Pieņemts rīkojums “Par ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu A.Pencim”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.598 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietniekam ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedim Ainaram Pencim piešķirta ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.
Pieņemts rīkojums “Par J.Zaļkalnu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, habilitētais medicīnas doktors profesors Jānis Zaļkalns apstiprināts par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas rektoru.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Ministru kabinets pieņēmis Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts:
Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Ķīnā Einaram Semanim par Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas sadarbības attīstībā ieguldīto darbu;
Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam ANO Ženēvā Jānim Kārkliņam par ievērojamu devumu Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanā un Latvijas tēla popularizēšanu ANO valstīs;
Eiropas Savienības politikas departamenta direktorei Astrai Kurmei par līdzdalību, nodrošinot pārstāvniecību Latvijas nacionālās pozīcijas konventā un organizējot Eiropas Savienības Starpvaldību konferenci.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu E.Semanim, J.Kārkliņam un A.Kurmei pasniedz ārlietu ministre Sandra Kalniete.
Pieņemti “Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem”, kuri nosaka narkotiskās vielas, psihotropās vielas, augus, zāles un prekursorus, kas iekļauti Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
Noteikts, ka sarakstos ir iekļautas narkotiskās vielas, psihotropās vielas, zāles un prekursori ar starptautiski nepatentētiem nosaukumiem vai, ja tādu nav, ar ķīmiskajiem nosaukumiem.
Normatīvajos aktos par narkotisko vielu, psihotropo vielu, prekursoru un zāļu apriti noteiktie kontroles pasākumi attiecināmi arī uz sarakstos iekļauto vielu izomēriem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot izomēru, esteru un ēteru sāļus, kā arī uz zālēm, kas satur sarakstos iekļautās vielas, ja normatīvajos aktos nav noteikti izņēmumi.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.405 “Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums””.
Nolikums papildināts, nosakot, ka jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses vai pārsniedz kādas konkrētas nozares ietvarus, komisija: izzina sabiedrības viedokli par ieteiktajiem terminiem; pirms terminu apstiprināšanas konsultējas ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
Grozījumi Augu aizsardzības likumā paredz papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, personu reģistrāciju, fitosanitāro pārbaužu veikšanu, laboratoriskiem izmeklējumiem un dokumentu izsniegšanu. Šādu kārtību paredz Administratīvā procesa likuma normas, kas pieļauj iespēju Ministru kabinetam noteikt nodevas par administratīvā akta izdošanu, kas tiek izdots uz personas iniciatīvas pamata, kā arī 18.panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais process iestādē ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
Likums tiek papildināts, lai paredzētu personai iespējas Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumus sākotnēji apstrīdēt augstākā iestādē un tikai pēc tam pārsūdzēt tiesā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 8.jūnija noteikumos Nr.208 “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība””.
Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz dzīvesvietā (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām) vai rehabilitācijas institūcijā (sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām) un finansē no valsts budžeta.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Pašvaldības sociālais dienests: pieņem no bērna likumiskajiem pārstāvjiem vai bāriņtiesas (pagasttiesas) šajos noteikumos minētos dokumentus un reģistrē tos speciālā žurnālā, kā arī triju darbdienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas: izsniedz nosūtījumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, uz sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā un noslēdz attiecīgu līgumu ar likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā izvēlētu pakalpojuma sniedzēju vai izsniedz nosūtījumu bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, uz sociālās rehabilitācijas institūciju; informē pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma pieprasītāju par minēto nosūtījumu; kontrolē minētā līguma izpildi un sniegtā pakalpojuma apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, kā arī nosūta Sociālās palīdzības fondam dokumentus par pakalpojuma samaksu; atbilstoši līgumam ar Sociālās palīdzības fondu iesniedz Sociālās palīdzības fondā pārskatu par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, un bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams; ja nepieciešams, organizē bērna nokļūšanu pie pakalpojuma sniedzēja; informē pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un kārtību. Noteikts, ka pašvaldības sociālais dienests pēc bērna sociālās rehabilitācijas kursa beigām sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, un bērna ģimenei.
Sociālās palīdzības fonds: likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā izvēlas sociālās rehabilitācijas institūcijas un slēdz ar tām līgumus par pakalpojuma sniegšanu bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, kā arī slēdz ar pašvaldību līgumu, kurā nosaka: norēķinu kārtību par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu; pārskata iesniegšanas termiņu. Pārskatā norādāma informācija par bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, kā arī bērniem, kuriem pakalpojums nepieciešams. Apkopo pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām; saskaņā ar pašvaldību sociālo dienestu sniegto informāciju veido datu bāzi par dzīvesvietā un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.
Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā likuma pantus, kuri nosaka masu informācijas līdzekļa reģistrāciju un reģistrācijas atteikumu.
Likumprojektā noteikts, ka masu informācijas līdzekļus reģistrē Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas iesniegumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija iesniegumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata iesniegumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegumā norādāmas šādas ziņas: dibinātājs, izdevējs vai redakcija; masu informācijas līdzekļa nosaukums; masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi; teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu; sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms; masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.
Kopā ar reģistrācijas iesniegumu iesniedz dokumentu par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmumu par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedz līgumu, kas regulē attiecības starp šīm personām. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija iesniedz iesniegumu masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanai atbilstoši šā panta pirmajai daļai, iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina reģistrējamās izmaiņas.
Likumprojekta 10.pants noteiks reģistrācijas atteikumu. Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja: nav ievērotas šā likuma 4., 8. un 9.pantā noteiktās prasības; iesniegumā norādītas nepatiesas ziņas. Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu. Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, norādot atteikuma iemeslu. Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam notāram attiecīgu iesniegumu. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi, kā arī ievērojot Augstākās atestācijas komisijas padomes lēmumu, pulkvedis Juris Maklakovs atcelts no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata; brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš apstiprināts par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru.
Pieņemts rīkojums “Par J.Bezzubovu”.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu, kā arī ievērojot aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu, pulkvežleitnants Juris Bezzubovs iecelts par LR Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītāju.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2004.gadā”.
Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” uzdots 2004.gadā nosūtīt Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vienības uz šādām kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs: Cooperative Nugget; Passex; Cooperative Ocean; Combined Endeavour; MCOPEST 2004; US Baltops; Baltic Swift; Open Spirit; MCM ar MCMFORTHNORTH; Rescuer/Medeceur 04; Blue Game; Nordic Peace 2004; MCM Wargame; Sarex; MCM Denmark; MCM Poland; DC EX; Latvijas Zemessardzes 4.kājnieku brigādes un Dānijas teritoriālās aizsardzības novada “Dienvidi” mācības; Guardex 2004; Bikini; Squadex I/04; Stormex I/04.
Minētās mācības ir ieplānotas rīkot 2004.gadā dažādās ārvalstīs, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu NATO un PfP (“Partnerattiecības – mieram” programmas) valstu savstarpējo sadarbību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.
Grozījums paredz noteikt, ka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti izveidojami sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos, kas iekļauti Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kādiem sprādzienbīstams un ugunsbīstams objekts iekļaujams minētajā sarakstā, kā arī kārtību, kādā šajā sarakstā iekļaujami īpaši svarīgie objekti.

Pieņemti noteikumi “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”, kuri nosaka aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku.
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka ap virszemes ūdens ņemšanas vietām ūdenstecēs (piemēram, upēs, kanālos) un ūdenstilpēs (piemēram, ezeros, ūdenskrātuvēs), ap pazemes ūdens ņemšanas vietām (atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem vai ūdensgūtnēm) un ap ūdensgūtnēm, kurās pazemes ūdens resursi tiek mākslīgi papildināti. Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests.
Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem.
Aizsargjoslu noteikšanu un saskaņošanu ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli, kā arī pašvaldības informēšanu par tās teritorijā esošās aizsargjoslas noteikšanu nodrošina ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs. Pašvaldību informē divu nedēļu laikā pēc aizsargjoslu noteikšanas un saskaņošanas un iesniedz dokumentu kopijas par aizsargjoslas robežām un saskaņojumu. Aizsargjoslu robežas nosaka un iezīmē teritoriju plānojumos un zemes īpašuma vai lietojuma plānos atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.pantam.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kuri nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Darba atļauju ārzemniekam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Fiziskai vai juridiskai personai, kura atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uzskatāma par darba devēju, ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tajā profesijā, specialitātē vai amatā, kas norādīts ārzemnieka darba atļaujā.
Darba atļauju ārzemniekam var izsniegt, pamatojoties uz vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja ārzemnieks strādā vairākās komercsabiedrībās, ieņem vairākus amatus vienā komercsabiedrībā vai strādā vairākās specialitātēs vienā komercsabiedrībā, darba atļauja nepieciešama katram darba veidam. Ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā vēlas uzturēties, lai veiktu komercdarbību vai kā pašnodarbināta persona, dokumentus darba atļaujas saņemšanai iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs vai pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu.
Ja darba atļaujā norādītā termiņa ietvaros mainās nosacījumi, kas bijuši par pamatu minētās darba atļaujas izsniegšanai (piemēram, mainās darba devējs, amats, darba laiks, darba vieta), ārzemniekam ir pienākums saņemt jaunu darba atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
Ja darba tiesiskās attiecības ar ārzemnieku tiek izbeigtas pirms darba atļaujā noteiktā termiņa beigām, darba devējs pirms darba atļaujā noteiktā termiņa beigām, bet ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc darba attiecību pārtraukšanas par to rakstiski paziņo pārvaldei. Ja darba devējs par darba attiecību izbeigšanu nav paziņojis šajā punktā noteiktajā kārtībā, pārvaldes priekšnieks, pieņemot attiecīgu lēmumu, darba devējam uz vienu gadu (skaitot no pārkāpuma atklāšanas dienas) var noteikt aizliegumu lūgt apstiprināt jaunus darba izsaukumus un/vai saņemt darba atļaujas ārzemniekiem.
Ārzemnieks uzglabā darba atļauju līdz tajā norādītā termiņa beigām un uzrāda to pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma. Ja darba atļauja ir nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nederīga, ārzemnieks triju darbdienu laikā par to rakstiski paziņo pārvaldei un lūdz izsniegt darba atļaujas dublikātu.
Valsts darba inspekcija, Valsts robežsardze, aģentūra un pārvalde atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē tāda ārzemnieka uzturēšanos un nodarbināšanu Latvijas Republikā, kurš ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai ir nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai ir pašnodarbināta persona.
Izskatīts konceptuālais ziņojums “Par jauniem pedagogu darba samaksas noteikšanas principiem”.
Valdība atbalstīja priekšlikumu, ka pedagoga darba samaksa nosakāma atbilstoši pedagoga amata kvalifikācijas kategorijai un darba slodzei.
Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2004.gada 15.martam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā koncepciju par jauniem pedagogu darba samaksas noteikšanas principiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”.
Grozījumi paredz noteikt, ka licenci ir tiesīga saņemt detektīvsabiedrība, kurā: tās vadītājs un persona, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotikām, psihotropām vai toksiskām vielām.
Precizēta 6.panta redakcija, nosakot, ka sertifikātu ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un Latvijas Republikas nepilsonis: kuram ir augstākā juridiskā izglītība vai kuram praktiskā juridiskā darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs (tiesas, pirmstiesas izmeklēšanas, prokuratūras, policijas, valsts drošības iestādes) ir ne mazāka par pieciem gadiem; kuram nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotikām, psihotropām vai toksiskām vielām.
Paredzēts noteikt, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.