• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Meitenes pozitīvāk vērtē ieceļošanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2000., Nr. 236/239 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8407

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mūsu orientieris - Eiropas tirgus"

Vēl šajā numurā

22.06.2000., Nr. 236/239

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Meitenes pozitīvāk vērtē ieceļošanu"

"Expressen"

— 2000.06.14.

Meitenes ir pozitīvāk noskaņotas pret imigrāciju nekā zēni. 15 - 19 gadu veco jauniešu vidū atšķirība starp dzimumiem ir veseli 30 procenti.

"Šī ir diezgan dramatiska atšķirība", teica Marija Demkere, kas ir pētījusi attieksmi.

Zviedri kļūst aizvien pozitīvāk noskaņoti pret bēgļiem un imigrāciju — tas redzams jaunā pētījumā, ko veikusi Gēteborgas universitātes valsts zinību docente Marija Demkere.

"Šī attīstības tendence ir vērojama kopš 1992. gada, kad par šiem jautājumiem notika ļoti daudz diskusiju. Tajā laikā Zviedrijā ieradās liels skaits bēgļu, lielākoties no kara Dienvidslāvijā", viņa stāstīja.

Pētījums tomēr norāda uz jaunu fenomenu. Pusaudžu meiteņu un zēnu uzskati par ieceļošanu krietni atšķiras.

Citi pētījumi jau agrāk ir noskaidrojuši jaunāku bērnu attieksmi pret imigrāciju, un tajos redzams, ka desmit gadu vecumā atšķirības starp zēniem un meitenēm ir ļoti mazas.

Pēc tam kaut kas notiek. 15 — 19 gadus veco grupā 79% meiteņu pētījumā pozitīvi vērtē ieceļošanu, bet tajā pašā laikā tikai 49% zēnu ir snieguši šādu atbildi.

Marija Demkere nespēj pārliecinoši izskaidrot, no kā ir atkarīgas lielās atšķirības nostājā. Viņa tomēr domā, ka tas varētu būt saistīts ar drošības trūkumu sabiedrībā.

"Pusaudži savā attieksmē allaž ir daudz ekstrēmāki nekā gados vecāki cilvēki."

Vecuma grupā no 20 gadiem un uz augšu atšķirības ir mazākas, kaut arī sievietes kopumā ir noskaņotas pozitīvāk nekā vīrieši.

Marija Demkere tomēr problēmu saskata apstāklī, ka jauniešu attieksme tik ļoti ir atkarīga no dzimuma.

"Iespējams, ka līdztekus imigrācijai te nozīme ir kādiem citiem faktoriem. Satraucoša ir tendence, ka zēniem un meitenēm ir tik dažādi uzskati sabiedrības jautājumos. Viņi atrodas tik tālu viens no otra, ka nespēj panākt kompromisu."

Žanete, Diāna un Īda dzīvo Stokholmas priekšpilsētā Hallundā. Viņām visām ir ārzemnieciska izcelsme, un viņas gandrīz nekad nesaietas ar zviedriem.

"Arī mums pret viņiem ir aizspriedumi, lielākoties tāpēc, ka nekad neredzam normālus zviedrus. Viņi ir vai nu muļķi, vai dzērāji. Žēl, ka mēs nevaram vairāk sajaukties, jo tad pazustu aizspriedumi", saka deviņpadsmitgadīgā Žanete. Neviena no viņām netic Gēteborgas universitātē veiktajam jaunajam pētījumam, kas rāda, ka 15 līdz 19 gadu vecas sievietes pozitīvāk vērtē imigrāciju un bēgļus nekā šāda vecuma vīrieši.

"Meitenes savus uzskatus neizpauž. Viņām arī ir vieglāk mainīt draugu loku, tādēļ viņas varbūt ir vairāk pieradušas pie ieceļotājiem. Zēni paliek savās mazajās grupiņās", Diāna norādīja.

Pētījumā redzams, ka pēdējos gados zviedri kopumā ir kļuvuši pozitīvāk noskaņoti pret imigrāciju.

"Cilvēki ir sākuši saskatīt labumu no ieceļotājiem, to, ka mēs, piemēram, vadām restorānus, kā arī to, ka mēs mācāmies un pārceļamies uz pilsētām gluži tāpat kā zviedri", Diāna teica.

Matiass Šelmans un

Tīna Frensteda

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!