• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programma 2003.-2007.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.01.2004., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jēkabpils pilsētas domes sēdes protokola Nr.1 izraksts

Par nodokļu parādu dzēšanu fiziskām personām

Vēl šajā numurā

27.01.2004., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programma 2003.–2007.gadam

Apstiprināta ar Ministru kabineta
2004.gada 8.janvāra rīkojumu Nr.15

("Latvijas Vēstnesis", 09.01.2004., Nr.4)

I. Kopsavilkums

Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programma 2003. – 2007.gadam (programma) izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta sēdē (2001.gada 2.oktobra prot. Nr.47 49.§) akceptēto Indikatīvo rīcības plānu Šengenas acquis prasību īstenošanai.

Programmu izstrādāja Iekšlietu ministrijas izveidotā starpinstitūciju darba grupa. Izstrādātās programmas mērķis ir noteikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai nodrošinātu pievienošanos Šengenas informācijas sistēmai:

1) Izveidot efektīvi darboties spējīgu SIRENE Latvijas biroju Valsts policijas sastāvā, nodrošinot Šengenas konvencijā paredzēto starptautisko policijas sadarbību ar dalībvalstu SIRENE birojiem un nacionālām iestādēm.

2) Izveidot Nacionālo Šengenas informācijas sistēmas tehnisko vienību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sastāvā, līdz ar to nodrošinot nepārtrauktu (diennakts) darbību ar pietiekamu inženiertehnisko atbalstu.

3) Nodrošināt Iekšlietu ministriju ar atbilstošu Eiropas Savienības prasībām informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai izveidotu drošu un nepārtrauktu datu pārraidi.

4) Nodrošināt Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ar atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu piekļuvi Šengenas informācijas sistēmā ietvertajiem datiem, risinot ar vīzu izsniegšanu saistītus jautājumus.

5) Nodrošināt Datu valsts inspekciju ar nepieciešamajām štata vietām un atbilstošu infrastruktūru, lai veiktu Nacionālās Šengenas informācijas tehniskās vienības un SIRENE biroja uzraudzību.

Nacionālai Šengenas informācijas sistēmas tehniskai vienībai un SIRENE birojam tiek izvirzītas striktas prasības drošības jautājumos, informācijas apmaiņas mehānismu un personas datu aizsardzības nodrošināšanā. Prasību izpildi kontrolēs Eiropas Savienības Izvērtēšanas komisija, un to nepilnīgas ieviešanas vai neieviešanas gadījumā, pamatojoties uz Šengenas konvenciju, Latvija netiks pievienota Šengenas informācijas sistēmai. No tā, cik pilnīgi tiks ieviesta Šengenas konvencija un efektīvi organizēta Nacionālā Šengenas informācijas sistēmas tehniskā vienība un SIRENE birojs, būs atkarīga Latvijas iekšējā drošība.

Programmas realizācijai 2004. 2007.gadam nepieciešamais finansējums (Ls):

Atbildīgā institūcija

Finansēšanas avots

2004

2005

2006

2007

Kopā

Iekšlietu ministrija

Dotācijas no vispārējiem budžeta ieņēmumiem3); 4)

52152

193217

191538

211738

648645

Ārvalstu finanšu palīdzība5); 6)

135200

1141550

20200

 

1296950

Ārlietu ministrija

Dotācijas no vispārējiem budžeta ieņēmumiem2)

 

56000

 

50653

106653

Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija)

Dotācijas no vispārējiem budžeta ieņēmumiem1)

 

32160

26900

26900

85960

Kopā

 

187352

1422927

238638

289291

2138208

1) — Programma 27.00.00 "Datu aizsardzība";

2) — Programma 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs";

3) — Programma 06.00.00 "Valsts policija";

4) — Programma 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma";

5) — Eiropas Savienības Schengen Facility finanšu līdzekļi;

6) — Phare 2002 "Sagatavošanās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai" projekts.

Programmas realizēšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2005.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

II. Informatīvā daļa

Dokumentā lietoto saīsinājumu saraksts

Saīsinājums

Atšifrējums

ĀM

Ārlietu ministrija

C.SIS

Centrālā Šengenas informācijas sistēma

ES

Eiropas Savienība

IeM

Iekšlietu ministrija

IeM IC

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IS

Informācijas sistēma

N.SIS

Nacionālā Šengenas informācijas sistēma

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

SIS

Šengenas informācijas sistēma

VP

Valsts policija


1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un apstiprinātiem politikas dokumentiem

Latvijas Republikas Sarunu Pozīcija iestāšanās ES sarunu 24.sadaļa "Sadarbība iekšlietās un tieslietās", kur ir pausta apņēmība pievienoties Šengenas konvencijai.

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā (akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 12.jūnija rīkojumu Nr.321 (prot.Nr.24 36.§)).

Indikatīvais rīcības plāns Šengenas acquis prasību īstenošanai (akceptēts Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdē (prot.Nr.47 49.§)).

Eiropas Komisijas kārtējais ziņojums par Latviju (2002.gada 9.oktobris).

Rīcības plāns Eiropas Komisijas 2002.gada kārtējā ziņojumā identificēto trūkumu novēršanai.

2. Programmas mērķi un apakšmērķi

2.1. Vispārējais mērķis:

Veikt sagatavošanās darbus, lai pievienotos Šengenas konvencijai.

2.2. Apakšmērķi:

1) SIRENE Latvijas biroja izveide VP sastāvā;

2) N.SIS tehniskās vienības izveide IeM IC sastāvā;

3) datu pārraides tīkla nepārtrauktas funkcionēšanas un attīstības nodrošināšana;

4) Valsts tiesībaizsardzības un drošības iestāžu personāla darba operativitātes un precizitātes paaugstināšana, automatizējot darbinieku veicamo operāciju izpildi;

5) SIS drošības prasībām atbilstošas N.SIS infrastruktūras izveide;

6) informāciju sistēmu pielāgošana datu apmaiņai ar SIS;

7) Nacionālo normatīvo aktu analīze un priekšlikumu sagatavošana, lai nodrošinātu Šengenas konvencijas prasību izpildi.

Veiksmīgai programmas mērķu sasniegšanai ir nepieciešams:

1) prioritārajiem virzieniem atbilstoša, skaidri formulēta programma;

2) cilvēku un finansiālo resursu nodrošinājums programmas ieviešanai;

3) SIS ieviešanas darba grupas izveide, kas būs kopumā atbildīga par N.SIS izveidi.

3. Plānotie programmas rezultāti

Veikti organizatoriskie un tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu pievienošanos SIS.

Izveidots SIRENE Latvijas birojs, kas nodrošinātu nepieciešamo starptautisku policijas sadarbību ar dalībvalstu SIRENE birojiem un nacionālām iestādēm.

Noteikta kārtība, kādā notiek informācijas apmaiņa starp SIRENE Latvijas biroju un nacionālajām struktūrvienībām.

Izveidota N.SIS tehniskā vienība, kas nodrošinātu nepārtrauktu (diennakts) darbību ar pietiekamu inženiertehnisko atbalstu.

SIS veidošanā un izmantošanā iesaistītas iestādes nodrošinātas ar atbilstošu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.

Nodrošināta nepārtraukta un droša datu pārraide.

Nodrošināta datu kvalitāte.

Saskaņoti normatīvie akti atbilstoši Šengenas konvencijas prasībām.

4. Programmas rezultātu sasniegšanas rādītāji

Nodrošināta SIRENE Latvijas biroja darbība 24 stundas diennaktī. Nokomplektēts SIRENE Latvijas biroja personāls un veikta tā apmācība un kvalifikācijas celšana. Apgūtas izplatītākās valodas (angļu, franču, vācu, spāņu), lai nodrošinātu tiešu komunikāciju un dokumentācijas vadīšanu un veikta juridiskā apmācība. Operatori apmācīti zināšanām nacionālos juridiskos jautājumos, nacionālu tiesu un imigrācijas administrācijas sistēmu un pamatzināšanām starptautiskos juridiskos jautājumos. Apgūti darba organizācijas principi citu dalībvalstu SIRENE birojos. Izveidota SIRENE darba plūsmas apmācības sistēma. Birojs nokomplektēts ar juridiskiem ekspertiem (ar labām zināšanām par nacionālām un starptautiskām tiesībām, padziļinātām zināšanām par Šengenas konvenciju un saistītiem noteikumiem, kā arī zināšanām par policijas darbu). Birojs nodrošināts ar nepieciešamā tehniskā personāla atbalstu, lai veiktu aparatūras un programmatūras tehniskās apkopes un apkalpošanas līmeņa uzdevumus. Biroja telpas nodrošinātas ar nepieciešamo fizisko drošību. Nodrošināta darbinieku dalība ES darba grupu sanāksmēs.

Nodrošināta N.SIS tehniskā vienības nepārtraukta (diennakts) darbība. Nokomplektēts N.SIS tehniskās vienības personāls un veikta tā apmācība un kvalifikācijas celšana. Apgūtas valodas, datortīklu vadības un pārraudzības kursi, datu bāzu administrēšanas kursi. Nodrošināts aparatūras un programmatūras tehniskās apkopes un apkalpošanas līmenis. N.SIS tehniskās vienības telpas nodrošinātas ar nepieciešamo fizisko drošību. Nodrošināta darbinieku dalība ES Padomes SISTech un SIS/SIRENE darba grupās un ES Komisijas SIS II Komitejā.

Izveidota SIS datu apstrādes sistēma. Iegādāti serveri, rezerves kopēšanas iekārtas. Izveidotas darba stacijas, lokālie tīkli un nodrošināta nepārtraukta energoapgāde.

Organizēta IeM IC uzturēto informācijas sistēmu fiziskā drošība. Izveidota klimatkontroles sistēma, ugunsdrošības sistēma, piekļuves kontroles sistēma, video novērošanas sistēma u.c.

Nodrošināta 30 LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību datorparka nomaiņa 2007.gadā. Nodrošināta kriptētas datu pārraides infrastruktūra 14 LR diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (pārējām 16 LR diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām šī infrastruktūras izveide ir nodrošināta).

IeM optiskā datu pārraides tīkla (Rīgā) attīstības ietvaros, uzlabota tīkla arhitektūra, nodrošināta datu kriptēšana un izveidots tīkla monitorings. Nodrošināta IeM datu pārraides tīkla (Latvijas teritorijā) loģiskā drošība. Izveidoti datu tuneļi starp pieslēguma punktiem, nodrošināta datu kriptēšana, izveidoti VPN — virtuālie privātie tīkli. Veikts IeM informācijas sistēmu un IeM datu pārraides tīkla infrastruktūras drošības audits.

Izstrādāta programmatūra IeM IC uzturēto informācijas sistēmu sasaistei ar valsts informācijas sistēmām — Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Adrešu reģistrs, Transporta līdzekļu un vadītāju reģistrs u.c. un izveidota datu kvalitātes sistēma (datu sinhronizācija reālajā laikā, informācijas sistēmu salīdzināšana u.c.).

Izveidota starpinstitūciju darba grupa par nepieciešamo grozījumu sagatavošanu Latvijas normatīvajos aktos, kā arī par jaunu normatīvo aktu izstrādi atbilstoši Šengenas konvencijas prasībām.

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

1) Izveidot SIRENE Latvijas biroju;

2) Izveidot N.SIS tehnisko vienību;

3) Nodrošināt iestādes ar atbilstošu infrastruktūru;

4) Nodrošināt nepārtrauktu un drošu datu pārraidi;

5) Nodrošināt datu kvalitāti;

6) N.SIS programmatūras projektēšana, izstrāde un ieviešana;

7) Grozījumu sagatavošana Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, Sodu reģistra likumā, likumā "Par policiju" u.c., kā arī jaunu normatīvo aktu izstrādāšana.

6. Uzdevumu izpildes laika, piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums un par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Uzdevums, apakšuzdevums

Uzdevuma izpildes
termiņš

Finansējums

Atbildīgā institūcija

Sākuma

Beigu

Piešķirtais

Nepieciešamais

8.1. SIRENE Latvijas biroja izveide:

 


VP

8.1.1. Telpu fiziskās drošības nodrošināšana:

2005

2007


Ls 64900,


Klimatkontrole telpās




Ls 15000,


Ugunsdrošības un ugunsdzēšanas sistēmas




Ls 11500,


Fiziskās piekļuves kontroles sistēma




Ls 35000,


Telpu videonovērošanas sistēma




Ls 3400,


8.1.2. Materiāli tehniskais nodrošinājums:

2003

2007

Datortehnikas dāvinājums no Vācijas Federālās Kriminālpolicijas Ls 2991,

Ls 23000,


Datortehnika




Ls 15000,


Biroja tehnika un sakaru nodrošināšana




Ls 8000,


8.1.3. Nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām:

2003

2007

No 2003.gada finansējums 5 štata vienībām Ls 21619,

Ls 84840, (ik gadu, sākot no 2006.g.)


Atalgojums (1biroja priekšnieks,1 biroja priekšnieka vietnieks, 4 galvenie inspektori, 7 – galvenie speciālisti) (Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.218 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu"):

Amatalgas




Ls 45864,


Piemaksas pie algām




Ls 14784,


Pabalsti




Ls 5122,


Prēmijas




Ls 2600,


Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas




Ls 16470,


8.1.4. Personāla apmācība:

2003

2007


Ls 10000,(ik gadu)


Valdu kursi (13x6x50) (angļu, franču, vācu, spāņu)




Ls 3900,


Apmācība citu valstu birojos




Ls 6100,


8.1.5. Komandējumi dalībai ES darba grupu sanāksmēs

2003

2007


Ls 13000,
(ik gadu)


8.1.6. Elektroniskās dokumentu aprites un arhivēšanas sistēmas izveide

2005

2007


Ls 30000,


8.1.7. Telpu ierīkošana un darba vietu izveide

2003

2006

Telpu ierīkošana un darba vietu izveide tiek plānota IeM kompleksā Rīgā, Gaujas ielā 15



8.2. N.SIS tehniskās vienības izveide:


2003


2007




IeM IC

8.2.1. Nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām:

2003

2007

Ls 5533,
(no 2003.gada 1.aprīļa apstiprināts finansējums 2 štata vienībām vecākais speciālists, sektora vadītājs)

Ls 81698,
(ik gadu, sakot no 2005.g.)


Atalgojums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (1daļas priekšnieks (ierēdņa amats), 1daļas priekšnieka vietnieks (ierēdņa amats), 6vecākie speciālisti)
(Ministru kabineta 15.10.2002. noteikumi Nr.461 "Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem"):

Algas




Ls 43080,


Pārējās piemaksas pie algām




Ls 17918,


Pabalsti




Ls 4840,


Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas




Ls 15860,


8.2.2. Personālsastāva profesionālā sagatavošana (apmācība):

2004

2007


Ls 10200,
(ik gadu)


Datortīklu vadības un pārraudzības kursi 8 pers. x Ls 490,




Ls 3920,


Datu bāzu administrēšanas kursi 8 pers. x Ls 635,




Ls 5080,


Svešvalodu kursi 4 pers. x 6 mēn. x Ls 50,




Ls1200,


8.2.3. Komandējumi dalībai ES Padomes SISTech un SIS/SIRENE darba grupās un ES Komisijas SIS II Komitejā

2004

2007


Ls 12000,
(ik gadu)

IeM IC

8.2.4. Telpu ierīkošana un darba vietu izveide

2004

2007

Telpu ierīkošana un darba vietu izveide tiek plānota IeM kompleksā Rīgā, Gaujas ielā 15



8.3. Nodrošināt iestādes ar atbilstošu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru:






8.3.1. IeM IC uzturēto informācijas sistēmu fiziskās drošības (klimatkontroles sistēma, ugunsdrošības sistēma, piekļuves kontroles sistēma, video novērošanas sistēma) organizēšana:

2004

2007


Ls 115000,

IeM IC

Serveru telpas mikroklimata uzturēšanas sistēma




Ls 15000,


Ugunsdrošības un ugunsdzēšanas sistēma




Ls 15000,


Fiziskās piekļuves kontroles sistēma




Ls 50000,


Ēku video novērošanas sistēma




Ls 35000,


8.3.2. Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību nodrošināšana ar atbilstošu infrastruktūru:

2005

2007


Ls 56000,
(2005.g.)
Ls 50653,
(2007.g.)

ĀM

14 LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību nodrošināšana ar kriptētas datu pārraides infrastruktūru (kriptētas datu pārraides infrastruktūras ieviešana), tai skaitā:




Ls 56000,
(2004.g.)


Izmaksas vienai pārstāvniecībai, tai skaitā:




Ls 5000,


Serveri




Ls 2319,41


Datori ugunssienas




Ls 780,06


Tīkla koncentratori (2 gab.)




Ls 321,77


Konfigurācijas izmaksas




Ls 578,76


Datorparka nomaiņa 30 LR diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (37 darba stacijas), tai skaitā:




Ls 50 653,
(2007.g.)


Izmaksas vienai darba stacijai, tai skaitā:




Ls 1369,


Dators ar UPS iekārtu




Ls 460,


Monitors




Ls 380,


Programmnodrošinājums




Ls 300,


Printeris




Ls 179,


Skaneris




Ls 50,


8.3.3. Datu valsts inspekcijas nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām un atbilstošu infrastruktūru, lai veiktu nacionālās Šengenas informācijas tehniskās vienības un SIRENE biroja uzraudzību:

2005

2007


Ls 32160,
Ls 26900, (ik gadu, sākot no 2006.g.)

TM (Datu valsts inspekcija)

Izdevumi kopā (2005.g.):




Ls 32160, (2005.g.)


Atalgojums (2 vecākie inspektori) (Ministru kabineta noteikumi Nr.461 "Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem")




Ls 11900,


Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas




Ls 2700,


Pakalpojumu apmaksa




Ls 5640,


Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra līdz Ls 50 par vienu vienību iegāde




Ls 1320,


Kapitālie izdevumi




Ls 10600,


Izdevumi kopā (ik gadu, sākot no 2006.gada):




Ls 26900, (ik gadu, sākot no 2006.g.)


Atalgojums (2 vecākie inspektori) (Ministru kabineta noteikumi Nr.461 "Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem")




Ls 11900,


Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas




Ls 2700,


Pakalpojumu apmaksa




Ls 5640,


Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra līdz Ls 50 par vienu vienību iegāde




Ls 1320,


Kapitālie izdevumi




Ls 5340,


8.3.4. SIS datu apstrādes sistēmas (serveri, darba stacijas, lokālie tīkli, nepārtraukta energoapgāde, rezerves kopēšanas iekārtas) izveide

Pēc atsevišķa ES lēmuma pieņemšanas

IeM IC


8.4. Nodrošināt nepārtrauktu un drošu datu pārraidi:






IeM IC

8.4.1. IeM optiskā datu pārraides tīkla (Rīgā) attīstība (tīkla arhitektūras uzlabošana, datu kriptēšana, tīkla monitorings). IeM datu pārraides tīkla (Latvijas teritorijā) loģiskās drošības izveide (datu tuneļu izveidošana starp pieslēguma punktiem, datu kriptēšana, VPN — virtuālie privātie tīkli)

2005

2006


Ls 1048350,

(tiks izstrādāts projekts)


8.4.2. IeM informācijas sistēmu audita veikšana

2005

2005


Ls 10000,


8.4.3. IeM Datu pārraides tīkla infrastruktūras drošības audita veikšana

2005

2005


Ls 10000,



8.5. Nodrošināt datu kvalitāti:


2003


2006


Budžeta ietvaros


IeM IC

8.5.1. Programmatūras izstrāde datu salīdzināšanai ar valsts informācijas sistēmām – Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Adrešu reģistrs, Transporta līdzekļu un vadītāju reģistrs u.c.






8.5.2. Datu kvalitātes kontroles sistēmas izstrāde (ierakstu – dubultnieku novēršana, datu sinhronizācija u.c.)







8.6. N.SIS programmatūras projektēšana, izstrāde un ieviešana:


N.SIS programmatūras izstrāde tiks uzsākta pēc atsevišķa ES lēmuma pieņemšanas


IeM IC

8.6.1. N.SIS koncepcijas izstrāde (atbilstoši standartam LVS 75 : 1996)






8.6.2. N.SIS programmatūras prasību specifikācijas izstrāde (atbilstoši standartam LVS 68 : 1996)






8.6.3. N.SIS programmatūras projektējuma izstrāde (atbilstoši standartam LVS 72 : 1996)






8.6.4. N.SIS programmatūras izstrāde (projekta uzsākšana un plānošana; programmatūras prototipa izstrāde, sistēmas izstrāde, uzstādīšana, konfigurēšana, testēšana)






8.6.5. N.SIS lietotāju ceļveža izstrāde (atbilstoši standartam LVS 66 : 1996)






8.6.6. Personāla un tehnisko speciālistu apmācība






8.6.7. N.SIS ieviešana un nodošana ekspluatācijā







8.7. Grozījumu sagatavošana Latvijas normatīvajos aktos


Pēc līguma par pievienošanos ES spēkā stāšanās


IeM



Programmas realizācijai nepieciešamā finansējuma sadalījums pa gadiem (Ls):

Atbildīgā
institūcija

Uzdevums

2004

2005

2006

2007

Kopā

IeM

8.1.SIRENE Latvijas biroja izveide:






8.1.1. Telpu fiziskās drošības nodrošināšana


649003)




8.1.2. Materiāli tehniskais nodrošinājums


230006)




8.1.3. Nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām

216193)

216193)

848403)

848403)


8.1.4. Personāla apmācība

100005)

100005)

100005)

100003)


8.1.5. Komandējumi dalībai ES darba grupu sanāksmēs

130004)

130003)

130003)

130003)


8.1.6. Elektroniskās dokumentu aprites un arhivēšanas sistēmas izveide


300006)




8.2. N.SIS tehniskās vienības izveide:






8.2.1. Nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām

55334)

816984)

816984)

816984)


8.2.2. Personālsastāva profesionālā sagatavošana (apmācība)

102006)

102005)

102005)

102004)


8.2.3. Komandējumi dalībai ES Padomes SISTech un SIS/SIRENE darba grupās un ES Komisijas SIS II Komitejā

120004)

120004)

120004)

120004)


8.3.1. IeM IC uzturēto informācijas sistēmu fiziskās drošības organizēšana

1150006)





8.4.1. IeM optiskā datu pārraides tīkla (Rīgā) attīstība (tīkla arhitektūras uzlabošana, datu kriptēšana, tīkla monitorings). IeM datu pārraides tīkla (Latvijas teritorijā) loģiskās drošības izveide (datu tuneļu izveidošana starp pieslēguma punktiem, datu kriptēšana, VPN – virtuālie privātie tīkli)


10483505)




8.4.2. IeM informācijas sistēmu audita veikšana


100006)




8.4.3. IeM Datu pārraides tīkla infrastruktūras drošības audita veikšana


100006)




Kopā


187352

1334767

211738

211738

1945595

ĀM

8.3.2.Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību nodrošināšana ar atbilstošu infrastruktūru


560002)


506532)


Kopā



56000


50653

106653

TM (Datu
valsts
inspekcija)

8.3.3.Datu valsts inspekcijas nodrošināšana ar nepieciešamajām štata vietām un atbilstošu infrastruktūru


321601)

269001)

269001)


Kopā



32160

26900

26900

85960

Pavisam
kopā

no tā:

187352

1422927

238638

289291

2138208

 

321601)

269001)

269001)

859601)

 

560002)

 

506532)

1066532)

216193)

995193)

978403)

1078403)

3268183)

305334)

936984)

936984)

1038984)

3218274)

100005)

10685505)

202005)

 

10987505)

1252006)

730006)

   

1982006)



Finansējuma kopsavilkums:

Finansēšanas avots

2004

2005

2006

2007

Kopā

Dotācijas no vispārējiem budžeta ieņēmumiem *

52152

281377

218438

289291

841258

Ārvalstu finanšu palīdzība **

135200

1141550

20200

 

1296950

Kopā

187352

1422927

238638

289291

2138208

Finansēšanas avoti Programmas īstenošanai:

* 1) — Programma 27.00.00 "Datu aizsardzība";

2) — Programma 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs";

3) — Programma 06.00.00 "Valsts policija";

4) — Programma 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma";

** 5) — Eiropas Savienības Schengen Facility finanšu līdzekļi;

6) — Phare 2002 "Sagatavošanās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai" projekts.

Programmas realizēšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2005.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

7. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Kopumā Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu, pamatojoties uz izpildinstitūciju ikgadējiem darbības pārskatiem, veic Iekšlietu ministrija. Par katra konkrētā pasākuma ieviešanu un tā efektivitātes izvērtēšanu ir atbildīga izpildinstitūcija.

Nepieciešamības gadījumā Iekšlietu ministrija var ierosināt Programmu pārskatīt un veikt tajā izmaiņas atbilstoši konkrētai situācijai.

Iekšlietu ministrija līdz 2006.gada 1.janvārim iesniedz Ministru kabinetā kopēju pārskatu par Programmas izpildes gaitu.




Pielikums
Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas tehniskās vienības
un SIRENE biroja izveides programmai 2003.–2007.gadam

Esošās situācijas apraksts

1. Ievads

Latvija ir noslēgusi iestāšanās sarunas ES un 2003.gada 16.aprīlī (Atēnās) parakstīja Latvijas iestāšanās līgumu ES.

Latvija būs gatava sadarbībai saskaņā ar Šengenas līgumu, tiklīdz tas būs iespējams jaunajām ES dalībvalstīm (pēc atsevišķa Ministru kabineta lēmuma). Pievienošanās Šengenas līgumam un Latvijas inkorporācija nākošajā SIS ir Latvijas ilgtermiņa prioritāte, kā arī viens no vissvarīgākajiem jautājumiem Latvijas iestāšanās ES sarunās tieslietu un iekšlietu jomā. SIS ir viens no galvenajiem pamatinstrumentiem drošības garantēšanā ES reģionā. Tādēļ N.SIS darbībai Šengenas līgums izvirza noteiktas prasības: pienācīgu apgādi ar resursiem, atbilstošu tehnisko nodrošinājumu, SIRENE biroja izveidi, vadības prasmi un labi organizētu informācijas apmaiņu.

Gatavojoties iestāties ES, Latvijai ir nepieciešams veikt sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pievienošanos 1990.gada 13.jūnija Šengenas konvencijai.

Šengenas konvencijas mērķis ir pakāpeniska robežkontroles atcelšana uz ES iekšējām robežām. Tas nodrošinās iespēju personām brīvi pārvietoties ES teritorijā, kā arī atvieglos pārvadājumu un preču apriti. Uz ES ārējām robežām notiek personu, pārvadājumu un preču plūsmas stingra kontrole un uzraudzība. Papildus robežu šķērsošanas noteikumiem Šengenas konvencijā nosaka arī vīzu, policijas sadarbības un citu šāda veida jautājumu risināšanas kārtību.

SIS ir Šengenas konvencijas reglamentēta informācijas sistēma, kas paredzēta, lai Šengenas līguma slēdzēju pušu iestādēm, izmantojot automatizētu meklēšanas procedūru kopumu, būtu iespēja piekļūt visu Šengenas līguma dalībvalstu C.SIS sniegtajiem ziņojumiem par personām un priekšmetiem, lai veiktu robežkontroli, policijas un muitas īstenotās kontroles valsts teritorijā, kā arī lai nodrošinātu vienotu Šengenas vīzu izsniegšanas prasību ievērošanu. SIS ir visu Šengenas līguma slēdzēju pušu kopīga informācijas sistēma, kurā tiek apkopotas ziņas no visām Šengenas līguma dalībvalstīm, kas ir saistošas tiesībaizsardzības iestādēm (par meklējamajām personām, mantām, dokumentiem, ieročiem, transporta līdzekļiem, u.t.t.). Šengenas konvencijā ir precīzi noteikts, kādus datus drīkst iekļaut SIS un kādus SIS nedrīkst saturēt. Visas Šengenas līguma dalībvalstis kopīgi ir atbildīgas par SIS veidošanu un uzturēšanu. SIS lietotāji ir Šengenas līguma dalībvalstu institūcijas, kas atbildīgas par valsts iekšējo drošību, robežkontroli, migrācijas jautājumiem un vīzu izsniegšanu. Atceļot ES iekšējās robežas, SIS kalpo par līdzekli, kas to kompensē. Šengenas konvencija nosaka SIS darbības principus un pamatstruktūru.

SIS darbības principi un struktūra pamatos ir izklāstīta Šengenas konvencijā, bet katrā Šengenas līguma dalībvalstī ir atšķirīga SIS izveides un ieviešanas situācija. SIS ir cieši saistīta ar katras valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata informācija tiek iekļauta nacionālajās informācijas sistēmās un tālāk SIS. Tādēļ atkarībā no dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nacionālo informācijas sistēmu struktūras un darbības principiem, katrai valstij, ieviešot SIS, ir jāveic virkne dažādu uzdevumu, esošās situācijas izpēte un analīze.

Latvijai ir rūpīgi jāapkopo ES dalībvalstu pieredze par SIS un jāveido sava SIS izveides stratēģija, kas balstās uz situāciju Latvijā normatīvo aktu un nacionālo informācijas sistēmu jomā.

SIS ieviešana neietver sevī tikai informācijas sistēmas izveidi. SIS efektīvai darbībai ir nepieciešams veikt pasākumu kopumu gan likumdošanas saskaņošanā un atbilstošu nacionālo normatīvo aktu izstrādē, gan organizatorisku, finansiālu un tehnisku jautājumu risināšanā.

2. SIS darbības un uzbūves principu īss raksturojums

SIS galvenā datu bāze C.SIS atrodas Strasbūrā (Francijā). C.SIS satur ziņojumus no visām Šengenas līguma dalībvalstīm. Katrā ES dalībvalstī tiek uzturēta C.SIS datu kopija N.SIS, kas sastāv no divām daļām. Vienā N.SIS daļā tiek saņemti vai ievietoti ziņojumi no citām nacionālajām sistēmām, kas tiek nosūtīti automātiski vai pēc apstiprināšanas uz C.SIS; otrajā N.SIS daļā ir no C.SIS saņemtie ziņojumi, gan pašas dalībvalsts, gan visu citu dalībvalstu ziņojumi, kuri ir izgājuši caur C.SIS.

Informācija SIS tiek glabāta ziņojumu veidā, kur katrs ziņojums ir informācija par vienu objektu (personu, transporta līdzekli, dokumentu, u.c.). Reāli iestādes, kurām būs tiesības lietot SIS vai kādu tās daļu, savai darbībai izmanto N.SIS.

SIRENE birojs veic pārbaudi, vai informācija, ko paredzēts iekļaut SIS, ir korekta un atbilst Šengenas konvencijā noteiktajiem kritērijiem un ir pietiekami nozīmīga un saistoša visām dalībvalstīm.

SIS ir tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra Šengenas līguma valsts. SIS glabājamās informācijas kategorijas (saskaņā ar Šengenas konvenciju) ir šādas:

1) informācija par personām, kuras meklē, lai arestētu nolūkā šo personu izdot;

2) dati par ārvalstniekiem, par kuriem ziņots, lai tiktu atteikta ieceļošana;

3) informācija par pazudušām personām vai personām, kuras aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā uz laiku ir jāapsargā;

4) informācija par lieciniekiem, personām, kurām jāierodas tiesu varas iestādēs, lai atbildētu par nodarījumu krimināllietā, kura dēļ lieta ierosināta, vai personām, kurām jāpaziņo spriedums krimināllietā, vai kurām nosūtīta pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu, lai paziņotu uzturēšanās vai patstāvīgo dzīves vietu;

5) dati par personām vai transporta līdzekļiem, kam jānodrošina diskrēta novērošana vai īpaša kontrole;

6) informācija par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā (transportlīdzekļi, banknotes, ieroči, dokumentu veidlapas, dokumenti, u.c.).

3. SIS organizācija

1.attēlā ir redzama SIS vispārējā struktūra, kas ataino SIS centrālo serveri C.SIS un nacionālos dalībvalstu serverus N.SIS.

1.attēls — SIS vispārējā struktūra

SIS NET (Schengen Information System Network) tīkls ir pieejams 24 stundas diennaktī. N.SIS atbild uz lietotāju pieprasījumiem dažu sekunžu laikā. SIRENE pieņem pieprasījumus un sniedz uz tiem atbildes 24 stundas diennaktī.

Bez tam SIS NET tiek izmantots savstarpējai informācijas apmaiņai starp SIRENE birojiem, lietojot epastu, kā arī vīzu izsniegšanas konsultatīvās sistēmas VISION darbības nodrošināšanai.

4. N.SIS tehniskās vienības organizācija

Katrai jaunai Šengenas līguma dalībvalstij ir jāveic savas valsts N.SIS izveide un uzturēšana, jānodrošina finansējums un jāatbild par tās darbību. N.SIS organizācija un funkcionēšanas nodrošinājums ir katras dalībvalsts brīva izvēle. Saistošs ir vienīgi tas, ka:

1) ir jāizmanto kopīgas procedūras un protokoli;

2) datu apmaiņa drīkst notikt tikai starp N.SIS un C.SIS;

3) datus no N.SIS var saņemt tikai reģistrētie lietotāji noteikto pieejas tiesību ietvaros;

4) N.SIS noteiktas institūcijas drīkst nodot tikai noteikta veida datus noteiktā kārtībā.

N.SIS tehniskās vienības galvenie uzdevumi ir:

1) sistēmas un tehnisko resursu funkcionalitātes uzturēšana un informācijas aprites nodrošināšana;

2) informācijas resursu fiziskās un loģiskās aizsardzības pasākumu nodrošināšana;

3) informācijas resursu rezerves kopiju veidošana un glabāšana;

4) datu pārraides tīkla pastāvīga pieslēguma nodrošināšana pie starptautiskā datu pārraides tīkla;

5) personas datu aizsardzības nodrošināšana;

6) statistisko datu apstrāde.

N.SIS datu bāze ir C.SIS datu bāzes tehniska kopija, kurā glabājas ziņojumi no visām Šengenas dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka visām Šengenas līguma dalībvalstīm pieejamā informācija ir identiska. Tā ir viena no obligātajām Šengenas konvencijas prasībām. Kad C.SIS saņem jaunus datus, tie tiek vienlaicīgi izsūtīti visu Šengenas dalībvalstu N.SIS. N.SIS drīkst saņemt citu valstu ziņojumus tikai no C.SIS un nodot jaunos nacionālos ziņojumus tikai C.SIS. Ziņojumu nodošana C.SIS — ziņojumi no nacionālajām valsts informācijas sistēmām nonāk N.SIS kā izejošie ziņojumi un tikai pēc tam C.SIS. Pēc informācijas iekļaušanas C.SIS, tā tiek nosūtīta visu Šengenas līguma dalībvalstu N.SIS, arī tās valsts N.SIS, kas šo ziņojumu ir ievietojusi. Tikai tad, kad ziņojums ir nonācis atpakaļ tās valsts N.SIS, kas šo ziņojumu ir reģistrējusi, tas ir apstiprināts un to var izmantot meklēšanai visās Šengenas līguma dalībvalstīs.

N.SIS datus var pavairot tikai tehniskos nolūkos, piemēram, lai izgatavotu rezerves drošības kopijas vai kopijas, kas nepieciešamas, lai nenoslogotu N.SIS galveno datu bāzi. Saskaņā ar Šengenas konvenciju, citu Šengenas līguma dalībvalstu ziņojumus (datus) no N.SIS ir aizliegts kopēt valsts informācijas sistēmās. N.SIS lietotāji drīkst meklēt informāciju tikai savā N.SIS, piekļūšana citu Šengenas līguma dalībvalstu N.SIS nav atļauta.

5. SIRENE biroja organizācija

SIS darbības organizēšanā būtiska loma ir SIRENE birojam. SIRENE ir saīsinājums vārdiem Supplementary Information REquest at the National Entry, kas, tulkojot no angļu valodas, nozīmē papildu informācijas pieprasīšana nacionālajām informācijas sistēmām. SIRENE biroja galvenais uzdevums ir nodrošināt:

1) 24 stundu darbu diennaktī;

2) nepārtrauktu pieņemto ziņojumu apstrādi un ātru (ne vēlāk kā 12 stundu laikā) atbilžu sniegšanu uz informācijas pieprasījumiem;

3) izejošās informācijas patiesīgumu, kvalitāti, likumību un tiesiskuma uzraudzību;

4) visu ziņojumu un pieprasījumu dokumentēšanu;

5) pieprasītās papildinformācijas sniegšanu 12 stundu laikā;

6) personas datu aizsardzību;

7) visu, ar informācijas realizāciju saistīto darbību kontroli;

8) jauniegūtās informācijas par N.SIS reģistrētu pieprasījumu nodošanu lietotājiem;

9) uzraudzību pār N.SIS lietotāju tiesībām;

10) tulkojumu;

11) papildu informācijas pieprasīšanu un iegūšanu;

12) nepieciešamās informācijas apmaiņu starp visiem SIRENE birojiem.

2.attēls — SIRENE biroju saistība

Katras valsts SIRENE birojs pilda starpnieka funkcijas ar dalībvalstu SIRENE birojiem un savas valsts dažādām institūcijām. Vienas Šengenas līguma dalībvalsts SIRENE birojs nepieciešamības gadījumā kontaktējas un lūdz informāciju citas valsts SIRENE birojam. Vienlaicīgi Latvijas SIRENE birojs informāciju var pieprasīt no Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm.

