Gatavojoties kopīgai sadarbībai Eiropā

Piektdien noslēdzās Zviedrijas Riksdāga spīkera vizīte Latvijā

Kopīgajā preses konferencē piektdien, 24.oktobrī: Zviedrijas Karalistes Riksdāga (parlamenta) spīkers Bjerns fon Sīdovs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: A.F.I.

Bjerns fon Sīdovs, Zviedrijas Riksdāga spīkers, — “Latvijas Vēstnesim” 24.oktobrī

— Zviedrija, līdzīgi kā citas Skandināvijas valstis, ir pazīstama ar parlamenta aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā. Pastāstiet, kā Zviedrijas parlaments līdzdarbojas ES politiskajos procesos!

— Jā, kad mēs satiekam parlamentāriešus no citām Eiropas valstīm, tie parasti pauž uzskatu, ka pie mums Skandināvijā — Dānijā, Zviedrijā un Somijā — ir spēcīgi parlamenti, kas ļoti aktīvi iesaistās valsts pozīcijas veidošanās ES jautājumos. Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm mūsu parlaments ir daudz ciešāk iesaistīts nacionālās pozīcijas ES jautājumos veidošanā, tomēr ir dzirdama arī kritika par pastāvošo sistēmu, un arvien aktīvāk attīstās diskusijas par to, kā parlamenta iesaistīšanos šajā procesā vēl vairāk uzlabot.

Vēl šīs nedēļas sākumā (intervija risinājās 24. oktobrī — red.) Zviedrijas Riksdāgā tika izveidota komisija, kuras uzdevums būs analizēt un uzlabot parlamenta iesaisti ES lēmumu pieņemšanā.

Pašreiz iespējams izdalīt trīs ceļus, pa kuriem Riksdāgs līdzdarbojas ES politikas veidošanā. Pirmkārt, mums ir Eiropas lietu komisija, kura darbojas kā padomdevējs un ikreiz, kad kāds no Zviedrijas valdības ministriem dodas uz ES Ministru padomes sēdi, pirms tam savu pozīciju saskaņo Riksdāga Eiropas lietu komisijā. Šī ir visai sekmīga sistēma, ko mēs Zviedrijā esam pārņēmuši no mūsu kolēģiem Dānijā.

Otrkārt, Zviedrijas parlamentā darbojas 16 pastāvīgās komisijas, kur, dienas kārtībā parādoties jautājumam, kas saistīts ar lēmumiem un likumdošanas projektiem ES līmenī, uz komisijas sēdi tiek aicināts attiecīgās nozares ministrs vai valsts sekretārs, ar kuru deputāti izdiskutē attiecīgo jautājumu.

Treškārt, jāmin diskusijas arī parlamenta plenārsēdēs, kurās nereti uzstājas premjerministrs, ārlietu ministrs vai finanšu ministrs, ziņojot par aktualitātēm, kas saistītas ar ES jautājumiem.

Domājot par to, kā uzlabot parlamenta lomu pašreizējā ES lēmumu pieņemšanas sistēmā, arvien lielāku atsaucību gūst viedoklis, ka nepieciešams stiprināt un palielināt parlamenta pastāvīgo komisiju nozīmi. Proti, mērķis ir panākt, lai iespējami vairāk informācijas un darba materiālu jau to izstrādes sākotnējā stadijā no Eiropas Komisijas nonāktu parlamenta komisijās, kas tādējādi spētu daudz efektīvāk un kompetentāk iesaistīties politikas veidošanā.

— Bet kā jūs vērtējat priekšlikumus par nacionālo parlamentu iesaistīšanu ES institucionālajā sistēmā? Piemēram, ir izskanējis priekšlikums par atsevišķas palātas izveidošanu Eiropas Parlamentā, kurā darbotos īpaši izvirzīti nacionālo parlamentu deputāti?

— Idejas un priekšlikumi par nacionālo parlamentu integrēšanu ES institucionālajā sistēmā ir bijuši dažādi. Eiropas konventa prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns pirms kāda laika nāca klajā ar piedāvājumu izveidot īpašu starpparlamentāro asambleju. Tā darbotos kā atsevišķa palāta pie Eiropas Parlamenta un sanāktu tikai vienu vai divas reizes gadā. Šis priekšlikums tika noraidīts. Vēl pirms pāris nedēļām Starpvaldību konferencē tika noraidīts jaunā ES Konstitucionālā līguma projektā iestrādātais priekšlikums par īpašas likumdošanas padomes izveidi.

Pēc šo divu atšķirīgo priekšlikumu noraidīšanas ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd nav nepieciešams veidot kādu atsevišķu Eiropas Parlamenta palātu, Senātu vai vēl kādu citu jaunu institūciju. Tā vietā ir jāveicina un jāstiprina nacionālo parlamentu savstarpējā sadarbība un sadarbība ar Eiropas Parlamentu. Vēl pirms nedēļas Stokholmā tikās tā sauktā Atēnu grupa, kuras ietvaros esošo un topošo ES dalībvalstu parlamentu pārstāvji pārrunāja veidus, kā labāk savstarpēji koordinēties un apmainīties ar informāciju par ES politikas aktualitātēm.

— Vakar, 23. oktobrī, uzstājoties Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē, jūs uzsvērāt nepieciešamību iespējami vairāk iesaistīt iedzīvotājus politisko jautājumu risināšanā, arī ES līmenī. Šobrīd aktīvi strādā Starpvaldību konference, kuras ietvaros esošo un topošo ES dalībvalstu valdību vadītāji un ārlietu ministri diskutē par Eiropas konstitūcijas projektu. Vai, jūsuprāt, būtu jāorganizē tautas nobalsošana par līgumu, kuru Starpvaldību konferences noslēgumā parakstīs valstu politiskie līderi?

— Es kā Zviedrijas parlamenta spīkers nevaru jums sniegt savu individuālo viedokli par šo jautājumu.

Konstitucionālā līguma izstrādē ir iesaistītas 25 Eiropas valstis, un katrai no tām ir jāpieņem individuāls lēmums, kas saskan ar valsts konstitūciju, politiskajām tradīcijām un iekšpolitisko situāciju. Vairākās valstīs, piemēram, Francijā, jautājums par referenduma rīkošanu vēl aizvien ir atvērts. Kas attiecas uz Zviedriju, vairākums politisko partiju ir noraidījušas ideju par referenduma nepieciešamību šajā jautājumā un uzskata, ka šis jautājums ir izlemjams parlamentā. Tāds ir pašreizējais parlamenta vairākuma viedoklis. Tomēr ir dažas partijas un atsevišķi deputāti, kas uzskata, ka referendums par Eiropas konstitūciju būtu jārīko.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Par sadarbību transporta un komunikāciju jomā

Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Andris Ārgalis un Andris Tolmačovs tikās ar Zviedrijas Karalistes Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar ostu darbības, satiksmes drošības un telekomunikāciju jomas aktualitātes abās valstīs, kā arī Latvijas un Zviedrijas radniecīgo komisiju turpmākās divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas.

Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties un padziļināti pārrunāt abām pusēm aktuālus jautājumus, kā arī raksturoja komisiju darbības galvenās jomas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Klāss Roksbergs aicināja kopīgi domāt par to, kā nākotnē risināt transporta kravu pārvadāšanas jautājumus Baltijas jūrā.

Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pārrunāja arī ostu darbības regulējuma īpatnības abās valstīs. Latvijas puse raksturoja parlamentā 23.oktobrī otrreizējā caurlūkošanā pieņemtos grozījumus “Likumā par ostām”, kas izraisīja spraigas diskusijas un saglabā valsts un pašvaldības paritāti Ventspils ostas un Rīgas ostas valdē. A.Ārgalis un A.Tolmačovs arī raksturoja apgrozījuma pieauguma rādītājus Latvijas ostās un atzina, ka, viņuprāt, ostu jautājumu risinājumā pašlaik vairāk tiek ņemts vērā politiskais, nevis ekonomiskais aspekts. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētāja vietniece Elizabete Nīstrema pastāstīja, ka Zviedrijā ostu jautājumi ir pašvaldību kompetencē, bet K.Roksbergs raksturoja Gēteborgas ostas darbību, ko pārzina, jo savulaik bijis Gēteborgas mēra vietnieks. Viņš sacīja, ka ostu attīstība no valsts ir atkarīga tādā mērā, kā tiek risināti ar ostu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, pievedceļu izbūvi, saistīti jautājumi. “Ja osta nesaņem investīcijas infrastruktūrā, darbi apstājas. Šajā aspektā valdībai uz ostām ir liela ietekme,” atzina K.Roksbergs. Viesi arī pastāstīja, ka šobrīd Zviedrijā ir 53 dažādas ostas un tieši tirgus ietekmēs ostu turpmāko attīstību.

Abas puses sprieda arī par satiksmes drošības jautājumiem. Latvijas un Zviedrijas parlamentu deputāti bija vienisprātis, ka abās valstīs auto avārijās bojāgājušo skaits ir liels — ap 500 cilvēk gadā. Viņi bija vienisprātis, ka nākotnē Eiropas Savienības ietvaros jāpadziļina sadarbība, lai risinātu šos jautājumus. Nupat Itālijā bijusi neformāla satiksmes ministru tikšanās, kuras laikā apspriesta rīcības programma, kā līdz 2010.gadam uz pusi samazināt autoavārijās cietušo cilvēku skaitu. Šādas programmas ceļu drošības jomā izstrādātas arī Latvijā un Zviedrijā. Latvijas puse kā pozitīvu faktu minēja parlamentā akceptēto soda punktu sistēmas ieviešanu no nākamā gada jūlija. Zviedrijas parlamentārieši vēlējās vairāk uzzināt, kā praksē darbojas Latvijas likumdošanā noteiktais aizliegums lietot mobilo telefonu automašīnas vadīšanas laikā. Viņi arī interesējās, vai netiks samazināts autovadītājiem pieļaujamā alkohola daudzuma radītājs asinīs. Pārrunājot šos jautājumus, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir nevis soda sankciju pastiprināšana, bet gan soda neizbēgamība.

