Starp uzticību un godaprātu

Juris Šulcs, Tukuma domes bij. priekšsēdētājs, Latvijas pilsētu savienības priekšsēdētājs

– Esat izteicies, ka atpakaļceļa uz bijušo amatu Tukuma domē nav. Vai, izvērtējot notikušo, saredzat kļūdas, ko nepieļautu?
– Tukuma domē, kas toreiz bija Tukuma izpildkomiteja, strādāju no 1990.gada dažādos amatos. Esmu arī Latvijas pilsētu savienības priekšsēdētājs, Pašvaldību finanšu un izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētājs, kā arī Vietējo un reģionālo pašvaldību Eiropas padomes deputāts. Bet ir jāspēj uz dzīvi paskatīties citādi. Šajos gados pašvaldības attīstībā ir darīts un padarīts daudz. Tukums no tā sauktā Rīgas “guļamvagona” manās acīs ir kļuvis par ekonomiski attīstītu pilsētu. Man nav nožēlas un nebūs, ja arī turpmāk pilsētas dzīvē varēs ievērot attīstības augšupeju. Domāju turpmāk strādāt kā pilsētas domes deputāts.
– Kāpēc Tukuma domē notika tik būtiska deputātu pārgrupēšanās? Kā to vērtējat?
– Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām domē no 11 deputātu kandidātu sarakstiem tika ievēlēti 7 politisko partiju pārstāvji. Iepriekš domē galvenokārt tika strādāts ar sešiem deputātiem. Četri no tiem šobrīd ir jaunajā valdošajā frakcijā. Uzskatu, ka divus gadus mūsu darbs bija saskanīgs un auglīgs, jo attiecības ar visiem deputātiem bija koleģiālas un lēmumu projekti pirms to pieņemšanas tika pārrunāti, uzklausot viedokļus. Valdošā koalīcija izjuka, un deputātu pārgrupēšanās notika viena jautājuma – ar Tukuma slimnīcas un poliklīnikas privatizāciju saistīto ieilgušo un atšķirīgi vērtējamo procesu – dēļ.
– Kādēļ jūs iebildāt pret minētā objekta domājamo daļu nodošanu privatizācijai?
– Teorētiski katram nomniekam ir tiesības kārtot telpu nomas līgumattiecību nomaiņu pret privatizāciju, ja šāda vēlme pastāv. Tomēr, no pašvaldības viedokļa raugoties, ir jāatbild uz jautājumu, kas ir būtiskāk – aizstāvēt 13 ģimenes ārstu intereses vai ideju par veselības aprūpes pieejamību Tukuma pilsētas un rajona iedzīvotājiem. Kļūstot par telpu īpašnieku, esošā nomnieka intereses var būtiski mainīties.
Kā otru iemeslu, kas liek domāt par privatizācijas steidzamības atlikšanu, es varu minēt neziņu par Tukuma novada izveidi. Reformu idejas par ģimenes ārstu prakses un neefektīvu lauku slimnīcu reorganizāciju rada skaidrību, kāda varētu būt abu pašvaldības uzņēmumu nākotne.
Man arī nav pārliecības, ka 13% ēkas privatizācija un kopīpašums ar pašvaldību spētu pilnvērtīgi aizstāvēt ģimenes ārstu intereses. Tukuma pašvaldība ir pietiekami nodrošināta, lai ieguldītu līdzekļus ēkas sakārtošanā. Mūsu priekšlikums bija slēgt ar ģimenes ārstiem ilgtermiņa nomas līgumu, garantējot tiesības izmantot telpas ārstu praksei, kā arī visu privāti ieguldīto līdzekļu ēkas labiekārtošanā kompensāciju, atbrīvojot šajā apjomā no nomas maksas. Šādā risinājumā es saskatu daudz nozīmīgāku pašvaldības ieguldījumu ģimenes ārstu aizsardzībā. Diemžēl pēdējā mēneša notikumi man liek apšaubīt par nodošanu privatizācijai balsojušo deputātu intereses.
– Kā to varat pamatot?
– Ja tiek izsludināta viena domājamās daļas jeb 13% privatizācija, tad teorētiski vajadzētu būt vienam uzvarētājam un privatizētājam. Taču tika saņemti pieteikumi no visiem 13 ārstiem. Par to, kā var privatizēt visas 13 personas, interesējās arī juristi. Šobrīd to pierādīt vai apstrīdēt ir neiespējami, jo privatizācijas komisija, pārkāpjot savas tiesības, nav atvērusi nevienu no iesniegtajiem pieteikumiem, bet atdevusi tos atpakaļ pieteicējiem – 13 ģimenes ārstiem. Šādu lēmumu – pieteikumus neatvērt – varēja pieņemt vienīgi dome. Tas izraisa pārdomas, ka kādiem nodomi bijuši ne tik patiesi. Tas vieš aizdomas arī uz domes deputātiem.
– Spēkā esošais pašvaldību likums nepieļauj pašvaldības vadītāja nomaiņu politisku apsvērumu pēc. Vai, jūsuprāt, to būtu lietderīgi ieviest jaunajā pašvaldību likumā?
– Mana pieredze šo patiesību apliecina. Tukuma domes deputātu apgalvojums, ka neesmu pildījis Publisko aģentūru likuma normas, ir nepilnīgs un formāli motivēts. Izvērtējot situāciju, esmu nolēmis nesniegt prasību tiesā par nepamatotu atbrīvošanu. Labāk lai esmu zaudējis sešu domes deputātu uzticību nekā zaudēju Tukuma iedzīvotāju uzticību. Domāju, ka divu trešdaļu vai citāda domes vairākuma attiecība liktu priekšsēdētājam strādāt pie kopēja viedokļa stabilitātes. Tas nebūt nav viegli.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv