Vakar, 3.februārī, Saeimas sekretārs Jānis Reirs tikās ar Nīderlandes Karalistes lauksaimniecības, vides attīstības un zivsaimniecības ministru Kīsu Vērmanu.
Saeimas sekretārs Jānis Reirs sveica ministru un viņa vadīto delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte padziļinās abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī pavērs jaunas iespējas domu, ideju un pieredzes apmaiņai, mūsu valstij integrējoties Eiropas Savienības (ES) institūciju darbā.
K.Vērmans atzina, ka abas valstis vieno ciešas vēsturiskās saites un to attiecībās vērojama pozitīva dinamika. Viņš uzsvēra, ka Nīderlandes nākamajā pusgadā būs ES prezidējošā valsts, un apliecināja ieinteresētību dalīties uzkrātajā pieredzē, darbojoties ES lēmumu pieņemšanas un pārvaldes struktūrās.
Saeimas sekretārs pastāstīja arī par attiecībām Baltijas valstu starpā un Beniluksa valstīm, uzsverot nepieciešamību veidot ciešākus kontaktus jautājumu koordinēšanā un informācijas apmaiņā ES kontekstā. J.Reirs un K.Vērmans bija vienisprātis, ka galvenais noteikums, lai sekmīgi pārstāvētu valsts intereses, ir vispusīga informācija un zināšanas par norisēm Eiropas Parlamentā un citās institūcijās.
K.Vērmans vakar tikās arī ar zemkopibas ministru Mārtiņu Rozi. Sarunu gaitā abi ministri apsprieda lauksaimniecības prioritātes ES un detalizēti pārrunāja Kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) reformas attīstību.
M.Roze norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta saglabāt pašreizējo ES cukura koptirgus organizāciju. Valsts ir ieguldījusi lielu darbu, lai sakārtotu savu likumdošanu atbilstoši ES cukura nozares likumdošanai un sarunās ar ES panāktu cukura ražošanas kvotu. Tāpat Latvijas zemnieki ieguldījuši ievērojamas investīcijas cukurbiešu audzēšanas rentabilitātes palielināšanā, cukurfabrikās veikta atbilstoša tehnoloģiskā modernizācija. Ja ES mainīs pastāvošo cukura Kopējā tirgus organizācijas (KTO) režīmu, ieviešot fiksētās kvotas, cenu samazināšanu vai tirgus liberalizāciju, Latvijai būs nepieciešams pārejas periods. “Mēs varētu piekrist tikai sabalansētām un pakāpeniskām izmaiņām. Turklāt Latvija jau strādā pēc tiem pašiem nosacījumiem, pēc kuriem cukura sektorā strādā ES dalībvalstis,” sarunā norādīja M.Roze. Latvijas puse arī uzskata, ka gadījumā, ja cukura un citos sektoros tiks ieviesti tiešie maksājumi, tie jāievieš visās 25 dalībvalstīs 100 procentu apmērā.
Latvija kopumā arī atbalsta ES noteiktās Lauku attīstības prioritātes, tomēr atzīmē, ka mūsu valsts interesēs ir lauksaimniecības politikas reformu attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem veikt saprātīgos termiņos.
Abu valstu ministri atzina, ka Nīderlandei un Latvijai ir līdzīgi uzskati par lauku attīstību un vienkāršoto maksājumu shēmu ietekmi uz lauksaimniecību kopumā. Bez tam Nīderlandes pozīcija līdzīga Latvijas nostājai arī cukura nozares jautājumā. ”Šīs sarunas būs turpinājums tālākai Nīderlandes un Latvijas sadarbībai lauksaimniecībā,” rezumēja K.Vērmans.