Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas nauda un Latvijas izaugsme. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.2004., Nr. 55 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86708

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pārtikas kvalitāte - ierocis cīņā par patērētāju

Vēl šajā numurā

07.04.2004., Nr. 55

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas nauda un Latvijas izaugsme

Investīcijas ir tautsaimniecības attīstības motors. Šai nepārprotamajai atziņai nav alternatīvas. Tāpēc likumsakarīgi, ka Pievienošanās līgumam Eiropas Savienībai (ES) ir īpašs pielikums par finanšu piešķīrumiem no ES fondiem laika posmam no 2004. līdz 2006.gadam desmit jaunajām dalībvalstīm, t.sk. arī Latvijai.

Finansiālais atbalsts
Latvijai kā ES kandidātvalstij

LIDOSTAS.PNG (93568 bytes)
Starptautiskā lidosta “Rīga”, tās izveidē ieguldīta arī Eiropas Savienības atbalsta programmu nauda
Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Eiropas Savienības dalībvalstis bija solidāras jautājumā, ka valstīm, kas drīzumā pievienosies ES, jāsniedz ievērojama finansiāla palīdzība. Tas nepieciešams, lai pārvarētu atpalicību pirmām kārtām ekonomikas vārgajos iecirkņos. Latvijai šādi sāpju punkti bija nepietiekami attīstītā infrastruktūra, lauksaimniecības zemā efektivitāte, būtiskās atšķirības reģionu, it sevišķi Latgales, sociāli ekonomiskā brieduma līmenī. Tieši šinīs virzienos pirmām kārtām tika piešķirti līdzekļi no ES atbalsta programmām PHARE, SAPARD, ISPA.

Saskaņā ar PHARE programmu līdzekļi investīcijām un citiem pasākumiem piešķirti, jau sākot ar 1992.gadu. Atvēlētie līdzekļi tika ieguldīti daudzveidīgos projektos, piemēram, vienotas sistēmas izveidē valsts valodas, kultūras un citu jomu apguvei iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, muitas un sanitārās robežinspekcijas infrastruktūras attīstībā ostās un uz dzelzceļa, organizētās noziedzības efektīvā novēršanā, kontrolē un apkarošanā, Latgales un Zemgales uzņēmējdarbības un cilvēkresursu attīstības atbalstam. Īpaši lauksaimniecības efektivitātes kāpinājumam virzītas SAPARD programmas investīcijas. Īstenotas 6 apakšprogrammas: lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija; lauku ekonomikas dažādošana; lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana; lauksaimniecības zemju apmežošana; lauku infrastruktūras uzlabošana; apmācība. ISPA fonda investīcijas atbalsta Latvijas transporta attīstību un vides aizsardzības pasākumus (“Via Baltica” ceļa posmā Ādaži–Inčupe rekonstrukcija; Rīgas lidostas jaunā pasažieru termināļa būvniecība; Austrumlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ludzas un Rēzeknes rajonā; Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Jūrmalas ūdenssaimniecību projekti u.c.).
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, minēto programmu ikgadējie piešķīrumi, kas domāti kandidātvalstīm, tiks pārtraukti. Saprotams, turpinās īstenot iesāktos projektus. Šai sakarībā pirmsiestāšanās palīdzība pēc PHARE, SAPARD un ISPA programmām 2004.gadā būs 99,1 miljons eiro, 2005.gadā – 85,9 miljoni eiro, bet 2006.gadā – 52,3 miljoni eiro. Šo programmu pēcteči jaunajās dalībvalstīs būs ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds.

ES struktūrfondu
atbalsts un Attīstības plāna kritēriji

No 2004.līdz 2006.gadam Latvijai būs pieejams šādu četru ES struktūrfondu finansējums: Eiropas Reģionālās attīstības fonds – 369 miljoni eiro, Eiropas Sociālais fonds – 139 miljoni, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds – 93 miljoni, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments – 24 miljoni eiro. Šo finansējumu mērķis – sekmēt Eiropas Savienības reģionu izlīdzināšanu. Noteikts, ka katram projektam, kam piešķirts minētais atbalsts, 25% no kopējās investīciju summas jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem. Rezultātā trijos gados kopējais iespējamais finansējums Latvijas iestādēm un uzņēmumiem būs 846 miljoni eiro, no tiem 626 miljoniem eiro avots būs ES struktūrfondi, 220 miljoniem – Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets.

