• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts valodas komisijas rīkotajā tulkotāju seminārā Rīgas pilī 2004.gada 29.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2004., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86247

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

30.03.2004., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Valsts valodas komisijas rīkotajā tulkotāju seminārā Rīgas pilī 2004.gada 29.martā

Godātais komisijas priekšsēdētāj, literatūras un valodas interesentu saime!
Šī ir pirmā reize, kad mums iznāk runāt par šādu tematu, kas savu aktualitāti vairāk pastiprinājis, nu jau mums esot burtiski uz Eiropas Savienības sliekšņa, un tulkošana šajā kontekstā iegūst arvien lielāku un svarīgāku lomu. Mums jau ir aiz muguras milzīgais tulkošanas posms, kad latviešu valodā vajadzēja pārtulkot astoņdesmit piecus tūkstošus lappušu biezo likumdošanas apkopojumu ES acquis communautaire, kas bija izaicinājums ne tikai sava apjoma, bet arī satura sarežģītības dēļ. Ir nācies meklēt jaunus terminus, tas bija stimuls arī mūsu terminoloģijas speciālistiem.
Mūsu nākamais izaicinājums būs līdzdalībā ES nodrošināt pietiekamā skaitā un pietiekami labi sagatavotu un kvalificētu tulkotāju kopu, kas varēs pārstāvēt Latvijas intereses gan Eiropas Parlamentā, gan citās institūcijās, nerunājot, protams, par mūsu diplomātiskā korpusa, ārlietu resora darbību un tā tālāk, tajā skaitā arī Prezidenta kanceleju, kur arī ir būtiska dokumentu tulkošana.
Eiropas kontekstā tā ir arī latviešu valodas oficiālā statusa vēlreizēja apstiprināšana. Mazai tautai un mazai valodai – kā latviešu valodai – tas ir būtisks solis, ar 1.maiju latviešu valoda kļūs par vienu no ES oficiālajām valodām. Tas ir ļoti daudz, un tas ir milzīgs mūsu ieguvums, bet šajā valstu saimē, protams, mums vēl arvien izaicinājums ir mūsu atpazīstamība kā valstij un kā tautai citu acīs.
Šajā sakarā būtiskas kļūst arī divpusējās attiecības ar dažādām zemēm, un arī mūsu iepriekš paredzētajā vizītē uz Nīderlandi īpaši aktivizējušies kontakti ar šo zemi. Karalienes mātes nāves un oficiālo sēru dēļ mēs bijām spiesti šo valstsvizīti atlikt, ir saprotams, ka valsts sēro par ļoti iemīļotu karalieni, kas ilgus gadus kalpoja savai valstij, kaut arī vairākus gadus viņa ar saviem bērniem bija spiesta pavadīt trimdā Kanādā. Tās galvaspilsētā Otavā vēl šobrīd pavasarī, kad nāk tulpju sezona, burtiski simtiem, tūkstošiem tulpju zied par godu karalienei, kura savulaik tur pavadīja savus trimdas gadus. Otavas pilsēta no tā ir kļuvusi slavena un pazīstama, un tā ir to darījusi un, es domāju, turpinās darīt – ieviest kanādiešos lielāku mīlestību pret pavasara ziediem, nekā agrāk viņiem tas bijis. Nīderlandes iespaids šajās bilaterālajās attiecībās ir atstājis būtisku iespaidu.
Mums, latviešiem, ar Nīderlandi ir daudz kā kopīga kopš seniem laikiem – tajā skaitā linu tirdzniecība, koku un mastu eksports uz Holandes kuģiem, bet tieši literatūrā, man liekas, mēs, latvieši, pazīstam stāstu par sudraba slidām un dažādus citus.
Daudz kas mums vēl ir nedarīts, gan latviešu literatūru darot pazīstamu Nīderlandē, gan arī mūs iepazīstinot ar viņu literatūru.
Tā tas, protams, ir ar ļoti daudzām valstīm, bet darbs ir ļoti aizraujošs. Laba un vērtīga literārā darba tulkošana citā valodā, protams, ir sasniegums pašam tulkotājam, profesionāls gandarījums, tas ir veids, kā iepazīties ar atsevišķu autoru, bet lasītājiem tas ir atklāsmes prieks par ko vēl nedzirdētu, bet tas ir arī kaut kas vairāk – tā ir spēja iepazīties ar kādas citas tautas gara dzīvi, ar viņu noskaņu un viņu vērtībām.
Un tieši šī saskaņa izpratnes ziņā man šķiet būtiska, mums iekļaujoties kopējā Eiropas telpā, kas vēsturiski pamatojas uz dziļi kopējām vērtībām, izpratni par to, kas ir cilvēks kā vērtība, kāda ir valsts loma un attieksme pret katru iedzīvotāju un viņa tiesībām, kā arī šī garīgā izpratne par mūžīgiem jautājumiem, par to, kas cilvēka dzīvi padara par izaicinājumu, kas padara to interesantu, dažādas nianses, kādā veidā mēs to skatām.
Tulkotājam, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīga loma kā zīmju un vērtību tulkam, kas mums palīdz iepazīt pasauli no mazliet cita redzējuma un tādā veidā paplašina mūsu pasauli, jo paver logu uz mazliet niansētāku, mazliet citādu gara pasauli, kāda tā kādā citā tautā un literatūrā ir redzēta.
Es uzskatu, ka tulkošana ir ļoti atbildīgs, ļoti nopietns darbs. Es priecājos, ka mūsu Valodas komisija ir pievērsusi tam ļoti nopietnu uzmanību. Es novēlu, lai šī uzmanība turpinātos, lai tā izvērstos dažādās aktivitātēs un dažādos pasākumos, bet galvenokārt gribētu novēlēt, lai visiem tulkotājiem ir prieks par līdz šim sasniegto un gatavība turpināt savu izaugsmi, savu niansēto izpratni par citas valodas būtību. Lai jums veicas!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!