• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Argumenti pret sāls izpirkšanas epidēmiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2004., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85764

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Budžetā 26 miljonu latu pārpalikums

Vēl šajā numurā

18.03.2004., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Argumenti pret sāls izpirkšanas epidēmiju

Ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē novērota sāls pirkšanas ažiotāža. Nepamatotais satraukums “pielipis” arī iedzīvotājiem citviet. Amatpersonas un sāls vairumtirgotāji vienbalsīgi norāda, ka bažām nav nekāda pamata un ziņas par to, ka rupjā maluma vārāmais sāls pēc 1.maija nebūs nopērkams, ir maldinošas.
Iedzīvotāji satraucas, ka rupjo sāli Latvijā vairs nedrīkstēšot ievest un varēšot nopirkt tikai jodēto sāli, kas nav piemērota konservēšanai, – šī neprecīzā informācija ir viena no sāls izpirkšanas ažiotāžas izraisītājām. Eiropas Savienībā (ES) pārtikas sālim ir noteikti nekaitīguma, nevis kvalitātes kritēriji, norāda Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). “Turklāt no Krievijas un Ukrainas ievestā sāls kvalitāte atbilst “Codex Alimentarius” noteiktajām kvalitātes normām, ko nākotnē plānots piemērot arī ES,” skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska. “Eiropā pārsvarā iesaka izmantot vakuumsāli, jo to uzskata par kvalitatīvāku, bet tas nenozīmē, ka ir vai būs aizliegts izmantot arī no Krievijas vai Ukrainas ievesto akmenssāli, ko iegūst no raktuvēm.”
Šobrīd starpministriju saskaņošanā atrodas Ministru kabineta (MK) noteikumi “Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanā”, kas paredz, ka tirdzniecības iestādēm būs jānodrošina gan jodētā, gan parastā sāls pieejamība pircējam. Jautājums par jodēto sāli aktualizējās pēc pētījuma, kas apliecināja, ka Latvijā ir vidējs joda deficīts un daudziem bērniem ir pazemināts joda daudzums organismā. Jodētā sāls lietošana ir viena no iespējām nodrošināt pietiekamu joda daudzumu organismā. Tātad minētie noteikumi tikai veicinās šī sāls pieejamību pircējam.
SIA “Latvijas sāls tirdzniecības kompānija”, kurai pievienojusies arī SIA “GTN Rīgas”, apliecina, ka maldīga ir ne tikai informācija – rupjais sāls nebūšot nopērkams, bet arī maldinošas ir ziņas par it kā gaidāmo rupjā sāls cenas kraso pieaugumu. Sāls vairumtirgotāji savā paziņojumā uzsver: “Mēs griezīsimies pie oficiālām varas institūcijām, lai izmeklētu un noskaidrotu baumu un saceltās ažiotāžas avotu.” Izplatītāji skaidro, ka sāls cena pieaugs tikai uz ievedmuitas rēķina vai uz iepakojuma rēķina. Augstākais iespējamais pieaugums – desmit divpadsmit latu uz vienu tonnu, tātad 0,01 līdz 0,012 latu uz vienu sāls kilogramu, norāda “Latvijas Sāls tirdzniecības kompānijas” direktores vietniece Inga Ansone.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!