• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par invalīdu līdzdarbošanos valsts dzīvē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2003., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81747

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ārpolitikas dienvidu vektorā

Vēl šajā numurā

04.12.2003., Nr. 171

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par invalīdu līdzdarbošanos valsts dzīvē

Vakar, 3. decembrī, Labklājības ministrija sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” rīkoja Eiropas Invalīdu gada noslēguma konferenci “Jauni izaicinājumi - jaunas iespējas”. Konferencē piedalījās vairāk nekā 500 invalīdu no visas Latvijas, lai spriestu par savām iespējām un tiesībām piedalīties valsts dzīvē.

Trīs galvenās problēmas, kas uztrauc invalīdus, ir nodarbinātība, izglītība un vides pieejamība. Preses konferencē labklājības ministre Dagnija Staķe uzsvēra, ka šajā gadā invalīdu subsidēto darba vietu izveidošanai valsts atvēlēja gandrīz pusmiljonu latu un tika izveidotas 600 darba vietas. Problēma ir tā, ka ne visas pašvaldības bija spējīgas šo valsts naudu apgūt. Subsidēto darba vietu izveide turpināsies nākamgad, piesaistot arī Eiropas Sociālā fonda līdzekļus. Labklājības ministrija ir mainījusi invaliditātes noteikšanas kārtību bērniem, tagad to darīs komisija, nevis viens ģimenes ārsts. D. Staķe uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku rehabilitētu, invaliditātes piešķiršana ir pēdējais solis. No nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā noteikumi, kuros noteikts, ka invalīdiem ar noteiktām diagnozēm nebūs jāiziet atkārtotas ārstu komisijas.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads informēja, ka Rīgā 4% iedzīvotāju (vairāk nekā 30 000) ir invalīdi un pašvaldība ļoti aktīvi sadarbojas ar invalīdu nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi visiem rīdziniekiem. Rīgas dome šogad realizē 18 projektus invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanai sadarbībā ar NVO, nākamgad varētu nākt klāt vēl 10 NVO projekti. Katrā Rīgas priekšpilsētā ir izveidoti dienas aprūpes centri cilvēkiem ar garīgu atpalicību, kuros tiek strādāts ar 150 jauniešiem. Rīgas domes darbinieki ir apsekojuši 600 ģimenes, kurās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. 80% no šīm ģimenēm visvairāk sūdzas par vides nepieejamību, par nespēju izkļūt ārpus dzīvokļa, kā arī par grūtībām pārvietoties dzīvoklī. Tādēļ nākamā gada domes budžetā ir paredzēti līdzekļi liftu un uzbrauktuvju ierīkošanai 20 dzīvojamos namos. Nākamā gada budžetā arī paredzēti līdzekļi, lai 10 institūcijas, tai skaitā kultūras iestādes, pielāgotu invalīdu vajadzībām. V. Nagobads apliecināja, ka atjaunotais Nacionālais teātris būs pilnībā pieejams cilvēkiem ratiņkrēslos. Viņš atzina, ka diemžēl Rātsnamā nav tā labākā piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču nevar teikt, ka jaunais Rātsnams būtu nepieejams invalīdiem ratiņkrēslos. Rīgā vidēji 1300 cilvēki gadā izmanto invalīdu transportu, un Rīgas dome ir viena no retajām pašvaldībām, kas sniedz šādu pakalpojumu cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.

NVO “Rūpju bērns” vadītāja Irina Rulle pastāstīja, ka viņiem ir ļoti laba sadarbība ar Rīgas domi. Asociācija “Rūpju bērns” ar pašvaldības atbalstu ir izveidojusi vairākus dienas centrus bērniem un jauniešiem ar garīgu atpalicību, un dome ar asociāciju slēdz līgumu par šā pakalpojuma sniegšanu un finansēšanu.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kurā pieprasa izvirzīt invalīdu jautājumu risināšanu kā prioritāti valstī, pašvaldībām izstrādāt mehānismus koncepcijas “Vienādas iespējas visiem” realizēšanai, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai, nodarbinātībai un veselības aprūpei.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!