Valsts prezidente:

Pirms Ludviga van Bēthovena 9.simfonijas atskaņojuma Dzintaru koncertzālē

Runa pirms Nacionāla simfoniskā orķestra Ludviga van Bēthovena 9.simfonijas atskaņojuma Dzintaru koncertzāle 2003.gada 14.septembrī

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ekselences! Godātie viesi, dāmas un kungi! Mīļie mūziķi!

Kad Šillers rakstīja savu poēmu un Bēthovens savu simfoniju, viņu iedvesmas avota domas šķita kā nekad nerealizējams sapnis un utopija. Starp to laiku un mūsu dienām Eiropa ir piedzīvojusi neskaitāmas cīņas un konfliktus, miljoniem cilvēku ir gājuši bojā, un nav arī vēl šodien īsti pienākusi tā diena, kad varētu teikt:

Alle Menschen werden Bruder, —

Visi ļaudis ir kļuvuši kā brāļi.

Taču ideāls par šo brālību paliek. Man tomēr šķiet, ka kopš tiem tālajiem laikiem mēs esam ļoti tālu pavirzījušies uz priekšu. Jā, ikdienā mēs sastopam tikpat daudz nejēdzību, cik iepriecinošu lietu. Ir skumji raudzīties visapkārt un redzēt, kā bezjēdzīgi tiek izdzēstas dzīvības vai nu starptautiskos konfliktos, vai ikdienas sadzīves notikumos ar traģiskām sekām — vai tā būtu maza meitenīte, kas tiek noslepkavota, vai izcila politiķe, vai tās būtu kapa vietas, kas tiek apgānītas ar nepiedodami stulbiem un ļauniem uzrakstiem.

Nejēdzības un netaisnības, protams, pasaulē pastāv un pastāvēs vienmēr, bet būtiskais ir tas, ka mēs zinām, ka tās ir nejēdzības, netaisnības, un īstenībā mums nav ar tādām jādzīvo, ja mēs nolemjam, ka negribam to darīt. Te nu Šillera “Oda priekam” rāda ceļu, kā tas ir paveicams, un tas ir paveicams caur to, ka mēs iemācāmies raudzīties uz to, kas dzīvē skaists un iepriecinošs. Caur šo skaistumu un mīlestību tikai tad var rasties brālība uz savu tuvāko, brālība, kas paliek kā ideāls, ko ne vienmēr katrā solī var dzīves īstenībā realizēt, bet ideālus ir svarīgi turēt virs galvas gluži kā zvaigžņoto karogu, kas ir Eiropas Savienībai ar savām zvaigznēm.

Šillers runā par šo firmamentu (no lat.val. – debess jums, izplatījums), kur pāri zvaigznēm stāv augstākā dievišķā vara, bet mūsu ikdienas gaitās ir svarīgi, lai pār mums būtu arī kāds karogs, kas atgādina, ka visiem ļaudīm tiešām ir vēlme un gribēšana būt brāļiem savā starpā, ka arī nācijas var būt brāļi savā starpā, nu gluži kā ģimenē: nav svarīgi, vai viens ir lielāks, otrs mazāks, viens stiprāks, otrs vājāks.

Brālības ideāls ir tas, kas vieno gan cilvēkus, gan tautas. Brālības ideāls bija tas, kas vienoja Baltijas tautas nu jau tālajā Baltijas ceļā, un es ceru, ka brālības ideāls būs tas, kas vienos mūs arī nākotnē, vienos mūs ar savām kaimiņu tautām – igauņiem un lietuviešiem, vienos mūs ar pārējām tautām Eiropā, kas stāv zem zili zvaigžņotā Eiropas karoga.

Tiekoties ar ekonomikas ministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 12. septembrī Rīgas pilī tikās ar ekonomikas ministru Juri Lujānu, pārrunājot Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas un Eiropas Savienības strukturālo fondu efektīvas izmantošanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai un reģionālajai attīstībai, kas būtu pieejami pēc pozitīva balsojuma referendumā par valsts dalību Eiropā.

Sarunā pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi, kuri saistīti ar lauku attīstību un par kuriem prezidente sprieda, tiekoties ar Latvijas lauku organizāciju sievietēm. Prezidente uzsvēra infrastruktūras attīstības nepieciešamību, kā arī mikrouzņēmumu un pašnodarbināto personu stimulēšanu, kas tieši risinātu bezdarba un sociāli nelabvēlīgu apstākļu problēmas.

Ministrs piekrita Valsts prezidentei, ka ir būtiski veicināt uzņēmējdarbību Latvijā gan ar nodokļu politiku, gan kredītpolitiku, gan palīdzot ārējo tirgu paplašināšanā. Ārvalstīs jau ir atvērtas Latvijas tirdzniecības pārstāvniecības, un šis darbs jāturpina un jāpaplašina.

Kā svarīga tendence Latvijas ekonomikā sarunā minēta eksporta pietiekami straujā izaugsme, piemēram, jau šobrīd ap 80% Latvijas eksporta notiek uz ES valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Šūmana fonda prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 12. septembrī Rīgas pilī tikās ar Šūmana fonda prezidentu Žanu Dominiku Džuliani.

Sarunā apspriesta pirmsreferenduma situācija Latvijā. Prezidente augstu novērtēja Šūmana fonda ieguldījumu vienotas, uz demokrātijas un cilvēktiesībām balstītas vērtību Eiropas stiprināšanā. Ž.D.Džuliani apstiprināja, ka fonds ir gatavs turpināt aktīvu un auglīgu sadarbību ar Latviju eiropeisko vērtību telpas izplatībā.

Valsts prezidenta preses dienests