
Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure vakar prognozēja, ka arī šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme sekmēs rūpniecības, būvniecības, tirdzniecības un transporta nozaru apjomu kāpumus Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) prognozes par pieaugumu apmēru nav
pievīlis, drīzāk pat tās pārspējis. Aizvadītais gads tautsaimniecībai bijis
veiksmīgs, un ražošanas izaugsme lielākajās nozarēs cēlusies, tādēļ IKP
pieaugums pērn par 7,5 procentiem ir patīkams un gaidīts pārsteigums. Par IKP
pieaugumu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņoja vakar. Ceturtajā ceturksnī
kopprodukts pieaudzis par 7,4 procentiem.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns norāda, ka pamatīgais pērnā gada IKP pieaugums
komentāru neprasa: “Rādītājs ir augsts, tas atspoguļo valsts ekonomisko augšupeju
un stabilitāti. Ekonomikas ministrija šādu IKP pieaugumu prognozēja jau pagājušā
gada vidū un beigās, pretēji dažādu institūciju pesimistiskajām bažām. Augstāk
par pašu procentuālo kāpumu vērtēju IKP 2003.gada ceturkšņu rādītāju konsekvenci
gada garumā. Šādā kontekstā analizējot rādītājus, secinājums ir vēl
nozīmīgāks, proti, pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā procesa finiša gads un ar to
saistītais satraukums nav spējis satricināt Latvijas tautsaimniecību. Šis fakts
pierāda nozaru stabilitāti un attīstību.”
Pieaugumu veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā par 11,3 procentiem,
apstrādes rūpniecībā par 9,1 procentu, būvniecībā – 13,7 procentiem, transporta
un sakaru nozarē par 7,9 procentiem. Apjomi sarukuši vienīgi lauksaimniecības nozarē,
tas izskaidrojams ar lauksaimniecības produkcijas kritumu augkopībā un lopkopībā par
diviem procentiem.
Tātad rekordiste pērn bijusi būvniecības nozare. CSP dati liecina, ka jaunās
būvniecības apjomi palielinājušies par 14 procentiem, bet remonta un rekonstrukcijas
darbi par 13 procentiem. Ostās veiktais būvdarbs palielinājies pat divas reizes.
Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājusies par 61 procentu. “Esmu pārliecināts, ka
tādu nozaru rādītāji kā būvniecībā, kur kāpums ir gandrīz 14 procenti,
apstrādes rūpniecībā, īpaši iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kur
kāpums ir 22 procenti, izraisīs šo nozaru stratēģiju attīstību vistuvākajā
nākotnē,” uzskata J.Lujāns.
Ekonomikas ministrs prognozē, ka šā gada IKP sasniegs ne mazāk kā septiņu procentu
pieaugumu. Vakar prognozi izteica arī CSP, norādot, ka šogad Latvijas IKP pieaugs par
6,5 līdz 7 procentiem.
“LV” informācija