Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības ministrijas 2003. gada 28. novembra rīkojums Nr. 333 "Par ārstniecības personu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2003., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81727

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.374

Par zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu

Vēl šajā numurā

04.12.2003., Nr. 171

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Veselības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 333

Pieņemts: 28.11.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Veselības ministrijas rīkojums Nr.333

Rīgā 2003. gada 28. novembrī

Par ārstniecības personu specialitāšu nolikumu apstiprināšanu

Izdots saskaņā ar Ārstniecības likuma 27.pantu, Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumu Nr.20  “Veselības ministrijas nolikums” 10.7. apakšpunktu un Ministru kabineta 2003.gada 10.janvāra rīkojuma Nr.7 “Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu” 4.punktu

Apstiprināt:

1. Arodveselības ārsta specialitātes nolikumu (1.pielikums).

2. Endodontista specialitātes nolikumu (2.pielikums).

Veselības ministre I.Circene

 

1.pielikums

Arodveselības ārsta specialitātes nolikums

I. Vispārīgie jautājumi

1. Arodveselības ārsta specialitāte ir ārstniecības personu papildspecialitāte. Arodveselības ārsts novērtē, ietekmē, rehabilitē strādājošo veselību, balstoties uz preventīvās un vides medicīnas, rehabilitācijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības principiem.

2. Arodveselības ārsts ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, kura atbilstoši šim nolikumam apguvusi pēcdiploma apmācības programmu arodveselības ārsta specialitātē, nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu un ieguvusi sertifikātu specialitātē.

 

II. Sertificēta arodveselības ārsta darbība

3. Savas darbības veikšanai sertificētam arodveselības ārstam nepieciešamas šādas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par:

3.1. arodveselības specialitātē izmantojamām strādājošo funkcionālo spēju noteikšanas metodēm, to lietošanu un iegūto rezultātu izvērtēšanu;

3.2 arodveselības specialitātē izmantojamām medicīniskām ierīcēm;

3.3. arodslimību etioloģiju un klīnisko ainu, par aroda negadījumu cēloņiem un sekām, par prevenciju un rehabilitāciju;

3.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

3.5. veselības veicināšanu darba vietās;

3.6. darba higiēnas, t.sk. darba vides riska faktoriem un apkārtējās vides riska faktoriem;

3.7. organizācijas psiholoģiju un ergonomiku;

3.8. darba ekspertīzi;

3.9. darba vides risku novērtēšanas metodēm;

3.10. specialitātēm, kas saistītas ar arodveselības ārsta specialitāti (arodslimībām, sabiedrības veselību, darba higiēnu un veselības aprūpi).

4. Profesionālās darbības ietvaros sertificēts arodveselības ārsts:

4.1. piedalās darba aizsardzības sistēmas veidošanā uzņēmumos;

4.2. veic darba vides riska faktoru novērtēšanu, analīzē darba vides riska faktoru ietekmi uz strādājošo veselību;

4.3. konsultē darba devējus un sniedz darbiniekiem augsti kvalificētu profesionālo palīdzību jautājumos par veselīgas darba vides veidošanu, arodpatoloģijas un aroda negadījumu novēršanu, veselīgu psihoemocionālu darba vidi, veselīgu dzīves veidu, kā arī rehabilitācijas jautājumos;

4.4. izstrādā preventīvos pasākumus strādājošo veselības veicināšanā, t.sk. arodpatoloģijas un aroda negadījumu novēršanā un darba vides atveseļošanā;

4.5. sniedz pirmo palīdzību aroda negadījumos;

4.6. piemēro darba vietu un darba metodes katram darbiniekam individuāli, atbilstoši viņa darbaspējām un veselības stāvoklim, t.sk. pusaudžiem, grūtniecēm, invalīdiem;

4.7. sniedz ieteikumus darbinieku pārkvalifikācijai;

4.8. veic nelaimes gadījumu, arodslimību, no darba atkarīgo slimību analīzi un izstrādā atbilstošus preventīvos pasākumus;

4.9. piedalās ārstu speciālistu komisijas sēdēs, kur pacientiem nosaka arodslimības vai ar darbu saistītas slimības diagnozi;

4.10. veic sabiedrības, nesertificētu ārstu, veselības aprūpes darbinieku, studentu izglītošanu aroda veselībā;

4.11. ievēro medicīnas ētikas principus un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

 

III. Sertificēta arodveselības ārsta atbildība

5. Sertificēts arodveselības ārsts ir atbildīgs par:

5.1. lietotajām darba metodēm;

5.2. savām tehniskajām kļūdām un paviršību;

5.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

5.4. profesionālās kvalifikācijas celšanu;

5.5. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta privāto dzīvi, viņa ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi;

5.6. medicīnas ētikas normu ievērošanu;

5.7. nesertificēta ārsta darbību, kurš strādā viņa vadībā, izņemot šī nolikuma 7. punktā minētos gadījumus.

 

IV. Nesertificēta ārsta darbība un atbildība arodveselības ārsta specialitātē

6. Nesertificēts ārsts arodveselības ārsta specialitātē var strādāt tikai sertificēta ārsta vadībā vai uzraudzībā.

7. Nesertificēts ārsts ir atbildīgs par:

7.1. sertificēta arodveselības ārsta noteiktā darbības apjoma pārsniegšanu vai neizpildi;

7.2. savām tehniskajām kļūdām un paviršību;

7.3. savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

7.4. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta privāto dzīvi, viņa ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi;

7.5. medicīniskās ētikas normu ievērošanu.

 

V. Pēcdiploma izglītība arodveselības ārsta specialitātē un tās saturs

8. Pēcdiploma apmācības kopējais ilgums arodveselības ārsta specialitātē ir divi gadi un tie iedalās šādi:

8.1. pirmajā gadā apgūst:

8.1.1. aroda veselība kā sabiedrības veselības sastāvdaļa — viena nedēļa;

8.1.2. darba higiēnas vispārējie principi — viena nedēļa;

8.1.3. aroda epidemioloģija un biostatistika — viena nedēļa;

8.1.4. darba tiesiskās attiecības — viena nedēļa;

8.1.5. sociālā apdrošināšana (arodslimību gadījumos un nelaimes gadījumos darbā) — viena nedēļa;

8.1.6. darba fizioloģija (fiziskā, garīgā darba slodze un darba monotonija) — trīs nedēļas;

8.1.7. darba spēju novērtējums — viena nedēļa;

8.1.8. ergonomika — piecas nedēļas;

8.1.9. organizācijas psiholoģija un darba organizēšana — četras nedēļas;

8.1.10. darba vides riska faktori (ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie, ergonomiskie, psihosociālie un organizatoriskie), to ietekme uz organismu, preventīvie pasākumi — 26 nedēļas;

8.2. otrajā gadā apgūst:

8.2.1. aroda medicīnas pamati (putekļu un citu ķīmisko risku izraisītā arodpatoloģija, fizikālo risku izraisītā arodpatoloģija, aroda alergozes, bioloģisko risku izraisītā arodpatoloģija) — 10 nedēļas;

8.2.2. darba vides iekšējās uzraudzības pamati — četras nedēļas;

8.2.3. darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes — sešas nedēļas;

8.2.4. darba vides riska faktoru praktiskā novērtēšana uzņēmumos — 15 nedēļas;

8.2.5. darba organizācijas un strādājošo veselības veicināšanas preventīvo pasākumu izstrādāšanas galvenie principi — deviņas nedēļas.

9. Pēcdiploma mācību laikā arodveselības ārsts apgūst zināšanas par strādājošo, t.sk. sieviešu, grūtnieču, invalīdu un jauniešu, darba īpatnībām, zināšanas par veselībai kaitīgo aroda faktoru darbības mehānismu, normēšanu un ietekmi uz veselību, kā arī par slimībām, kas etioloģiski nav saistītas ar darba procesu:

9.1. ķīmiskās un toksiskās vielas;

9.2. ražošanas putekļi;

9.3. fizikālie faktori:

9.3.1. troksnis;

9.3.2. vibrācija;

9.3.3. paugstināts un pazemināts atmosfēras spiediens;

9.3.4. starojums (infrasarkanais, ultravioletais, elektromagnētiskais, jonizējošais);

9.3.5. mikroklimatiskie parametri;

9.4. bioloģiskie faktori:

9.4.1. mikroorganismi;

9.4.2. antibiotikas;

9.4.3. fermentu preparāti;

9.5. fiziskā, garīgā pārslodze un monotonijas stress;

9.6. ergonomiskie faktori;

9.7. psihosociālie faktori;

9.8. darba stress un izdegšanas sindroms.

10. Pēcdiploma mācību laikā arodveselības ārsts apgūst darba vides risku faktoru apzināšanas un risku novērtēšanas metodes, t.sk. kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, kā arī apgūst prasmi izvērtēt un dokumentēt iegūtos datus.

11. Pēcdiploma mācību laikā arodveselības ārsts apgūst prasmi noteikt darba vides faktoru parametrus un novērtēt iegūtos rezultātus;

11.1. trokšņa mērīšana un iegūto rezultātu novērtēšana;

11.2. vibrācijas mērīšana un iegūto rezultātu novērtēšana;

11.3. elektromagnētiskā lauka parametru mērīšana un iegūto rezultātu novērtēšana;

11.4. ražošanas putekļu un citu ķīmisko faktoru noteikšana darba telpās un iegūto rezultātu novērtēšana;

11.5. apgaismojuma parametru noteikšana un rezultātu novērtēšana;

11.6. jonizējošā starojuma ekspozīcijas un absorbēto dozu noteikšana darba vidē un rezultātu novērtēšana;

11.7. mikroklimatisko parametru mērīšana un rezultātu novērtēšana;

11.8. bioloģisko faktoru noteikšana un rezultātu novērtēšana.

12. Pēcdiploma mācību laikā arodveselības ārsts apgūst detalizētas zināšanas un izpildes metodiku šādām arodveselības specialitātē izmantojamām diagnostiskām, kā arī ārstnieciskām metodēm un manipulācijām:

12.1. asiņošanas apturēšana;

12.2. ārējās elpošanas funkcijas noteikšana (plaušu vitālā kapacitāte, forsētās izelpas apjoms vienā sekundē, plaušu maksimālā ventilācija);

12.3. ādas temperatūras noteikšana ar elektrotermometru;

12.4. algeziometrija;

12.5. vibrācijas jūtības noteikšana;

12.6. dinamometrija;

12.7. aukstuma tests;

12.8. kapilaroskopija;

12.9. dzirdes pārbaude ar čukstus balsi un kamertoni C128;

12.10. pirmās palīdzības sniegšana akūtu aroda saindēšanās, alerģisku reakciju, ģīboņa, kolapsa, komas, šoka, akūtas sirds un elpošanas nepietiekamības, epilepsijas lēkmju, traumu un asiņošanas gadījumos;

12.11. arodslimību un aroda negadījumu profilakse;

12.12. aroda negadījumos cietušo darbspēju atjaunošanas veicināšana;

12.13. darba stresa novēršanas pamatprincipi (autogēnais treniņš u.tml.).

13. Pēcdiploma mācību laikā arodveselības ārsts apgūst detalizētas zināšanas un praktiskās iemaņas darbā ar šādiem arodveselības specialitātē izmantojamiem instrumentiem un aparatūru:

13.1. psihrometru;

13.2. barometru;

13.3. vibrācijas mērītāju;

13.4. trokšņa mērītāju;

13.5. luksometru;

13.6. ergometru;

13.7. spirometru;

13.8. elektromiogrāfu;

13.9. kapilaroskopu;

13.10. jonizējošā starojuma dozimetru;

13.11. šķidrumu un gāzu portatīvo analizatoru;

13.12. putekļu portatīvo mērītāju;

13.13. elektromagnētiskā lauka intensitātes mērītāju.

14. Sertificēti arodslimību ārsti arodveselības ārsta specialitāti var apgūt pēc saīsinātas specializācijas programmas atbilstoši Latvijas Arodveselības ārstu asociācijas noteiktajām prasībām.

Valsts sekretāra vietnieks

Sabiedrības veselības departamenta direktors R.Muciņš

Latvijas Arodveselības ārstu asociācijas

Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja Ž.Roja

 

2.pielikums

Endodontista specialitātes nolikums

I. Vispārējie jautājumi

1. Endodontija ir zobārstniecības apakšspecialitāte, kurā zobārsts veic endodontisko slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm.

2. Endodontists ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, kura ir ieguvusi sertifikātu zobārsta specialitātē, atbilstīgi šim nolikumam ieguvusi pēcdiploma izglītību endodontijas specialitātē, nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu un ieguvusi endodontista sertifikātu.

 

II. Sertificēta endodontista darbība

3. Ārstnieciskās darbības veikšanai endodontistam nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

3.1. endodontisko slimību profilakse, etioloģija, patoģenēze, ārstēšanas plānošana;

3.2. endodontijā izmantojamās diagnostikas metodes;

3.3. endodontijā izmanojamās ārstēšanas metodes;

3.4. endodontijā izmantojamās medicīniskās ierīces.

 

III. Sertificēta endodontista atbildība

4. Sertificēts endodontists ir atbildīgs par:

4.1. paša veiktajām diagnostiskajām un ārstnieciskajām manipulācijām, operācijām;

4.2. savām tehniskajām kļūdām un paviršību;

4.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

4.4. profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

4.5. morāli ētisko normu ievērošanu pret pacientiem un saviem kolēģiem saskaņā ar pastāvošiem medicīnas ētikas kodeksiem;

4.6. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta privāto dzīvi, viņa ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi;

4.7. nesertificēta ārsta darbību, kurš strādā viņa vadībā.

 

IV. Nesertificēta ārsta darbība endodontista specialitātē un atbildība

5. Nesertificēts ārsts var veikt endodontisku slimību profilaksi, diagnostiku un nekomplicētu gadījumu ārstēšanu sertificēta zobārsta vai endodontista vadībā.

6. Nesertificēts ārsts ir atbildīgs par:

6.1. paša veiktajām diagnostiski ārstnieciskajām darbībām un manipulācijām;

6.2. savām kļūdām situācijas novērtēšanā, tehniskajām kļūdām un paviršību;

6.3. sertificēta endodontista noteiktā darbības apjoma pārsniegšanu vai neizpildi.

6.4. profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

6.5. morāli ētisko normu ievērošanu pret pacientiem un saviem kolēģiem saskaņā ar pastāvošiem medicīnas ētikas kodeksiem;

6.6. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta privāto dzīvi, viņa ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

 

V. Pēcdiploma izglītība endodontista specialitātē un tās saturs

7. Kopējais pēcdiploma mācību ilgums endodontista specialitātē ir trīs gadi un tie sadalās šādi:

7.1. vispārējie priekšmeti:

7.1.1. mutes dobuma histoloģija — viena nedēļa;

7.1.2. mutes dobuma anatomija — viena nedēļa;

7.1.3. žokļu un zobu augšana un attīstība — viena nedēļa;

7.1.4. speciālā ģenētika — viena nedēļa;

7.1.5. mutes dobuma patoloģijas — piecas nedēļas;

7.1.6. mutes dobuma fizioloģija, funkcionālā anatomija un oklūzija —trīs nedēļas;

7.1.7. imunoloģija — divas nedēļas;

7.1.8. mutes dobuma mikrobioloģija un bakterioloģiskā diagnostika — divas nedēļas;

7.1.9. biomehānika — viena nedēļa;

7.1.10. vispārējā materiālu mācība — viena nedēļa;

7.1.11. klīniskā psiholoģija — divas nedēļas;

7.1.12. statistika un datoru mācība — trīs nedēļas;

7.2. speciālie priekšmeti:

7.2.1. mutes dobuma izmeklēšana un diagnostika — viena nedēļa;

7.2.2. kompleksā ārstēšanas plānošana endodontisko slimību gadījumā — piecas nedēļas;

7.2.3. endodontisko slimību konservatīvā ārstēšana — 40 nedēļas;

7.2.4. endodontisko slimību ķirurģiskā ārstēšana — 36 nedēļas;

7.2.5. konservatīvā zobārstniecība — 10 nedēļas;

7.2.6. rentgenoloģija zobārstniecībā — viena nedēļa;

7.2.7. infekcijas izplatības kontrole zobārstniecībā — viena nedēļa;

7.2.8. veselības aprūpes likumdošanas organizācija un ekonomika — viena nedēļa;

7.2.9. ortopēdiskā zobārstniecība — piecas nedēļas;

7.2.10. ortodontija — viena nedēļa;

7.2.11. paradontoloģija — trīs nedēļas;

7.2.12. mutes dobuma gļotādas slimības — divas nedēļas;

7.2.13. anestezioloģija zobārstniecībā— divas nedēļas;

7.2.14. onkoloģija zobārstniecībā — viena nedēļa.

8. Pēcdiploma mācību laikā endodontists apgūst šādas diagnostiskās metodes:

8.1. mutes dobuma izmeklēšana;

8.2. sejas–žokļu rentgenogrammu interpretācija;

8.3. zobu un žokļu rentgenogrammu interpretācija;

8.4. materiāla noņemšana mikrobioloģiskai izmeklēšanai.

9. Pēcdiploma apmācības laikā endodontists apgūst šādas ārstniecības metodes, manipulācijas un operācijas:

9.1. zoba atvēršana, kavitātes preparēšana;

9.2. zobu sakņu kanālu sistēmas preparēšana un apstrāde, pielietojot dažādas tehnikas un instrumentus;

9.3. dažādas zobu sakņu kanālu pildīšanas tehnikas;

9.4. neķirurģiskas zobu sakņu kanālu ārstēšanas komplikāciju novēršanas metodes;

9.5. medicīniskās lietvedības pamati;

9.6. zobu traumu ārstēšana;

9.7. zobu balināšana;

9.8. akūtu stāvokļu diagnostika un ārstēšana;

9.9. bērnu piena un patstāvīgo zobu endodontiska ārstēšana;

9.10. endodontiski ārstētu zobu kroņa atjaunošana;

9.11. endodontiskās ķirurģijas un mikroķirurģijas metodes:

9.11.1. smaganu lēveru veidošana;

9.11.2. osteotomijas tehnikas;

9.11.3. apikālās sakņu rezekcijas tehnikas;

9.11.4. zobu sakņu amputācija;

9.11.5. hemisekcija;

9.11.6. zobu sakņu perforācija un rezorpcija, virsmu ķirurģiska slēgšana;

9.11.7. retrogrādās zobu sakņu preparēšanas tehnikas, materiālu pielietošana apikālai zobu sakņu kanāla slēgšanai;

9.11.8. zoba pagarināšanas ķirurģiskas metodes.

10. Pēcdiploma mācību laikā endodontists apgūst teorētiskās zināšanas un prakstiskās iemaņas darbā ar šādām endodontijā izmantojamām medicīniskām ierīcēm:

10.1. mutes dobuma izmeklēšanas instrumenti;

10.2. instrumenti zoba atvēršanai, kavitātes veidošanai, zobu sakņu kanālu apstrādei;

10.3. instrumenti, iekārtas un materiāli zobu sakņu kanālu pildīšanai, zoba kroņa atjaunošanai;

10.4. instrumenti endodontiskajai ķirurģijai un mikroķirurģijai;

10.5. zobārstniecības iekārtas;

10.6. rentgenogrāfijas iekārtas;

10.7. ķirurģiskais mikroskops;

10.8. ultraskaņas aparāts zobu sakņu kanālu retrogrādai ārstēšanai;

10.9. apekslokatori;

10.10. instrumentu sterilizācijas iekārtas.

Valsts sekretāra vietnieks

Sabiedrības veselības departamenta direktors R.Muciņš

Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents G.Žīgurs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!