• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Neizsūtīto izsūtīšana. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2004., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87437

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cik veidolu renesansei? Aspazijas variants

Vēl šajā numurā

23.04.2004., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Neizsūtīto izsūtīšana

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izveidotajā un vēlākajos gados nemitīgi pilnveidotajā PSRS represīvajā sistēmā viss bija ar dažādiem dekrētiem, lēmumiem, pavēlēm, direktīvām un instrukcijām stingri noteikts un reglamentēts: kādas arestēto lietas jāizskata kara tribunālos, kādas – Sevišķajā apspriedē. Tāpat tika noteikts, kādi ieslodzītie pēc soda izciešanas jānosūta t.s. izsūtījuma nometinājumā, bet kādi – specnometinājumā pie ģimenēm.
Tas pats attiecas uz deportāciju sagatavošanu un īstenošanu. Arī šeit visu noteica dažādi PSRS valdības un represīvo iestāžu priekšraksti. Tā, piemēram, PSRS Valsts drošības ministrijas 1949.gada 28.februāra instrukcijā bija noteikts, ka izsūtīšanai paredzētās, bet neatrastās personas ir jāsameklē un jānosūta uz specnometinājuma vietu pie ģimenes. Taču izdarīt to nebija ne viegli, ne vienkārši.
1949.gada martā, neraugoties uz Valsts drošības ministrijas operatīvo grupu centību un pūlēm (apkārtnes pārmeklēšanu, slēpņu ierīkošanu utt.), daudzi izsūtāmie tā arī netika atrasti – dažs bija aizbraucis pie ārsta vai kādās citās darīšanās, daudzi bērni mācījās citās vietās.
Sākumā Valsts drošības ministrijas darbinieki par šīm neatrastajām personām īpaši nesatraucās. Noteiktais “limits” tika savākts tik un tā, bez tam viņu rīcībā atradās arī t.s. izsūtāmo rezerves saraksti.
Nepatikšanas viņiem aizsākās tad, kad bija jāpamēģina izsūtīt deportācijas laikā neatrastos un neizsūtītos. Izrādījās, ka to izdarīt nav nemaz tik vienkārši. To apliecina arī turpmāk publicētie dokumenti.

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas ziņojums par neizsūtītajām “kulaku” ģimenēm

1949.gada 15.oktobrī Pilnīgi slepeni

PSR Savienības VDM “A” daļas
priekšniekam ģenerālmajoram–
biedram Gerčovskim Maskavā
PSR Savienības VDM 2.galvenās
pārvaldes 2.N.daļas priekšnieka
vietniekam pulkvedim biedram
Doncovam Maskavā

Atbildot uz 1949.g. 1/X Nr.2n/73706

Saskaņā ar PSR Savienības VDM 2.Galvenās pārvaldes norādījumu nosūtām uzskaites lietas Nr.1152 un Nr.17377 par no Latvijas PSR uz attāliem PSRS rajoniem neizsūtīto kulaku ģimenēm – Natālijas Mārtiņa meitas Lorencas un Marijas Mārča meitas Jurkas, sakarā ar mūsu slēdzieniem, sakarā ar viņu iesniegumiem VK(b)P CK.
Pēc iepazīšanās un ziņojuma Natālijas Lorencas lietu lūdzam nosūtīt mums atpakaļ, bet Marijas Jurkas lietu lūdzam nosūtīt PSRS VDM Sevišķajai apspriedei, lai pieņemtu lēmumu par izsūtīšanas piemērošanu tiem viņas ģimenes locekļiem, kuri paslēpās no izsūtīšanas.
Pielikumā: divas uzskaites lietas.

Latvijas PSR Valsts drošības ministra
vietnieks – pulkvedis
Kozins
LPSR VDM “A” daļas priekšnieks
apakšpulkvedis
Bokovikovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 18 229.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

PSRS VDM “A” daļas paziņojums
par neizsūtīto izsūtīšanu

Rīgā 1949.gada 5.novembrī Slepeni

Latvijas PSR VDM “A” daļas priekšniekam apakšpulkvedim – biedram Bokovikovam

Atbildot uz 1949.gada 15/X Nr.6/10310.

Nosūtām atpakaļ glabāšanai arhīvā uzskaites lietu Nr.17377 par kulaku Voldemāru Kriša dēlu Jurku.
Vienlaikus paziņojam, ka saskaņā ar PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes 1949.gada 26/X norādījumu Nr.2/N-78850, lai izsūtītu agrāk no izsūtīšanas paslēpušos Jurkas ģimenes locekļus, Sevišķās apspriedes lēmums nav vajadzīgs, jo attiecībā uz viņiem ir LPSR Ministru Padomes lēmums, uz kura pamata minētās personas jāizsūta.
Pielikumā: lieta

PSRS VDM “A” daļas priekšnieka palīgs
apakšpulkvedis
Zaslavskis
14.nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Buriņins

LVA, 1894.f., 1.apr., 18229.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

LPSR valsts drošības ministra vietnieka
pulkveža J.Vēvera ziņojums PSRS VDM “A”
daļas priekšniekam par neizsūtīto “kulaku”
ģimeņu izsūtīšanu

1949.gada 16.novembrī Pilnīgi slepeni

PSR Savienības VDM “A” daļas Nr.6/11330

priekšniekam ģenerālmajoram – biedram Gerčovskim Maskavā

Atbildot uz 1949.g. 5.XI Nr.18/II–154 589.

Jūsu atbilde par dažu palikušo neizsūtīto kulaku ģimenes locekļu papildu izsūtīšanu mūs neapmierina.
Patiešām, ir Latvijas PSR Ministru Padomes vispārējais lēmums par kulaku elementu izsūtīšanu no Latvijas, taču praksē to pielietot nav iespējams, jo par katru izsūtāmo nogādāšanai uz pārsūtīšanas cietumu ir nepieciešams kāda tiesu orgāna vai Sevišķās apspriedes lēmums, bet pēc izraksta no Ministru Padomes lēmuma aizturētās personas etapam netiek pieņemtas. Sakarā ar to mēs Jums arī nosūtījām uzskaites lietu par kulaku V.K.Jurku nodošanai Sevišķajai apspriedei.
Vienlaikus darām Jums zināmu, ka saskaņā ar Jūsu 1949.gada 30/IX Nr.18/9-34200 mēs tādā veidā noformējām kulaka Elzas Jura meitas Vilkas papildizsūtīšanu, kura ar PSRS VDM Sevišķās apspriedes 1949.gada 12/X lēmumu (protokols 59.-a, kārtas Nr.963) tika

izsūtīta pie pārējiem savas ģimenes locekļiem.
Tamdēļ otrreiz nosūtām uzskaites lietu Nr.17377 par kulaku V.K.Jurku, lai to nodotu PSRS VDM Sevišķajai apspriedei saskaņā ar lietā esošo Latvijas PSR VDM slēdzienu.
Pielikumā: Uzskaites lieta Nr.17371

Latvijas PSR valsts drošības ministra
vietnieks pulkvedi
s Vēvers

LVA, 1894.f., 1.apr., 18229.l., 30.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

1950.gada 10.maijā PSRS VDM Sevišķās apspriedes Sekretariāta priekšnieks paziņoja, ka “Sevišķā apspriede lietas par izsūtītajiem kulakiem neizskata”.

PSRS VDM 2.galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka ģenerālleitnanta Jedunova ziņojums
Latvijas PSR valsts drošības ministram A.Novikam

Rīgā 1949.gada 12.novembrī Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR valsts drošības ministram Liters “A”
ģenerālmajoram biedram Novikam Nr.2/N/82498

Saskaņā ar PSRS Prokuratūrā saņemto Alberta Otto dēla Jurjāna, no LPSR Alūksnes apriņķa Gaujienas pagasta izsūtītā, iesniegumu, Jūs esat izsūtījuši viņa bērnus: Otto Jurjānu, dzimušu 1930.gadā, uz Amūras apgabala Seriževskas rajonu un Bruno Jurjānu, dzimušu 1931.gadā, uz Tomskas apgabala Koževņikovas rajonu.

Bet pats Jurjāns un viņa sieva palika dzīvot Latvijas PSR, kaut arī viņu bērni tika izsūtīti tamdēļ, ka Albertam Jurjānam bija kulaku saimniecība, bet vecākais dēls Alberts 1948.gadā notiesāts pēc KPFSR KK 58.-1a, 19.-58.-8. un 58.-11.panta.
Saskaņā ar PSRS Prokuratūras š.g. 3.novembra norādījumu Nr.13/2634-49.g./2861 s, lūdzu pieņemt mērus, lai kulaku Albertu Jurjānu un viņa sievu izsūtītu no Latvijas PSR.
Par rezultātiem lūdzu paziņot.

2. Galvenās pārvaldes priekšnieka
vietnieks ģenerālleitnants
Jedunovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Valsts drošības ministra vietnieka J.Vēvera ziņojums ģenerālleitnantam Jedunovam

Maskavā 1950.gada 6.janvārī Pilnīgi slepeni

PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes Liters “A”

priekšnieka vietniekam ģenerālleitnantam biedram Jedunovam

Atbildot uz 1949.g. 12 XI Nr.2/N/ 82498. PSRS Prokuratūras 1949.gada 3 XI Nr.13/2634-49/2861 s norādījumu par kulaka Alberta Jurjāna un viņa sievas papildizsūtīšanu mēs nevaram izpildīt. Esošo vispārējo Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu par kulaku elementu izsūtīšanu no Latvijas praksē piemērot nav iespējams, jo par katru izsūtāmo IeM pārsūtīšanas cietums pieprasa kāda tiesu orgāna vai Sevišķās apspriedes lēmumu, bez minētajiem dokumentiem aizturētās personas etapam netiek pieņemtas.
Vienlaikus paziņoju, ka A.Jurjāns, kurš iesniedzis iesniegumu par savu dēlu atgriešanos no izsūtījuma, kopā ar savu sievu, no pastāvīgās dzīvesvietas tagad ir paslēpies un viņa atrašanās vieta nav zināma
.

Latvijas PSR valsts drošības ministra
vietnieks pulkvedis
Vēvers

LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Ģenerāļa Jedunova norādījums
par neizsūtīto izsūtīšanu

Rīgā 1950.gada 21.janvārī Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR valsts drošības Liters “A”
ministra vietniekam pulkvedim Nr.2N/05912

Biedram Vēveram

Atbildot uz 1950.g. 3/I Nr.6/193

Saskaņā ar instrukciju (pielikums PSRS VDM 1949.gada 28/II pavēlei Nr.0068) tās personas, kuras bija paredzētas izsūtīšanai, bet operācijas laikā uz vietas netika atrastas, ir jāsameklē un jāizsūta individuālā kārtībā.
Kulaku izsūtīšana notiek uz izraksta pamata no republikas Ministru padomes lēmuma, kurš Jums ir.
Tātad Jurjāna izsūtīšanai nekādi tiesu instanču personālie lēmumi nav nepieciešami.
Bez tam sakarā ar Jurjāna pāriešanu nelegālā stāvoklī viņu var arestēt kā nelegāli un pēc parastas izmeklēšanas izsūtīt pēc Sevišķās apspriedes lēmuma.

PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes priekšnieka
vietnieks ģenerālleitnants
Jedunovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Patiesībā A.Jurjāns un viņa sieva nekādi “nelegāļi” nebija, bet dzīvoja un strādāja Rīgā. Tomēr, neraugoties uz PSRS VDM vairākkārtējiem norādījumiem, viņus no Latvijas izsūtīt neizdevās.
Daudziem citiem neizsūtītajiem “paveicās” mazāk. Viņus sameklēja, apcietināja, Valsts drošības ministrija sagatavoja un apstiprināja izsūtīšanas dokumentus, kurus sankcionēja LPSR prokuratūras darbinieki. Pēc tam aizturētos no Rīgas pārsūtīšanas cietuma pa etapu nosūtīja pie ģimenēm uz Sibīrijas specnometinājuma vietām. Tur viņus ņēma specnometināto uzskaitē un pasludināja “mūža nometinājumu”.
Cik tādu sameklēto, aizturēto un uz Sibīrijas specnometinājuma vietām etapēto pavisam bija, būs zināms pēc tam, kad Latvijas Valsts arhīvā tiks pabeigta datu bāzes sagatavošana par 1949.gada 25.martā aizvestajiem.
Kā liecina dokumenti, 1953.gadā PSRS augstākajās varas struktūrās nostāja attiecībā uz 1949.gada martā neizsūtītajiem mainījās.

LPSR Iekšlietu ministrijas 4.pārvaldes izziņa
par neizsūtīto izsūtīšanas jautājumu

1953.gada 9/X. Pilnīgi slepeni

Izziņa

1949.gada martā saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu specnometinājumā uz Omskas apgabalu tika izsūtīta kula

ka Pētera Jāņa Brūdera ģimene. Tajā laikā izsūtīšanai paredzētais viņa dēls Alfrēds Pētera dēls Brūders, dzimis 1921.gadā, ģimenes izsūtīšanas brīdī atradās traktoristu kursos un izsūtīts netika.
Tagad saskaņā ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1953.gada 29.augusta vadošo norādījumu Nr.5108/l, kurā teikts, ka “PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumam Nr.390-138s, saskaņā ar kuru no LPSR tika veikta kulaku un nacionālistu ģimeņu izsūtīšana, bija vienreizēja darbība”, Alfrēds Pētera dēls Brūders nav jāizsūta.
LPSR IeM 4.pārvaldes 1.daļas 3.nodaļas operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Āboltiņš

LPSR IeM 4.pārvaldes 1.daļas 3.nodaļas
priekšnieka vietnieks majors
Ščemeļevs

LVA, 1894.f., 1.apr., 4070.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Šādas izziņas ar norādi uz izsūtīšanas “vienreizēju darbību” atrodamas arī daudzu citu neizsūtīto arhīva lietās.

Jānis Riekstiņš,

Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

01DOK.PNG (169744 bytes)

02DOK.PNG (78708 bytes)

 

03DOK.PNG (78847 bytes)

Čekistu sarakste par Antona Oša, Alberta Jurjāna un Teodora Ahera turpmāko likteni

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!