Pēc LB rīcībā esošās informācijas, visi kredīti pārsvarā ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Taču LB straujajai kreditēšanas attīstībai pievērš pastiprinātu uzmanību. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan atzīst, ka nevēlētos šajā procesā mehāniski iejaukties un sākt tos voluntāri bremzēt, taču norāda, ka attīstītajās valstīs kreditēšanas pieauguma temps, kas pārsniedz 10 līdz 15 procentus, jau izraisa bažas. Latvijā tas vairākus gadus ir bijis tuvu 40 procentiem, tādēļ LB cenšas laikus signalizēt tirgum, ka to uztrauc šāda situācija.
Ja kreditēšana turpināsies pašreizējos tempos, procentu likmes varētu paaugstināties, prognozē I.Rimšēvičs, taču tam neesot jābūt saistītam ar kādām LB operācijām vai rīcību, tas tikpat labi varot notikt attiecīgajā brīdī tirgū pieejamo finanšu resursu izsīkuma dēļ.
Kredītiem kļūstot dārgākiem, likumsakarīgi samazināsies arī kredīta ņēmēju skaits. Aizņemoties īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādā valūtā kredīts tiek ņemts, lai neiznāktu tā, ka, atdodot kredītu, izmaksas pārsniedz summu, kas iegūta zemo procentu likmju dēļ. Tā var gadīties, ja kredīts tiek ņemts eiro, savukārt tie, kas ņēmuši kredītu ASV dolāros, ir ieguvēji, pateicoties gan procentu likmju, gan arī valūtas kursa izmaiņām. Latvijā puse no kredītiem tiek ņemti latos.

Likmes paliek nemainīgas

Maksās par obligāto rezervju turēšanu

Tā kā pašlaik apgrozībā ir pietiekami liels naudas daudzums, LB pagaidām neplāno samazināt banku obligāto rezervju normu, jo tas atbrīvotu nepamatoti daudz naudas līdzekļu, kas tiktu laisti brīvā apgrozībā, uzskata LB vadītājs. Tomēr LB padome turpināšot sekot līdzi šim jautājumam. Kaut arī vēl ir pietiekami daudz laika, lai harmonizētu obligāto rezervju normu ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto normu, kas ir 2 procenti (Latvijā šī likme noteikta 3 procenti), I.Rimšēvičs sola atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas gada beigās. Tomēr ar šā gada maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, LB sāks maksāt kredītiestādēm par obligāto rezervju turēšanu centrālajā bankā, tādējādi pieskaņojoties praksei Eiropas centrālo banku sistēmā.
Kā stāsta I.Rimšēvičs, dažādās valstīs esot dažāda pieredze – vienviet obligāto rezervju likme ir 12 procentu, citviet – 4 vai 5 procenti. Daudzas Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis turpina pielāgot šo likmi ECB prasībām. Bet situācija šajās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Latvijas Bankai atlicis tikai viens solis – samazināt minēto likmi no 3 līdz 2 procentiem. Bankas vadītājs pauž cerību, ka tuvākajos pāris gados šāda iespēja tiks atrasta, lai gan likmju harmonizācijas termiņš ir 2008.gads. Tiklīdz to atļaušot monetārā situācija, LB samazināšot banku obligāto rezervju procentu likmi, lai paaugstinātu Latvijas banku konkurētspēju un neatrautu naudas resursus no to ikdienā pieejamajiem līdzekļiem.
Kredītiestāžu obligātās rezerves veido daļa no kredītiestāžu piesaistītajiem noguldījumiem, kas tiek glabāta centrālajā bankā. Obligātās rezerves ir viens no monetārajiem instrumentiem, ar ko centrālās bankas regulē apgrozībā esošo naudas daudzumu, skaidro LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Viens no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar ECB normām. LB pakāpeniski tuvina obligāto rezervju normu ECB noteiktajam līmenim un kopš 1999.gada to samazinājusi no 8 procentiem līdz pašlaik piemērotajiem 3 procentiem.