
Kā iekļaujamies Eiropas Monetārajā sistēmā
Latvijā pašlaik strauji attīstās kreditēšana, ko finanšu speciālisti skaidro ar ļoti zemajām kredītu procentu likmēm. Tomēr ļoti straujā kreditēšanas attīstība ir viens no jautājumiem, kam Latvijas Banka (LB) pievērš pastiprinātu uzmanību. Aizņemoties īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādā valūtā kredīts tiek ņemts, lai neiznāktu tā, ka, atdodot kredītu, izmaksas pārsniedz summu, kas iegūta zemo procentu likmju dēļ. Kredītu likmes joprojām zemasPēc LB rīcībā esošās informācijas, visi kredīti pārsvarā ir
nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Taču LB straujajai kreditēšanas attīstībai
pievērš pastiprinātu uzmanību. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan atzīst, ka
nevēlētos šajā procesā mehāniski iejaukties un sākt tos voluntāri bremzēt, taču
norāda, ka attīstītajās valstīs kreditēšanas pieauguma temps, kas pārsniedz 10
līdz 15 procentus, jau izraisa bažas. Latvijā tas vairākus gadus ir bijis tuvu 40
procentiem, tādēļ LB cenšas laikus signalizēt tirgum, ka to uztrauc šāda
situācija.
Ja kreditēšana turpināsies pašreizējos tempos, procentu likmes varētu
paaugstināties, prognozē I.Rimšēvičs, taču tam neesot jābūt saistītam ar kādām
LB operācijām vai rīcību, tas tikpat labi varot notikt attiecīgajā brīdī tirgū
pieejamo finanšu resursu izsīkuma dēļ.
Kredītiem kļūstot dārgākiem, likumsakarīgi samazināsies arī kredīta ņēmēju
skaits. Aizņemoties īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādā valūtā kredīts tiek
ņemts, lai neiznāktu tā, ka, atdodot kredītu, izmaksas pārsniedz summu, kas iegūta
zemo procentu likmju dēļ. Tā var gadīties, ja kredīts tiek ņemts eiro, savukārt
tie, kas ņēmuši kredītu ASV dolāros, ir ieguvēji, pateicoties gan procentu likmju,
gan arī valūtas kursa izmaiņām. Latvijā puse no kredītiem tiek ņemti latos.
Likmes paliek nemainīgas
Analizējot Latvijas makroekonomisko stabilitāti ietekmējošo faktoru
attīstību – inflācijas līmeni, iekšzemes pieprasījumu, darba samaksas, kredītu un
noguldījumu pieaugumu, valsts fiskālo politiku, tekošā konta deficītu un dažādus
konkurētspējas rādītājus, kā arī paredzamo ekonomisko attīstību citās valstīs,
Latvijas Bankas (LB) padome secinājusi, ka pašreizējā situācija neprasa tūlītēju
monetārās politikas maiņu, un nolēmusi atstāt līdzšinējās refinansēšanas, banku
noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes. Tādējādi arī
turpmākajos divos mēnešos refinansēšanas procentu likme būs 3 procenti gadā, banku
noguldījumu Latvijas Bankā procentu likme septiņām dienām – 2 procenti gadā,
četrpadsmit dienām – 2,25 procenti gadā, savukārt lombarda kredīta procentu likme
līdz desmit dienām – 5 procenti gadā, no vienpadsmitās līdz divdesmitajai dienai
– 6 procenti gadā, bet, sākot no divdesmit pirmās dienas, – 7 procenti gadā.
Tomēr, kā atzīst I.Rimšēvičs, izmaiņas vairākos iekšzemes pieprasījumu
raksturojošos rādītājos, it sevišķi darba samaksas un kreditēšanas attīstība,
liek Latvijas Bankai ļoti rūpīgi sekot līdzi to attīstībai un turpmāk apsvērt
nepieciešamību izmantot tās rīcībā esošās iespējas, lai nodrošinātu
līdzsvarotu ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi.
Tāpat, lai panāktu vienmērīgu mūsu valsts tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību,
jānodrošina iekšzemes uzkrājumu līmeņa pieaugums, kas veicinātu arī tekošā konta
deficīta samazināšanos. Šādā gadījumā, iespējams, nākotnē varētu
paaugstināties procentu likmes. Turklāt eksistē varbūtība, ka naudas tirgus likmes
varētu pieaugt arī bez aktīvas LB līdzdalības. Piemēram, nav izslēgts, ka straujās
kreditēšanas attīstības dēļ komercbanku pieprasījums pēc naudas resursiem var
ievērojami pārsniegt naudas piedāvājumu. Arī šādā situācijā naudas tirgus likmes
celsies.
Maksās par obligāto rezervju turēšanu
Tā kā pašlaik apgrozībā ir pietiekami liels naudas daudzums, LB
pagaidām neplāno samazināt banku obligāto rezervju normu, jo tas atbrīvotu nepamatoti
daudz naudas līdzekļu, kas tiktu laisti brīvā apgrozībā, uzskata LB vadītājs.
Tomēr LB padome turpināšot sekot līdzi šim jautājumam. Kaut arī vēl ir pietiekami
daudz laika, lai harmonizētu obligāto rezervju normu ar Eiropas Centrālās bankas (ECB)
noteikto normu, kas ir 2 procenti (Latvijā šī likme noteikta 3 procenti),
I.Rimšēvičs sola atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas gada beigās. Tomēr ar
šā gada maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, LB sāks maksāt
kredītiestādēm par obligāto rezervju turēšanu centrālajā bankā, tādējādi
pieskaņojoties praksei Eiropas centrālo banku sistēmā.
Kā stāsta I.Rimšēvičs, dažādās valstīs esot dažāda pieredze – vienviet
obligāto rezervju likme ir 12 procentu, citviet – 4 vai 5 procenti. Daudzas Eiropas
Savienības (ES) kandidātvalstis turpina pielāgot šo likmi ECB prasībām. Bet
situācija šajās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Latvijas Bankai atlicis tikai
viens solis – samazināt minēto likmi no 3 līdz 2 procentiem. Bankas vadītājs pauž
cerību, ka tuvākajos pāris gados šāda iespēja tiks atrasta, lai gan likmju
harmonizācijas termiņš ir 2008.gads. Tiklīdz to atļaušot monetārā situācija, LB
samazināšot banku obligāto rezervju procentu likmi, lai paaugstinātu Latvijas banku
konkurētspēju un neatrautu naudas resursus no to ikdienā pieejamajiem līdzekļiem.
Kredītiestāžu obligātās rezerves veido daļa no kredītiestāžu piesaistītajiem
noguldījumiem, kas tiek glabāta centrālajā bankā. Obligātās rezerves ir viens no
monetārajiem instrumentiem, ar ko centrālās bankas regulē apgrozībā esošo naudas
daudzumu, skaidro LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Viens no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS)
ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar ECB normām. LB pakāpeniski
tuvina obligāto rezervju normu ECB noteiktajam līmenim un kopš 1999.gada to
samazinājusi no 8 procentiem līdz pašlaik piemērotajiem 3 procentiem.
Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv