• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2003., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80020

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.566

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi"

Vēl šajā numurā

17.10.2003., Nr. 145

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 565

Pieņemts: 14.10.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.565

Rīgā 2003.gada 14.oktobrī (prot. Nr.54, 13.§)

Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 41.panta piekto daļu un 42.panta septīto un astoto daļu

1. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) darbībai;

1.2. kārtību, kādā izsniedzama atļauja ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē;

1.3. šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību;

1.4. kārtību, kādā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus;

1.5. šaušanas sporta instruktoru, treneru un sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību.

 

2. Atļaujas un licences izsniegšana šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai

2.1. Atļaujas un licences izsniegšana otrās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai

2. Juridiskā persona, kura vēlas izveidot otrās kategorijas šautuvi (šaušanas stendu), pirms licences (atļaujas) saņemšanas iesniedz vietējā pašvaldībā otrās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu, saskaņo to ar vietējo pašvaldību un pēc saskaņošanas izveido (izbūvē) šautuvi (šaušanas stendu) atbilstoši minētajam plānam un šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajām prasībām.

3. Lai saņemtu atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, juridiskā persona iesniedz iesniegumu attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvaldē, bet Rīgā — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā (turpmāk — Valsts policijas iestāde).

4. Iesniedzot iesniegumu, juridiskā persona uzrāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) atbilstību ugunsdrošības noteikumiem un Valsts darba inspekcijas atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) telpu atbilstību šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajām prasībām. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

4.1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju un statūtu kopiju;

4.2. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi, izmantošanai paredzēto ieroču veidi un veikto drošības pasākumu apraksts;

4.3. šautuves (šaušanas stenda) nolikumu. Nolikumā norāda:

4.3.1. šaujamieroču un munīcijas glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtību;

4.3.2. apmeklētāju reģistrācijas kārtību;

4.3.3. drošības prasības;

4.3.4. kārtību, kādā sniedzama pirmā palīdzība;

4.3.5. šautuves (šaušanas stenda) darbinieku (turpmāk — darbinieki) un šaušanas sporta speciālistu pienākumus;

4.4. darbinieku sarakstu un personu apliecinoša dokumenta kopijas;

4.5. šādus katra darbinieka (izņemot šaušanas sporta speciālistu) dokumentus (ja šautuvē (šaušanas stendā) ir paredzēts glabāt ieročus vai munīciju un darbiniekam nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas):

4.5.1. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par darbinieka vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par darbinieka psihiskās veselības stāvokli, izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

4.5.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu;

4.6. šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju.

5. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārbauda, vai uz darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un vai darbinieki ir nokārtojuši eksāmenu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (šo informāciju pieprasa no Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisijas), kā arī pārbauda drošības pasākumu nodrošinājumu šautuvē (šaušanas stendā). Pēc minētās pārbaudes Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu apstiprināt šautuves (šaušanas stenda) nolikumu un izsniegt atļauju otrās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai vai atteikt nolikuma apstiprināšanu un atļaujas izsniegšanu, vai atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

6. Valsts policijas iestāde informē juridisko personu par lēmumu izsniegt atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Ja ir pieņemts lēmums atteikt atļaujas izsniegšanu vai atlikt lēmuma pieņemšanu, Valsts policijas iestāde par to rakstiski informē juridisko personu, norādot atteikuma vai lēmuma pieņemšanas atlikšanas iemeslu. Lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, bet Valsts policijas priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

7. Juridiskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju otrās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, iesniedz iesniegumu vietējā pašvaldībā attiecīgas licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

7.1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju un statūtu kopiju;

7.2. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personai pieder vai tās valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts izveidot šautuvi (šaušanas stendu);

7.3. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi un izmantošanai paredzēto ieroču veidi.

8. Vietējā pašvaldība 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu izsniegt licenci (atļauju) otrās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai vai atteikt licences (atļaujas) izsniegšanu, vai atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

9. Vietējā pašvaldība licenci (atļauju) izsniedz uz pieciem gadiem. Licencē (atļaujā) norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, šautuves (šaušanas stenda) kategoriju, licences (atļaujas) izsniegšanas datumu un numuru, derīguma termiņu, kā arī vietējās pašvaldības nosaukumu, kura izsniegusi licenci (atļauju).

10. Ja šautuves (šaušanas stenda) darbība var traucēt apkārtējos iedzīvotājus, tā ir izvietota aizsargjoslu teritorijā vai var radīt kaitējumu videi, kā arī gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības drošībai un tās interešu aizsardzībai vai to nosaka tiesas nolēmums, vietējā pašvaldība neizsniedz licenci (atļauju) šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai.

11. Ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks vai šaušanas sporta speciālists, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē darbinieka personu apliecinoša dokumenta kopiju un šo noteikumu 4.5. un 4.6.apakšpunktā minētos dokumentus. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 4.5.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas izskata tos un pārbauda, vai uz darbinieku neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un vai darbinieks ir nokārtojis eksāmenu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (šo informāciju pieprasa no Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisijas). Par pārbaudes rezultātiem Valsts policijas iestāde rakstiski informē juridisko personu.

 

2.2. Atļaujas un licences izsniegšana vienreizējas lietošanas šaušanas stenda izveidošanai un darbībai

12. Juridiskā persona, kura vēlas izveidot otrās kategorijas šaušanas stendu tikai uz noteiktu treniņšaušanas, mācību šaušanas vai šaušanas sporta sacensību laiku (turpmāk — vienreizējas lietošanas šaušanas stends), iesniedz Valsts policijas iestādē iesniegumu atļaujas saņemšanai.

13. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

13.1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju un statūtu kopiju;

13.2. darbinieku sarakstu un personu apliecinoša dokumenta kopijas;

13.3. šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju;

13.4. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu un drošības pasākumu aprakstu;

13.5. šautuves (šaušanas stenda) nolikumu. Nolikumā ietver šo noteikumu 4.3.3., 4.3.4. un 4.3.5.apakšpunktā minētās prasības un informāciju.

14. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to, pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības atzinumu par telpu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem (otrās kategorijas vienreizējas lietošanas šaušanas stenda izveidei telpās), pieņem lēmumu izsniegt atļauju otrās kategorijas vienreizējas lietošanas šaušanas stenda darbībai vai atteikt atļaujas izsniegšanu un par to rakstiski informē juridisko personu. Lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, bet Valsts policijas priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

15. Juridiskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju otrās kategorijas vienreizējas lietošanas šaušanas stenda darbībai, iesniedz iesniegumu vietējā pašvaldībā licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju (otrās kategorijas vienreizējas lietošanas šaušanas stenda darbībai).

16. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

16.1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības un statūtu kopiju;

16.2. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personai pieder vai tās valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts izveidot vienreizējas lietošanas šaušanas stendu, vai nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) rakstisku piekrišanu vienreizējas lietošanas šaušanas stenda izveidei;

16.3. vienreizējas lietošanas šaušanas stenda izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šaušanas stenda atrašanās vieta, norādīts tā izvietojums apvidū, šaušanas virziens, attālums līdz tuvākajiem objektiem, kuros iespējama cilvēku atrašanās, šaušanas distances garums, drošības joslas lielums, norobežojumu izvietojums, bīstamās zonas norobežojuma veids, šāviņu uztvērēja veids un šaušanas stenda izmantošanas laiks, kā arī cita informācija par attiecīgās kategorijas šaušanas stendu.

17. Vietējā pašvaldība iesniegumu izskata šo noteikumu 8., 9. un 10.punktā noteiktajā kārtībā.

 

3. Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanas nosacījumi

18. Nacionālie bruņotie spēki, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādes un citas juridiskās personas, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai, var izveidot trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajām prasībām.

 

4. Atļaujas izsniegšana ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē

19. Atļauju B, C un D kategorijas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē personai, kura saņēmusi pašvaldības licenci (atļauju) šautuves (šaušanas stenda) izveidei un Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, izsniedz Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā tā Valsts policijas iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas ieroču glabāšanas vieta.

 

5. Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana un izmantošana

20. Šautuves (šaušanas stendus) izveido telpās vai ārpus tām. Lai nodrošinātu cilvēku drošību, šautuvēs (šaušanas stendos) paredz un ierīko:

20.1. vietu, kurā šaušanas dalībnieki atrodas šaušanas laikā (ja tiek izmantots metamais ierocis, — tā mešanas laikā) un no kuras tiek mērīta šaušanas distance (turpmāk — šaušanas līnija);

20.2. vietu pirms šaušanas līnijas, kurā šaušanas dalībnieki uzturas pirms šaušanas vingrinājuma izpildes un notiek šaušanas dalībnieku maiņa (turpmāk — šaušanas pozīcija);

20.3. distanci no šaušanas līnijas līdz mērķu līnijai, kurā izvietoti stacionāri nostiprināti, kustīgi mērķi, mērķu mehānismi un konstrukcijas vai kurā tiks izmesti lidojoši mērķi (turpmāk — šaušanas distance);

20.4. distanci starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju. Šo distanci šaušanas laikā šķērso šāviņš (ja tiek izmantots metamais ierocis, mešanas laikā — metamais ierocis) (turpmāk — bīstamā zona);

20.5. konstrukcijas, izbūves, uzbērumus vai apvidus reljefu, kas pilnībā neitralizē lodes vai cita veida šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj šāviņa rikošetu (turpmāk — šāviņu uztvērējs) (izņemot šaušanas stendus, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem).

21. Šautuves (šautuvju stenda) konstrukcijas izveido atbilstoši tās kategorijai atkarībā no izmantojamo ieroču veida.

22. Var izveidot slēgta, pusslēgta un atklāta tipa šautuves. Šaušanas stendus var ierīkot telpās un ārpus tām.

23. Slēgtas šautuves izveido telpās, kurās ir sienas, griesti un grīda.

24. Izveidojot otrās un trešās kategorijas slēgtās šautuves, izmanto necauršaujamas sienas, balstus, griestus un grīdas. Šautuvē ierīko ventilāciju. Griestu augstums nav mazāks par diviem metriem. Šautuve ir apgaismota. Apgaismojumu ierīko tā, lai šaušanas līnija, bīstamā zona un mērķi būtu labi saskatāmi. Bīstamajā zonā nav ieejas, bet, ja tāda ir, ieeja ierīkota tā, lai to varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses. Šaušanas distances garums nav mazāks par 10 metriem.

25. Pusslēgtās šautuves izveido telpās, kurām virs bīstamās zonas nav griestu pārseguma, šaušanas pozīcija no bīstamās zonas ir atdalīta ar starpsienu, kurā izbūvētas šaujamlūkas, un kurās ir ierīkoti šāviņu pārtvērēji, kas nodrošina nejauša tieša šāviena uztveršanu bīstamās zonas robežās.