3.attēls — SIRENE un valsts institūciju sadarbība

Lai SIRENE biroji efektīvi varētu pildīt savas funkcijas, to darbiniekiem ir nepieciešamas vairāku valodu zināšanas, juridiskās zināšanas, kā arī zināšanas par policijas, robežapsardzības, muitas un migrācijas dienestu darbību.

SIRENE birojs apkopo statistikas datus par N.SIS veidošanu un izmantošanu.

SIRENE birojā ir jāorganizē pieprasījumu uzskaite, kurā tiek reģistrētas SIRENE biroja aktivitātes — papildus starp SIRENE birojiem apritē esošā informācija par SIS ierosināto izziņas gadījumu risināšanas gaitu.

SIRENE biroja telpām, tāpat kā N.SIS telpām, tiek pieprasīts veikt speciālus būvniecības, organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību.

Dalībvalstu SIRENE biroji savā starpā ziņu apstiprināšanai un precizēšanai galvenokārt izmanto epasta pakalpojumus, sūtot epasta ziņojumus pa SISNET tīklu.

6. Valsts informācijas sistēmas

IeM sistēmas iestādēs ir izveidotas dažādas valsts informācijas sistēmas, kas satur informāciju, kas būs nepieciešama iekļaušanai SIS.

Pēc Šengenas konvencijas SIS iekļaujamās informācijas kategorijām var izdalīt valsts informācijas sistēmas, no kurām dati būs jāiekļauj SIS.

Tabula — Informācijas avoti

Nr.

Šengenas konvencijas informācijas kategorija

Uz ko šī informācija attiecas

Latvijas informācijas avoti

1.

95§ Informācija par personām, kuras meklē, lai arestētu nolūkā šo personu izdot

Personas

− IS "Filtrs" ("Sodu reģistrs")
− IS "Personu meklēšana"

2.

96§ Dati par ārvalstniekiem, par kuriem ziņots nolūkā atteikt ieceļošanu

Personas

− Vienotās vīzu informācijas sistēmas "Ieceļošanas liegumu datu bāze"
− To personu saraksts, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta

3.

97§ Informācija:
3.1. par pazudušām personām

3.2. vai personām, kas aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā ir uz laiku jāapsargā

Personas


3.1. IS "Personu meklēšana"
3.2. — IS "Filtrs"
— Valsts policijas Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests

4.

98§ Informācija:
4.1. par lieciniekiem, personām, kurām sakarā ar krimināllietu ir jāgriežas tiesu varas iestādēs, lai atbildētu par nodarījumu, kura dēļ lieta ierosināta
4.2. vai personām, kurām jāziņo spriedums krimināllietā
4.3. vai kurām nosūtīta pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu,
4.4. lai darītu zināmu uzturēšanās vietu vai patstāvīgo dzīves vietu

Personas


4.1. IS "Filtrs"

4.2. IS "Filtrs"
4.3. IS "Filtrs"
4.4. IS "Filtrs"

5.

99§ Dati:
5.1. par personām
5.2. vai transporta līdzekļiem, lai nodrošinātu diskrētu novērošanu vai īpašu kontroli

Personas, transporta līdzekļi


5.1. IS "Filtrs"
5.2. IS "Meklējamais transports"

6.

100§ Informācija par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā (transportlīdzekļi, banknotes, ieroči, dokumentu blankas, dokumenti, u.c.)

Priekšmeti, transporta līdzekļi

− IS "Nederīgo dokumentu reģistrs"
− IS "Meklējamais transports"
− IS "Mantas"


Rezumējot tabulas informāciju, var izdalīt valsts informācijas sistēmas, kuru informācija var būt saistoša SIS. Aiz katras informācijas sistēmas iekavās ir norādīts, kas ir šīs valsts informācijas sistēmas pārzinis. Tātad galvenie datu devēji SIS būs:

1) IS "Filtrs", kas tiks aizstāts ar "Sodu reģistru" (IeM Informācijas centrs);

2) IS "Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas", kas tiks aizstāts ar "Sodu reģistru" (IeM Informācijas centrs);

3) IS "Personu meklēšana" (IeM Informācijas centrs);

4) IS "Meklējamais transports" (IeM Informācijas centrs);

5) IS "Mantas" (IeM Informācijas centrs);

6) To personu saraksts, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta (IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), nākotnē Ārvalstnieku reģistra informācija;

7) IS "Nederīgo dokumentu reģistrs" (IeM Informācijas centrs).

Šīs valsts informācijas sistēmas (4.attēls) satur SIS saistošu informāciju par personām un priekšmetiem, kas nepieciešamības gadījumā ir jānodod arī SIS. Informācijas ievades valsts informācijas sistēmās laikā ir jāizlemj, vai ievadāmie dati ir jānodod arī SIS vai tikai jāsaglabā valsts informācijas sistēmā. Ir jāizstrādā instrukcijas un citi normatīvie akti, kas nosaka, kādos gadījumos valsts informācijas sistēmās iekļaujamā informācija ir jāiekļauj SIS.

 

4.attēls — Valsts informācijas sistēmas un N.SIS Latvija

Lai SIS ievadīto personas datu apstrāde atbilstu personas datu aizsardzības prasībām, N.SIS tehniskās vienības un SIRENE biroja uzraudzību atbilstoši Šengenas konvencijas 114.panta prasībām veiks Datu valsts inspekcija un vienlaicīgi Datu valsts inspekcijai ir pieejas tiesības Šengenas informācijas sistēmai.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!