“Ir skaidrs, ka mūsu pūles būs tas, kas noteiks, cik sekmīgi mēs būsim”

Konferences laikā 17.septembrī: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un ekonomikas ministrs Juris Lujāns Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar notika konference “Valsts atbalsts uzņēmējiem un tautsaimniecības attīstība pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna uzņēmēju konferencē “Valsts atbalsts uzņēmējiem un tautsaimniecības attīstība pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai” Rīgā, Kongresu namā, 2003.gada 17.septembrī

Augsti godātais Šlesera kungs! Augsti godātais Lujāna kungs! Godātais Kanela kungs! Konferences organizētāji un dalībnieki, uzņēmēji, dāmas un kungi!

Man tiešām prieks jūs uzrunāt šajā tik nozīmīgajā konferencē, kas notiek īsu brīdi pirms tam, kad izdarīsim savu vēsturisko izšķiršanos par Latvijas nākotni. Tā būs izvēle par mūsu turpmākās labklājības un attīstības iespējām, un tā būs izvēle par mūsu vietu kā valstij jaunajā, apvienotajā, paplašinātajā Eiropā.

Šīsdienas konference par Latvijas uzņēmēju iespējām, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, ir tiešām īpaši aktuāla, ņemot vērā, ka ļoti drīz svarīgs uzdevums Latvijas uzņēmējiem varētu būt un būs, es uz to ļoti ceru, līdzdalība Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšanā un to pilnvērtīgā izmantošana.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”, 17.09.2003. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ekonomikas ministrs Juris Lujāns

Jūs jau droši vien labi zināt, ka līdz šim privātuzņēmēju projektiem Latvijā nav bijuši pieejami ES fondu līdzekļi, ar vienu izņēmumu — tas ir finansējums SAPARD programmā. Tagad ir sagaidāms, ka tieši privātuzņēmēju līdzdalība fondu apguvē būs nozīmīga, gan saņemot atbalstu saviem projektiem, gan piedaloties valsts un pašvaldību projektu īstenošanā.

Tādēļ tiešām apsveicama ir valdības un uzņēmēju dialoga aktivizēšana, kā tas notiek šajā konferencē, jo valsts atbalstam dažādu programmu un finansējuma veidā būs izšķiroša nozīme Eiropas fondu izmantošanā un līdz ar to uzņēmējdarbības un visas tautsaimniecības attīstības veicināšanā.

Es patiešām ceru, ka šī konference dos praktisku ieguldījumu jūsu darbībā, jo ir pēdējais laiks izprast, kā varēsim darboties jaunajos apstākļos — pēc iekļaušanās ES. Katrā ziņā ir labi, ka esat sanākuši kopā tik kuplā pulkā, man tiešām prieks jūs visus redzēt, lai apmainītos ar pieredzi, lai uzzinātu par jaunajām iespējām un domātu perspektīvā. Jo skaidrs ir viens — līdz ar jaunām iespējām ir jāpieņem doma, ka būs jācīnās par sevi gan Latvijas apmēros, gan attiecībās starptautiskajā tirgū. Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs jau neejam uz kādu leiputriju, kur mēs ar karotīti tiksim baroti kā mazi bērni bērnudārzā. Ir skaidrs, ka mūsu pūles būs tas, kas noteiks, cik sekmīgi mēs būsim. Jautājums tātad ir: vai nu mēs ticam sev, vai ne. Es kā prezidente esmu pārliecināta, ka mēs spējam ticēt sev, jo es zinu, uz ko mēs esam spējīgi, un, es domāju, jūs zināt, uz ko jūs esat spējīgi.

Latvija ir sasniegusi tiešām objektīvi izvērtētus labus attīstības rādītājus, Latvija ir atzīta par vidēji visstraujāk augošo ekonomiku starp ES kandidātvalstīm pēdējo triju gadu laikā. Saglabāt vienmērīgi augstu tautsaimniecības attīstību nākamajos desmit divdesmit gados — tas ir galvenais pārbaudījums ekonomiskās politikas veidotājiem. Uzņēmējdarbības attīstīšanai un veicināšanai tā ir būtiska, fundamentāli svarīga.

Es ticu, ka, turpinoties stabiliem ekonomiskās attīstības tempiem, mēs krietni vien pietuvosimies ES vidējam labklājības līmenim jau tuvākajā desmitgadē. Katrā ziņā ne pēc piecdesmit gadiem, kas ir pilnīgs absurds.

Dažkārt dzirdētais apgalvojums, ka, iestājoties ES, Latvijas attīstības tempi samazināsies, ir nepamatots. Kamēr vien Latvijas iekšzemes kopprodukta līmenis būs mazāks par ES vidējo, augsti izaugsmes tempi nav nekas neparasts un tas pat ir sagaidāms. Gluži otrādi — varam uzskatīt, ka šāda ekonomiskā izaugsme turpināsies, protams, ja vien neradīsies kaut kādas neparedzētas kataklizmas, kas skartu ne tikai mūs, bet visu pasauli.

Pētījumi liecina, ka, iestājoties ES, Latvija attīstītos stabilāk un straujāk. Te es runāju par nopietniem un profesionāli veiktiem pētījumiem, ir arī citādi. Turklāt mēs šajā kontekstā būtu līdzvērtīgi dalībnieki valstu kopienā, ar kurām Latvijai ir visciešākās ekonomiskās saites. Iegūstot maksimāli daudz ES līdzekļu, mēs spētu kompensēt tās pūles, ko Latvija daudzu gadu garumā ir pielikusi, lai šim procesam sagatavotos.

Manuprāt, pieejamība Eiropas fondiem un valsts atbalsts privātajam biznesam radīs iespējas daudzu cilvēku labklājības palielināšanai un vispārējai dzīves sakārtošanai. Šobrīd Latvijā joprojām vidēji ir 17 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, puse no tiem turklāt atrodas Rīgā. Tas skumji atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienības valstīs, kur to ir vairāk nekā 50. Un Igaunijā to ir vairāk divtik — 38 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, un tas kā nekā ir tepat mums kaimiņos, turklāt par mums vēl mazākā valstī un tādā valstī, kas ir izgājusi cauri precīzi tiem pašiem vēsturiskiem procesiem kā mēs. Tas nozīmē, ka šeit, Latvijā, ir ļoti daudz vēl darāma, lai tieši attīstītu uzņēmējdarbības psiholoģiskos aspektus, lai iedrošinātu ļaudis labāk izprast, ko vispār nozīmē uzņēmējdarbība, ko nozīmē konkurence, ko nozīmē brīvais tirgus. Te jāsaka — varbūt ne tikai padomju mantojums, bet arī pirmskara mitoloģizētā izpratne par ideālo lauku sētu, tāpat iepriekšējo gadsimtu mantojums mums kā dzimtcilvēkiem nav bijis īpaši vēsturiski labvēlīgs, lai veidotu mūsu tautā uzņēmējdarbības iniciatīvas gaisotni. Man šķiet, ka latvieši tajā ziņā ir tikpat talantīgi kā jebkura cita tauta. Te ir tikai jārada labvēlīgi apstākļi, kas atļautu mūsu tautas talantiem uzplaukt.

ES finansiālais atbalsts uzlabos priekšnoteikumus tam, lai uzņēmumu skaits visā valstī pieaugtu. Uzņēmējdarbības atbalsta palielināšanai un mērķtiecīgai izmantošanai svarīga ir valdības darbība, veidojot jaunas īpašas programmas uzņēmējdarbības attīstībai, kuras atbilstoši jāsaskaņo ar Nacionālās attīstības plānu.

Valsts programmām ir būtiska nozīme, lai tās varētu kalpot uzņēmējiem par ceļa karti, lai tās padarītu darbību prognozējamu un ļautu justies drošiem par sagaidāmajiem rezultātiem ilgākā laika posmā. Es ļoti ceru, ka šī konference palīdzēs uzņēmējiem saprast, kādi būs atbalstāmo prioritāšu virzieni dažādās nozarēs, kā praktiski veidot projektus, lai saņemtu finansiālo atbalstu, kā arī šīs palīdzības saņemšanas shēmas.

Jau šobrīd ir prognozējams, ka Latvija pirmajos trijos gados pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varētu pretendēt uz 1,6 miljardiem eiro, kas ieguldāmi mūsu tautsaimniecībā, lai tuvinātos ES valstu vidējam attīstības līmenim. Izšķiroša nozīme, lai izmantotu ES fondus un gūtu maksimālu labumu, būs Latvijas puses līdzfinansējumam. Pagājušonedēļ tikšanās laikā ar finanšu ministru Dombrovska kungu es guvu pārliecību par to, ka šādi līdzekļi Latvijas budžetā tiek paredzēti un būs pieejami. Ir ļoti svarīgi, lai šobrīd mēs visi to zinātu.

Nākamo trīs gadu laikā Latvijai būs jāizmanto visas ES piešķirtās iespējas. Man ir pilnīgi nepieņemami apgalvojumi, ka labākajā gadījumā varēsim paņemt tikai kādus 50-70 procentus no iespējamā, jo tas nozīmētu, ka Latvija zaudētu simtiem miljonu, kurus tagad tik rūpīgi cenšamies atrast, lai mazinātu savu budžeta deficītu. Tas ir kaut kas tāds, ko nedrīkstam pieļaut ne savas neizdarības dēļ, ne kādu citu iemeslu dēļ. Tas vienkārši nav pieņemams, tas nav attaisnojams.

Runājot par ES fondu līdzekļu pieejamību un uzņēmēju līdzdalību valsts un pašvaldību projektu īstenošanā, svarīgākais ir informētība par līdzekļu pieejamību un iespējām, lai tā būtu pieejama visplašākajam interesentu lokam visdažādākajos līmeņos. Visdrīzākajā laikā ir jākļūst zināmam, kā tieši, precīzi Latvijā notiks ES līdzekļu sadale, kur varēs pieteikties uz konkursiem, kādā veidā un pēc kādiem principiem notiks vērtēšana utt., utt. Cilvēkiem jau tagad ir jāsāk gatavoties un apzināt savas iespējas jau laikus, lai projekti būtu gatavi, tiklīdz ES fondu līdzekļi kļūs pieejami, bez nekādas gaidīšanas un bez nekādas vilcināšanās. Mums ir ko panākt, mēs nevaram atļauties laiku zaudēt. Diemžēl bieži vien nākas dzirdēt bažas, ka būtiski jautājumi par ES fondu pieejamību un izmantošanu joprojām nav noskaidrojami. Tas mums ir jāsakārto, ir jāizdara un pie tam ātrā laikā.

Latvijas biznesa vide joprojām atrodas strauju pārmaiņu iespaidā, un, iestājoties ES, vairums Latvijas uzņēmējiem būs jāiztur zināms pārejas periods. Un mēs zinām no citu valstu pieredzes, ka, protams, tas nākas ar saviem izaicinājumiem un saviem sarežģījumiem. Tādēļ ir svarīgi, lai valsts nāktu talkā un palīdzētu radīt pārredzamu un skaidru spēles laukumu, kas palīdzētu mūsu uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī radīt lielāku pievienoto vērtību.

Kā prezidente esmu pārliecināta, ka nodokļu politikai ir ievērojama loma uzņēmējdarbības veicināšanā. Nodokļu politikai ir jābūt elastīgai, uz uzņēmumu attīstību vērstai. Tādai, kas veicinātu labprātīgu sadarbību starp godīgajiem uzņēmējiem un nodokļu iekasētājiem, nevis kalpotu par iebiedēšanas ieroci. Turpretim pār nodokļu nemaksātājiem gan kontrole ir jāpastiprina, jo tie pārējiem uzņēmējiem, kā jūs paši labi zināt, rada negodīgu konkurenci un izkropļo vispārējo tirgu. Ļoti apsveicams ir valdības nesenais lēmums par uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15 procentiem jau no nākamā gada, jo tas ļaus vietējiem uzņēmējiem vairāk ieguldīt savu uzņēmumu paplašināšanā un modernizācijā, kā arī veicinās ārvalstu investīciju pieplūdumu.

Ļoti svarīgi ir izmantot valsts atbalsta instrumentus mazās uzņēmējdarbības veicināšanai, īpaši lauku rajonos. Tiekoties ar lauku ļaudīm, bieži uzklausu iedzīvotājus, kuriem ir labas idejas mazajai uzņēmējdarbībai, bet viņiem trūkst līdzekļu to realizēšanai. Te lieti varētu noderēt mikrokredīti mikrouzņēmumu veidošanai un pašnodarbinātības veicināšanai. Piemēram, amatniekam kaut vai viņa darbarīku iegādei. Tādi pastāv daudzās pasaules valstīs un pierādījuši ļoti labus rezultātus. Būtiska loma šajā gadījumā varētu būt arī nodokļu atlaidēm un birokrātisko prasību samazināšanai vai vienkāršošanai. Tas varētu palīdzēt atrisināt vienu no vissāpīgākajām Latvijas problēmām par jaunu darba vietu izveidošanu laukos.

Kā viena no Latvijas makroekonomiskās attīstības problēmām jau vairāku gadu garumā tiek minēta negatīvā tirdzniecības bilance. Šajā gadījumā ir patīkami apzināties, ka tirdzniecības rādītāji uz Eiropas Savienības valstīm pašreiz kopumā ir pozitīvi. Ja šobrīd uz ES valstīm pārdodam apmēram 60 procentus no mūsu eksporta produkcijas, tad jaunajā, 25 valstu Eiropā šis rādītājs būs jau ap 80 procentiem. Šie fakti un tas, ka eksporta pieauguma tempi pēdējā laikā bijuši rekordstrauji, ļauj cerēt, ka mūsu tirdzniecības izaugsme, iestājoties ES, vēl vairāk palielināsies. Man gan bail domāt, kas ar to notiks, ja gadījumā, Dievs nedod, mēs neiestājamies.

Man kā prezidentei nākas, gan akreditējot vēstniekus, gan citādi tiekoties ar ārvalstu pārstāvjiem, pārskatīt arī mūsu tirdzniecības bilanci ar katru valsti. Man tiešām rodas šī ļoti dziļā vēlme, lai mūsu eksporta — importa līmenis kļūtu līdzsvarots. Lai eksports uz dažādām valstīm turpinātu pieaugt vēl straujāk, jākļūst jūtamākam valsts atbalstam eksportētājiem. Plašākai attīstībai gan ražošanā, gan tirdzniecībā pašmāju tirgus, protams, ir par mazu, tādēļ tālākai izaugsmei iespējas jāmeklē ārvalstīs. Diemžēl eksporta atbalsta sistēma valstī līdz šim tiešām ir bijusi minimāla un ļoti daudzi mūsu uzņēmēji to nav pat sajutuši. Apsveicami, ka tagad budžetā ir atrasti līdzekļi jaunu ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai. Bet te jāsaprot, ka šajā jomā mums ļoti daudz vēl ir darāms. Tie ir pirmie svarīgie soļi.

Ekselences, dāmas un kungi! Divpadsmit neatkarības gadus esam strādājuši, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko neatkarību. Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir bijuši mūsu ārpolitikas galvenie pamatmērķi, un valsts uz tiem ir pakāpeniski un turklāt ļoti sekmīgi virzījusies. Šajā laikā vispilnīgākā Latvijas integrācija ES ir bijusi tieši ekonomikā. To pierāda gan mūsu ārējās tirdzniecības politika, gan tirdzniecības apgrozījuma rādītāji, gan investīciju plūsmas. Tādēļ referenduma jautājums ir būtisks ar to, vai mēs šo iekļaušanās Eiropā procesu turpinām vai arī paliekam ārpusē ar daudziem nezināmajiem. Tas, nenoliedzami, būtu šoks Latvijas tautsaimniecībai un finanšu sistēmai. Un, manuprāt, smags trieciens un grūti koriģējams trieciens mūsu valstij kopumā.

Ja vērtējam procesus, kas notiek mūsdienu pasaulē, tad redzam, ka lielākā daļa pasaules valstu ir apvienojušās ekonomiskos blokos, grupējumos. Pasaulē dominē tādas lielas ekonomiski politiskas savienības kā ES, NAFTA (Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības asociācija), NVS un citas. Biznesa līmenī galvenā loma ir transnacionālajām korporācijām. Modernajā pasaulē tieši šie procesi rada jaunas ekonomiskās attīstības iespējas. Tieši tas liek pat pasaules attīstītajām valstīm apvienoties — tas dod attīstības iespējas. To redzam no tādiem piemēriem kā Somijas, Zviedrijas un Austrijas pievienošanās ES 1995.gadā, kad katra no tām jau bija sasniegusi augstu ekonomiskās attīstības pakāpi, taču saskatīja tieši ES ietvaros sev vēl lielākas izaugsmes iespējas, nerunājot par iespēju piedalīties lēmumos, kas tāpat viņus būtu iespaidojuši arī tad, ja viņi paliktu ārpusē. Te bija izdevība piedalīties arī lēmumu procesos.

Latvijas ekonomiskās attīstības virzība liecina, ka mūsu nākotnes attīstības modelis Eiropas Savienībā varētu līdzināties Nīderlandes vai Dānijas modelim, kuru pamatā ir ideāls šo valstu novietojums tranzīta ceļu krustojumos un pie lieliem tirgiem, kvalificēts un izglītots darbaspēks, dalība starptautiskajā darba dalīšanā, attīstīti finanšu pakalpojumi, modernas ražošanas nozares un laba infrastruktūra.

Jau vairākus gadus pakalpojumu nozares īpatsvars Latvijas IKP ir augsts — ap 70 procenti, un tam ir tendence pakāpeniski palielināties. Arī Latvija kā tranzīta pakalpojumu sniedzēja var vēl daudz dot Eiropas Savienībai un paralēli šai jomai attīstīt valstī spēcīgu ražošanu.

Godātie uzņēmēji, dāmas un kungi! Es novēlu jums visiem šodien informatīvi bagātu dienu un sekmīgu diskusiju. Es novēlu izaugsmi Latvijas uzņēmumiem, labklājību jums visiem un jūsu biznesa partneriem. Lai jums veicas! Šķiroties varētu atgādināt jums frāzi, ko tikko dzirdēju no Čehijas premjera Špidlas kunga, kas atgādināja senu ķeltu teicienu par to, ka ķeltu karavīriem nebija bailes no it nekā šai pasaulē, vienīgi no tā, ka debesis varētu uzkrist uz galvas. Man pašai, Latviju aizstāvot pasaulē, arī nav baiļu no it nekā, manas vienīgās bailes ir, ka debesis mums varētu uzkrist uz galvas nākamosestdien. Es ļoti ceru, ka jūs visi palīdzēsit, lai tā tas nenotiktu.