Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr. 518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2003., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79110-spiedieniekartu-kompleksu-tehniskas-uzraudzibas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.519

Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem

Vēl šajā numurā

19.09.2003., Nr. 129

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 518

Pieņemts: 16.09.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.518

Rīgā 2003.gada 16.septembrī (prot. Nr.49, 6.§)

Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 3.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar spiedieniekārtu kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst III vai IV kategorijai (turpmāk — spiedieniekārtu komplekss), kā arī nosaka spiedieniekārtu kompleksa tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz darbībām ar:

2.1. spiedieniekārtu kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I un II kategorijai;

2.2. pārnēsājamiem ugunsdzēšanas un elpošanas spiedieniekārtu kompleksiem;

2.3. mājsaimniecībā izmantojamiem vārkatliem;

2.4. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par transportējamām spiedieniekārtām;

2.5. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par maģistrālajiem cauruļvadiem;

2.6. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtību;

2.7. plūsmas ūdensceļiem (piemēram, spiedvadiem, spiedtuneļiem, spiedstobriem hidroelektrostacijās) un to attiecīgajām ierīcēm;

2.8. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par vienkāršajām spiedtvertnēm;

2.9. iekārtām, uz kurām attiecināmi normatīvie akti par aerosola baloniņiem;

2.10. transportlīdzekļu iekārtām, kuru drošību reglamentē normatīvie akti par:

2.10.1. automobiļu un to treileru tipa apstiprināšanu;

2.10.2. lauksaimniecības un mežizstrādes riteņtraktoru atbilstības novērtēšanu;

2.10.3. divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu;

2.11. aku kontroles iekārtām, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un/vai kontrolei;

2.12. iekārtām, kuru sastāvā ir apvalki vai mehānismi, kuru izmēru, materiālu un izgatavošanu nosaka stiprības, stingrības un stabilitātes prasības, lai izturētu iekārtu darba slodzi, un kurām spiediens nav noteicošais projektēšanas faktors (piemēram, dzinēji, arī turbīnas un iekšdedzes dzinēji, tvaika dzinēji, gāzes vai tvaika turbīnas, turboģeneratori, kompresori, sūkņi un iedarbināšanas ierīces);

2.13. domnu krāsnīm (arī krāšņu dzesētājiem), karstpūšamajiem rekuperatoriem, putekļu nosūcējiem un domnu krāšņu izplūdes gāzu tīrītājiem, tiešās redukcijas kupoliem (arī krāšņu dzesētājiem), gāzes konvektoriem un kausiem tērauda un neferrometālu kausēšanai, pārkausēšanai, degazācijai un rūdīšanai;

2.14. augstsprieguma elektriskajās iekārtās iebūvētām ietaisēm (piemēram, slēdžu mehānismiem, kontrolmehānismiem, transformatoriem, rotējošām mašīnām);

2.15. sakaru sistēmu caurulēm, kurās ir spiediens (piemēram, elektriskiem un telefona kabeļiem);

2.16. kuģiem, raķetēm, lidmašīnām un pārvietojamām (peldošajām) dabas resursu ieguves platformām, kā arī iekārtām, kas speciāli paredzētas savienošanai ar šīm platformām;

2.17. spiedieniekārtu kompleksiem, kuri sastāv no elastīga apvalka (piemēram, no riepām, spēļu bumbām, piepūšamām laivām);

2.18. dzinēju ieplūdes un izplūdes klusinātājiem;

2.19. radiatoriem un caurulēm karsta ūdens apkures sistēmās.

3. Spiedieniekārtu kompleksi atkarībā no to lietošanas mērķa un rakstura ir šādi:

3.1. elementāri spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens;

3.2. karsējami spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst II grupas plūstošajām vielām, kuru temperatūra pārsniedz 110 °C, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens un temperatūra;

3.3. īpaši bīstami spiedieniekārtu kompleksi — kompleksi, kas paredzēti tādu vielu uzglabāšanai zem spiediena, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I grupas plūstošajām vielām, un galvenais riska faktors ir šo vielu radītais spiediens, bīstamā vide un temperatūra.

4. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

5. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

 

2. Vispārīgās prasības spiedieniekārtu kompleksa lietošanai

6. Spiedieniekārtu kompleksa izvietojumu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību, lai nepieļautu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ražotāja instrukcijai nodrošina spiedieniekārtu kompleksa valdītājs.

7. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētus spiedieniekārtu kompleksus pēc ekspluatācijas atļaujas saņemšanas.

8. Katram spiedieniekārtas kompleksam nepieciešama pase valsts valodā. Pasi konkrētam spiedieniekārtu kompleksam saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu aizpilda persona, kas ir izgatavojusi un/vai uzstādījusi spiedieniekārtu kompleksu un sastādījusi atbilstības deklarāciju normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktajā kārtībā un apjomā (turpmāk — ražotājs), tās pilnvarotais pārstāvis vai importētājs (ja ražotājs neatrodas Latvijā), norādot viņa kompetencē esošās ziņas, kas attiecas uz konkrēto spiedieniekārtu kompleksu.

9. Nododot vai iznomājot spiedieniekārtu kompleksu citam valdītājam, nodod arī spiedieniekārtu kompleksa pasi.

10. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs spiedieniekārtu kompleksa pasei pievieno atbilstības deklarāciju un normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktajā kārtībā izsniegtu atbilstības sertifikātu, kā arī montāžas un lietošanas instrukciju valsts valodā. Instrukcijā norāda vismaz šādu informāciju:

10.1. spiedieniekārtu kompleksa uzstādīšanas un pārvietošanas, kā arī atsevišķo elementu savienošanas kārtība;

10.2. kārtība, kādā tiek uzsākta spiedieniekārtu kompleksa lietošana;

10.3. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas kārtība;

10.4. spiedieniekārtu kompleksa tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība, arī lietotāja veicamās pārbaudes;

10.5. tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā sniegtās norādes.

11. Spiedieniekārtu kompleksa valdītājam aizliegts uzsākt spiedieniekārtu kompleksa lietošanu bez spiedieniekārtu kompleksa pases un šo noteikumu 10.punktā minētajiem dokumentiem.

12. Spiedieniekārtu kompleksa valdītājam aizliegts lietot spiedieniekārtu kompleksu, ja drošības ierīces nav noplombētas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

13. Spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā tā valdītājam ir šādi pienākumi:

13.1. atbilstoši spiedieniekārtu kompleksa konstrukcijai un lietošanas apstākļiem nodrošināt pietiekamu skaitu apkalpojošā personāla, kas apmācīts un atestēts tiesību aktos par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju noteiktajā kārtībā;

13.2. norīkot (ar rakstisku rīkojumu) atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par spiedieniekārtu kompleksa tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi (turpmāk — atbildīgais speciālists);

13.3. atbilstoši ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijām izstrādāt, apstiprināt un aktualizēt apkalpojošā personāla darba instrukcijas;

13.4. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa pases un lietošanas instrukcijas glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un kompetentas pilnvarotas inspicēšanas institūcijas pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.5. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

13.6. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa savlaicīgas tehniskās pārbaudes, kuras veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā;

13.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām un nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot spiedieniekārtu kompleksu.

14. Spiedieniekārtu kompleksa valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu spiedieniekārtu kompleksa lietošanas dokumentāciju:

14.1. spiedieniekārtu kompleksa pasi;

14.2. spiedieniekārtu kompleksa un tā elementu lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām;

14.3. spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālu.

15. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

15.1. nodrošināt spiedieniekārtu kompleksa un tā aprīkojuma atbilstošu tehnisko stāvokli;

15.2. nodrošināt šo noteikumu 14.punktā minētās dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

15.3. uzraudzīt, lai apkalpojošā personāla kvalifikācija atbilstu noteiktajām prasībām un tas būtu instruēts par spiedieniekārtu kompleksa drošu lietošanu;

15.4. sagatavot spiedieniekārtu kompleksu šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un būt klāt šo pārbaužu veikšanā;

15.5. ja konstatēti nepieļaujami defekti vai instrukcijas pārkāpumi darbā ar spiedieniekārtu kompleksu, apturēt tā darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

15.6. instruēt apkalpojošo personālu darba vietā un organizēt atkārtotas un ārpuskārtas zināšanu pārbaudes;

15.7. norādīt spiedieniekārtu kompleksa pasē visus datus par spiedieniekārtu kompleksa uzturēšanu un apkalpošanu, veiktos pasākumus, kas ietekmē spiedieniekārtas kompleksa drošu lietošanu, kā arī šajos noteikumos noteikto tehnisko pārbaužu rezultātus;

15.8. norādīt spiedieniekārtu kompleksa lietošanas žurnālā datus par spiedieniekārtu kompleksa darbināšanas laiku, iekārtu, līmeņrāžu, manometru, drošības vārstu, sūkņu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī spiedieniekārtu kompleksa un tā palīgierīču apkalpošanas maiņu nodošanu un pieņemšanu;

15.9. pārtraukt spiedieniekārtu kompleksa darbību, ja tā lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi, kā arī ja paredzētajā termiņā nav izdarītas spiedieniekārtu kompleksa tehniskās pārbaudes.

16. Spiedieniekārtu kompleksa apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

16.1. saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar spiedieniekārtu kompleksu;

16.2. apstādināt spiedieniekārtu kompleksa darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam vai spiedieniekārtu kompleksa valdītājam, ja turpmākā kompleksa lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi, kā arī šādos gadījumos:

16.2.1. bojātas spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces;

16.2.2. spiediens paaugstinājies par 10 % virs pieļaujamā darba spiediena, un veiktie pasākumi nespēj apturēt tā paaugstināšanos;

16.2.3. šķidruma līmenis ar liesmu vai citādi karsējamā spiedieniekārtu kompleksā ir zemāks vai augstāks par pieļaujamo līmeni;

16.2.4. nestrādā neviens no tiešās darbības līmeņrādītājiem;

16.2.5. spiedieniekārtu kompleksam atklāti plīsumi, izspiedumi, neblīvumi, neblīvumi metinātajās šuvēs, pārrautas stiprības saites, enkuru caurules vai blīves;

16.2.6. bojāts manometrs, un ar citiem mēraparātiem nevar noteikt spiedienu;

16.2.7. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam kameru kurtuvēs nodzisusi liesma, izņemot gadījumus, kad deglis strādā pozicionālā režīmā;

16.2.8. nav elektriskās strāvas automātiskajai vadībai, kontroles mēraparātiem, signalizācijai un drošības automātikai;

16.2.9. izcēlies ugunsgrēks vai stihiska nelaime, kas apdraud spiedieniekārtu kompleksu;

16.2.10. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam kurtuvē vai dūmejās eksplodējis kurināmā un gaisa maisījums;

16.2.11. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam barošanas šķidruma cirkulācija caur ūdens vai šķidruma sildāmo spiedieniekārtu kompleksu ir mazāka par pieļaujamo;

16.2.12. ar liesmu vai citādi karsējamam spiedieniekārtu kompleksam barošanas šķidruma spiediens un temperatūra ūdens vai šķidruma sildāmajā spiedieniekārtu kompleksā neatbilst pieļaujamajiem parametriem;

16.2.13. ar liesmu vai citādi karsējamam ūdens vai šķidruma apsildāmajam spiedieniekārtu kompleksam, kas strādā sistēmā ar izplešanās trauku, kurš ir tieši saistīts ar atmosfēru, pielejot sistēmā šķidrumu, izplešanās trauka signālcaurulēs šķidrums neparādās;

16.2.14. citos gadījumos, kas paredzēti apkalpojošā personāla darba instrukcijās.

17. Atļauts darbināt spiedieniekārtu kompleksu bez apkalpojošā personāla tiešas klātbūtnes, ja spiedieniekārtu komplekss aprīkots ar automātiku, signalizāciju un aizsardzību, kas nodrošina tā drošu lietošanu un darbības pārtraukšanu, ja darba parametru novirzes no pieļaujamās normas apdraud spiedieniekārtu kompleksu.

 

3. Drošības prasības spiedieniekārtu kompleksa lietošanai

3.1. Novietojums

18. Spiedieniekārtu kompleksu novieto saskaņā ar montāžas un lietošanas instrukcijā paredzētajiem ražotāja norādījumiem. Spiedieniekārtu kompleksa novietojums nedrīkst apdraudēt tā tuvumā esošo personu veselību un drošību.

19. Spiedieniekārtu kompleksu nostiprina tā, lai nebūtu iespējama tā apgāšanās, patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Spiedieniekārtu kompleksu novieto tā, lai tā apskate, remonts un tehniskā apkope būtu droša, un, ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

20. Ja apakšzemes spiedieniekārtu kompleksā uzglabā vielas, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I grupas plūstošajām vielām, tā ārējo apvalku aizsargā pret koroziju un klejojošām strāvām, kā arī spiedieniekārtu kompleksu novieto tā, lai nodrošinātu pieeju spiedieniekārtu kompleksu noslēdzošajām ierīcēm.

 

3.2. Aprīkojums

21. Spiedieniekārtu komplekss atkarībā no tā konstrukcijas un paredzētā lietošanas veida ir apgādāts ar šādu aprīkojumu:

21.1. drošības ierīces, kas aizsargā kompleksu no spiediena, šķidruma līmeņa vai temperatūras pieļaujamo parametru pārsniegšanas;

21.2. šķidruma līmeņa rādītāji;

21.3. manometri;

21.4. ierīces temperatūras mērīšanai;

21.5. slēgierīces un regulēšanas ierīces;

21.6. ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa barošanas ierīces;

21.7. ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa šķidruma cirkulācijas un sagatavošanas ierīces.

22. Spiedieniekārtu kompleksa aizsardzībai no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena drīkst lietot tikai tādas drošības ierīces, kādas ir paredzējis ražotājs. Nomainīt tās ar cita tipa drošības ierīcēm aizliegts.

23. Drošības vārstus visā to lietošanas laikā nodrošina ar pietiekamu caurlaides spēju tā, lai spiediens ilgstoši nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu. Ja to paredz spiedieniekārtu kompleksa lietošanas instrukcija, pieļaujama īslaicīga spiediena paaugstināšana ne vairāk kā par 10 % virs maksimāli pieļaujamā spiediena.

24. Spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces pārbauda, uztur un apkalpo saskaņā ar ražotāja norādījumiem lietošanas instrukcijā.

25. Spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīces visā to lietošanas laikā nodrošina savlaicīgu un drošu spiedieniekārtu kompleksa un tā elementu izslēgšanu, ja saskaņā ar lietošanas instrukciju radušās nepieļaujamas novirzes no kompleksa lietošanas režīma.

26. Ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa atsperes drošības vārstu kompleksa lietošanas laikā nedrīkst nospriegot vairāk par vārsta ražotāja noteikto lielumu. Ja darba vide (piemēram, temperatūra) ietekmē atsperes materiāla īpašības, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu šādu ietekmi.

27. Drošības vārstu un impulsa līniju novadošie cauruļvadi vietās, kur iespējama kondensāta uzkrāšanās, ir aprīkoti ar piemērotām drenāžas ierīcēm. Uz šīm drenāžas ierīcēm aizliegts uzstādīt noslēgierīces.

28. Gāzi, tvaiku vai šķidrumu, kas izdalās no drošības vārstiem un drenāžas, aizvada uz vietu, kur tie neietekmē cilvēku un vides drošību. Toksiskas, sprādzienbīstamas vai ugunsbīstamas vielas novada uz slēgtu sistēmu tālākai utilizācijai vai uz sadedzināšanas sistēmu vai veic citus līdzvērtīgus pasākumus, kas nodrošina drošības un vides aizsardzības prasību izpildi. Aizliegts apvienot izmešus, kuri satur vielas, kas maisījumā var veidot sprādzienbīstamus vai nestabilus maisījumus vai savienojumus. Gāzu, tvaiku vai šķidrumu novadīšana nedrīkst radīt pretspiedienu.

29. Spiedieniekārtu kompleksa šķidruma līmeņa rādītājus:

29.1. apkalpo saskaņā ar to lietošanas instrukciju;

29.2. uztur tā, lai nodrošinātu rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli un minimāli pieļaujamo šķidruma līmeni.

30. Spiedieniekārtu kompleksa manometrus:

30.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

30.2. uztur tā, lai nodrošinātu rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba spiedienu;

30.3. pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību un rezultātus pievieno vai ieraksta spiedieniekārtu kompleksa pasē;

30.4. aizsargā no sasalšanas.

31. Manometrs ir nederīgs lietošanai, ja:

31.1. tas nav pārbaudīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību vai nav atkārtoti pārbaudīts noteiktajā termiņā;

31.2. mērījuma bultiņa pēc manometra atvienošanas neatgriežas nulles iedaļā;

31.3. mērījuma novirze pārsniedz pusi no pieļaujamās kļūdas vērtības;

31.4. sasists manometra mērījuma skalas stikls vai ir citi bojājumi, kas var ietekmēt mērījuma rezultātu.

32. Lai veiktu šķidruma līmeņa rādītāju pārbaudi vai nomaiņu spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laikā, tos var atvienot no spiedieniekārtu kompleksa saskaņā ar lietošanas instrukcijā sniegtajiem norādījumiem.

33. Spiedieniekārtu kompleksa temperatūras mērītājus:

33.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

33.2. uztur tā, lai varētu kontrolēt tvertnes silšanas ātrumu visā tās garumā un augstumā;

33.3. ja tie ir ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa temperatūras mērītāji, uzstāda šķidruma ieejā un izejā starp kompleksu un noslēgšanas ierīcēm; uz izejas temperatūras mērītāja skalas ir labi redzama maksimāli pieļaujamās temperatūras atzīme;

33.4. ja tie ir ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārtu kompleksa temperatūras mērītāji, pārbauda normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajā kārtībā, un rezultātus ieraksta spiedieniekārtu kompleksa pasē vai pievieno tai.

34. Spiedieniekārtu kompleksa slēgierīces un regulēšanas ierīces:

34.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

34.2. uztur tā, lai nodrošinātu spiedieniekārtu kompleksa elementu noslēgšanu vai atvēršanu.

 

3.3. Spiedieniekārtu kompleksa apzīmējumi

35. Spiedieniekārtu kompleksa valdītājs nodrošina, lai uz spiedieniekārtu kompleksa redzamā vietā būtu norādīts spiedieniekārtu kompleksa reģistrācijas numurs, ražotāja noteiktais darba spiediens, kā arī nākamās iekšējās un hidrauliskās pārbaudes datums (zīmju augstums ir ne mazāks par 50 mm).

 

3.4. Remonts vai rekonstrukcija

36. Spiedieniekārtu kompleksa pamatelementu nomaiņa, nemainot iekārtas konstrukciju un tehniskos raksturojumus, vai to elementu metināšana, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk — remonts), kā arī spiedieniekārtu kompleksa konstrukcijas vai darba parametru maiņa (turpmāk — rekonstrukcija) atļauta atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktajām prasībām.

37. Spiedieniekārtu kompleksa elementus atļauts metināt tikai metinātājiem, kuri atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā, ir apliecinājuši savu kompetenci šādu darbu izpildē.

38. Spiedieniekārtu kompleksa metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamajiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm tikai laboratorijas, kas akreditētas normatīvajos aktos par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju akreditāciju noteiktajā kārtībā.

39. Spiedieniekārtu kompleksa remontu vai rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad tā valdītājs ir izsniedzis šo noteikumu 13.5.apakšpunktā minēto rakstisko norīkojumu (atļauju).

40. Pirms remonta vai rekonstrukcijas uzsākšanas spiedieniekārtu kompleksu atvieno no spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaika un gāzes avotiem.

41. Starp spiedieniekārtu kompleksa savienojošajiem cauruļvadiem ar atloku savienojumiem novieto atbilstošas stiprības slēgplāksnes. Slēgplāksne ir ar attiecīgu izcilni, lai to varētu atšķirt no blīvēm.

42. Spiedieniekārtu kompleksa cauruļvadus bez atloku savienojumiem noslēdz ar divām noslēgierīcēm, starp kurām ir drenāžas līnija, kas tieši savienota ar atmosfēru.

43. Visus datus par spiedieniekārtu kompleksa remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, dokumentē un pievieno spiedieniekārtu kompleksa pasei.

 

4. Spiedieniekārtu kompleksa tehniskās pārbaudes

44. Spiedieniekārtu kompleksa kārtējās tehniskās pārbaudes ir:

44.1. iekšējā tehniskā pārbaude, lai konstatētu spiedieniekārtu kompleksa atsevišķo spiedieniekārtu un kompleksa iekšējo elementu stāvokli, atklātu plaisas, izspiedumus un koroziju uz iekšējām un ārējām virsmām, bojājumus metinātos, kniedētos, valcētos, skrūvju un blīvju savienojumos, kā arī citus bojājumus, kas var radīt spiedieniekārtu kompleksa sabrukšanu;

44.2. hidrauliskā pārbaude, lai noteiktu spiedieniekārtu kompleksa izturību, tā elementu un savienojumu blīvumu. Hidraulisko pārbaudi veic tikai pēc pozitīviem ārējās un iekšējās pārbaudes rezultātiem. Hidraulisko pārbaudi veic spiedieniekārtu kompleksam, izņemot tā drošības ierīces;

44.3. ārējā tehniskā pārbaude, kas ietver spiedieniekārtu kompleksa darbības pārbaudi, lai noteiktu spiedieniekārtu kompleksa un tā aprīkojuma, drošības ierīču, automātikas, mēraparatūras, barošanas ierīču un šķidruma sagatavošanas iekārtu stāvokli un izvietojuma atbilstību ražotāja norādījumiem, šiem noteikumiem un darbināšanas režīmam, kā arī drošības ierīču atbilstošu noregulēšanu un noplombēšanu saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

45. Spiedieniekārtu kompleksa kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 56.punktā noteiktajos gadījumos veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

46. Spiedieniekārtu kompleksa valdītāja pienākums ir nodrošināt šādas spiedieniekārtu kompleksa kārtējās tehniskās pārbaudes:

46.1. ārējo tehnisko pārbaudi — pēc spiedieniekārtu kompleksa reģistrācijas Valsts darba inspekcijā un turpmāk ne retāk kā reizi gadā;

46.2. iekšējo tehnisko pārbaudi — ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi četros gados;

46.3. hidraulisko pārbaudi — ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados.

47. Apakšzemes spiedieniekārtu kompleksam, kurā uzglabā sašķidrinātas naftas gāzes, iekšējo tehnisko pārbaudi un hidraulisko pārbaudi veic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 12 gados.

48. Spiedieniekārtu kompleksam, kurš izolēts ar vakuumu un paredzēts kriogēno gāzu uzglabāšanai, iekšējo tehnisko pārbaudi var aizstāt ar vakuumizolācijas pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

49. Ņemot vērā spiedieniekārtu kompleksa tehnisko stāvokli un lietošanas (kalpošanas) laiku, kompetentai pilnvarotajai inspicēšanas institūcijai ir tiesības iekšējās un hidrauliskās pārbaudes noteikt biežāk, nekā paredzēts šo noteikumu 46. un 47.punktā.

50. Ņemot vērā spiedieniekārtu kompleksa lietošanas apstākļus un lietošanas instrukcijā paredzētos ražotāja norādījumus, kompetentai pilnvarotajai inspicēšanas institūcijai ir tiesības šo noteikumu 44.2.apakšpunktā noteikto hidraulisko pārbaudi aizstāt ar pneimatisko pārbaudi, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus.

51. Spiedieniekārtu kompleksa elementus, kuri nav pieejami iekšējai un/vai ārējai tehniskajai pārbaudei, novērtē saskaņā ar ražotāja montāžas un lietošanas instrukciju, kurā norādītas pārbaudes metodes, apjomi un periodiskums.

52. Pirms iekšējās tehniskās pārbaudes spiedieniekārtu kompleksu nepieciešams atdzesēt un neitralizēt, attīrīt no katlakmens, kvēpiem, izdedžiem un citiem nosēdumiem, kas traucē veikt pārbaudi. Spiedieniekārtu kompleksa iekšējos elementus, kas traucē veikt pārbaudi, nepieciešams demontēt.

53. Spiedieniekārtu kompleksa hidrauliskās (pneimatiskās) pārbaudes spiedienu un laiku nosaka spiedieniekārtas kompleksa ražotājs, ņemot vērā, ka:

53.1. pārbaudes spiediens nedrīkst būt zemāks par

PT = 1,25 PS x Rm/20/R m/t, kur

Rm/20 — spiedieniekārtu kompleksa stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

Rm/t — spiedieniekārtu kompleksa stiprības robeža aprēķina temperatūrā;

53.2. pārbaudes laiks, kurā uztur pārbaudes spiedienu, nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.

54. Ja ražotājs nav noteicis, cik ilgā laikā tiek sasniegts pārbaudes spiediens, spiedienu spiedieniekārtu kompleksā palielina lēni un vienmērīgi.

55. Veicot spiedieniekārtu kompleksa hidraulisko pārbaudi, spiediena palielināšanai aizliegts izmantot saspiestu gaisu vai gāzi.

56. Spiedieniekārtu kompleksa ārkārtas tehniskā pārbaude nepieciešama šādos gadījumos:

56.1. pēc spiedieniekārtu kompleksa atkārtotas montāžas, kas saistīta ar spiedieniekārtu kompleksa pārvietošanu uz citu vietu (attiecināma tikai uz reģistrētu spiedieniekārtu kompleksu);

56.2. pēc spiedieniekārtu kompleksa remonta, ja tas ir bijis saistīts ar pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos;

56.3. pēc spiedieniekārtu kompleksa drošības ierīču plombas bojājuma;

56.4. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

57. Ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija.

58. Ja tiek izdarīta spiedieniekārtu kompleksa rekonstrukcija, veic kompleksa pārbaudes normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktajā kārtībā.

59. Ja spiedieniekārtu kompleksam beidzies ražotāja noteiktais lietošanas laiks (resurss), spiedieniekārtu kompleksa darbināšana un turpmākā lietošana ir aizliegta.

60. Spiedieniekārtu kompleksa lietošanas laiku (resursu) ir tiesīga pagarināt kompetenta pilnvarotā inspicēšanas institūcija, pēc valdītāja pieprasījuma veicot pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

61. Ja spiedieniekārtu kompleksa tehniskajā pārbaudē kompetenta pilnvarotā inspicēšanas institūcija konstatē defektus vai pazīmes, kas liecina par pazeminātu spiedieniekārtu kompleksa izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju darbināt spiedieniekārtu kompleksu, pazeminot parametrus (spiedienu, temperatūru).

62. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas kompetenta pilnvarotā inspicēšanas institūcija ieraksta atzinumu spiedieniekārtu kompleksa pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz spiedieniekārtu kompleksa valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

63. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, kompetenta pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz spiedieniekārtu kompleksa valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi. Valdītājs nodrošina, lai pārbaudes zīme tiktu piestiprināta uz spiedieniekārtu kompleksa redzamā vietā.

64. Ja kompetenta pilnvarotā inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē spiedieniekārtu kompleksa neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, spiedieniekārtu kompleksa valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt kompetento pilnvaroto inspicēšanas institūciju atkārtotas pārbaudes veikšanai.

65. Ja spiedieniekārtu komplekss pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina spiedieniekārtu kompleksa valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, Valsts energoinspekcijai, ja apdraudēta energoapgāde, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, un dienas laikā nosūta minētajām institūcijām pārbaudes protokola kopiju.

 

5. Noslēguma jautājumi

66. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumus Nr.240 “Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 93.nr.).

67. To spiedieniekārtu kompleksu pases, kas tiek lietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atbilstoši šo noteikumu prasībām reģistrējamas Valsts darba inspekcijā līdz 2005.gada 1.janvārim.

68. To spiedieniekārtu kompleksu drošības ierīces, kas tiek lietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, noplombējamas līdz 2004.gada 1.maijam.

69. Ministru kabineta rīkojumi par institūciju pilnvarošanu veikt spiedieniekārtu inspicēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumu Nr.240 “Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība” prasībām ir spēkā līdz Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja izsniegtā kompetences apliecinājuma derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim.

70. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

1-518 COPY.GIF (127543 bytes)

2-518 COPY.GIF (148500 bytes)

3-518 COPY.GIF (111983 bytes)

4-518 COPY.GIF (120974 bytes)

5-518 COPY.GIF (118860 bytes)

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!