Par bērniem un bērnunamiem:

ar skatu šodienā un nākotnē

Pagājušās nedēļas nogalē, atklājot alkohola lietošanas gadījumus Ķemeru bērnunama “Sprīdītis” audzēkņu vidū, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks nāca klajā ar secinājumu — bērnunami ir jāslēdz, nodrošinot bērniem ģimenes aprūpi. Uz paziņojumu asi reaģēja bērnu sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, norādot, ka ne Latvijas sabiedrība, ne valsts kopumā vēl nav gatava tik radikālam solim.

Diskutējot par bērnunamu likteni valdībā, sākotnēji striktie paziņojumi gan tika mīkstināti. Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks vakardienas, 11.novembra, preses konferencē paskaidroja, ka neviens bērnunams netiks slēgts voluntāri. Arī Ministru prezidents Einars Repše intervijā radio SWH uzsvēris, ka bērnunami pastāvēs tikmēr, kamēr kaut vienam bērnam tie būs nepieciešami. Atteikties no bērnunamu sistēmas un pakāpeniski pāriet uz ģimenes aprūpi, kas var būt adopcija, bērna nodošana aizbildnībā vai ievietošana audžuģimenē, ir politisks mērķis, par kuru izšķiras valdība, preses konferencē norādīja A.Baštiks.

Par valsts politiku bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē vakar lēma Ministru kabinets. Atklātā vēstulē savus priekšlikumus svarīgāko problēmu risināšanai paudusi arī Latvijas Bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācija.

Darba grupas izstrādās pasākumu plānus

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts (turpmāk — sekretariāts) izskatīšanai vakardienas valdības sēdē bija sagatavojis protokollēmuma projektu, kurā noteikta nepieciešamība uzlabot pašreizējo situāciju bērnunamos — līdz 2004.gada 10.februārim sekretariātam sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību jāsagatavo pasākumu plāns ārpusģimenes aprūpes iestāžu problēmu risināšanai. Sekretariāta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa žurnālistiem minēja, ka, iespējams, būtu jānosaka maksimālais bērnu skaits aprūpes iestādē, kā arī jāizvirza konkrētas prasības pedagogu un audzinātāju kvalifikācijai, jānoteic bērnu un pedagogu skaita attiecība. Vienlaikus sekretariāta paspārnē paredzēts veidot starpministriju darba grupu, kurai līdz 2004.gada 10.februārim jāizstrādā pasākumu plāns pakāpeniskai pārejai no bērnunamu sistēmas uz ģimenes aprūpes formām. Protokollēmumā Iekšlietu ministrijai uzdots pastiprināti apkarot alkohola un citu apreibinošo vielu pieejamības iespējas bērniem. Vēl sekretariāts lūdz Ministru kabinetu nākamo gadu pasludināt par Ģimenes gadu.

Tad, kad būs izstrādāts pasākumu plāns ģimenes aprūpes sistēmas ieviešanai, būs jāsāk tā īstenošana. Veiksmīga izvirzīto uzdevumu izpilde būs iespējama vien tad, ja vienoti strādās gan valsts institūcijas un pašvaldības, gan visa sabiedrība kopumā, komentējot iecerēto atteikšanos no bērnunamu sistēmas, uzsvēra A.Baštiks. Viņš nepiekrita, ka ideja par sistēmas maiņu Latvijas apstākļos ir nerealizējama, jo “negribu ticēt, ka Latvijai savi bērni nerūp, ka Latvijas cilvēkiem sirds nav krūtīs un ka esam vienaldzīgi pret bērnu likteņiem”. A.Baštiks arī informēja, ka sistēmas maiņa nenozīmē atteikšanos no institucionālās aprūpes vispār, pēc viņa domām, tā ir nepieciešama smagi slimu bērnu aprūpei un bērniem ar smagām uzvedības problēmām.

Ne likvidēt, bet risināt problēmas

Latvijas Bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 3500 bērnus un aptuveni 3000 aprūpes iestāžu darbiniekus un apvieno 40 no aptuveni 50 Latvijā esošajām bērnu sociālās aprūpes iestādēm, atklātā vēstulē, ko parakstījis asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Lučins, nenoliedz, ka ārpusģimenes aprūpes iestādēs pašlaik samilzušas vairākas problēmas. Bērnu sociālās aprūpes iestādēs aktuāls ir bērnu alkoholisms un cita veida atkarības — narkomānija, toksikomānija.

Tāpat bērnunamu vadītāji informē, ka audzēkņi bieži pārkāpj elementāras cilvēktiesību normas un vērš emocionālu un fizisku vardarbību gan pret saviem likteņa biedriem, gan pret bērnunamu personālu. Bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāji uzskata, ka neatliekami būtu risināmi jautājumi par normatīvajos aktos noteiktās palīdzības reālu sniegšanu tiem bērniem, kas, dzīvojot bērnunamā, ir sasnieguši pilngadību. Nopietnas problēmas bērnunamu darbiniekiem un iemītniekiem sagādā jaunieši, kas aprūpes iestādē nonāk jau pusaudža vecumā, sasnieguši 16 — 18 gadu slieksni. Bieži šie jaunieši ir ar antisociālas uzvedības iemaņām un krimināla rakstura pieredzi, kas negatīvi ietekmē pārējos audzēkņus, īpaši jaunākos.

Bērnunamu vadītāju asociācija uzskata, ka minētās problēmas prasa tūlītēju risinājumu, jo tas būtiski uzlabotu apstākļus bērnu sociālās aprūpes iestādēs. Taču asociācija kategoriski iebilst pret bērnunamu slēgšanu un norāda, ka tas neatrisinās bez vecāku gādības palikušo bērnu situāciju ne kopumā, ne aprūpes iestādēs. Asociācija ir izstrādājusi arī vairākus priekšlikumus, kā situāciju uzlabot.

Pirmkārt, ir strikti jānodala bērnunami no krīzes centriem un īslaicīgas sociālās aprūpes iestādēm, uzskata bērnu aprūpes iestāžu vadītāji. Bērnunamiem vajadzētu būt iestādēm, kas paredzētas ilgstošai bērnu sociālajai aprūpei. Īslaicīgai bērnu ārpusģimenes aprūpei (laika periodam līdz diviem gadiem) būtu jāveido specializētas resocializācijas iestādes un krīzes centri.

Otrkārt, jāveido atsevišķas slēgta tipa iestādes bērniem ar kriminālu pagātni un izteikti antisociālu uzvedību, kā arī bērniem ar atkarības problēmām.

Treškārt, noteikti jāveido specializētas iestādes pusaudžiem. Pēc bērnu aprūpes iestāžu vadītāju novērotā, arvien palielinās to bērnu skaits, kas aprūpes iestādēs tiek ievietoti pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas. Šie bērni, kuriem jau izveidojies noteikts uzvedības modelis, bieži negatīvi ietekmē bērnunamos pastāvīgi dzīvojošos audzēkņus. Jāizstrādā arī speciālas pārejas programmas bērnunamu audzēkņiem no 16 gadu vecuma līdz pilngadībai, lai viņi varētu sagatavoties patstāvīgai dzīvei.

Ceturtkārt, pašvaldībām laikus jānodrošina pilngadīgie jaunieši ar dzīvojamo platību.

Bērnu aprūpes iestāžu vadītāji uzskata, ka, realizējot iepriekšminētos pasākumus, atbrīvotos vietas bērnunamos, mazinātos tajos konstatētie cilvēktiesību pārkāpumi un veidotos ģimeniskāka vide.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore