Pie tautas drošības avotiem

Latvijas Tautas frontes un tautas drošības vienību 15. gadskārtā

1990.gada Dziesmu un deju svētki Mežaparkā. ĪBV štāba ideoloģiskā iedvesmotāja Ilma Gierkena ar mazmeitu Sindiju un sabiedriskās kārtības nodrošinātājs Georgs Maiznieks Foto: Atvars Beniņš

Latvijas Tautas fronti — Trešās atmodas iedvesmotāju un vadītāju — neatbalstīja padomiskās drošības un kārtības sargāšanas struktūras: čeka, armija, OMON un Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieku vairākums. Bet LTF aktīva darbība ar ļaudīm bija vērsta uz ārējiem pasākumiem: mītiņiem, gājieniem, Baltijas ceļam, Dziesmu un deju svētkiem, citiem plašiem sarīkojumiem. Tad radās nepieciešamība veidot savu, tautisku drošības un kārtības sargāšanas sistēmu.

Un tā 1998. gada oktobrī tika likti pamati brīvprātīgo kārtības sargu veidojumiem. Pieredzējušie Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) kārtības sargi palīdzēja veidot valstī visaptverošu patriotisku, mobilu un ekstremālās situācijās darboties spējīgu 3 tūkstošu aktīvu un 17 tūkstošu īpašo kārtības sargu kandidātu vienību. LTF līderi (D.Īvāns un I.Godmanis) jaunā kārtības sargu veidojuma vadīšanai nodibināja štābu, kurā tika iekļauti Viesturs Bērziņš, Mārtiņš Andersons, Mārtiņš Grigulis, Ralfs Sviriņš un Georgs Maiznieks (Beshļebņikovs). 1990. gada 30. maijā Ministru padome ar lēmumu brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbību valstiskoja, bet Augstākā padome iedalīja un apstiprināja vienību budžetu. Par štāba vadītāju tika nozīmēts I.Godmaņa vietnieks Ilmārs Bišers. Sākās saspringts un bīstams vienību veidošanas darbs, galveno valsts objektu un deputātu apsardze un ielu patrulēšana. Veiksmīgi tas ritēja Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Bauskā, Dobelē, Liepājā, Balvos, Rīgas rajonā, Jēkabpilī, Tukumā, Talsos un visās Rīgas priekšpilsētas valdēs. Spriedzi veidoja provokatoriskās, pretvalstiskās, naidīgās kompartijas, interfrontes, desantnieku un sarkano darba brigāžu kaujinieku darbības.

Brīvprātīgo vienību dalībnieki, apvienoti ar gaišu ideju par Latvijas nacionālo neatkarību un stipru garu, sāka cīņu ar mūsu zemes bradātājiem. Viņiem kā tautas sargiem bija tas gods un LTF uzticības mandāts būt pirmajās rindās 1990. gada 4. un 15. maijā pie Augstākās padomes ēkas, janvāra barikāžu un augusta puča dienās. Īpašo vienību vīri ar valdības rīkojumu bez ieročiem bija nolikti nevardarbīgai cīņai ar varmākām. Viņu vairogs bija zvērests, Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV) apliecība un baltā ar Latvijas ģerboni rotātā aproce (lente). Patrulēšanas laikā sargi sadursmē ar OMON melnberetniekiem un padomijniekiem varēja lietot tikai karatē un sambo paņēmienus. Līdz ar to nevienlīdzīgā sadursmē fiziski cieta 20 sargi un 14 tika arestēti. Puča dienās padrobežsargi (čekas veidojums) un OMON kaujinieki iebruka Īpašo vienību štābā (Hospitāļu ielā 15), to izlaupīja un izdemolēja.

Bet taisnība un tauta uzvarēja. Un Īpašo brīvprātīgo vienību štābs ar Drošības departamentu sāka veidot Latvijas aizsardzības spēkus. Pirmie formējumi bija divi policijas bataljoni (baltās beretes) Rīgā un Jelgavā, kas pārtapa par Drošības dienestu ar ĪBV pārstāvi Juri Vectirānu priekšgalā. Otrs veidojums bija Robežsardze, kuru vadīja ĪBV vīri Viktors Sviklis un Voldemārs Atis. Pēc tam sekoja Zemessardze, kuru vadīt uzticēja Ģirtam Valdim Kristovskim, un Municipālā policija ĪBV dalībnieka Igora Kupča vadībā. Tūkstoši Īpašo brīvprātīgo vienību dalībnieku iekļāvās valsts aizsardzības formējumos un izveidoja Latvijas Bruņotos spēkus. Tāds ir šo aktīvo tautfrontiešu devums valsts drošībai.

Bet neaizmirsīsim, ka valstī nerimstas arī cita veida tumšie spēki: zagļi, laupītāji, narkodīleri un citi sabiedriskās kārtības pārkāpēji. Policija dara, ko spēj, bet brīžiem spēku pietrūkst. Pastāv grūtības ar kūlas un mežu dedzinātājiem, ar malumedniekiem un zivju bendētājiem, narkotiku izplatītājiem, nelikumīgu spirtotu dzērienu pārdevējiem, mašīnu zagļiem un citiem pārkāpējiem. Nesokas profilaktiskais darbs ar iedzīvotājiem un likumu izskaidrošana, sevišķi mācību iestādēs.

Kas mūs sargās, ja ne paši un Dievs! Tāpēc valstī darbojas Īpašo brīvprātīgo vienību tradīciju turpinātāja — Tautsardze. Tūkstošiem cilvēku, arī bijušie kārtības sargi, turpina ziedot savu brīvo laiku drošības un kārtības sardzē. Tautsargam jābūt katrā mājā, skolā, privātā un valsts iestādē. Tad arāja un pļāvēja klētis ar graudiem pildīsies un tautas svētais mantojums būs pasargāts no nemiera un ķildām!

Ar tādām domām mēs ejam uz LNNK un LTF lolojuma — Īpašo kārtības sargu vienību — piecpadsmitās gadskārtas svētkiem.

Georgs Maiznieks, Latvijas ĪBV un Tautsardzes vadītājs