Tiekoties ar Vācijas prezidentu Berlīnē 9.janvārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Berlīnē, tiekoties ar Vācijas prezidentu Johannesu Rauu un Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāju Angelu Merkelu, sprieda par Eiropas attīstības scenārijiem, kā arī aizstāvēja Eiropas nelielo valstu intereses Eiropas nākotnes kontekstā.
Ar Angelu Merkelu detalizēti pārrunāta Eiropas Savienības (ES) starpvaldību konference, kas noslēdzās decembrī, un izredzes turpmākajās sarunās, kas saistītas ar Eiropas attīstību. Prezidente izklāstīja Latvijas uzskatu, ka nelielām valstīm jābūt atbilstoši taisnīgi pārstāvētām visās Eiropas institūcijās, arī Eiropas Parlamentā. Puses pārrunāja gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas būs svarīgs notikums arī Latvijai un vēl viens pārbaudes akmens tās pilntiesīgajā dalībā ES.
Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ir svarīgi panākt, lai Latvijas pārstāvniecība Eiropas likumdošanas institūcijā nebūtu zemāka par iepriekš panākto vienošanos. Runājot par kopīgām Eiropas attīstības vīzijām, Valsts prezidente sacīja, ka Latvija neatbalstīs tādas darbības, kas varētu kavēt kopīgas Eiropas drošības un aizsardzības politikas nostādnes. Tika apspriesta arī “jaunās Eiropas” kompetenču un varas sadale, kā arī nacionālo valstu atbildība un pilnvaru apjoms, sadarbojoties ar ES institūcijām. A.Merkela iepazīstināja prezidenti ar savas partijas redzējumu par šo funkciju un kompetenču sadali. V.Vīķe-Freiberga savukārt atzīmēja, ka Latvija cer uz dažādiem ES fondu līdzekļiem, kas varētu palīdzēt garantēt Latvijas ekonomisko izaugsmi reģionu attīstības ceļā.
Angela Merkela sarunas nobeigumā uzsvēra savas partijas nostāju, ka svarīgs Eiropas politikas princips ir rēķināties un ņemt vērā mazo un nelielo Eiropas valstu viedokli kopīgās Eiropas nākotnes veidošanā. A.Merkela arī atzīmēja, ka tas ir ne tikai partijas viedoklis, – KDS aicinās valdību konsekventi īstenot šos principus. Abas puses izteica vēlējumu, lai ES Īrijas prezidentūras laikā, kas ilgs līdz šā gada vasarai, turpinātos konstruktīvs dialogs par ES nākotnes jautājumiem.
Tikšanās laikā ar Vācijas prezidentu Johannesu Rauu Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir pilntiesīgas ES dalības priekšā, bet tā arī vēlas enerģiski darboties Eiropas nākotnes labā, domājot par Eiropas attīstību un kritērijiem, kas būtu ES nākotnes pamatā, kur kā svarīgs priekšnoteikums tika uzsvērts reģionālās politikas jautājums kopīgajā izaugsmē. V.Vīķe-Freiberga uzteica divpusējās attiecības ar Vāciju. Latvijai tās joprojām ir ļoti būtiskas, to pierāda arī Vācijas nozīmīgā vieta Latvijas tirdzniecības attiecībās un investīciju apjomā valstī. Abas puses bija vienisprātis: pozitīvs ir fakts, ka ne tikai lielie Vācijas uzņēmumi ir pārstāvēti Latvijā, bet ir arī izveidotas ļoti daudzas vidēja līmeņa uzņēmēju sadarbības saites, kas ir labs pamats tās paplašināt.
Johannes Raus uzsvēra, ka arī Vācijai ir ļoti draudzīga un sirsnīga attieksme pret Latviju. Viņam ir skaistas atmiņas par vizīti Rīgā un Latvijā, un viņš būtu priecīgs to atkal apmeklēt. Abas puses apspriedās par dažādām Vācijas un Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm.

Tiekoties ar Turcijas premjerministru Berlīnē 9.janvārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 9.janvārī, Berlīnē Bertelsmana foruma laikā tikās ar Turcijas premjerministru Tajipu Erdoganu, izsakot prieku par iespēju tikties pirms NATO galotņu sanāksmes Stambulā, kas notiks šā gada 28. un 29. jūnijā. Prezidente pateicās Turcijai par nozīmīgo atbalstu Latvijas ceļā uz NATO, kas pastāvīgi un skaidri izteikts jau no paša sākuma.
Kā atzīmēja Turcijas premjerministrs, Turcija ir lepna par to, ka tieši Stambulas sammits iezīmēsies ar vēsturisku NATO paplašināšanos, kas būs nozīmīga Eiropas stabilitātes un drošības garantēšanā.
Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropai jābūt stipram kontinentam, kas balstīts uz vienotām vērtībām un mērķiem.
Pārrunājot divpusējo sadarbību, abas puses apspriedās par iespējām paplašināt ekonomisko sadarbību, kā arī pārrunāja perspektīvu abu valstu galvaspilsētās atvērt otras valsts vēstniecību.
Latvijas prezidente sacīja, ka Latvijas vēstniecības atvēršana Turcijā ir tikai laika jautājums un Latvija uzskata par svarīgu īstenot šo mērķi, lai padziļinātu abu valstu sadarbību.
Arī Turcijas premjerministrs apliecināja, ka sekos līdzi jautājumam par iespējām atvērt Turcijas vēstniecību Rīgā.
Pēc prezidentes sacītā, Latvija var lepoties ar to, ka Latvijas Universitātē ir turku studijas. Viņa arī pauda cerību, ka Turcija varētu palīdzēt ar turku valodas apguvi Latvijas Universitātē. T.Erdogans pateicās Latvijai par ieinteresētību izvērst turku studijas un apliecināja, ka centīsies īstenot turku valodas studiju ieceri.
Turcijas premjerministrs arī informēja Latvijas prezidenti par pēdējos gados veiktajām reformām un likumdošanas procesiem, uzsverot, ka Turcijas mērķis ir pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā. Latvijas prezidente atzīmēja, ka Latvija ir gatava sniegt savu eirointegrācijas pieredzi.

Valsts prezidenta preses dienests

Uzrunājot Bertelsmana fonda rīkotā starptautiskā foruma “Jaunais laikmets Eiropā” dalībniekus Berlīnē 10.janvārī

Profesor Veidenfeld! Doktor Kisindžer! Ekselences! Dāmas un kungi!
Sākumā es vēlos pateikties Bertelsmana fondam un Vācijas Ārlietu ministrijai par konstruktīvo darbību šā svarīgā pasākuma sarīkošanā.
Šajā globalizācijas laikmetā cilvēce saskaras ar vairākām draudīgām problēmām, ko iespējams atrisināt tikai visas pasaules līmenī. Mēs saskaramies ar tādām problēmām kā neatgriezeniska apkārtējās vides degradācija, nabadzība, slimību epidēmijas, teroristu darbība visā pasaulē un organizētā noziedzība. Šīs aktuālās problēmas ir iespējams atrisināt, tikai arvien vairāk saliedējot un saskaņojot starptautisko sadarbību.
Šī iemesla dēļ Latvija uzskata, ka ir ļoti svarīgi saliedēt un padziļināt transatlantiskās partnerattiecības starp Eiropu un Ziemeļameriku, sevišķi aizsardzības un drošības jomā. Šodien pat visvarenākās valstis vairs nevar nodrošināt mieru un pilsonisku kārtību savu valstu robežās, paļaujoties tikai uz savām tiesībsargājošām iestādēm.
Dāmas un kungi!
Eiropa un Ziemeļamerika nedrīkst pieļaut, ka atšķirīgi viedokļi par starptautiskas krīzes pārvarēšanu, tirdzniecības un vides aizsardzības jautājumiem aizēno to kopīgās intereses un mērķus. Mūsu kontinentiem jāuzņemas vienota vadošā loma jaunas pasaules kārtības izveidošanā 21. gadsimtā. Šai kārtībai jābūt visaptverošai un jāņem vērā tādu reģionāli svarīgu lomu spēlējošu valstu intereses kā Ķīna, Japāna, Indija un Pakistāna, kā arī Krievija, un tādu ekonomisko bloku nozīme kā ASEAN un “Mercosur”.
Eiropai un Ziemeļamerikai jāturpina pielikt pūles, lai diplomātijas ceļā atrisinātu ieilgušos konfliktus Tuvajos Austrumos, kas arvien vairāk apdraud drošību pasaulē.
Gadu desmitiem ilgi nogalināšana atriebības dēļ ir bijusi par cēloni citām slepkavībām, lai atriebtos. Tas ir izraisījis šķietami neapturamu atmaksas un vardarbības atkārtošanos. Tikai tad, kad šajā pasaules daļā valdīs ilgstošs miers, mēs spēsim samazināt starptautiskā terorisma draudus mūsu pašu valstīs.
Tajā pašā laikā mums ir jāstrādā, lai nodrošinātu ilgtspējīgas ekonomikas attīstību visās zemeslodes daļās, ieskaitot Āfrikas valstis. Ekonomiskā atpalicība izraisa aizvainojumu un dusmas, kas savukārt pamudina uz radikālismu vardarbības un terorisma formā. Eiropai un Ziemeļamerikai jāuzņemas kopīga atbildība, lai palīdzētu samazināt plaisu starp šīs planētas bagātajiem un nabadzīgajiem. Tas nozīmē šķēršļu samazināšanu tirdzniecībā ar mazāk attīstītajām trešās pasaules valstīm, kas vēlas eksportēt savu produkciju uz mūsu tirgiem.
Pašā Eiropā vēl ir grūti pārvarami šķēršļi, lai panāktu vienošanos par Eiropas konstitūciju, bet tos ir iespējams pārvarēt. Nespēja panākt vienošanos nesenajā starpvaldību konferencē Briselē ir izraisījusi debates par sadarbības uzlabošanu starp dažām ES dalībvalstīm Nicas līguma ietvaros. Latvijas nostāja šajā jautājumā ir tāda, ka jebkuri ES izredzēto kluba dalībvalstu centieni pastiprināt sadarbību ir pāragri šajā posmā. Tā vietā ir jāpieliek lielākas pūles, lai diplomātijas ceļā panāktu vienošanos par konstitūciju.
Jebkuras vienošanās pamatā par jauno Eiropas konstitūciju un par jauno pasaules kārtību 21.gadsimtā ir jābūt vispārējām cilvēciskām vērtībām un principiem, nevis šaurām ekonomiskām un ģeopolitiskām interesēm. Mūsu kopējais mērķis, ko tuvākajos gados vēlamies sasniegt, ir stipra, pārtikusi un vienota Eiropa. Mums kopā ar citiem pasaules reģioniem jāveido jauna pasaules kārtība, kas būtu ilglaicīga, taisnīga un godīga, jo tikai šāda globālā kārtība var nodrošināt mieru un pārticību visā pasaulē.