA-054
institucionālās sistēmas attīstīšana un reģionālās
attīstības ministrija
Tieslietas un Imigranti/ Patvēruma meklētāju, bēgļu un Iekšlietu ministrija LA-055
iekšlietas patvēruma personu, kurām piešķirta pagaidu
meklētāji aizsardzība, nepieciešamās aizsardzības
nodrošināšana Latvijas Republikā
Robežkontrole Valsts austrumu robežas tehniskā Iekšlietu ministrija LA-056
nodrošinājuma (tehniskās apsardzes,
kontroles, sakaru un informācijas
sistēmu) uzlabošana un infrastruktūras
izveidošana
Latvijas-Igaunijas un Latvijas- Iekšlietu ministrija LA-057
Lietuvas robežas demarkācijas
pabeigšana un Latvijas-Baltkrievijas
un Latvijas-Krievijas robežas demarkācija.
Pilnveidot krasta apsardzes darbību, Aizsardzības LA-067
saskaņā ar Eiropas savienības prasībām ministrija
Policija un Veikt Valsts Policijas darbinieku Iekšlietu ministrija LA-058
sadarbība profesionālās sagatavotības līmeņa
organizētās paaugstināšanu, lai sekmīgi nodrošinātu
noziedzības un sabiedrisko kārtību un efektīvāk veiktu
korupcijas cīņu ar noziedzību
apkarošanā Reaģēšanas spēju pilnveidošana Iekšlietu ministrija LA-064
ārkārtējo situāciju pārvarēšanai.
Organizētās noziedzības un korupcijas Iekšlietu ministrija SI-002
apkarošana
Narkotiskās Narkotiku legālās aprites kontrole, Iekšlietu ministrija LA-059
vielas nelegālās aprites un narkomānijas
novēršana un apkarošana saistībā ar
Nacionālo narkotiku apkarošanas
programmu
Tiesu sadarbība Starptautiskās tiesiskās sadarbības Tieslietu ministrija LS-001
uzlabošana civillietās un krimināllietās.
Ārpolitika Tirdzniecība un Saskaņot Latvijas Ārējās tirdzniecības Ekonomikas LE-002
starptautiskās politiku ar Eiropas Savienības ārējās ministrija,
ekonomiskās tirdzniecības politikas pamatnostādnēm
attiecības Ārlietu ministrija
Attīstība Institucionālās kapacitātes Ārlietu ministrija LA-062
nodrošināšana ES dalībvalsts saistību
pārņemšanai
Muita Valsts ieņēmumu dienesta modernizācija Finansu ministrija LS-002
Nodokļu un muitas likumdošanas Finansu ministrija LA-023
tālākā pilnveidošana
Finansu jautājumi Budžeta vadības procesa pilnveidošana Finansu ministrija LA-060
Uzlabot valsts finansu kontroles Valsts Kontrole, LA-051
mehānismu Finansu ministrija
Sagatavošanās darbam ar Eiropas Starptautisko LA-041
Savienības Pirmsiestāšanās finansu palīdzības
instrumentiem, Strukturālajiem programmu
fondiem, kā arī Kohēzijas fondu koordinācijas
pārvalde

1. Iekšējais tirgus bez robežām

1.1. Vispārējā sistēma

Eiropas līgums paredz vadlīnijas pakāpeniskai četru brīvību īstenošanai un likumu tuvināšanai. Latvija ir guvusi panākumus, īstenojot ES bāzes direktīvas, kas attiecas uz tirgus ekonomikas regulāciju.

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Turpināt likumdošanas aktu saskaņošanu valsts pasūtījuma jomā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem un sūdzību izskatīšanas procedūrām;

• Ieviest autortiesību, blakustiesību un preču zīmju normatīvos aktus; pastiprināt attiecīgo robežu un tiesu kapacitāšu ieviešanu (galvenokārt attiecībā uz preču zīmēm un kontrafaktīvajām vai piratētajām precēm);

• pieņemt personas datu aizsardzības likumu;

• pieņemt Komerclikumu un ieviest 3., 6., 11. un 12. uzņēmumu tiesību direktīvas

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības: pilnīgi saskaņotas;

• ieviest datu aizsardzības likumdošanu, iekļaujot neatkarīgas uzraudzības institūcijas izveidošanu

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Valsts pasūtījums

Viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm ir rūpīgi kontrolēt kā tiek ievēroti likumi, kas attiecas uz valsts pasūtījumu, īpaši ņemot vērā valsts pasūtījumu ietekmi uz budžetu un konkurenci. Tā iemesla dēļ tiek uzlabota esošā likumdošana, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta likumu ieviešanas struktūru apmācībai un darba uzlabošanai.

