Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Ciltsdarba valsts inspekcijas darbības reglamenta apstiprināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2000., Nr. 236/239 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8338-par-ciltsdarba-valsts-inspekcijas-darbibas-reglamenta-apstiprinasanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vērtspapīru tirgus komisijas rīkojums Nr.54

Par grozījumiem ar vērtspapīru tirgus komisijas 1997. gada 21. jūlija rīkojumu Nr.35 apstiprinātajos noteikumos "Noteikumi par licencēšanas kārtību profesionālo speciālistu darbībai vērtspapīru tirgū"

Vēl šajā numurā

22.06.2000., Nr. 236/239

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ciltsdarba valsts inspekcija

Veids: rīkojums

Numurs: 13

Pieņemts: 15.06.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ciltsdarba valsts inspekcijas rīkojums Nr.13

Rīgā 2000.gada 15.jūnijā

Par Ciltsdarba valsts inspekcijas darbības reglamenta apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Ministru kabineta instrukcijas Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" 3.punktu apstiprināt Ciltsdarba valsts inspekcijas darbības reglamentu.

2. Rīkojums stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju.

Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšniece V.Horoškejeva

Ciltsdarba valsts inspekcijas darbības reglaments

I. Inspekcijas darbības tiesiskais pamats

1. Ciltsdarba valsts inspekcija (tālāk tekstā — Inspekcija) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.

2. Inspekcija darbojas saskaņā ar Ciltsdarba likumu un Inspekcijas nolikumu, ko ar rīkojumu Nr.155 apstiprinājis zemkopības ministrs 2000.gada 5.maijā.

3. Inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta, no dotācijām par vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem, saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem. Inspekcijai ir norēķinu konts valsts kasē.

II. Inspekcijas kompetences apjoms un galvenās funkcijas

4. Inspekcija uzrauga un kontrolē Ciltsdarba likuma un citu ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un sabiedriskās organizācijās.

5. Inspekcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem kontrolē:

5.1. personu, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un embriju pārstādīšanu, vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju, kā arī šķirnes materiāla ievešanu un izvešanu, darbību;

5.2. ganāmpulku reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu visos Republikas ganāmpulkos neatkarīgi no to īpašuma formas;

5.3. ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darba tehnoloģiju, pārraudzības analīžu laboratorijas un pārraudzības aprīkojumu;

5.4. mākslīgajā apsēklošanā un dabīgajā lecināšanā izmantojamo vaislinieku kvalitāti;

5.5. Valsts ciltsgrāmatas un ciltsdokumentu kārtošanas pareizību;

5.6. šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību darbību;

5.7. valsts subsīdiju izlietošanas kārtību ciltsdarba attīstībai.

III. Inspekcijas amatpersonu pienākumi un tiesības

6. Veicot pārbaudes, Inspekcijas amatpersonas pienākumi ir:

6.1. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, pēc kuriem veic pārbaudi;

6.2. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, kuru izpildi pārbauda;

6.3. sastādīt aktu gadījumos, kad netiek uzlikts administratīvais sods, vai administratīvā soda uzlikšanas gadījumā — administratīvo pārkāpumu protokolu. Aktu vai administratīvo pārkāpumu protokolu un lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz pārbaudāmajai personai;

6.4. ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem;

6.5. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību;

6.6. savas kompetences ietvaros sniegt informāciju par ciltsdarba jautājumiem.

7. Inspekcijas amatpersonas tiesības ir:

7.1. savas kompetences ietvaros apmeklēt un pārbaudīt dzīvnieku audzēšanas saimniecības, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas un citas institūcijas, kas veic ciltsdarbu — un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

7.2. pieprasīt no pārbaudāmās personas tikai to informāciju, kas inspekcijas kompetences ietvaros nepieciešama tās funkciju veikšanai;

7.3. pieņemt lēmumus, izteikt priekšlikumus atbilstoši amata kompetencei;

7.4. uzlikt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos sodus;

7.5. kontrolēt uzlikto sodu izpildi;

7.6. anulēt normatīvajiem aktiem neatbilstošus ciltsdokumentus;

7.7. apturēt uz laiku līdz vienam gadam pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, dzīvnieku vērtēšanas ekspertu un citu ar ciltsdarbu saistītu personu darbību, ja tā neatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai;

7.8. piedalīties uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un sabiedrisko organizāciju sēdēs un sanāksmēs par ciltsdarba jautājumiem;

7.9. savas kompetences ietvaros sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar ciltsdarbu saistītajos normatīvajos aktos;

7.10. sniegt priekšlikumus par subsīdiju piešķiršanu ciltsdarba attīstībai;

7.11. pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju Inspekcijas kompetencē esošajos jautājumos;

7.12. pieprasīt un saņemt no pārbaudāmajām personām paskaidrojumus un informāciju, kā arī, ja nepieciešams, pārbaudāmo dokumentu kopijas;

7.13. lietot spiedogus ar ieņemamā amata pilnu nosaukumu un amatpersonas vārdu un uzvārdu.

IV. Inspekcijas darbības plānošanas kārtība

8. Inspekcijas darbība tiek plānota, ņemot vērā:

8.1. iepriekšējā gada darbības analīzi;

8.2. pārkāpumu statistikas analīzi;

8.3. ikgadējo darbības plānu, kurā tiek paredzētas plānotas un neplānotas pārbaudes:

8.3.1. plānotajām pārbaudēm amatpersonas sastāda ceturkšņa plānu un iesniedz Inspekcijas priekšniecei apstiprināšanai. Plānā jānorāda, ar kādu mērķi tās tiek veiktas. Plānotajām pārbaudēm paredzētas divas trešdaļas no kopējā darba laika,

8.3.2. neplānotās pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz fizisku un juridisku personu iesniegumiem.

V. Administratīvo sodu piemērošana

9. Inspekcija var piemērot šādus administratīvo sodu veidus:

9.1. brīdinājumu — uzliek rakstveidā;

9.2. naudas sodu;

9.3. anulēt normatīvajiem aktiem neatbilstošus ciltsdokumentus;

9.4. apturēt uz laiku līdz vienam gadam vai anulēt pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas ekspertu un citu ar ciltsdarbu saistītu personu sertifikātu, ja šo personu darbība neatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

10. Lēmumu pieņemšanas kompetence:

10.1. izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

10.1.1. Inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieks — visus 9.punktā norādītos administratīvo sodu veidus, naudas sodu — līdz simt piecdesmit latiem,

10.1.2. Inspekcijas valsts inspektori — administratīvo sodu veidus, kas norādīti 9.1. un 9.2.punktā, naudas sodu — līdz septiņdesmit pieciem latiem;

10.2. minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem ciltsdarbā, ir viens lats;

10.3. maksimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem ciltsdarbā, ir simt piecdesmit lati;

10.4. administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas;

10.5. par vienu pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un papildsodu;

10.6. ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus ciltsdarbā, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem;

10.7. administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura neizpildīšanu uzlikts administratīvais sods;

10.8. protokolu trīs dienu laikā no tā sastādīšanas brīža nosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu;

10.9. protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu, kā arī par brīdinājumu.

11. Pieņemot lēmumu un nosakot soda apmēru, inspektoram:

11.1. jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga, vai ir atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts zaudējums;

11.2. jāņem vērā administratīvie principi — likuma atrunas princips, demokrātiskās iekārtas princips, likuma prioritātes princips, legalitātes princips, tiesību normu saprātīgas pielietošanas princips, vienlīdzības princips, patvaļas aizlieguma princips, samērīguma princips, tiesiskās paļāvības princips, personas tiesību ievērošanas princips;

11.3. par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

12. Naudas sodu gradācija:

12.1. par pārraudzības darba vai ciltsdokumentu noformēšanas noteikumu pārkāpšanu, ciltsdarba tehnoloģijas neievērošanu vai mazvērtīga vaislas materiāla izmantošanu — uzliek naudas sodu personām līdz 50 latiem un amatpersonām līdz 100 latiem;

12.2. par ciltsdarba pakalpojumu sniegšanu bez sertifikāta, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu — naudas sods līdz 50 latiem;

12.3. par bioprodukta (spermas) pārdošanu personām, kuras nav saņēmušas sertifikātu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu,— naudas sods līdz 100 latiem;

12.4. par nekvalitatīva vaislas materiāla ievešanu valstī un izmantošanu — naudas sods līdz 150 latiem;

12.5. par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas un apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu — naudas sods līdz 75 latiem.

13. Naudas sodu iekasēšanas kārtība:

13.1. pārbaudes vietā — izrakstot apliecinošu dokumentu (kvīti);

13.2. izmantojot bezskaidras naudas norēķinu. Bezskaidras naudas norēķinu gadījumā jānorāda, ka soda nauda jāiemaksā Latvijas Bankas valsts kasē. Valsts kases reģ.Nr.90000050138, bankas kods 310101170, konta Nr.000361101, subkonta Nr.10600010109.

14. Ziņas, kas norādāmas protokolā un lēmumā:

14.1. inspekcijas nosaukums;

14.2. amatpersonas vārds, uzvārds, ieņemamais amats;

14.3. pārbaudāmās personas identifikācijas dati;

14.4. pārbaudes veikšanas laiks, vieta un ilgums;

14.5. norāde uz normatīvajiem aktiem;

14.6. pārbaudes gaitā konstatētie fakti;

14.7. pieņemtais lēmums, ja uzlikts naudas sods, kur nauda jāiemaksā;

14.8. lēmuma pamatojums;

14.9. lēmuma izpildes kontrole;

14.10. lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

VI. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

15. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais:

15.1. lēmumu par naudas soda uzlikšanu pārsūdz padotības kārtībā augstākai institūcijai (augstākai amatpersonai) — vispirms Inspekcijai, tad Zemkopības ministrijai, bet pēc tam sūdzību var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

15.2. lēmumu par vienlaikus uzliktu administratīvo pamatsodu un kādu no papildsodiem pēc tās personas izvēles, kura to pārsūdz, var pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta pamatsoda vai papildsoda pārsūdzēšanai;

15.3. lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts. Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma. Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta, par to izdara attiecīgu ierakstu lietā;

15.4. sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot orgāns (amatpersona), kas ir pieņēmis attiecīgo lēmumu (Inspekcija, Zemkopības ministrija, rajona (pilsētas) tiesa);

15.5. sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumu par tāda soda veida kā brīdinājums piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā;

15.6. sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu izskata desmit dienu laikā no tā saņemšanas;

15.7. Inspekcija, Zemkopības ministrija, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

15.7.1. atstāj lēmumu negrozītu un sūdzību noraida,

15.7.2. atceļ lēmumu un nosūta sūdzību jaunai izskatīšanai,

15.7.3. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts;

15.7.4. atceļ lēmumu un izbeidz lietu (rajona vai pilsētas tiesa);

15.8. lēmuma, kas pieņemts par sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, norakstu trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam — pēc viņa lūguma.

 

VI. Inspekcijas darbības publiskošana un atbildība

16. Inspekcija informē sabiedrību par savām aktivitātēm laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību sanāksmēs, tikšanās ar Latvijas un ārzemju speciālistiem.

17. Inspekcija, gatavojot normatīvos dokumentus, sadarbojas ar Zemkopības ministriju un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu, veicot pārbaudes — ar Lauku atbalsta dienestu, Sanitāro robežinspekciju, Valsts veterināro dienestu un Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamentu.

18. Par pretlikumīga lēmuma pieņemšanu inspektoram pirmo reiz tiek izteikts brīdinājums, par atkārtotu pretlikumīga lēmuma pieņemšanu tiek noņemta ceturkšņa piemaksa, bet par vairākkārtēju pretlikumīga lēmuma pieņemšanu inspektoru var atbrīvot no ieņemamā amata likumā "Par valsts civildienestu" noteiktajā kārtībā.

Gadījumos, kad pretlikumīga lēmuma pieņemšanas rezultātā cietušajai personai ir radīti materiālie zaudējumi, lēmuma pieņēmējam tie ir jāatlīdzina likumdošanā noteiktajā kārtībā.

19. Par šā reglamenta izpildi un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīgs Inspekcijas priekšnieks.

Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšniece V.Horoškejeva

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!