26. Noteiktas kategorijas atklāta tipa šautuves un šaušanas stenda izveidei izmanto necauršaujamus šāviņu uztvērējus un zemes, koka, betona vai cita necauršaujama materiāla aizsargvaļņus vai aizsargkonstrukcijas, vai šāviņu (metamo ieroču) uztvērēju un norobežojumus (pirmās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos)), ievērojot attiecīgajam ieroča veidam noteiktās drošības zonas lielumu.

27. Pirmās kategorijas atklātā šaušanas stendā šaušanai (metamā ieroča mešanai) triju metru šaušanas (mešanas) distancē ierīko šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju), lai apturētu šāviņu (metamo ieroci), kurš no šaušanas līnijas aizšauts (aizmests) garām mērķim.

28. Šautuvi (šaušanas stendu) mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanai izveido jebkurās slēgtās telpās vai ārpus tām, ierīkojot šāviņu uztvērēju, mērķus un šaušanas līnijas atbilstoši drošības prasībām (sacensībās — arī sacensību noteikumiem).

29. Ja loka vai arbaleta šaušanas (aukstā ieroča mešanas) attālums ir lielāks par trim metriem, telpās pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ierīko, ievērojot šādus nosacījumus:

29.1. šautuves telpa ir bez balstiem vai izvirzījumiem. Siena aiz mērķu līnijas ir apšūta ar materiālu, kas nepieļauj šāviņa rikošetu. Ja sienā aiz mērķu līnijas ir logi, ierīko šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju), lai apturētu šāviņu (metamo ieroci), kurš no šaušanas (mešanas) līnijas (šaujot ar sporta loku, — no 18 metriem) aizšauts (aizmests) garām mērķim;

29.2. ja bīstamajā zonā ir ieeja, to ierīko tā, lai ieeju varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses;

29.3. šautuvē ir vienmērīgs apgaismojums un papildapgaismojums, kas virzīts uz mērķiem, vidējā temperatūra slēgta tipa šautuvē nav zemāka par 18 °C, atbilstoši noteiktajam standartam ir ierīkota ventilācija;

29.4. griestu augstums nav mazāks par trim metriem;

29.5. šaušanas līnija, distance un citi šaušanas stenda sektori ir labi saskatāmi un iezīmēti.

30. Ja loka vai arbaleta šaušanas (aukstā ieroča mešanas) attālums ir lielāks par trim metriem, ārpus telpām pirmās kategorijas atklātās šautuves (šaušanas stendus) izveido, ievērojot šādus nosacījumus:

30.1. šaušanas stenda laukums ir norobežots ar sētu, barjerām vai brīdinājuma lentēm. Norobežojumu izvieto vismaz 20 metru attālumā no mērķu līnijas galiem (90 metru šaušanas distancē) un taisnā līnijā 10 metru no šaušanas līnijas galiem vai attālumā, ko nevar sasniegt metamais ierocis, kurš aizmests garām mērķim;

30.2. norobežojumu izvieto ne tuvāk par 10 metriem aiz šaušanas pozīcijas. 90 metru loka šaušanas distancē norobežojumu izvieto tik tālu aiz mērķu līnijas, lai skatītāji neatrastos tuvāk par 50 metriem. Mērķus, kas izvietoti 30 metru šaušanas distancē, norobežo 110 metru liela drošības zona;

30.3. drošības zonu aiz mērķu vairogiem var aizstāt ar šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju). Šautuvē (šaušanas stendā), kur izmanto loku, šāviņu uztvērējs ir tādā augstumā, lai apturētu no 90 metru distances garām mērķim aizšautās bultas;

30.4. šaušanas līnija, distance un citi šaušanas stenda sektori ir labi saskatāmi un iezīmēti;

30.5. izmantojot loku, šaušanas virziens ir no dienvidiem uz ziemeļiem, pieļaujamā novirze ir 20 grādu;

30.6. šaušanas (mešanas) pozīcija atrodas vismaz piecus metrus aiz šaušanas līnijas;

30.7. ja šaušanas stendu sadala sektoros, tos nodala ar skaidri saskatāmu, vismaz piecus metrus platu joslu;

30.8. šaušana ar loku visos sektoros notiek no vienas šaušanas līnijas, mērķus var izvietot katrā sektorā citā distancē. Sektoru malās mērķu līnijas galos novieto rādītājus, kuri norāda sektora distanci metros;

30.9. sektorus ar garākajām šaušanas distancēm izvieto pa labi no īsākajām šaušanas distancēm;

30.10. starp vairākiem loka šaušanas laukumiem ir drošības zona, kuras platums nav mazāks par 20 metriem;

30.11. no šaušanas līnijas uz mērķu līniju taisnā leņķī vilktās līnijas veido koridoru, kas ietver vienu, divus vai trīs vairogus. Trīs metrus pirms šaušanas līnijas ir marķēta līnija.

31. Atklātās šautuves, kurās paredzēts izmantot A, B vai C kategorijas vītņstobru šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:

31.1. šaušanas distances garums ir 10, 25, 50 vai 100–300 metru;

31.2. bīstamā zona norobežota ar necauršaujamiem aizsargvaļņiem, kuru minimālais sānu vaļņu augstums ir vismaz trīs metri. Šāviņa uztvērēja vaļņa augstums 25 un 50 metru šaušanas distancēs ir vismaz trīs metri, bet 100–300 metru šaušanas distancēs — vismaz pieci metri;

31.3. ja šautuvē ir ložu pārtvērēji, šāviņa uztvērēja vaļņa augstums 100–300 metru šaušanas distancē var tikt samazināts līdz trim metriem;

31.4. šautuvēs (šaušanas stendos), kurās nav ložu pārtvērēju, ir noteiktas drošības joslas. To garums šaušanai ar īsstobra šaujamieročiem ir 500 metru, ar garstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir līdz 5,45 milimetriem, — 1,5 kilometri, ar garstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir 5,6 līdz 9 milimetri, — 5 kilometri. Platumā drošības josla veido trapeci, kuras šaurākais gals ir šaušanas līnijas platums, bet platākais ir vienāds ar pusi no drošības joslas garuma;

31.5. atklātā šautuve (šaušanas stends) un tās drošības robežas atrodas ārpus apdzīvotām vietām;

31.6. treniņšaušanas vai sacensību laikā visi drošības zonas robežās esošie ceļi ir apsargāti un norobežoti ar barjerām vai sētu. Drošības zonas robežās neatrodas dzīvojamās mājas vai ēkas, kurās tiek turēti dzīvnieki.

32. Atklātās šautuves (šaušanas stendus), kurās paredzēts izmantot B, C vai D kategorijas gludstobra šaujamieročus ar ložu šāviņiem, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:

32.1. šaušanai ar 12.–32.kalibra gludstobru ieročiem pa kustīgiem vai stāvošiem mērķiem 35–50 metru šaušanas distancē ierīko kustīgo mērķu līniju iekārtas, kuras nodrošinātas ar necauršaujamām konstrukcijām un būvēm atbilstoši drošības prasībām (sacensībās — arī sacensību noteikumiem);

32.2. gala vaļņa (šāviņu uztvērēja) minimālais augstums ir trīs metri, sānu vaļņu vai sienu minimālais augstums ir 2,5 metri. Ja nav ierobežojošo sānu konstrukciju un ložu pārtvērēju, drošības joslas garums ir vismaz 700 metru;

32.3. drošības josla platumā veido trapeci, kuras šaurākais gals ir vienāds ar ugunslīnijas platumu, platākais — 350 metru.

33. Atklātās šautuves (šaušanas stendus), kurās paredzēts izmantot B, C vai D kategorijas gludstobra šaujamieročus ar skrošu šāviņiem, izveido, ievērojot šādus nosacījumus:

33.1. ja olimpiskajos un sportinga vingrinājumos šaušana pa lidojošu mērķi paredzēta ar skrotīm, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 milimetrus, šaušanas stenda drošības zonas garums ir 200 metru;

33.2. drošības zonu mēra no katras šaušanas pozīcijas maksimālajiem šaušanas leņķiem, pieļaujamā nobīde — līdz 10 %;

33.3. ja drošības zona nav pārredzama 250 metru robežās, to norobežo no pārējās teritorijas ar barjerām, sētu vai labi saredzamiem brīdinājuma uzrakstiem. Uzrakstus izvieto vietās, kur varētu atrasties cilvēks, un attālums starp uzrakstiem ir vismaz 50 metru.

34. Atklāto šautuvju (šaušanas stendu) drošības zonu var samazināt, ja zonas robežās atrodas šāviņu aizturoši šķēršļi (piemēram, koki, reljefs). Treniņšaušanas vai sacensību laikā uz drošības joslas ierobežojumiem ir brīdinājuma uzraksti.

35. Šautuvē (šaušanas stendā) ir medicīniskās palīdzības aptieciņa, kurā ir pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamie medicīniskie līdzekļi.

36. Šautuvē (šaušanas stendā) apmeklētājiem redzamā vietā izvieto drošības prasības.

37. Šautuves (šaušanas stenda) darbības laiku ir tiesīga noteikt vietējā pašvaldība, kura izsniegusi licenci (atļauju).

38. Ja šautuvē (šaušanas stendā) izmanto šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, tajā iekārto apmeklētāju reģistrācijas žurnālu. Žurnāls ir numurēts, cauršūts un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un Valsts policijas iestādes zīmogu.

39. Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju šautuvē (šaušanas stendā) personām izsniedz kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē šo ieroču un munīcijas glabāšanu un uzskaiti. Ja sporta klubu treniņgrupu (komandu) vai izglītības iestāžu mācību grupu dalībnieki nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ieročus un munīciju izsniedz šo grupu šaušanas sporta speciālistiem.

40. Ja persona uz treniņšaušanu (mācību šaušanu) ierodas ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, personu reģistrē apmeklētāju reģistrācijas žurnālā, bet sporta klubu treniņgrupu (komandu) vai izglītības iestāžu mācību grupu apmeklējumus uzskaita atbilstoši mācību un treniņu uzskaites žurnālā izdarītajiem ierakstiem.

41. Personas, kas ieradušās uz treniņšaušanu, šaušanas sporta speciālists instruē par šautuves (šaušanas stenda) noteikumiem un drošības prasībām. Persona ar parakstu apliecina iepazīšanos ar šīm prasībām un ir atbildīga par to ievērošanu. Treniņgrupas par šautuves (šaušanas stenda) noteikumiem un drošības prasībām instruē vismaz reizi mēnesī.

42. Personas datus un vecumu pārbauda, pieprasot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

43. Juridiskā persona šautuvē (šaušanas stendā) nodrošina pastāvīgu ieroču, šāviņu uztvērēju un citu šautuves (šaušanas stenda) konstrukciju un iekārtu tehniskā stāvokļa kontroli un bojājumu novēršanu.

44. Persona, kurai ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja (dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja), šautuvē (šaušanas stendā) treniņšaušanu izdara ar personīgo (dienesta) ieroci (ja tas ir paredzēts šautuves (šaušanas stenda) nolikumā).

 

6. Treniņšaušana, mācību šaušana un drošības prasības

45. Sporta klubu treniņgrupu (komandu) treniņšaušanas nodarbības notiek organizētās grupās šaušanas sporta speciālista vadībā.

46. Mācību šaušana izglītības iestādēs notiek atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētām programmām.

47. Šaušanas sporta speciālisti kontrolē, kā personas ievēro drošības prasības.

48. Persona, kura vēlas šaut ar šaujamieroci, pneimatisko ieroci, loku, arbaletu, ieroci, kuru darbina muskuļu spēks, vai izmantot metamos aukstos ieročus, apgūst drošības prasības un nepieciešamās iemaņas ar tiem rīkoties, to konstrukciju, sastāvdaļu darbību un nozīmi vai rīkojas ar tiem šaušanas sporta speciālista tiešā vadībā un pēc tā komandas.

49. Treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības notiek pastāvīgi izveidotās šautuvēs (šaušanas stendos) vai vienreizējas lietošanas šaušanas stendos.

50. Persona, kura uz treniņšaušanu ierodas ar tās īpašumā reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, vai dienesta šaujamieroci, šautuves (šaušanas stenda) īpašniekam vai šaušanas sporta speciālistam uzrāda ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

51. Šautuves (šaušanas stenda) nolikumā paredzētās drošības prasības un šaušanas sporta speciālista rīkojumi ir saistoši visām personām, kas atrodas šautuvē (šaušanas stendā).

52. Darbinieki pastāvīgi uztur tīrību un kārtību šaušanas vietā.

53. Aizliegts rīkoties ar ieroci personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai kurai ir slikts veselības stāvoklis, kas ieroča izmantošanas laikā var izraisīt personas nekontrolētu rīcību un nejauša šāviena izdarīšanu. Ja šaušanas sporta speciālistam ir pamats uzskatīt, ka persona ir apreibinošu vielu iespaidā vai tādā veselības stāvoklī, kādā nevar droši izmantot ieroci, viņš neatļauj izmantot ieroci.

54. Persona ir šaušanas pozīcijā un pie šaušanas līnijas tikai ar šaušanas sporta speciālista atļauju. Saņemto ieroci un munīciju persona neatstāj bez uzraudzības un nedod citām personām (izņemot šaušanas sporta speciālistu).

55. Ja pie mērķa vai šaušanas bīstamajā sektorā atrodas cilvēks, dzīvnieks vai neparedzēts šķērslis, ieroci aiztikt aizliegts.

56. Persona treniņšaušanu un mācību šaušanu izdara tikai pēc šaušanas sporta speciālista komandas. Persona, kurai ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, treniņšaušanu var izdarīt patstāvīgi ar šaušanas sporta speciālista atļauju, bet pēc šaušanas doties pie mērķa — tikai pēc viņa komandas.

57. Treniņšaušanu un mācību šaušanu vai ieroča mešanu organizē tā, lai persona, izmantojot ieroci no dažādām distancēm, neapdraudētu sevi un citus. Šaušana vienā šaušanas sektorā vienlaikus ar īsstobra un garstobra ieročiem (izņemot mazas enerģijas pneimatiskos ieročus) ir aizliegta.

58. Vienlaikus pa vienu mērķi ar loku vai arbaletu šauj ne vairāk kā četras personas. Uz šaušanas līnijas atzīmē šaušanas vietu, kas nav šaurāka par 80 centimetriem katrai personai. Uz šaušanas līnijas ir atzīmes, kas norāda katra mērķa vairoga vidu.

59. Ieroci šaušanai pielādē, atrodoties uz šaušanas līnijas, ieroci vērš mērķa virzienā, tēmē un šauj ar to tikai uz mērķi, un metamo ieroci met tikai mērķa virzienā, atrodoties uz šaušanas (mešanas) līnijas. Blakus esošo personu ieročus aiztikt aizliegts.

60. Citām personām aizliegts novērst uzmanību vai citādi traucēt personu, kura izdara šaušanas vingrinājumu.

61. Ieročus pielādē, šauj ar tiem vai metamos ieročus izmanto pēc šaušanas sporta speciālista komandas.

62. Visas personas pārtrauc šaušanu (metamā ieroča izmantošanu) pēc šaušanas sporta speciālista komandas “Stop!” vai minētās komandas, kas dota citā saprotamā veidā un valodā. Pēc komandas “Izlādēt!” vai minētās komandas, kas dota citā saprotamā veidā un valodā, persona nekavējoties izlādē, noliek un nodrošina ieroci, kā arī, neatstājot savu vietu pie šaušanas līnijas, uzrāda ieroci šaušanas sporta speciālistam.

63. Personām, kas neizdara treniņšaušanu (mācību šaušanu) vai neizmanto metamo ieroci, uz šaušanas līnijas atrasties aizliegts.

64. Ārpus šaušanas līnijas personai aizliegts ar ieroci tēmēt vai citādi gatavoties šaušanai un vērst ieroci pret cilvēkiem.

65. Persona, kura beigusi šaušanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, paliek uz šaušanas līnijas līdz noteiktai komandai un var doties pie mērķiem tikai tad, kad saņemta šaušanas sporta speciālista atļauja.

66. Persona, kura beigusi šaušanu ar loku vai arbaletu, novieto loku vai arbaletu šaušanas pozīcijā vai speciāli tam paredzētā vietā un var doties pie mērķiem tikai tad, kad saņemta šaušanas sporta speciālista atļauja.

67. Aizejot no šaušanas līnijas, persona pārliecinās, vai ieroča patrontelpā un aptverē nav palikusi munīcija. Aizliegts aiziet no šaušanas līnijas, ja ierocis ir sagatavots šaušanai.

68. Bultas izvelk no vairogiem (mērķiem) pa vienai un tā, lai netraumētu sevi un apkārtējos.

69. Persona nekavējoties ziņo šaušanas sporta speciālistam par jebkuru apstākli, kas varētu apdraudēt personu drošību.

70. Personai, kura izdara treniņšaušanu, šaujot ar šaujamieroci, un personām, kuras atrodas tuvu šaušanas līnijai, ieteicams lietot ausu aizsarglīdzekļus (austiņas, aizbāžņus). Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, minētos ausu aizsarglīdzekļus lieto obligāti.

71. Šaušanas vietā nodrošina pastāvīgu čaulu savākšanu un šaušanas vietas sakopšanu.

72. Ieroči pastāvīgi ir personas uzraudzībā. Jebkuros apstākļos ar ieroci persona rīkojas tā, it kā tas būtu pielādēts un sagatavots šaušanai.

73. Ja nepieciešams, juridiskā persona šautuvē (šaušanas stendā) nosaka papildu drošības pasākumus, kas ir saistoši personām, kuras atrodas šautuvē (šaušanas stendā).

 

7. Šaušanas sporta sacensības un drošības prasības

74. Sacensības organizē šautuvēs (šaušanas stendos), kas atbilst drošības prasībām, saskaņā ar sacensību noteikumiem un kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē sporta sacensību organizēšanu un norisi, Ieroču aprites likumā un šajos noteikumos. Ja sacensību tiesāšanā nepiedalās sertificēts šaušanas sacensību tiesnesis, jebkura mēroga šaušanas sacensības ir aizliegtas.

75. Sacensības šaušanas sporta disciplīnās tajos šaušanas veidos, kuros ir apstiprināti un publicēti sacensību noteikumi, ir tiesīgas organizēt šaušanas sporta federācijas, citas organizācijas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un kuru statūtos ir paredzēts attiecīgs darbības veids, kā arī juridiskās personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības izmantot ieročus, un pašvaldības.

76. Sacensību noteikumi nosaka šaušanas sporta tiesnešu pienākumus, drošības prasības, šaušanas vingrinājumu izpildes noteikumus, sacensību dalībnieku tiesības un pienākumus, rezultātu noteikšanas metodiku, ieroču, munīcijas, šāvēja apģērba un ekipējuma kontroli, protestu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, mērķu un šautuvju (šaušanas stendu) tehniskos normatīvus, medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, antidopinga kontroli un citus nosacījumus.

77. Sacensību noteikumus izstrādā un apstiprina šaušanas sporta federācija, kas ir atzīta Sporta likumā noteiktajā kārtībā. Sacensību noteikumi ir publiski pieejami un saistoši visiem sacensību dalībniekiem.

78. Par sacensību plānošanu informē Latvijas Šaušanas federāciju, un tās saskaņo ar vietējām pašvaldībām. Informāciju par sacensībām vismaz mēnesi līdz to sākumam publicē internetā Latvijas Sporta federāciju padomes gada kalendāra plānā. Par sacensībām, kas tiek organizētas atklāta tipa šautuvē (šaušanas stendā), informāciju ievieto vietējā laikrakstā, lai informētu iedzīvotājus. Kvalifikācijas sacensību plānu var nepublicēt.

79. Pirms sacensībām sacensību organizators izstrādā sacensību nolikumu, apstiprina sacensību galveno šaušanas sporta tiesnesi un galveno sekretāru. Sacensību nolikumu saskaņo ar attiecīgā šaušanas sporta veida federāciju. Par sacensību nolikuma ievērošanu atbild sacensību organizators.

80. Sacensību galvenais šaušanas sporta tiesnesis organizē tiesnešu kolēģiju un nodrošina sacensību norisi atbilstoši sacensību nolikumam un sacensību noteikumiem. Sacensību nolikums sacensību laikā ir saistošs visiem treneriem, tiesnešiem un citiem sacensību dalībniekiem vai nolikumā minētajām personām.

81. Sacensību nolikumā obligāti norāda šādas ziņas:

81.1. veids, norises vieta un laiks;

81.2. vadība un dalībnieki;

81.3. mērķis un uzdevums sacensību dalībniekiem;

81.4. programma;

81.5. nodrošinājums.

82. Sacensību nolikumu organizators nosūta sacensību dalībniekiem ne vēlāk kā 10 dienas pirms sacensībām, bet valsts mēroga sacensību nolikumu — ne vēlāk kā mēnesi pirms sacensībām.

83. Sacensību vadītājs (galvenais tiesnesis) nodrošina sacensību organizēšanu saskaņā ar sacensību nolikumu, drošības prasībām un sacensību noteikumiem.

84. Sacensību dalībniekus pirms sacensībām piesaka, nosūtot sacensību organizatoram pieteikumu. Pieteikumā norāda sacensību dalībnieka uzvārdu, vārdu, personas kodu un paredzētās šaušanas disciplīnas, kā arī komandas vadītāju, kas sacensību laikā kopā ar šaušanas treneriem organizē komandas startu un atbild par sacensību noteikumu un sacensību nolikuma ievērošanu.

85. Sporta organizācija savā īpašumā reģistrētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā uz sacensībām ar atsevišķu autotransportu un izsniedz sportistiem kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē to glabāšanu, uzskaiti un pārvadāšanu.

86. Sporta komandas vadītājs iepazīstina savas komandas sacensību dalībniekus ar nolikumu un drošības prasībām. Iepazīšanos ar šīm prasībām sacensību dalībnieki apliecina ar parakstu. Individuālie sacensību dalībnieki sacensību vietā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar sacensību nolikumu un drošības prasībām.

87. Tiesnešu kolēģijai sporta komandas pieteikumu iesniedz sacensību dienā. Sacensību dalībniekus, kuri piesakās piedalīties sacensībās, reģistrē, norādot viņu vārdu, uzvārdu un personas kodu.

88. Šaušanas sporta tiesneši kontrolē, kā personas ievēro drošības prasības.

89. Ja nepieciešams, līdz sacensību sākumam sacensību dalībnieks šaušanas sporta tiesnešu kolēģijai uzrāda ieroci pārbaudei. Par ieroča atbilstību tehniskajiem noteikumiem atbild ieroča īpašnieks.

90. Sacensību organizators:

90.1. nodrošina šautuves (šaušanas stenda) un visu iekārtu (ieskaitot ieroču noliktavas) pārbaudi atbilstoši prasībām, kādas noteiktas sacensību nolikumā un attiecīgajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanu un izmantošanu;

90.2. organizē šo noteikumu 90.1.apakšpunktā minētajā pārbaudē konstatēto nepilnību novēršanu;

90.3. nodrošina medicīnas darbinieka klātbūtni sacensību laikā un, ja nepieciešams, veic sportistu dopinga kontroli;

90.4. fiksē nolikuma un sacensību noteikumu pārkāpumus;

90.5. nodrošina sacensību noteikumu un drošības prasību ievērošanu.

91. Šaušanas sporta tiesnešiem un citām personām, kuras apkalpo sacensības, sacensību laikā ir noteiktas atšķirības zīmes (uzroču lentes, uzšuves vai nozīmes).

92. Ieročus izņem no makstīm, somām, pārvalkiem vai kastēm tikai pēc šāvēja izsaukšanas uz ugunslīniju un tikai šaušanai paredzētās vietās (šaušanas pozīcijā).

93. Trenēties bez patronām drīkst tikai speciāli ierādītās vietās.

94. Šaušanas pozīcijā atrodas tikai sacensību dalībnieki, kuri izpilda šaušanas vingrinājumu, un sacensību šaušanas sporta tiesneši.

95. Sacensību dalībnieks izmanto tikai tehniski sagatavotu ieroci, kuram nevar notikt patvaļīgs šāviens. Ieroci vērš tikai mērķa virzienā.

96. Ieroci pielādē tikai ar tādu skaitu patronu, cik paredzēts izšaut attiecīgajā vingrinājumā vai sērijā. Aizliegts veikt lielāku šāvienu daudzumu, nekā paredzēts vingrinājumā vai sērijā. Šaujot pa kustīgu mērķi, aizliegts izmantot apaļās un cieta metāla lodes.

97. Izdarīt šāvienu atļauts tikai pēc sacensību šaušanas sporta tiesneša komandas un mērķa parādīšanās (stenda, sportinga vai kustīgie mērķi) atbilstoši attiecīgā sporta veida sacensību noteikumiem.

98. Vingrinājuma izpildes laikā sacensību dalībniekam atļauts ieroci izlaist no rokām (nolikt) tikai tad, ja ierocis ir izlādēts. Šaujamieroču aizslēgi ir atvērti, bises atvāztas.

99. Aizliegts pieskarties ieročiem un aptverēm, ja ugunslīnijas priekšā atrodas cilvēks vai dzīvnieks. Aizliegts aiztikt svešu ieroci un munīciju, izņemot gadījumu, ja ar šāvēja atļauju to dara ugunslīnijas tiesnesis, sektora tiesnesis, vecākais tiesnesis vai ieroču tiesnesis.

100. Ja bīstamajā zonā parādās cilvēks, dzīvnieks vai rodas bīstama situācija, sacensību šaušanas sporta tiesnesis vai cita persona, kas to pamana, nekavējoties dod komandu “Stop!”, “Izlādēt!” vai dod minēto komandu citā saprotamā veidā un valodā. Ja komandas nav, sportists patstāvīgi pārtrauc šaušanu, izlādē ieroci un ziņo par to šaušanas sporta tiesnesim.

101. Izpildījis pēdējo vingrinājuma šāvienu vai pēc komandas “Stop!”, “Izlādēt!” vai pēc minētās komandas, kas dota citā saprotamā veidā un valodā, sacensību dalībnieks, neatstājot šaušanas pozīciju, atvieno no ieroča aptveri (ja tāda ir), izlādē ieroci un uzrāda to sacensību tiesnesim. Ja patrona nesprāgst, ieroci tur mērķa virzienā un par to ziņo sacensību šaušanas sporta tiesnesim.

102. Sacensību dalībnieks neatstāj ieročus un munīciju bez uzraudzības un tīra tos norādītajā vietā. Ieroci no šaušanas pozīcijas pārvieto tikai ar sacensību šaušanas sporta tiesneša atļauju.

103. Gludstobra ieroci, kurš izņemts no iesaiņojuma, tur un pārvieto atvāztu. Stenda un sportinga šaušanā, pārejot no vienas pozīcijas uz otru, ierocis ir izlādēts un atvāzts.

104. Ja nepieciešams, sacensību organizators un galvenais sacensību šaušanas sporta tiesnesis nosaka papildu drošības pasākumus, kas ir saistoši personām, kuras atrodas sacensību norises vietā.

 

8. Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšana

105. Šaušanas sporta sacensību tiesnešus atbilstoši šaušanas veidu specifikai pa tiesnešu kategorijām sertificē šaušanas sporta federācija.

106. Šaušanas sporta sacensību tiesnešu kategorijas piešķir attiecīgās šaušanas sporta federācijas tiesnešu kolēģija, ņemot vērā tiesnešu kvalificēšanas nolikumu, pabeigtos tiesnešu kursus un apgūto kvalifikāciju, tiesāto sacensību skaitu un sacensībās veikto tiesnešu darbu.

107. Starptautisko kategoriju pēc starptautisko tiesnešu kursu beigšanas piešķir attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija.

108. Pēc tiesnešu kolēģijas lēmuma par tiesneša kategorijas piešķiršanu šaušanas sporta sacensību tiesnesim izsniedz attiecīgās kategorijas tiesneša apliecību un tiesneša darba uzskaites grāmatiņu.

109. Šaušanas sporta sacensību tiesneša apliecība paredz, ka tiesnesim ir tiesības tiesāt attiecīgā šaušanas veida šaušanas sacensības.

110. Šaušanas sporta sacensību tiesnešu uzskaiti veic attiecīgā šaušanas veida šaušanas sporta federācija.

111. Šaušanas sporta treneri sertificē Sporta likumā noteiktajā kārtībā.

112. Šaušanas sporta treneri sertificē, ja uz viņu neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un to ir apliecinājusi Valsts policijas iestāde.

113. Šaušanas instruktorus sertificē komisija. Komisiju izveido attiecīgā šaušanas federācija un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde.

114. Komisiju izveido vismaz piecu cilvēku sastāvā. Komisijā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Sporta federāciju padomes, sporta federāciju un Valsts policijas pārstāvjus.

115. Attiecīgā sporta veida federācija organizē attiecīgu šaušanas sporta veidu instruktoru kursus. Instruktori kursos apgūst nepieciešamās zināšanas par:

115.1. normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē sporta sacensību organizēšanu un norisi, kā arī par ieroču apriti;

115.2. Latvijas un starptautisko sporta organizāciju struktūru;

115.3. pirmās palīdzības sniegšanu un profilaksi traumu novēršanai;

115.4. attiecīgā šaušanas sporta veida starptautiskajiem un Latvijas sacensību noteikumiem;

115.5. šautuvju uzbūvi un tehniskajiem noteikumiem;

115.6. ieroču un munīcijas tehniskajiem parametriem un uzbūvi, kā arī par šāviena ballistiku;

115.7. nodarbību procesa plānošanu un organizēšanu;

115.8. sacensību plānošanu un organizēšanu;

115.9. sporta klasifikāciju, sporta klasēm un to piešķiršanas noteikumiem, kā arī par šaušanas apmācības pamatprincipiem.

116. Šaušanas instruktoru sertificē, ja uz viņu neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un to ir apliecinājusi Valsts policijas iestāde, un viņš atbilst šādiem kritērijiem:

116.1. viņam ir vismaz triju gadu izdiena kādā no Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un pirmā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā vai iegūta sporta meistara vai sporta meistarkandidāta kvalifikācija ar šaušanu saistītā sporta veidā, vai piecu gadu mednieka stāžs, vai pabeigta apmācība kādā no Izglītības un zinātnes ministrijas sporta skolām un iegūta vismaz pirmā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, vai darba stāžs šaušanas instruktora amatā nav mazāks par pieciem gadiem;

116.2. iegūta tiesneša kategorija;

116.3. nokārtots šo noteikumu 115.punktā minēto kursu pārbaudījums.

117. Personai, kura ir sertificēts šaušanas instruktors vai šaušanas treneris, izsniedz šaušanas sporta speciālista sertifikātu (turpmāk — sertifikāts).

118. Sertifikāts paredz, ka personai, kas to ieguvusi, ir tiesības strādāt šautuvēs (šaušanas stendos) un attiecīgi tiesāt sacensības, kurās izmanto atbilstošas kategorijas A, B, C vai D šaujamieročus, pneimatiskos ieročus un aukstos ieročus.

119. Šaušanas sporta sacensību tiesneša apliecību un sertifikātu izsniedz par maksu. Maksu nosaka attiecīgi šaušanas sporta federācija un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Šaušanas sporta tiesneša apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

120. Ja konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi vai pārkāpti ieroču un munīcijas aprites noteikumi, sertifikāta derīguma termiņu var nepagarināt un sertifikātu var anulēt.

 

9. Noslēguma jautājums

121. Fiziskās un juridiskās personas, kurām izsniegtas licences (atļaujas) šautuves (šaušanas stenda) darbībai, līdz 2004.gada 1.maijam tās ierīko atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 18.oktobri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!