1999. gada 4. novembrī Saeima pieņēma likumu "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām", kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnīgu ES prasību pārņemšanā, valsts pasūtījuma jomā. Likums paredz stridu izskatīšanas procedūru stiprināšanu, kā arī valsts pasūtījuma uzraudzības struktūru pilnvaru paplašināšanu.

Saskaņā ar noteikumiem, ar kādiem Latvija iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir iesniegts pieteikums PTO Sekretariātam par Latvijas pievienošanos PTO Valsts pasūtījuma līgumam.

Uzņēmējsabiedrību un grāmatvedības likumi

Komerclikuma projekts, kas 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā, nodrošinās attiecīgo ES direktīvu komerctiesību jomā ieviešanu Latvijas likumdošanā, kā arī vienkāršos uzņēmējdarbības likumdošanu un uzlabos situāciju uzņēmējdarbībā Latvijā.

Grāmatvedības jomā lielākā uzmanība ir pievērsta Konsolidēto gada pārskatu direktīvas transpozīcijai: 1999. gada 20 oktobrī Saeimā tika pieņemts likums "Par konsolidētajiem gada pārskatiem". Ar šī likuma pieņemšanu tika nodrošināta pilnīga Latvijas grāmatvedības likumdošanas atbilstība ES 7. direktīvas prasībām.

Autortiesības, intelektuālais un rūpnieciskais īpašums un datu aizsardzība

Autortiesību jomā progress ir sasniegts pieņemot Saeimā likumus par pievienošanos Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Autortiesību līgumam un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Izpildījumu un fonogrammu līgumam (2000. gada 3. februārī). Šo līgumu mērķis ir aizsargāt tiesību īpašniekus.

Saeima 2000.gada. 6. aprīlī pieņēma Autortiesību likumu, kas ievieš visas ES direktīvas intelektuālā īpašuma jomā.

Ar 2000.gada 1.janvāri Kultūras ministrijā ir izveidota Autortiesību un blakustiesību nodaļa 3 cilvēku sastāvā, kas ievērojami palielina intelektuālā īpašuma aizsardzības administratīvo kapacitāti.

Pagājušā gadā ir pieņemti vairāki likumi, kas paredz sakārtot rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sektoru - 1999. gada 16. jūnijā Saeimā pieņēma likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. 1999. gada 2. septembrī Saeimā apstiprināja pievienošanos Madrides nolīgumam par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides Protokolu. 1999. gada 2. septembrī pieņemts likums Par preču zīmju līgumu.

Šī gada 23. martā Saeima pieņēma Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Šis likums nodrošina fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personu datu apstrādi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu un neatkarīgas datu aizsardzības uzraudzības institūcijas izveidošanu 2001.gada 1.janvārī Latvija būs izpildījusi ES direktīvas 95/46/EC prasības.

2000.gada 6.aprīlī pieņemtajā Autortiesību likumā ir iestrādātas normas par datu bāžu aizsardzību atbilstoši Direktīvai 96/9/EC.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālajā programmā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā ir paredzētas šādas īstermiņa darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-001

Prioritāras darbības: Publiskās iegādes sistēmas pilnveidošana un kontroles mehānismu stiprināšana.

2000. gadā likumdošanas sakārtošana valsts pasūtījumu jomā turpināsies:

Līdz 2000. gada maijam plānots likuma "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" piemērošanai sagatavot un pieņemt Ministru kabineta noteikumus par atklāta vai slēgta konkursa un sarunu metodes izvēles un piemērošanas kārtību.

Līdz 2000. gada beigām plānots pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam par iegādi valdības vajadzībām.

Tiks pieņemts jauns likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", lai nodrošinātu šī sektora pilnīgu atbilstību ES direktīvai 89/665/EEC.

Lai uzlabotu uzraudzību un caurspīdīgumu valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā, kā arī sekmīgi ieviestu likumprojektu "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām", tiks izveidots Publiskās iegādes uzraudzības birojs. Papildu Finansu ministrijas Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības departamenta (kurš tiks likvidēts pēc PIUB izveidošanas) funkcijām PIUB funkciju lokā ietilps strīdu izskatīšana par iegādes procedūru atbilstību likumiem, pasūtījuma piešķiršanas procedūras pārtraukšana vai pieņemtā lēmuma izpildes atlikšana. PIUB funkcionēšanas nodrošināšanai tiks iegādāta materiāli tehniskā bāze un veikti personāla kvalifikācijas celšanas pasākumi saskaņā ar personāla apmācības stratēģiju, kura tiks izstrādāta līdz 2000. gada beigām.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!