Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pētera Martinsona porcelāns pasaulē un Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.2004., Nr. 18 (2966) https://www.vestnesis.lv/ta/id/83891

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceturtdiena, 05.02.2004.

Laidiena Nr. 19 (2967), OP 2004/19

Vēl šajā numurā

04.02.2004., Nr. 18 (2966)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pētera Martinsona porcelāns pasaulē un Rīgā

MARTINSONS04.PNG (110113 bytes) MARTINSONS03.PNG (115773 bytes)

Porcelāns ir kā dzīva būtne, ar to jādraudzējas
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rīgas Porcelāna muzejā šodien atklāja keramiķa Pētera Martinsona darbu izstādi “Torņi un stacijas”. Mākslinieks strādājis ar visiem keramikas materiāliem. Sācis, protams, ar mālu, bet nu jau krietnu laiku viņa mīlestība pieder arī porcelānam. Kāpēc? Pēteris Martinsons stāsta: “Porcelāns ir ļoti kaprīzs un cēls materiāls. Kopš Marko Polo laikiem eiropiešiem interesējis, kā to izveidot un izmantot. Porcelāns ir kā dzīva būtne, ar to jādraudzējas. Man patīk šī spēle: kā var saprasties un ar kādiem paņēmieniem strādāt.”
Šos mākslinieka darbus pazīst daudzviet pasaulē, tie glabājas dažādos muzejos un kolekcijās. Starptautisku atzinību Pēteris Martinsons sāka gūt jau pirms gadiem trīsdesmit. Itālijā, Faencā, notika ļoti prestižas keramikas izstādes. Piecu gadu laikā mākslinieks tur ieguva piecas zelta medaļas. Pēc tam bija apbalvojumi Francijā – Valorisā, Polijā – Sopotā, Japānā – Mino un citur.
“Toreizējās Padomju Savienības labāko mākslinieku darbus ārzemēs uzņēma ar interesi un atsaucību, jo mums gan bija mazāk formālu meklējumu, toties darbi bija domu un satura piesātināti. Visiem bija viens un tas pats materiāls un tikai pāris glazūru – lai uztaisītu ko atšķirīgu, bija vajadzīga meistarība.”
Pēc pirmajiem panākumiem Pēteris Martinsons nospriedis, ka viņš nekad vairs nebrauks uz ārzemēm kā tūrists, bet tikai lai darbotos ar keramiku. Šajā izstādē redzami darbi, kas tapuši Čehijā, Polijā un Havaju salās. Izstādes nosaukumu – “Torņi un stacijas” – autors skaidro tā: “Cilvēks ir kā viesis šajā zemē uz kādu laiku, kas viņam atvēlēts. Viņam, it sevišķi mūsu klimatiskajā joslā, ir nepieciešami mitekļi. Tie varētu būt torņi. Bet, tā kā arī jāpārvietojas, tad vajadzīgas pieturvietas. Nosauksim tās par stacijām. Torņus es veidoju jau gadiem, bet pērn Polijā, Vobržihā, simpozijs notika netālu no dzelzceļa stacijas. Un tagad izstādē ir dažnedažādas stacijas. Galvenā ir tīras fantāzijas radīta. Te ir arī darbs “Jautrais nams” – kaut kas vidējs starp torņiem un staciju.
Mākslinieks, jebkurš radošs cilvēks staigā bez ādas. Iespaidi nāk gūzmām, jo katra vieta, katra laba izlasīta grāmata vai redzēta izrāde atstāj iespaidu. Kā un kad tie materializējas, to nevar izskaidrot. Un droši vien arī nevajag.”
Pasaules mākslas vidē tālu un labi pazīstamais latviešu keramiķis savus iespaidus realizē profesionāli pārliecinoši un pārsteidzoši meistarīgi. Izstāde Porcelāna muzejā būs atvērta līdz 14.martam.

Jānis Rozenieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!