
Pētera Martinsona porcelāns pasaulē un Rīgā
Porcelāns ir kā dzīva
būtne, ar to jādraudzējas |
|
Rīgas Porcelāna muzejā šodien atklāja keramiķa Pētera Martinsona
darbu izstādi “Torņi un stacijas”. Mākslinieks strādājis ar visiem keramikas
materiāliem. Sācis, protams, ar mālu, bet nu jau krietnu laiku viņa mīlestība pieder
arī porcelānam. Kāpēc? Pēteris Martinsons stāsta: “Porcelāns ir ļoti kaprīzs un
cēls materiāls. Kopš Marko Polo laikiem eiropiešiem interesējis, kā to izveidot un
izmantot. Porcelāns ir kā dzīva būtne, ar to jādraudzējas. Man patīk šī spēle:
kā var saprasties un ar kādiem paņēmieniem strādāt.”
Šos mākslinieka darbus pazīst daudzviet pasaulē, tie glabājas dažādos muzejos un
kolekcijās. Starptautisku atzinību Pēteris Martinsons sāka gūt jau pirms gadiem
trīsdesmit. Itālijā, Faencā, notika ļoti prestižas keramikas izstādes. Piecu gadu
laikā mākslinieks tur ieguva piecas zelta medaļas. Pēc tam bija apbalvojumi Francijā
– Valorisā, Polijā – Sopotā, Japānā – Mino un citur.
“Toreizējās Padomju Savienības labāko mākslinieku darbus ārzemēs uzņēma ar
interesi un atsaucību, jo mums gan bija mazāk formālu meklējumu, toties darbi bija
domu un satura piesātināti. Visiem bija viens un tas pats materiāls un tikai pāris
glazūru – lai uztaisītu ko atšķirīgu, bija vajadzīga meistarība.”
Pēc pirmajiem panākumiem Pēteris Martinsons nospriedis, ka viņš nekad vairs nebrauks
uz ārzemēm kā tūrists, bet tikai lai darbotos ar keramiku. Šajā izstādē redzami
darbi, kas tapuši Čehijā, Polijā un Havaju salās. Izstādes nosaukumu – “Torņi
un stacijas” – autors skaidro tā: “Cilvēks ir kā viesis šajā zemē uz kādu
laiku, kas viņam atvēlēts. Viņam, it sevišķi mūsu klimatiskajā joslā, ir
nepieciešami mitekļi. Tie varētu būt torņi. Bet, tā kā arī jāpārvietojas, tad
vajadzīgas pieturvietas. Nosauksim tās par stacijām. Torņus es veidoju jau gadiem, bet
pērn Polijā, Vobržihā, simpozijs notika netālu no dzelzceļa stacijas. Un tagad
izstādē ir dažnedažādas stacijas. Galvenā ir tīras fantāzijas radīta. Te ir arī
darbs “Jautrais nams” – kaut kas vidējs starp torņiem un staciju.
Mākslinieks, jebkurš radošs cilvēks staigā bez ādas. Iespaidi nāk gūzmām, jo
katra vieta, katra laba izlasīta grāmata vai redzēta izrāde atstāj iespaidu. Kā un
kad tie materializējas, to nevar izskaidrot. Un droši vien arī nevajag.”
Pasaules mākslas vidē tālu un labi pazīstamais latviešu keramiķis savus iespaidus
realizē profesionāli pārliecinoši un pārsteidzoši meistarīgi. Izstāde Porcelāna
muzejā būs atvērta līdz 14.martam.
Jānis Rozenieks