Parlamentārieši raksturoja situāciju abās valstīs telekomunikāciju jomā un pārrunāja turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisija uzaicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nākamgad piedalīties viņu rīkotajās konferencēs par ceļu drošības un informāciju tehnoloģijas jautājumiem.

Par parlamentu sieviešu grupu sadarbību

Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāves tikās ar Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvēm.

Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska informēja Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāves, ka Latvijas parlamentā ievēlētās deputātes šo grupu nodibinājušas, lai veidotu un tālāk attīstītu kontaktus, kā arī dalītos pieredzē ar citu Eiropas valstu parlamentu sieviešu grupām par dzimumu līdztiesības aspektiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. I.Ostrovska arī atzīmēja Saeimā nesen izveidoto Dzimumu līdztiesības apakškomisiju, kas plānojusi veikt šo jautājumu izpēti tieši parlamenta līmenī, nodrošinot līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē.

Riksdāga Sieviešu grupas vadītāja Helēna Heija pastāstīja, ka viņu parlamentā šajā grupā apvienojušās sievietes ar mērķi rosināt parlamentu un sabiedrību diskutēt un arī rīkot seminārus par aktuālām tēmām: sieviešu politisko darbību, diskrimināciju, bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, sociālās apdrošināšanas un mājokļu, kā arī migrācijas jautājumiem.

Latvijas un Zviedrijas parlamentārietes dalījās pieredzē un pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bērnu izmantošanu, vecāku atbildību un adopciju, kā arī sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā.

Saeimas preses dienests

Ingrīda Ūdre, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja, Bjerns fon Sīdovs, Zviedrijas Riksdāga spīkers, — preses konferencē 24.oktobrī

Piektdien, 24. oktobrī, ar preses konferenci beidzās Zviedrijas parlamenta Riksdāga spīkera Bjerna fon Sīdova un viņa vadītās delegācijas vizīte Latvijā.

Kā pastāstīja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, tikšanās laikā pārrunāti jautājumi galvenokārt par Latvijas un Zviedrijas parlamentu sadarbības stiprināšanu. B. fon Sīdovs uzsvēra, ka abu valstu parlamentu ciešāka sadarbība būs īpaši nozīmīga, Latvijai un Zviedrijai darbojoties Eiropas Parlamentā un citās Eiropas Savienības (ES) institūcijās. “Mūsu turpmākajai sadarbībai ir jāpiešķir likumīgs statuss, aktīvi attīstot dažādu parlamenta grupu un komisiju savstarpēju sadarbību,” uzsvēra Riksdāga spīkers. Zviedrijas parlamentārieši izrādījuši īpašu interesi aktīvāk sadarboties tautsaimniecības, transporta un vides komisiju ietvaros, kā arī attīstīt ciešāku dialogu starp parlamenta sieviešu grupu pārstāvēm.

Arī šīs vizītes laikā bija Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas pārstāvju tikšanās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kā arī Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvju tikšanās ar Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāvēm. B. fon Sīdovs pauda lielas cerības par šādas strukturētas sadarbības turpmāko attīstību.

Riksdāga vadītājs īpaši uzsvēra arī partiju lielo lomu starpparlamentārās sadarbības attīstībā. Partijas ir ļoti svarīgas politisko procesu attīstībā, un tās ir viens no galvenajiem kanāliem, ar kura starpniecību iespējams veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos valsts politiskajā dzīvē. Partiju loma ir īpaši nozīmīga, darbojoties ES līmenī, uzsvēra B. fon Sīdovs. Zviedrijas un Latvijas parlamentārieši pārrunājuši arī sadarbību nākamvasar gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietvaros.

I. Ūdre preses konferences laikā pauda lielu gandarījumu par sekmīgo abu parlamentu sadarbību līdz šim un Zviedrijas līdzšinējo palīdzību, Latvijai integrējoties ES.

Īpaša uzmanība Zviedrijas parlamentāriešu vīzītes laikā pievērsta arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstības perspektīvām. Iepazīstoties ar pozitīviem uzņēmējdarbības attīstības piemēriem, Riksdāga deputāti apmeklēja Stendera ziepju fabrikas veikalu un Emīla Gustava šokolādes ražotni.

Vizītes laikā B. fon Sīdovs ticies arī ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, Ministru prezidenta biedru Ainaru Šleseru un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Riksdāga spīkers viesojies arī Latvijas Universitātē un Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors