• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Likumdevējiem atdoti atpakaļ grozījumi ostu likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.10.2003., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79579

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Francijas Senāta senatora vizīti

Vēl šajā numurā

03.10.2003., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumdevējiem atdoti atpakaļ grozījumi ostu likumā

Valsts prezidente 1.oktobrī ir nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, likumu “Grozījumi Likumā par ostām” atdod otrreizējai caurlūkošanai

OSTA.JPG (19656 bytes)
Rīgas osta no putna lidojuma un augstākā Rīgas skatupunkta
Foto: A.F.I.

Valsts prezidente raksta:

“2003.gada 25.septembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Atzinību pelna Ministru prezidenta un Ministru kabineta iniciatīva un ieinteresētība būtiski uzlabot Rīgas brīvostas kā valsts stratēģiskas nozīmes tautsaimniecības objekta darbību. Ministru kabinets šo iniciatīvu balstīja uz informāciju un uzņēmēju sūdzībām par problēmām Rīgas brīvostā, kuras rodas labas pārvaldības trūkuma dēļ. Jāatzīst, ka arī es kā Valsts prezidente esmu saņēmusi sūdzības par šīs ostas darbību, uz ko esmu vērsusi atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju uzmanību. Uzskatu, ka ir atbalstāma valdības politiskā griba atrisināt šīs problēmas.

Tomēr, izvērtējot Ministru kabineta ierosinātos un šā gada 25.septembrī Saeimas pieņemtos “Grozījumus Likumā par ostām”, kā arī citus likumos izpildvarai paredzētos politiskās gribas un varas realizēšanas līdzekļus, nākas secināt, ka augstāk norādīto problēmu risinājumam izvēlētais veids nav samērīgs ar izvirzīto mērķi.

Š.g. 25.septembrī pieņemtais likums pretendē skaidri definēt ostas pārvaldes statusu, izbeidzot pretrunas un interpretācijas par to, vai minēto ostu pārvalde uzskatāma par pašvaldības, valsts vai cita veida iestādi.

Diemžēl jāatzīst, ka likuma jaunā š.g. 25.septembra 7.panta pirmās daļas redakcija tomēr neievieš nepārprotamu skaidrību šajā jautājumā. Termins “atvasināta publisko tiesību juridiskā persona” nav definēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos un līdz ar to rada neskaidrības un jaunas interpretāciju iespējas.

2003.gada 25.septembra likuma “Grozījumi Likumā par ostām” 8.panta jaunā redakcija paredz palielināt valsts pārstāvju īpatsvaru ostu valdēs.

Tik būtiskas izmaiņas ostu pārvaldes modelī, kā arī valsts un pašvaldību sadarbībā nedrīkst realizēt bez nopietnas politisko un ekonomisko seku izvērtēšanas.

Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu anotācijās izpildvara norāda sadaļā par normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomisko vidi, ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, ka “normatīvo aktu projekts šo jomu neskar”. Taču Valsts prezidenta kanceleja š.g. 30.septembra sanāksmes laikā, lūdzot atbildīgo ministriju viedokli par 25.septembrī pieņemto grozījumu iespējamām ekonomiskām sekām, Vides, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji pauda viedokli, ka minētie grozījumi ir politisks lēmums un tā ekonomiskās sekas nav apzinātas, kā arī nav skaidras stratēģijas, kādā veidā šie grozījumi tiks ieviesti.

Pietiekami nav izvērtēta ne tikai šī priekšlikuma ietekme uz valstij tik svarīgu saimnieciskās darbības jomu kā ostu turpmākā darbība un attīstība, bet arī var tikt radīta neuzticība Latvijas valstij prognozējamas uzņēmējdarbības un labvēlīgas investīciju vides veidošanā. Kā zināms, šie ir jau otrie grozījumi Likumā par ostām pēdējo trīs mēnešu laikā.

Biežās likuma izmaiņas, pašvaldību viedokļa nerespektēšana un Latvijas Ostu padomes negatīvā attieksme pret šiem grozījumiem var izraisīt pašvaldību prasības valstij kompensēt pašvaldību ievērojamos ieguldījumus ostu attīstībā, kā arī ar pašvaldību īpašuma pārvaldīšanu turpmāk saistītos ierobežojumus. Piemēram, Ventspils pilsētas dome uzskata, ka šādā situācijā valstij būtu jāatpērk Ventspils brīvostas valdījumā nodotā pašvaldības nekustamā un kustamā manta 88,8 miljonu latu vērtībā, kā arī jāuzņemas Ventspils pašvaldības garantētās Ventspils brīvostas saistības vismaz 9,5 miljonu latu vērtībā. Neskaidrā tiesiskā vide savukārt var radīt neuzticību Latvijas ostām no tajās jau esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, kā arī tiem, kas izvēlas Latvijas ostas kravu pārsūtīšanai. Šāda situācija ietekmēs ostu attīstības plānošanu un investīciju piesaisti to attīstībai.

Ar nožēlu jākonstatē, ka minēto “Grozījumu Likumā par ostām” sagatavošana ir notikusi, neievērojot Latvijas Republikas likumos noteikto saskaņošanas kārtību starp Ministru kabinetu, pašvaldībām un Latvijas Ostu padomi. Pamatojoties uz Satversmes 59.pantu, Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Vēlos vērst Saeimas uzmanību uz to, ka, izstrādājot minētos grozījumus, Ministru kabinets nav ievērojis Likuma par ostām 11.panta un likuma “Par pašvaldībām” 86. un 87.panta prasības. Latvijas Ostu padome 2003.gada 17.septembrī pēc Saeimas pieprasījuma, lemjot par Ministru kabineta ierosinātajiem likumprojektiem, ir norādījusi, ka Ministru kabinets nav ievērojis Likumu par ostām un Latvijas Ostu padome nevar atbalstīt minētos likumprojektus, jo to redakcija nav pietiekami izvērtēta pirms iesniegšanas Saeimā.

Līdz ar to tiek radīts bīstams precedents augstāk norādīto likumā paredzēto procedūru neievērošanai.

Vēlreiz atzinīgi vērtējot Ministru prezidenta un Ministru kabineta gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību ostu attīstībai, šajā situācijā redzu valsts varas iespējas sasniegt likuma mērķi spēkā esošo normatīvo aktu sistēmas ietvaros. Valsts varas rīcībā ir institūcijas un mehānismi, ar kuru palīdzību ir iespējas nodrošināt Ministru kabineta izvirzīto valsts interešu realizāciju, ostu darbības labas pārvaldības principu ieviešanu un kontrolēt ostu darbību ar Ministru kabineta iecelto pārstāvju starpniecību.

Attiecībā uz Rīgas ostas darbību uzskatu, ka būtu vēlams uzticēt Valsts kontrolei šīs ostas darbības kompleksu pārbaudi, kā arī tās saimnieciskās darbības likumības un lietderības izvērtēšanu. Ja kādas ostas darbībā tiek atklāti nelikumīgi vai ekonomiski nepamatoti lēmumi, tad tie ir jāatceļ vai to izvērtēšana jānodod tiesībsargājošajām institūcijām.

Tāpat š.g. 25.septembra likuma “Grozījumi Likumā par ostām” Pārejas noteikumu 10.punkta redakcijā Ministru kabinets tiek pilnvarots apstiprināt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes nolikumu, lai nodrošinātu ostu pārvaldes kārtības maiņu. Šajā pilnvarojumā nav formulēti normatīvā akta satura galvenie virzieni, kā to prasa Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punkts. Līdz ar to šobrīd nav pārliecības, kādu ostu pārvaldes kārtības maiņu Ministru kabinets ir iecerējis un kas ir izprotams ar šo formulējumu: vai tikai ostu valdes skaitliskā sastāva un lēmumu pieņemšanas procedūras izmaiņas vai arī tā būs būtiska ostas tiesiskā statusa izmaiņa, jo, piemēram, iepazīstoties ar Ministru kabineta sagatavotajiem grozījumiem Rīgas brīvostas likumā, ir nepārprotami redzams, ka valdības sākotnējā iecere ir bijusi Rīgas brīvostas pārvaldes reorganizācija, nevis tikai valdes sastāva izmaiņa. Manuprāt, minēto iemeslu dēļ šis jautājums ir pietiekami svarīgs, lai valdības pilnvarojuma apjoms būtu paredzēts likumā, lai tas būtu skaidrs, nepārprotams un prognozējams.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2003.gada 25.septembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Likumā par ostām” otrreizējai caurlūkošanai.”

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!