Eiropas nauda un Latvijas izaugsme

Finansiālais atbalsts
Latvijai kā ES kandidātvalstij

Starptautiskā lidosta “Rīga”, tās izveidē ieguldīta arī Eiropas Savienības atbalsta programmu nauda Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Eiropas Savienības dalībvalstis bija solidāras jautājumā, ka valstīm, kas drīzumā pievienosies ES, jāsniedz ievērojama finansiāla palīdzība. Tas nepieciešams, lai pārvarētu atpalicību pirmām kārtām ekonomikas vārgajos iecirkņos. Latvijai šādi sāpju punkti bija nepietiekami attīstītā infrastruktūra, lauksaimniecības zemā efektivitāte, būtiskās atšķirības reģionu, it sevišķi Latgales, sociāli ekonomiskā brieduma līmenī. Tieši šinīs virzienos pirmām kārtām tika piešķirti līdzekļi no ES atbalsta programmām PHARE, SAPARD, ISPA.

Saskaņā ar PHARE programmu līdzekļi investīcijām un citiem pasākumiem piešķirti, jau sākot ar 1992.gadu. Atvēlētie līdzekļi tika ieguldīti daudzveidīgos projektos, piemēram, vienotas sistēmas izveidē valsts valodas, kultūras un citu jomu apguvei iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, muitas un sanitārās robežinspekcijas infrastruktūras attīstībā ostās un uz dzelzceļa, organizētās noziedzības efektīvā novēršanā, kontrolē un apkarošanā, Latgales un Zemgales uzņēmējdarbības un cilvēkresursu attīstības atbalstam. Īpaši lauksaimniecības efektivitātes kāpinājumam virzītas SAPARD programmas investīcijas. Īstenotas 6 apakšprogrammas: lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija; lauku ekonomikas dažādošana; lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana; lauksaimniecības zemju apmežošana; lauku infrastruktūras uzlabošana; apmācība. ISPA fonda investīcijas atbalsta Latvijas transporta attīstību un vides aizsardzības pasākumus (“Via Baltica” ceļa posmā Ādaži–Inčupe rekonstrukcija; Rīgas lidostas jaunā pasažieru termināļa būvniecība; Austrumlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ludzas un Rēzeknes rajonā; Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Jūrmalas ūdenssaimniecību projekti u.c.).
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, minēto programmu ikgadējie piešķīrumi, kas domāti kandidātvalstīm, tiks pārtraukti. Saprotams, turpinās īstenot iesāktos projektus. Šai sakarībā pirmsiestāšanās palīdzība pēc PHARE, SAPARD un ISPA programmām 2004.gadā būs 99,1 miljons eiro, 2005.gadā – 85,9 miljoni eiro, bet 2006.gadā – 52,3 miljoni eiro. Šo programmu pēcteči jaunajās dalībvalstīs būs ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds.

ES struktūrfondu
atbalsts un Attīstības plāna kritēriji

No 2004.līdz 2006.gadam Latvijai būs pieejams šādu četru ES struktūrfondu finansējums: Eiropas Reģionālās attīstības fonds – 369 miljoni eiro, Eiropas Sociālais fonds – 139 miljoni, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds – 93 miljoni, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments – 24 miljoni eiro. Šo finansējumu mērķis – sekmēt Eiropas Savienības reģionu izlīdzināšanu. Noteikts, ka katram projektam, kam piešķirts minētais atbalsts, 25% no kopējās investīciju summas jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem. Rezultātā trijos gados kopējais iespējamais finansējums Latvijas iestādēm un uzņēmumiem būs 846 miljoni eiro, no tiem 626 miljoniem eiro avots būs ES struktūrfondi, 220 miljoniem – Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets.

Kohēzijas fonda sniegums

ISPA fonda uzdevumus plašākā apjomā turpmāk veiks Kohēzijas fonds. Līdzekļus no šā fonda var saņemt tikai tās ES dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90% no vidējā ES attiecīgā rādītāja. Latvija vēl prāvu gadu skaitu varēs būt Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēja.

Šī fonda iespējamo līdzekļu piešķiršana nav saistīta ar attīstības plāna pasākumiem; to nosaka īpaša programma – ietvara dokuments, kurā norādīti konkrēti objekti. Parasti katram projektam jābūt valsts vai pašvaldību budžeta līdzfinansējumam 20–25% apmērā. Ja kādam projektam ir piešķirts gan Kohēzijas fonda, gan struktūrfondu finansējums, kopbudžeta līdzdalība var samazināties līdz 10%.
No 2004. līdz 2006.gadam Kohēzijas fonda finansiālais atbalsts Latvijai sasniegs 434–607 miljonus eiro.

Finansiāla atbalsta piešķiršanas kārtība

ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds nav atvērta lāde, no kuras katrs, kas nav slinks, var sagrābt it kā nepieciešamo naudas daudzumu. Pirmkārt, projektiem, kas pretendē uz finansiālo atbalstu, jābūt pēc noteiktiem priekšrakstiem labi sagatavotiem, to izpildes realitātei, rezultātam – visnotaļ pamatotam. Otrkārt, finansējums tiks izsniegts vienīgi par izpildītiem projektiem. Pēdējais būs nepārvaramā barjera, lai neatkārtotos G-24 kredīta daļas izsaimniekošanas prakse.

Izvirzās jautājums: kā var īstenot projektu, ja nav sākotnējā finansējuma?
Problēmu var atrisināt komercbanku kredīti. Zema procentu likme dara kredītu pievilcīgu projektu izpildītājiem. Bankām savukārt ir noteikta drošība, ka aizdevumu atmaksās.
Kas būs kompetentais augstākais soģis, kas lems, vai projekts pelnījis ES fondu finansiālo atbalstu?
Noteikts, ka šo fondu līdzekļus galvenokārt administrēs Latvijas Attīstības aģentūra. Daudz būs zaudēts, ja ierēdņi sāks pieņemt iestāžu un uzņēmumu projektus ne ātrāk kā šā gada vasaras vidū. Vajadzēs laiku dokumentu rūpīgai analīzei un novērtējumam. Ne vienu vien reizi tiks pieprasīta papildu informācija. Cerēsim, ka nepiepildīsies kāda drūma prognoze – 2004.gads projektu izpildei būšot zaudēts. Smagajam vezumam jākust uz priekšu krietni straujāk. Gaidāmie augļi ir pārāk nozīmīgi.

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks