Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 210 "Divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2004., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86636-divvaku-molusku-infekcijas-slimibu-apkarosanas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.212

Noteikumi par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Horvātijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā

Vēl šajā numurā

06.04.2004., Nr. 54

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 210

Pieņemts: 30.03.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.210

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 20.§)

Divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 36.pantu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts uzraudzībai pakļauto divvāku molusku infekcijas slimību (pielikums) apkarošana divvāku molusku audzētavās, audzēšanas zonās un privātajās vai valsts apsaimniekotajās dabīgajās gultnēs, kā arī ūdens attīrīšanas centros un ūdens glabāšanas tvertnēs, ja ūdens no tām ieplūst jūrā.

2. Divvāku molusku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos organizē Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības vai apkarošanas programmu.

3. Divvāku molusku infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku un diferenciāldiagnostiku veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātiem un apstiprinātiem norādījumiem. Ja Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra rīcībā nav atbilstošu iekārtu un diagnostikumu, kas nodrošina laboratorisko izmeklēšanu, lai diagnosticētu šo noteikumu pielikumā minētās divvāku molusku infekcijas slimības, Pārtikas un veterinārais dienests slēdz līgumu ar references laboratoriju par attiecīgo infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku.

4. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts, Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts vai cita persona, kura novērojusi jebkādas izmaiņas divvāku molusku mirstības līmenī, nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai par infekcijas slimības iespējamo klātbūtni vai infekcijas slimības uzliesmojumu divvāku molusku populācijā.

5. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks vai turētājs:

5.1. tā īpašumā esošo divvāku molusku audzētavu reģistrē normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā;

5.2. izveido divvāku molusku audzētavas reģistru. Reģistrā norāda šādu informāciju:

5.2.1. audzētavā ievesto dzīvo divvāku molusku skaits, svars, lielums un izcelsme, kā arī dati par piegādi (datums, transportlīdzekļa veids, transportēšanas apstākļi);

5.2.2. no audzētavas izvesto divvāku molusku skaits, svars, lielums un kravas saņēmēja adrese, kā arī dati par nosūtīšanu (datums, transportlīdzekļa veids, transportēšanas apstākļi);

5.2.3. audzētavā novērojamā virsnormas mirstība (pēkšņa mirstība, kas skar aptuveni 15 % divvāku molusku krājuma un kura ir apstiprināta 15 dienu ilgā laikposmā, veicot audzētavas inspekciju. Divvāku molusku inkubatorā par virsnormas mirstību uzskata gadījumus, ja audzētavas īpašnieks vai turētājs ir ielaidis ikrus inkubācijai (ikriem jābūt iegūtiem dažādās audzētavās) un vairākkārt nevar iegūt kāpurus. Divvāku molusku mazuļu audzēšanas caurulēs par virsnormas mirstību uzskata gadījumus, ja īsā laikposmā parādās mazuļu pēkšņa mirstība vairākās caurulēs).

6. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks vai turētājs šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto reģistru glabā ne mazāk kā četrus gadus un regulāri papildina ar jaunu informāciju, kā arī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas (turpmāk — amatpersona) pieprasījuma iesniedz reģistrā esošo informāciju izskatīšanai.

7. Ja konstatēta virsnormas mirstība vai amatpersonai ir aizdomas par infekcijas slimības klātbūtni šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos, Pārtikas un veterinārais dienests dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmas ietvaros veic šādus pasākumus:

7.1. sastāda to divvāku molusku audzētavu, audzēšanas zonu, apsaimniekoto dabīgo gultņu, ūdens attīrīšanas centru un glabāšanas tvertņu sarakstu, kurās nepiemēro dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmu un amatpersonai ir aizdomas par šo noteikumu pielikuma 5.1. vai 6.1.apakšpunktā minēto divvāku molusku infekcijas slimību klātbūtni;

7.2. sastāda to divvāku molusku audzētavu, audzēšanas zonu, apsaimniekoto dabīgo gultņu, ūdens attīrīšanas centru un glabāšanas tvertņu sarakstu, kurās novēro virsnormas mirstību, ko izraisa šo noteikumu pielikuma 1., 2., 3., 4.punktā, 5.2., 6.2., 6.3. vai 6.4.apakšpunktā minētās divvāku molusku infekcijas slimības, vai amatpersonai ir aizdomas par minēto infekcijas slimību klātbūtni;

7.3. pārrauga šo noteikumu pielikumā minēto divvāku molusku infekcijas slimību attīstību un ģeogrāfisko izplatību.

8. Lai ieviestu Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmu šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos, nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Savienības Pastāvīgo veterināro komiteju. Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmā norāda kontroļu biežumu un grafiku, paraugu ņemšanas kārtību un diagnostikas metodes.

9. Ja radušās aizdomas par divvāku molusku infekcijas slimību klātbūtni vai virsnormas mirstību šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdenbaseinos, amatpersona veic šādus pasākumus:

9.1. ņem paraugus un nosūta uz atzītu laboratoriju diagnozes noteikšanai;

9.2. aizliedz izvest divvāku moluskus, to ikrus vai kāpurus no attiecīgajiem ūdensbaseiniem līdz oficiālu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

10. Šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto ierobežojumu atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātāji nav konstatēti.

11. Ja laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts kāds no šo noteikumu pielikumā minētajiem divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātājiem un amatpersona ir noskaidrojusi tā saistību ar virsnormas mirstību divvāku molusku populācijā, Pārtikas un veterinārais dienests:

11.1. veic epizootoloģiskos pētījumus, lai noskaidrotu iespējamo infekcijas slimības izcelsmes avotu un inficēšanās ceļus;

11.2. noskaidro un izseko divvāku molusku kustību starp ūdensbaseiniem;

11.3. pārbauda divvāku molusku audzētavu reģistru, lai noskaidrotu uz audzētavu atsūtītās un no audzētavas nosūtītās divvāku molusku kravas.

12. Ja epizootoloģiskajos pētījumos konstatēts, ka divvāku molusku infekcijas slimības izplatījušās lielās ūdensbaseinu teritorijās, Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto ierobežojumu var piemērot citiem inficētajiem ūdensbaseiniem.

13. Dzīvu divvāku molusku, to ikru vai kāpuru pārvietošana no viena inficēta ūdensbaseina citā ir atļauta, ja attiecīgajos ūdensbaseinos konstatēta analoga infekcijas slimība.

14. Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Savienības Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības institūcijas par:

14.1. virsnormas mirstības gadījumiem, kas saistīti ar šo noteikumu pielikumā minēto divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātāju izplatīšanos;

14.2. divvāku molusku infekcijas slimību ierobežošanai veiktajiem pasākumiem;

14.3. virsnormas mirstības cēloņiem;

14.4. epizootoloģisko pētījumu rezultātiem un kontrolēm, kas veiktas, lai ierobežotu divvāku molusku infekcijas slimību izplatību.

15. Šo noteikumu 8. un 14.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 95/70/EC.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.aprīli.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.210

Divvāku molusku infekcijas slimības

Nr.

Slimību

Divvāku molusku

Uzņēmīgās divvāku molusku sugas nosaukums

p.k.

grupa

infekcijas slimības

latviešu valodā

latīņu valodā

angļu valodā

nosaukums

1

2

3

4

5

6

1.

III

Haplosporidioze

1.1.

Haplosporidium

Austrumu

Crassostrea

The Eastern oyster

nelsoni

austere

virginica

1.2.

Haplosporidium

Karaliskā Klusā

Crassostrea

Pacific king oyster

nelsoni

okeāna austere

gigas

1.3.

Haplosporidium

Austrumu

Crassostrea

The Eastern oyster

costale

austere

virginica

2.

III

Perkinsoze

2.1.

Perkinsus

Austrumu austere

Crassostrea

The Eastern oyster

marinus

virginica

2.2.

Perkinsus

Karaliskā Klusā

Crassostrea

Pacific king oyster

marinus

okeāna austere

gigas

2.3.

Perkinsus olseni

Austrālijas abalone

Haliotis rubra

Australian abalone

2.4.

Perkinsus olseni

Gludā Austrālijas

Haliotis

Smooth

abalone

Laevigata

Australian Abalone

2.5.

Perkinsus olseni

Haliotis cyclobates

2.6.

Perkinsus olseni

Haliotis scalaris

2.7.

Perkinsus olseni

Ruditapes

philippinarum

2.8.

Perkinsus olseni

Ruditapes

decussates

3.

III

Mikrocitoze

3.1.

Mikrocytos

Karaliskā Klusā

Crassostrea

Pacific king oyster

mackini

okeāna austere

gigas

3.2.

Mikrocytos

Īstā (dabiskā)

Ostrea edulis

Native oyster

mackini

austere

3.3.

Mikrocytos

Austrumu

Crassostrea

The Eastern oyster

mackini

austere

virginica

3.4.

Mikrocytos

Ostrea

mackini

conchaphila

4.

III

Abalonu baltais

sindroms

Candidatus

Abalonu ģints un:

The genus Haliotis

Xenohaliotis

Melnā abalone

Haliotis

and: Black abalone

californiensis

cracherodii

Sarkanā abalone

Haliotis rufescens

Red abalone

Sārtā abalone

Haliotis corrugata

Pink abalone

Zaļā abalone

Haliotis fulgens

Green abalone

Baltā abalone

Haliotis sorenseni

White abalone

5.

Marteilioze

5.1.

II

Marteilla

Īstā (dabiskā)

Ostrea edulis

Native oyster

refringens

austere

5.2.

III

Marteilia sidneyi

Sidnijas klinšu

Saccostera

Sydney rock oyster

austere

commercialis

6.

Bonamioze

6.1.

II

Bonamia ostreae

Īstā (dabiskā)

Ostrea edulis

Native oyster

austere

6.2.

III

Bonamia exitiosus

Čīles austere

Tiostrea chilensis

Chilean oyster

6.3.

III

Bonamia exitiosus

Ostrea angasi

6.4.

III

Mikrocytos

Sidnijas klinšu

Saccostrea

Sydney rock oyster

roughleyi

austere

commercialis

Zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!