EK.JPG (13195 bytes)Salīdzinājumam – 2003.gadā nefinanšu investīciju kopējais lielums pēc vērtējuma bija ap 1390 miljoni eiro. Ja finansējuma summai no ES struktūrfondiem pieskaitītu Kohēzijas fonda un pirmsiestāšanās programmu piešķīrumus, tad ES kopējais finansiālais atbalsts trijos gados varētu sasniegt 1580 miljonus eiro. Jau tagad tiek prognozēts, ka no šīs ievērojamās summas labi ja tiks apgūti 80% atvēlēto līdzekļu. Optimistiski varam lēst, ka ES finansiālais atbalsts tuvākajos trijos gados palielinās nefinanšu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā ik gadu par aptuveni 30%. Zīmīgi, ka šis atbalsts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā aptuveni divas reizes pārsniegs attiecīgo rādītāju vidēji visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm.
Latvijai pieejamo ES struktūrfondu finansējumu pa gadiem redzam tabulā.
Struktūrfondu finansējumu varēs saņemt tikai tie investīciju projekti, kas atbilst Latvijas Attīstības plāna prioritātēm. To nostiprina arī finansiālā atbalsta sadalījums.
1.prioritātei – līdzsvarotas attīstības veicināšanai piešķirti 269 miljoni eiro, kas paredzēti šādiem pasākumiem: vides un tūrisma infrastruktūras uzlabošanai; pieejamības un transporta sistēmas attīstībai; informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai; izglītības, veselības un sociālās infrastruktūras attīstībai.
Mazāka summa (209 miljoni eiro) te dalīta 2.prioritātei – uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai. Tās galvenie pasākumi: atbalsts inovāciju attīstībai; uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība; mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu stiprināšana; pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem; atbalsts valsts pētījumiem.
175 miljoni eiro paredzēti 3.prioritātei – cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai. Tā ietver šādus pasākumus: nodarbinātības veicināšana; izglītības un tālākizglītības attīstība; sociālās izstumtības apkarošana.
Aptuveni līdzīga summa – 170 miljoni eiro – atvēlēta 4.prioritātei – lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības veicināšanai. Šī daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem likteņnozīmīgās prioritātes
1.apakšprioritāte virzīta uz lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanu ar šādiem mērķtiecīgiem pasākumiem: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; atbalsts jaunajiem zemniekiem; lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana; lauku teritorijas adaptācijas un attīstības veicināšana; mežsaimniecības attīstība; vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas; apmācība.
2.apakšprioritāte – ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana – saistīta ar šādu pasākumu finansēšanu: zvejas intensitātes sabalansēšana, flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana; zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība; neliela apjoma piekrastes zvejas attīstība; sociālekonomiski pasākumi; jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām.
5.prioritāte 22 miljonu eiro apmērā noteikta dažādai tehniskai palīdzībai.
Īstenot šos daudzveidīgos pasākumus, palielināt nodarbinātību, Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) bez ES struktūrfondu finansiālā atbalsta būtu neiespējami.

Kohēzijas fonda sniegums

ISPA fonda uzdevumus plašākā apjomā turpmāk veiks Kohēzijas fonds. Līdzekļus no šā fonda var saņemt tikai tās ES dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90% no vidējā ES attiecīgā rādītāja. Latvija vēl prāvu gadu skaitu varēs būt Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēja.

Šī fonda iespējamo līdzekļu piešķiršana nav saistīta ar attīstības plāna pasākumiem; to nosaka īpaša programma – ietvara dokuments, kurā norādīti konkrēti objekti. Parasti katram projektam jābūt valsts vai pašvaldību budžeta līdzfinansējumam 20–25% apmērā. Ja kādam projektam ir piešķirts gan Kohēzijas fonda, gan struktūrfondu finansējums, kopbudžeta līdzdalība var samazināties līdz 10%.
No 2004. līdz 2006.gadam Kohēzijas fonda finansiālais atbalsts Latvijai sasniegs 434–607 miljonus eiro.

Finansiāla atbalsta piešķiršanas kārtība

ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds nav atvērta lāde, no kuras katrs, kas nav slinks, var sagrābt it kā nepieciešamo naudas daudzumu. Pirmkārt, projektiem, kas pretendē uz finansiālo atbalstu, jābūt pēc noteiktiem priekšrakstiem labi sagatavotiem, to izpildes realitātei, rezultātam – visnotaļ pamatotam. Otrkārt, finansējums tiks izsniegts vienīgi par izpildītiem projektiem. Pēdējais būs nepārvaramā barjera, lai neatkārtotos G-24 kredīta daļas izsaimniekošanas prakse.

Izvirzās jautājums: kā var īstenot projektu, ja nav sākotnējā finansējuma?
Problēmu var atrisināt komercbanku kredīti. Zema procentu likme dara kredītu pievilcīgu projektu izpildītājiem. Bankām savukārt ir noteikta drošība, ka aizdevumu atmaksās.
Kas būs kompetentais augstākais soģis, kas lems, vai projekts pelnījis ES fondu finansiālo atbalstu?
Noteikts, ka šo fondu līdzekļus galvenokārt administrēs Latvijas Attīstības aģentūra. Daudz būs zaudēts, ja ierēdņi sāks pieņemt iestāžu un uzņēmumu projektus ne ātrāk kā šā gada vasaras vidū. Vajadzēs laiku dokumentu rūpīgai analīzei un novērtējumam. Ne vienu vien reizi tiks pieprasīta papildu informācija. Cerēsim, ka nepiepildīsies kāda drūma prognoze – 2004.gads projektu izpildei būšot zaudēts. Smagajam vezumam jākust uz priekšu krietni straujāk. Gaidāmie augļi ir pārāk nozīmīgi.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!