Zinātne Baltijā: ar mūsdienu skatījumu

Piedalīšanos starptautiskos zinātniskajos projektos par pašsaprotamu arvien vairāk uzskata dabaszinātņu un tehnisko zinātņu pārstāvji. Nupat pirmoreiz īstenots starptautisks projekts zinātniecībā jeb “zinātnē par zinātni”. “Baltijas pētījumu un izstrāžu sistēmas pārejas periodā. Pieredze un nākotnes izredzes” — tas ir pētījums par zinātni Baltijas valstīs. Zinātni, kuras potenciāla apzināšana, pieredzē pamatotā attīstības problēmu analīze un it īpaši nākotnes iezīmēšana kļūst īpaši nozīmīga mūsdienās, kad vairākkārt akcentēta doma par “zināšanās balstītu sabiedrību”, kura jāveido, Baltijas valstīm ieejot Eiropas Savienībā.

Viduseiropas un Austrumeiropas postsociālisma valstu vidū visradikālākās pētījumu un izstrāžu sistēmas reformas 90.gadu sākumā piedzīvoja Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva. Triju valstu zinātnieki — LZA korespondētājloceklis Dr. phys. Jānis Kristapsons (Latvija), Dr. chem. Helle Martinsone (Igaunija) un Dr.sc. soc. Ina Dagīte (Lietuva) — ilggadējo pētījumu rezultātus apkopoja monogrāfijā “Baltic R&D Systems in Transition. Expierences and Future Prospects”, kuru angļu valodā tikko laidusi klajā izdevniecība “Zinātne”. Šo pētījumu finansiāli atbalstīja Zviedrijas un Baltijas valstu fondi. Grāmatas atvēršanas svētki notika XXI Starptautiskās Baltijas zinātņu vēstures konferences laikā 2003. gada 14. oktobrī, tajā pašā dienā, kad pie LU Bioloģijas fakultātes ēkas atklāja pieminekli ķīmiķim Paulam Valdenam — kā uzskata zinātnes vēsturnieki, pašlaik izcilākajam latviešu izcelsmes zinātniekam. Abos notikumos viegli saskatīt zīmīgas paralēles — izprotot zinātnes nozīmīgumu sabiedrībā, dot godu pagātnes izcilībai un ielūkoties tuvākajā nākotnē.

Grāmatā, pamatojoties uz solīdu faktu materiālu, kritiski izanalizēta visu triju Baltijas valstu pieredze zinātnes transformācijā no “lielas valsts zinātnes sastāvdaļas” uz zinātnes sistēmu neatkarīgā valstī. Galvenās tēmas — Baltijas zinātnes iezīmes, pētījumu un izstrāžu potenciāls, pētījumu produkcija, politika pētījumu un inovāciju jomā, iznākums un perspektīva. Kāda ir Baltijas valstu zinātne Eiropas Savienības kontekstā? Autori apbrīnojamā vienprātībā secina: stiprie zinātnes centri ir saglabāti, norit rekonstrukcija un optimizācija. Pētījumu un izstrāžu (R&D — angļu valodā) vispārējais finansējuma līmenis ir bezcerīgi zems. Jaunu, talantīgu zinātnieku iesaistīšana notiek lēni, zinātnes sabiedrība noveco straujāk, nekā atjaunojas.

Balstoties uz faktu materiālu, autori pratuši saskatīt gan kopīgo, gan atšķirīgo un konstatē, ka Igaunijā visas zinātnes reformas notikušas vispārdomātāk, Latvijā — visradikālāk, bet Lietuvā — vispakāpeniskāk, maigāk. Vai mums būtu jālepojas ar radikālismu? Nebūt ne. ES 5. ietvara programmā no Igaunijas piedalījušies 122 projekti, no Lietuvas — 34, no Latvijas — 56. Rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, Igaunijā jau pirms diviem gadiem reģistrēts 301 000 interneta lietotāju, Lietuvā — 68 000, mums — 72 000. Grāmatas autori secina, ka lēmējvarām jārīkojas — jāpanāk, lai R&D finansējums tuvotos 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, un jādara viss, lai talantīgajiem jauniešiem nebūtu vēlēšanās meklēt darbu ārpus savas dzimtenes. Galu galā runa ir ne vien par zinātnes, bet par nācijas saglabāšanas priekšnoteikumiem.

Dr.hist. Ilga Tālberga  — “Latvijas Vēstnesim”