PHARE Horizontālās programmas “Kopienu atbalsts kodoldrošības jomā Latvijai 2002.gadā” finanšu memorands

(tulkojums)

 

Projekts pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2003.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.48 (“Latvijas Vēstnesis”, 31.01.2003., Nr.17)

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā — “KOMISIJA”), kura darbojas Eiropas Kopienas (turpmāk tekstā — “KOPIENA”) labā un vārdā,

no vienas puses, un

 

Latvijas Republikas valdība, (turpmāk tekstā — “SAŅĒMĒJVALSTS”),

no otras puses,

VIENOJAS PAR TĀLĀK MINĒTO:

1. pantā minētais pasākums tiek īstenots un finansēts no KOPIENAS budžeta līdzekļiem saskaņā ar šī memoranda noteikumiem. Tehniskais, juridiskais un administratīvais ietvars 1. pantā norādītā pasākuma ieviešanai ir izklāstīts KOMISIJAS un SAŅĒMĒJA 1991. gada novembra Pamatlīgumam pievienotajos Vispārējos nosacījumos un papildināts ar šī memoranda nosacījumiem un tam pievienotajiem Īpašajiem noteikumiem.

1. pants — VIENOŠANĀS RAKSTURS

UN PRIEKŠMETS

Palīdzības programmas ietvaros, piešķirot mērķdotāciju, KOPIENA piedalās šāda PASĀKUMA finansēšanā:

Programmas numurs: 2002/000/632.05

Nosaukums: Horizontālā programma “Kopienas atbalsts

kodoldrošības jomā Latvijai 2002. gadā”

Ilgums: līdz 30/11/ 2004

2. pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

KOPIENAS finanšu ieguldījuma maksimālais apjoms (turpmāk — “EK MĒRĶDOTĀCIJA”) ir noteikts 0,67 MEUR apmērā.

3. pants — DARBĪBAS ILGUMS UN IZBEIGŠANĀS

Šim PASĀKUMAM EK MĒRĶDOTĀCIJA ir pieejama līgumu slēgšanai līdz 2004.gada 30.novembrim saskaņā ar šī memoranda nosacījumiem. Līdz šim datumam visiem līgumiem ir jābūt parakstītiem. Visas EK MĒRĶDOTĀCIJAS līdzekļu atlikumu summas, par kurām līdz šim datumam nav noslēgti līgumi, tiek anulētas. EK MĒRĶDOTĀCIJAS izmaksu gala termiņš ir 2005.gada 30.novembris. Visām izmaksām līdz izmaksu gala termiņam jābūt pabeigtām. Izņēmuma apstākļos KOMISIJA tomēr var piekrist attiecīgi pagarināt līgumu slēgšanas termiņus vai izmaksu termiņus, ja SAŅĒMĒJVALSTS to savlaicīgi pieprasa un pienācīgi pamato. Šī memoranda darbība izbeidzas, izbeidzoties EC MĒRĶDOTĀCIJAS izmaksu gala termiņam. Visi neizmaksātie līdzekļi tiek atmaksāti KOMISIJAI.

4. pants — ADRESES

Ar PASĀKUMU saistītā korespondence, norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu, adresējama šādi:

 

KOPIENAI:

Andrew Rasbash

Eiropas Komisijas Delegācija

Jēkaba barakas

Torņu ielā 4, Korpuss 1C

LV- 1050, Rīga, Latvija

Tālrunis: +371- 732 72 50

Fakss: +371- 732 52 79

 

SAŅĒMĒJVALSTIJ:

Valdis Dombrovskis, Nacionālais koordinators

ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos

Finanšu ministrs

Smilšu ielā 1

LV-1919, Rīga

Tālrunis: +371 – 7 095 406

Fakss: +371 – 7 095 410

5. pants — ORIĢINĀLU SKAITS

Šis memorands ir sastādīts divos eksemplāros angļu valodā.

6. pants – STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis memorands stājas spēkā datumā, kurā to parakstījušas abas puses. Izdevumi, kas radušies pirms šī datuma, nevar tikt finansēti no EK MĒRĶDOTĀCIJAS līdzekļiem.

Pielikumi uzskatāmi par neatņemamu šī memoranda sastāvdaļu.

 

Rīgā	Rīgā
Datums: 29.01.2003	Datums: 30.01.2003
SAŅĒMĒJVALSTS vārdā	KOPIENAS vārdā
Finanšu ministrs	EK Delegācijas vadītājs
Valdis Dombrovskis	Endrjū Rasbašs

 

Pielikumā:

1. pielikums Pamatlīgums (A & B pielikumi)

2. pielikums Īpašie noteikumi (C pielikums)

3. pielikums Redzamība un publicitāte (D pielikums)

 

 

Pamatlīgums

Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “KOMISIJA”, kas darbojas Eiropas Ekonomiskās Kopienas, turpmāk tekstā “Kopiena”, interesēs un vārdā

no vienas puses, un

Latvijas valdība

no otras puses,

kopīgi sauktas “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā, ka līdz 1991. gada 31. decembrim Latvija ir tiesīga būt saņēmēja Kopienas Tehniskās palīdzības programmas PSRS ietvaros, kā to paredz Padomes 1991. gada 15. jūlija noteikumi (EEC, EURATOM) Nr. 2157/91,

ņemot vērā, ka no 1992. gada 1. janvāra Latvija būs tiesīga būt saņēmēja Kopienas palīdzības programmas Phare ietvaros, kā to paredz Padomes 1989. gada 18. decembra noteikumi Nr. 3906/89, kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar noteikumiem Nr

ņemot vērā, ka atbilstoši jānosaka tehniskā, juridiskā un administratīvā bāze Latvijā finansēto PASĀKUMU īstenošanai saskaņā ar Kopienas palīdzības programmu,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Lai veicinātu Līgumslēdzēju pušu sadarbību ar nolūku atbalstīt ekonomiskās un sociālās reformas Latvijā, Līgumslēdzējas puses vienojas īstenot PASĀKUMUS finanšu, tehniskajā jomā un citos sadarbības veidos, kā precizēts minētajos noteikumos, kurus finansē un īsteno, izmantojot šajā līgumā noteikto tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi. Katra PASĀKUMA (vai PASĀKUMU kopuma) konkrētas detaļas ir norādītas Līgumslēdzēju pušu apstiprinātajā memorandā (turpmāk — “Finanšu memorands”), un to paraugs ir sniegts C pielikumā.

Latvija veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visu pasākumu atbilstīgu izpildi.

2. pants

Katru PASĀKUMU, kura finansēšanu paredz šis līgums, īsteno saskaņā ar Vispārējiem nosacījumiem, kas izklāstīti šā līguma A pielikumā, kurš uzskatāms par iekļaujamu katrā finanšu memorandā. Finanšu memorands var variēt vai papildināt Vispārējos nosacījumus, ja tas vajadzīgs konkrētā pasākuma īstenošanai.

3. pants

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, kuru finansēšanu paredz šis līgums, Latvijā KOMISIJU pārstāv tās delegācija, kas pēc tās izveides atrodas Rīgā un kura KOMISIJAS interesēs nodrošina, ka pasākumu realizē saskaņā ar drošu finansiālo un tehnisko praksi.

4. pants

Ja Līgumslēdzējas puses attiecīgi vienojas, KOMISIJA var deleģēt visu vai daļu savas atbildības par PASĀKUMA īstenošanu trešajai pusei.

Tādā gadījumā šādas deleģēšanas noteikumus un nosacījumus izklāsta līgumā, kas ar Latvijas valdības piekrišanu jānoslēdz KOMISIJAI un trešajai pusei.

5. pants

Jebkuru ar šo līgumu saistītu konfliktu, ko nevar atrisināt konsultāciju ceļā, izšķir saskaņā ar B pielikumā norādīto arbitrāžas procedūru.

6. pants

Šis līgums ir sastādīts angļu valodā divos oriģināleksemplāros.

7. pants

Šis līgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas puses informē viena otru par līguma apstiprināšanu saskaņā ar pastāvošajiem katras puses iekšējiem likumiem vai paredzēto kārtību. Līgums ir spēkā nenoteiktu laika posmu, ja vien tā darbību neizbeidz ar vienas Līgumslēdzējas puses rakstisku paziņojumu otrai pusei.

Šā līguma darbības izbeigšanas gadījumā PASĀKUMUS, kurus vēl realizē, pabeidz īstenot saskaņā ar finanšu memoranda noteikumiem, kas attiecas uz šiem PASĀKUMIEM, un saskaņā ar šajā dokumentā izklāstītajiem Vispārējo nosacījumu noteikumiem.

8. pants

Šā līguma noteikumus piemēro arī Līgumslēdzēju pušu tehniskajai sadarbībai un citām darbībām starp pusēm, ja šo darbību būtības dēļ uz tām neattiecas konkrēts memorands, kura finansējums pēc Latvijas valdības lūguma iekļauts PHARE palīdzības programmā.

Pielikumi uzskatāmi par šā līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Rīgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit pirmā gada …..novembrī.

[Paraksts]	[Paraksts]
LATVIJAS VALDĪBA	KOPIENA

 

A pielikums

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU MEMORANDU

Šajos Vispārējos nosacījumos termins “SAŅĒMĒJS” attiecas uz Latvijas Republikas valdību.

 

I sadaļa — PROJEKTU FINANSĒŠANA

1. pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

Kopienas ieguldījums, turpmāk tekstā — “EEK dotācija”, kuras apmērs ir noteikts finanšu memorandā — nosaka galējo termiņu, kurā saskaņā ar attiecīgi apstiprinātiem līgumiem un tāmēm ir jāveic saistības un maksājumu izpilde.

Visus izdevumus, kas pārsniedz EEK dotāciju, sedz SAŅĒMĒJS.

2. pants — EEK DOTĀCIJAS PIEEJAMĪBA

Ja PASĀKUMA izpilde ir atkarīga no SAŅĒMĒJA paša finanšu resursu ieguldījumiem vai citiem līdzekļu avotiem, EEK dotācija kļūst pieejama tad, kad kļūst pieejami SAŅĒMĒJA finanšu ieguldījumi un/vai citi līdzekļu avoti, kā izklāstīts finanšu memorandā.

3. pants — APMAKSA

Līgumi ir tiesīgi saņemt šajā finanšu memorandā paredzētos līdzekļus tikai tad, ja tie noslēgti pirms finanšu memoranda termiņa beigu datuma. Līdzekļus par šādiem līgumiem var izmaksāt ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc finanšu memoranda termiņa beigu datuma. Jebkurš šī laika posma ārkārtējs pagarinājums ir jāapstiprina Komisijai.

Ievērojot EEK dotācijai noteiktos ierobežojumus, SAŅĒMĒJS iesniedz Komisijas Delegācijai līdzekļu pieprasījumus darba programmu formā saskaņā ar finanšu memorandā noteikto kārtību. Pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, ir jāpievieno dokumentārus pierādījumus, kas pamato PASĀKUMA sakarā veiktos maksājumus.

Tomēr atsevišķi līgumi attiecībā uz PASĀKUMU var paredzēt tiešu KOMISIJAS maksājumu līgumslēdzējiem. Katrs līgums nosaka šādu maksājumu likmi un laiku, kā arī uzrādāmos dokumentāros pierādījumus.

Attiecībā uz to programmas daļu, ko īsteno Saņēmējs, Ieviešanas institūcijai ir jāiesniedz darba programmu ne vēlāk kā 9 mēnešus līdz finanšu memoranda termiņa beigu datumam, lai Komisija apstiprinātu vēl noslēdzamos līgumus un šī programma tiktu izpildīta. Darba programmā ir jāiekļauj priekšlikumi par programmas izpildei atvērtajos rēķinos uzkrāto tīro procentu izmantošanu ar nosacījumu, ka vispirms pilnībā tiks ieguldīta EK dotācija.

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, ko realizē, pamatojoties uz sagatavotām tāmēm, pirmo maksājuma daļu, kas nepārsniedz 20% no KOMISIJAS apstiprinātā tāmes apmēra, ja vien finanšu memorands neparedz citādi, var izdarīt uz SAŅĒMĒJA vārda, lai veicinātu PASĀKUMA sākšanu. Pārējās maksājuma daļas pēc SAŅĒMĒJA lūguma ir pieejamas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā izklāstīts 2. punktā.

 

II sadaļa — VALSTS PASŪTĪJUMS

4. pants — VISPĀRĒJA NORĀDE

Kārtību, kādā noslēdzami līgumi par darbiem, piegādēm un tehnisko sadarbību, nosaka finanšu memorandā, ievērojot turpmāk izklāstītos principus.

5. pants — DALĪBAS NOSACĪJUMI

1. Izņemot 6. pantā minētos nosacījumus, KOMISIJA un SAŅĒMĒJS veic vajadzīgos PASĀKUMUS, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus dalībai šādos līgumos, it īpaši laikus publicējot uzaicinājumu piedalīties piedāvājumu konkursā. Attiecībā uz Eiropas Kopienu šādu uzaicinājumu publicē vismaz “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, un attiecībā uz saņēmējām valstīm — attiecīgajā oficiālajā biļetenā.

2. Līgumu Vispārējos nosacījumus izstrādā saskaņā ar starptautiskajiem paraugiem, tādiem kā PHARE līdzekļu finansētu piegāžu līgumu vispārējie noteikumi un nosacījumi.

6. pants — ATKĀPE NO

VISPĀRPIEŅEMTĀM PROCEDŪRĀM

Ja situācija ir steidzama, vai to attaisno atsevišķu PASĀKUMU raksturs, mazsvarīgums vai konkrētas iezīmes (piemēram, finansiālā nodrošinājuma operācijas divos posmos, daudzpakāpju operācijas, īpašas tehniskas instrukcijas utt.) un attiecīgie līgumi, SAŅĒMĒJS, vienojoties ar KOMISIJU, izņēmuma kārtā var atļaut:

— līgumu piedāvājumu pēc ierobežotiem uzaicinājumiem uz piedāvājumu konkursu,

— līgumu slēgšanu tiešas vienošanās ceļā,

— līgumu izpildi ar valsts darba departamentu starpniecību.

Šādu atkāpi iekļauj finanšu memorandā.

7. pants — DARBU UN PIEGĀDES

LĪGUMU PIEŠĶIRŠANA

KOMISIJA un SAŅĒMĒJS nodrošina, ka izvēlētais piedāvājums katram darījumam ir ekonomiski visizdevīgākais, jo īpaši, ņemot vērā pretendentu kvalifikāciju un piedāvātās garantijas, pakalpojumu izmaksas un kvalitāti, darbu vai piegāžu izpildes raksturu un noteikumus, lietošanas izmaksas un tehnisko vērtību.

Izsludinātā piedāvājumu konkursa rezultātus pēc iespējas ātrāk publicē “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

8. pants — TEHNISKĀS SADARBĪBAS LĪGUMI

1. Tehniskās sadarbības līgumus, kas var būt izpētes, darbu vadīšanas vai tehniskās palīdzības līguma formā, noslēdz pēc tiešām sarunām ar konsultantu vai, pamatojoties uz tehniskiem, ekonomiskiem vai finansiāliem iemesliem, ievērojot uzaicinājumu uz piedāvājumu konkursu.

2. Līgumus sastāda, izstrādā un noslēdz vai nu SAŅĒMĒJS, vai KOMISIJA, ja tā paredz finanšu memorands.

3. Ja līgumi jāsastāda, jāizstrādā un jānoslēdz SAŅĒMĒJAM, KOMISIJA izvirza īsu sarakstu ar vienu vai vairākiem kandidātiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas garantē viņu kvalifikāciju, pieredzi un patstāvību, kā arī ņemot vērā viņu iespēju iesaistīties konkrētajā projektā.

4. Ja jānotiek tiešām sarunām un KOMISIJA ir ierosinājusi vairākus kandidātus, SAŅĒMĒJS no visiem izvirzītajiem kandidātiem var brīvi izvēlēties to, ar kuru tas paredz noslēgt līgumu.

5. Ja izsludina piedāvājumu konkursu, līguma slēgšanas tiesības piešķir tam kandidātam, kura piedāvājumu SAŅĒMĒJS un KOMISIJA atzīst par ekonomiski visizdevīgāko.

 

III sadaļa — ATVIEGLOJUMU PIEŠĶIRŠANA

9. pants — VISPĀRĒJĀS PRIVILĒĢIJAS

Darbiniekiem, kas piedalās Kopienas finansētos PASĀKUMOS, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem var piešķirt tādas pašas priekšrocības, privilēģijas un atvieglojumus, kā parasti piešķir citiem darba ņēmējiem no ārzemēm SAŅĒMĒJA valstī, saskaņā ar divpusēju vai starpvalstu līgumu, vai ekonomiskās palīdzības un tehniskās sadarbības programmu pasākumiem.

10. pants — UZŅĒMĒJDARBĪBAS, IEKĀRTOŠANĀS,

IEBRAUKŠANAS UN UZTURĒŠANĀS ATVIEGLOJUMI

Darbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir tiesīgas piedalīties piedāvājumu konkursā, ir tiesības uz pagaidu dzīves un uzturēšanās atļaujām valstī, ja to attaisno līguma nozīmīgums. Šīs tiesības iegūst tikai pēc konkursa uzaicinājuma publikācijas, un tās iegūst tehniskais personāls, kurš vajadzīgs, lai veiktu izpēti pirms pieteikumu sastādīšanas; šīs tiesības beidzas vienu mēnesi pēc tam, kad ir izraudzīts līguma slēdzējs.

SAŅĒMĒJS atļauj darbiniekiem, kas iesaistīti Kopienas finansētos darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem iebraukt SAŅĒMĒJA valstī, apmesties tajā, strādāt un atstāt minēto valsti, kā to nosaka līguma raksturs.

11. pants — APRĪKOJUMA IEVEŠANA

UN REEKSPORTS

SAŅĒMĒJS piešķir atļaujas, kas vajadzīgas PASĀKUMA izpildei nepieciešamā profesionālā aprīkojuma ievešanai, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

SAŅĒMĒJS turpmāk piešķir fiziskajām un juridiskajām personām, kuras iesaistītas darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, atļaujas, kas vajadzīgas minētā aprīkojuma reeksportam.

12. pants — IEVEDUMU

UN VALŪTAS MAIŅAS KONTROLE

PASĀKUMU izpildei SAŅĒMĒJS apņemas piešķirt importēšanas atļaujas un ārzemju valūtas iegādes atļaujas, kā arī piemērot attiecīgās valsts valūtas maiņas kontroles noteikumus vienādi Kopienas dalībvalstīm, Albānijai, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai.

SAŅĒMĒJS piešķir vajadzīgās atļaujas, lai repatriētu saistībā ar PASĀKUMU saņemtos līdzekļus, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem ārvalstu valūtas maiņas kontroles noteikumiem.

13. pants — NODOKĻI UN MUITA

1. Nodokļi, muitas un importa nodevas netiek finansētas no EEK dotācijas līdzekļiem.

2. Preces, uz kurām attiecas SAŅĒMĒJA iestāžu noslēgtie piegādes līgumi un kuras finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, atļauj ievest SAŅĒMĒJA valstī, nepakļaujot tās muitas un importa nodevām, nodokļiem vai citiem tāda paša rakstura maksājumiem.

— SAŅĒMĒJS nodrošina attiecīgo importēto preču izvešanu no muitas punkta un to piegādi līgumslēdzējam tūlītējai lietošanai, kā paredz līguma noteikumi un nepieciešams līguma normālai izpildei, neņemot vērā nekādus aizkavējumus vai domstarpības par minēto nodevu, nodokļu vai maksājumu norēķiniem.

3. Uz ārzemju firmu vai Latvijas Republikas nodrošinātiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem, ko finansē par EK dotācijas līdzekļiem, SAŅĒMĒJA valstī neattiecas pievienotās vērtības nodoklis, dokumentārās valsts vai reģistrācijas nodevas, vai līdzīga rakstura nodokļu maksājumi, ja šādi maksājumi pastāv, vai arī tiek ieviesti.

4. Fiziskās un juridiskās personas, ieskaitot ārvalstu darbiniekus no Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas izpilda par EEK dotācijas līdzekļiem finansētus tehniskās sadarbības līgumus, SAŅĒMĒJA valstī atbrīvo no uzņēmējdarbības nodokļa un ienākuma nodokļa.

5. Tās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus, ko fiziskas personas (un viņu tiešie ģimenes locekļi), kuri nav pieņemti darbā uz vietas, bet ir iesaistīti tehniskās sadarbības līgumos noteikto uzdevumu veikšanā, ieved personiskai lietošanai, atbrīvo no muitas un importa nodevām, nodokļiem un citiem līdzīga rakstura nodokļu maksājumiem, ja minētās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus pēc līguma izbeigšanās reeksportē, vai arī tos izmanto valstī saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem noteikumiem.

6. Fiziskas un juridiskas personas, kas ieved profesionālu aprīkojumu, atbilstoši 11. pantā noteiktajam, ja viņas to vēlas, izmanto šīs pagaidu ievešanas sistēmas priekšrocības tā, kā nosaka SAŅĒMĒJA valsts tiesību akti attiecībā uz minēto aprīkojumu.

IV sadaļa — LĪGUMU IZPILDE

14. pants — PIEGĀŽU IZCELSME

SAŅĒMĒJS piekrīt, ka līgumu izpildei vajadzīgo materiālu un piegāžu izcelsmes vietai jābūt Kopienā, Albānijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ja vien KOMISIJA nav noteikusi citādi.

15. pants — KĀRTĪBA, KĀDĀ

TIEK IZDARĪTI MAKSĀJUMI

1. Līgumiem, kurus finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, piedāvājumu konkursus izstrādā un maksājumus veic Eiropas valūtas vienībās (ECU), vai saskaņā ar SAŅĒMĒJA valūtas maiņas likumiem un noteikumiem SAŅĒMĒJA valūtā, vai tās valsts valūtā, kurā pretendents ir reģistrējis uzņēmējdarbību, vai tās valsts valūtā, kurā ražotas piegādājamās preces.

2. Ja piedāvājumu konkursus izstrādā Eiropas valūtas vienībās (ekijos), attiecīgos maksājumus veic līgumā norādītajā valūtā, pamatojoties uz ekija ekvivalento vērtību dienu pirms maksājuma.

3. SAŅĒMĒJS un KOMISIJA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu maksājumu realizāciju visīsākā iespējamā laikā.

 

V sadaļa — KOMISIJAS UN SAŅĒMĒJA SADARBĪBA

16. pants — KONTROLE UN REVĪZIJA

1. KOMISIJAI ir tiesības sūtīt savus starpniekus vai likumīgi pilnvarotus pārstāvjus veikt jebkuru tehnisku vai finansiālu uzdevumu vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai sekotu PASĀKUMA izpildei. Tomēr KOMISIJA iepriekš brīdina SAŅĒMĒJA iestādes par šādām misijām.

SAŅĒMĒJS piegādā visu no tā prasīto informāciju un dokumentāciju un veic visus atbilstošos pasākumus, lai sekmētu to personu darbu, kurām uzdots veikt kontroles vai revīzijas.

2. SAŅĒMĒJS:

a) ievērojot atbilstošas grāmatvedības procedūras, iegrāmato norēķinus, pēc kuriem var noteikt saskaņā ar finanšu memorandu finansētos darbus, piegādes un pakalpojumus,

b) nodrošina, ka minētajiem KOMISIJAS starpniekiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības kontrolēt visu attiecīgo dokumentāciju un rēķinus, kas attiecas uz ar finanšu memorandā iekļautajām finansētajām pozīcijām, kā arī palīdzēt Eiropas Kopienas Revīzijas palātai veikt revīzijas par EEK dotācijas līdzekļu izmantošanu.

Komisija var veikt arī paveiktā novērtējumu un programmas gala pārbaudi. Paveiktā novērtējums skar programmas mērķu/uzdevumu izpildi, kā arī ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību un reorganizāciju.

Gala pārbaude revidē programmas vietējos finanšu datus, sniedzot neatkarīgu atzinumu par līgumu un maksājumu ticamību un atbilstību, kā arī par finanšu memoranda noteikumu ievērošanu. Revīzija sastāda KOMISIJAI atmaksājamo — neiesaistīto un/vai neizmaksāto — līdzekļu bilanci.

17. pants — TURPMĀKIE PASĀKUMI

Sekojot PASĀKUMA izpildei, KOMISIJA var pieprasīt paskaidrojumus un, vajadzības gadījumā, piekrist SAŅĒMĒJAM par PASĀKUMA jaunu orientāciju, kuru uzskata par labāk piemērotu konkrētajiem mērķiem.

SAŅĒMĒJS, ievērojot finanšu memorandā noteikto grafiku, iesniedz KOMISIJAI ziņojumus visā PASĀKUMA izpildes laikā un pēc tā pabeigšanas.

KOMISIJA, ņemot vērā ziņojumus un, vajadzības gadījumā, paveiktā novērtējumu, gatavojas oficiāli slēgt programmu un informē saņēmēju valsti par programmas oficiālās slēgšanas dienu.

 

VI sadaļa — VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants — KONSULTĀCIJAS – PĀRRUNAS

1. Visi jautājumi, kas attiecas uz finanšu memoranda vai šo Vispārējo noteikumu izpildi vai interpretāciju, ir apspriežami SAŅĒMĒJA un KOMISIJAS konsultācijās, vajadzības gadījumā tie var būt par iemeslu finanšu memoranda grozījumiem.

2. Ja netiek pildītas finanšu memorandā un šajos Vispārējos noteikumos izklāstītās saistības tāpēc, ka nav laikus veikti pasākumi stāvokļa labošanai, KOMISIJA, pēc konsultācijām ar SAŅĒMĒJU, var apturēt PASĀKUMA finansēšanu.

3. SAŅĒMĒJS var pilnībā vai daļēji atteikties no PASĀKUMA izpildes. Par minēto atteikšanos līgumslēdzējas puses sniedz sīkāku informāciju Apmaiņas vēstulēs.

19. pants — PAZIŅOJUMI, ADRESES

Visi šajā dokumentā paredzētie pušu paziņojumi un līgumi ir jāsniedz rakstiski, skaidri norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu. Šādus paziņojumus vai līgumus nosūta vēstulē tai pusei, kas pilnvarota tos saņemt, uz adresi, ko norādījusi minētā puse. Steidzamības gadījumā ir atļauti paziņojumi, izmantojot telefaksu, telegrāfu vai teleksu, un tos uzskata par likumīgiem ar nosacījumu, ka nekavējoties tiek nosūtīta apstiprinājuma vēstule.

Adreses ir norādītas finanšu memorandā.

 

B. pielikums

ARBITRĀŽA

Visus Līgumslēdzēju pušu konfliktus, kas izriet no Pamatlīguma vai finanšu memoranda, kurus neatrisina, piemērojot finanšu memoranda Vispārējo nosacījumu 18. pantā noteikto kārtību, iesniedz arbitrāžai Šķīrējtiesā, kā paredzēts turpmāk tekstā.

Puses šādā arbitrāžā ir SAŅĒMĒJS no vienas puses un KOMISIJA no otras puses.

Šķīrējtiesā darbojas trīs arbitri, kas iecelti sekojoši:

— vienu arbitru ieceļ SAŅĒMĒJS,

— otru arbitru ieceļ KOMISIJA,

— trešo arbitru (turpmāk tekstā dažreiz saukts “ŠĶĪRĒJTIESNESIS”) ieceļ pēc pušu vienošanās vai, ja tās nespēj vienoties, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

Ja viena no pusēm neieceļ arbitru, šādu arbitru ieceļ ŠĶĪRĒJTIESNESIS.

Ja kāds saskaņā ar šo nosacījumu iecelts arbitrs atkāpjas, nomirst vai kļūst rīcības nespējīgs, citu arbitru ieceļ tādā pašā veidā kā iepriekšējo, kura vietu viņš ieņem, — šādam tiesību pārņēmējam ir visas sākotnējā arbitra pilnvaras un pienākumi.

 

C pielikums

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1. MĒRĶI UN APRAKSTS

1.1. Mērķi

Šīs programmas vispārīgais mērķis ir veicināt kodoldrošības uzlabošanos kandidātvalstīs, kas saņem palīdzību.

Šīs programmas konkrētais mērķis ir nodrošināt, lai tālāk uzskaitītie projekti tiktu ieviesti veidā, kas nodrošina ilgstpējīgus rezultātus augsta līmeņa kodoldrošības sasniegšanā.

Attiecībā uz programmas palīdzību regulēšanas jomā, tās mērķis ir stiprināt regulēšanas efektivitāti ietekmējošos faktorus, kas minēti, piemēram, CONCERT grupas slēdzienos. Šie faktori ir1:

• “Lai regulējoša institūcija būtu efektīva, tai jābūt skaidri definētiem uzdevumiem, skaidri definētiem darba un novērtējuma procesiem, tai jābūt neatkarīgai no enerģijas ražotājiem, politiskās varas un spiediena grupām, jābūt caurskatāmai un atklātai, tai jābūt adekvātiem līdzekļiem gan budžeta, gan kompetenta un augsti motivēta personāla ziņā, lai veiktu savus uzdevumus.

• Efektīva regulējoša institūcija ir institūcija, kas nodrošina pietiekamu drošības līmeni, veic pasākumus, lai nepieļautu drošības vājināšanos, veicina drošības uzlabojumus, ir savlaicīga un rentabla, nodrošina operatoru, vispārējās sabiedrības un valdības uzticību, nepārtraukti tiecas uzlabot sniegumu.

• Regulējoša sistēma ir efektīva, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi dara visu nepieciešamo, lai saglabātu vai uzlabotu drošību. Neskatoties uz to, staciju operatoru sniegums atkarīgs arī no citiem faktoriem, un to ir grūti izmantot, lai vērtētu regulējošās institūcijas ekonomisko un funkcionālo efektivitāti.

• Svarīgu lomu efektīvas regulējošās institūcijas attīstībā un uzturēšanā spēlē starptautiskā sadarbība un starptautiskas salīdzinošās pārbaudes.”

Sasnieguma rādītāji

Agrāk kodoldrošības jomā veiktajiem projektiem netika uzstādīti vispārējie sasnieguma rādītāji.

No vienas puses, Kopienas acquis nav kopīgu standartu kodoliekārtu darbības drošībai vai regulēšanas darbībām. Tātad, ja šo standartu nav, nākamais solis — pamatojoties uz šiem standartiem, sagatavot etalonu salīdzināšanai — nav iespējams. Kas attiecas uz regulēšanas praksi, attiecīgajā ekspertu literatūrā noteiktas vismaz sešas atšķirīgas regulējošās pieejas, saskaņā ar dalībvalstu praksi, ko nosaka to specifiskās tiesiskās un tehniskās tradīcijas. Šajā sakarībā Eiropas Komisija patreiz uzsāk iniciatīvu izveidot Kopienas normas, kā arī metodiku, lai vērtētu kodoldrošību dalībvalstīs. Ja šīs normas tiks pieņemtas, tas atvieglos sasnieguma rādītāju noteikšanu.

Kas attiecas uz tehniskās palīdzības projektiem regulējošo institūciju un to tehniskā atbalsta organizāciju (TAO) vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iestāžu atbalstam, galvenie nodrošināmie sasniegumi ir saskaņā ar projekta specifiskajiem uzdevumiem nodrošināmie projekta gala rezultāti un produkti. Minētie uzdevumi ir aprakstīti projektu tehniskajās anketās.

1.2. Projektu apraksts

Pamatos projekti ir aprakstīti attiecīgajās projektu tehniskajās anketās.

Vairums projektu attiecas uz institūciju stiprināšanas jomu un sniedz atbalstu vai nu kodoldrošības institūcijām, vai aģentūrām, kam uzticēti konkrēti pienākumi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā vai līdzīgi uzdevumi. Pārstrādātās Phare vadlīnijas atzīst, ka pirmsiestāšanās palīdzībai kodoldrošības jomā nepieciešama stingri noteikta pieeja. Projektu specifiskā tehniskā rakstura dēļ un, lai uzlabotu sabiedrisko drošību, šīs programmas ietvaros atbalstītie investīciju projekti ne vienmēr atbilst vispārējiem katalīzes efekta, līdzfinansējuma vai papildinātības kritērijiem. Projekti ir izvēlēti, vadoties pēc to pietiekamās sagatavotības un spējas nodrošināt ilgtspējīgu kodoldrošības līmeņa uzlabošanos projektu konkrēto mērķu robežās. Vispārējs apsvērums ir tas, ka projektam kandidātvalstī jāveicina iestāšanās process.

Šī programma piešķir finanšu palīdzību šādiem projektiem:

Noteiktās valstīs īstenojamie projekti:

Bulgārija

Bulgārijā institucionālie radioaktīvie atkritumi tiek likvidēti tuvu zemes virsmai esošā glabātuvē, kas atrodas Novi Hanā (Novi Han), Sofijas tuvumā, taču šī atkritumu glabātava neatbilst pašreizējām drošības prasībām. Šī iemesla dēļ Bulgārijas Kodoldrošības varas institūcijas (BNSA) 1994. gadā atkritumu uzglabāšanu uz laiku apturēja, līdz tiks uzlabota glabātuves drošība. Lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus drošības jomā, Bulgārijas varas institūcijas nolēma radīt “Valsts fondu”, kas jau ir atbalstījis vairākus investīciju projektus. Tomēr, lai paātrinātu Novi Hanas (Novi Han) iekārtas modernizāciju, ir nepieciešams PHARE atbalsts diviem pamatuzdevumiem:

• aprīkojuma piegāde radioaktīvo atkritumu paku raksturošanai;

• tehniskā palīdzība ar “Valsts fonda” starpniecību izveidojamo atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas iekārtu projektēšanas jomā.

Tāpēc šis projekts sastāv no diviem komponentiem: aprīkojuma piegādes (piemēram, gamma spektrometra un karstā elementa augstas aktivitātes hermetizētu avotu raksturošanai utt.) un atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas iekārtas izveides, kur varētu rekondicionēt un uzglabāt radioaktīvo atkritumu pakas.

Bulgārijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, sabiedrība aizvien lielākā mērā apzinās radioloģijas un ekonomiskās problēmas, kas varētu rasties, nepareizi apsaimniekojot augstas aktivitātes hermetizētos radioaktīvos avotus. Bulgārijas regulējošās varas iestādes ir saskārušās ar vairākām problēmām:

• iespēju izskatīšana, lai pagarinātu vēl ekspluatācijā esošo hermetizēto radioaktīvo avotu ieteicamo darbmūžu (RWL) (80% ekspluatācijā esošo avotu jau ir pārsnieguši to RWL);

• hermetizēto avotu izsekošanas iespēja, īpaši tad, ja tie vairs netiek lietoti;

• avotu lietotāju informētība par šiem avotiem raksturīgajiem riska faktoriem;

• lietošanā neesošo, lietotāju telpās uzglabāto avotu skaita samazināšana;

• atbildība lietotāju neesamības gadījumā;

• pamesto avotu atgūšana.

Šī projekta mērķis ir palīdzības sniegšana BNSA atbilstošu noteikumu izstrādē attiecībā uz visiem šiem tematiem tā, lai Bulgārijā tiktu uzlabota hermetizēto avotu apsaimniekošana.

Čehijas Republika

632.02.01 Nesagraujošas analīzes kvalifikācija un pārbaude

Projekta vispārējais uzdevums ir pastiprināt Čehijas NPP kodoldrošību, kvalificējot nesagraujošo analīžu (NDT) metodes, lai sniegtu atbalstu regulārajām, uz vietas veicamajām pārbaudēm. Kvalifikācija ir jāiegūst atbilstoši ENIQ (European Network for Inspection and Qualification, Eiropas pārbaužu un kvalifikācijas tīkls) un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) metodoloģijai. Projekts ietver sevī pārbaudes mezglu projektēšanu un ražošanu, progresīvu NDT metožu īstenošanu, pārbaužu procedūru izstrādi un optimizāciju, kā arī praktisko izmēģinājumu veikšanu un novērtēšanu. Projekts tiek īstenots šādās sfērās:

• VVER 1000/320 tipa tvaika ģeneratora caurules un kolektora saites;

• VVER 440/213 tipa paaugstināta spiediena uzturētāja un tvaika ģeneratora neviendabīga metinājuma vietas;

• VVER 1000/320 tipa primārās ķēdes cauruļvadu un paaugstināta spiediena uzturētāja metinājuma vietas;

• VVER 1000/320 tipa tvaika līnija un cauruļvadu komponenti;

• VVER 1000/320 tipa cauruļvadu un avārijas serdes dzesēšanas sistēmas metinājuma vietas.

Papildus Čehijas TAO darbības stiprināšanai, kas tiks veikta piegādājot aprīkojumu un pārņemot tehnoloģiskās zināšanas no ES TAO, jāizveido ir kvalifikācijas dosjē, kurā jāiekļauj šī projekta rezultāti, kas attiecas uz regulārajām, uz vietas veiktajām apskates procedūrām, kuras veic projekta saņēmējs, t.i., Čehijas Valsts kodoldrošības birojs (SUJB). Šīs projekts īsteno divus Padomes 1. tipa ieteikumus, kas Padomes ziņojumā par kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā sniegti visām kandidātvalstīm, kurās atrodas atomelektrostacijas. Proti, tām ir jāpabeidz savas noteikto atomelektrostaciju uzlabošanas programmas atbilstoši iesniegtajiem plāniem, un ir jābūt pieejamiem adekvātiem regulatora resursiem pilna drošības analīzes ziņojuma sastādīšanai un ar to saistīto drošības pasākumu īstenošanai.

VVER reaktoru spiediena tvertnes Čehijā un citās valstīs, kurās tiek lietoti šī tipa reaktori, no iekšpuses ir pārklātas ar austenīta nerūsējošā tērauda apšuvumu, kas nodrošina tvertņu aizsardzību pret koroziju. Vienlaikus austenīta apšuvumam ir nozīmīga loma VVER tipa reaktoru spiediena tvertnēs notikušo “paaugstināta spiediena termiskā trieciena” (PTS) gadījumu novērtēšanā.

VVER reaktoru spiediena tvertņu apšuvums ir relatīvi biezs (ap 8 mm) salīdzinājumā ar lielāko daļu PWR reaktoru spiediena tvertnēm (aptuvenais biezums 3–4 cm), kas ietekmē siltuma apmaiņu un līdz ar to arī temperatūru un trieciena laukumu uz tvertnes sienas.

Šī projekta galvenais mērķis ir sagatavot un apstiprināt procedūras ar austenīta nerūsējošā tērauda apšuvumu pārklātu reaktoru spiediena tvertņu integritātes novērtēšanai, ar/bez defektiem, kas atklāti uz vietas veikto apskatu laikā. Šajās procedūrās ietilps reaktoru spiediena tvertņu austenīta apšuvuma reālās reakcijas novērtēšana, īpaši paaugstināta spiediena termiskā trieciena gadījumos (PTS). Šie režīmi pieder pie vissmagākajiem reaktoru ekspluatācijas režīmiem, un tāpēc tie ir vadošie, pēc kuriem tiek vērtēta tvertnes integritāte un darbmūžs.

Procedūrām ir jābūt balstītām uz VVER tipa reaktoru projektētajām procedūrām, taču tām ir jābūt arī saskaņotām ar procedūrām un metodēm, kas tiek lietotas darbā ar PWR tipa reaktoriem, piemēram, RSE-M (R¸gles de Surveillance en Exploitation de Matēriels Mēcaniques — Noteikumi mehānisko komponentu apskates veikšanai uz vietas) vai ASME. Šīs procedūras tiks apstiprinātas, balstoties uz patiesiem eksperimentālajiem datiem, kas tiks iegūti, pārbaudot liela mēroga paraugus, kas pārklāti ar apšuvumu, un to defektus. Šajā procesā ietilpst pārbaudes paraugu projektēšana un izgatavošana, to testēšana un rezultātu novērtēšana, kā arī tvertņu integritātes procedūrā izmantojamā analīze. Īpaši tiks izvērtēti zemapšuvuma tipa defekti, kas var būt sastopami tvertnēs, un kas kalpo par piemēru tipiskiem defektiem, kas ir bez pierādījuma pieņemti saskaņotajās aprēķina procedūrās.

Šis projekts ietver sevī daudzus uzdevumus, sākot no datu bāzes izveides, kurā tiks iekļauti visi pieejamie dati par plaisām VVER reaktoru spiedienu tvertņu austenīta apšuvumā, kas ir pārbaudīti gan apstarošanas, gan neapstarošanas apstākļos, un beidzot ar apšuvuma kvantitatīvās lomas novērtēšanu, novērtējot reaktoru spiediena tvertņu darbmūžu saistībā ar PTS un ar to saistītās esošās drošības noteikšanu.

Šis projekts saistās ar ieteikumiem, kas sniegti Padomes ziņojumā par kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā, proti, pirmo vispārējo 1. tipa ieteikumu (“visām kandidātvalstīm, kurās atrodas atomelektrostacijas, ir jāpabeidz savas noteiktās atomelektrostacijas uzlabošanas programmas atbilstoši iesniegtajiem plāniem”) un otro vispārējo 1. tipa ieteikumu (“attiecībā uz pilno drošības analīzes ziņojumu un ar to saistītajiem drošības pasākumiem” un “attiecībā uz regulatora resursiem”). Projekta un projekta rezultātu saņēmēja būs Čehijas Kodoldrošības organizācija (SUJB).

 

632.02.03 Transportēšanas iepakojumu testēšanas iekārtas modernizācija

2000. gadā Čehijas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūra (RAWRA) kļuva par radioaktīvo materiālu un/vai atkritumu transportēšanas un uzglabāšanas konteineru īpašnieku un pārņēma šo konteineru ekspluatāciju, tomēr šīs iekārtas aprīkojums ir pilnībā novecojis un, lai panāktu šo konteineru atbilstību jaunajām, Čehijas kodoldrošības organizāciju noteiktajām drošības prasībām, ir jāpiemēro citas testēšanas procedūras, tāpēc šim projektam ir četri galvenie mērķi:

• Jaunu testēšanas procedūru izstrāde radioaktīvo materiālu un/vai atkritumu transportēšanas un uzglabāšanas konteineru pārbaužu veikšanai;

• Moderna testēšanas aprīkojuma sagāde un uzstādīšana;

• Drošības dokumentu sagatavošana licencēšanai;

• Jauno testēšanas procedūru demonstrēšana.

RAWRA aktivitātes tiek finansētas no “Kodolkonta” (atkritumu ražotāju finansējums) un no valsts budžeta. Saskaņā ar īpašu vienošanos (Atomic Act), šos resursus var izmantot tikai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un likvidēšanai. No testēšanas aktivitātēm gūtie ieņēmumi tik tikko sedz parastās apkopes izmaksas. Tos nevar izmantot lielai iekārtas rekonstrukcijai.

Čehijas Republikā institucionālie radioaktīvie atkritumi tiek likvidēti, izvedot tos uz atkritumu glabātavu “Ričards”. Šī glabātava galvenokārt sastāv no vairākus simtus metru gara tuneļa, kas ir horizontāli izrakts kalna nogāzē. Šis tunelis ved uz kamerām, kurās ir sakrautas galvenokārt 200 litrus lielas radioaktīvo atkritumu tvertnes. RAWRA (Čehijas Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūra) plāno citu pēc citas slēgt šīs kameras. Lai to izdarītu, ir jāveic radioaktīvo atkritumu tvertņu imobilizācija, piepildot spraugas starp tvertnēm ar piemērotu aizpildīšanas materiālu. Šī projekta mērķis ir īstenot vienas vai divu kameru slēgšanu, lai parādītu šīs koncepcijas pozitīvos rezultātus un izveidotu drošu atkritumu glabātavu. Faktiski šis projekts ir loģisks turpinājums PHARE 2001 projektam, kas koncentrējas uz šim pielietojuma veidam piemērota aizpildīšanas materiāla noteikšanu un detalizēta plāna izstrādi attiecībā uz kameru slēgšanu, tai skaitā pārraudzības programmas un drošības ziņojuma izstrādi.

Slēgšanai izvēlētajās kamerās atrodas vēsturiski radioaktīvie atkritumi, kuri tur ir jau uzglabāti vairākus gadu desmitus. Tas nozīmē, ka projektā varētu būt nepieciešams atkārtoti iepakot tvertnes. Projekta ietvaros tiks uzsākta arī kameru slēgšanas koncepcijas efektivitātes un hermētiskuma pārbaudes ilgtermiņa uzraudzības programma.

Igaunija

Sešdesmitajos un astoņdesmitajos gados Padomju Jūras kara flotes mācību centrā Paldiski, Igaunijā tika izgatavotas un nodotas ekspluatācijā divas kodolzemūdenes. Izpildot starp Krievijas Federāciju un Igauniju 1994. gadā noslēgto vienošanos, Paldiski kodolzemūdenes tika izjauktas un radioaktīvie reaktora nodalījumi tika ievietoti divos sarkofāgos. Krievijas varas iestādes galvoja par to, ka šie divi sarkofāgi saglabās to stabilitāti un hermētiskumu 50 gadus, tomēr šis apgalvojums nebija balstīts uz drošības garantijām. Šie sarkofāgi pat nebija projektēti tā, lai tie būtu gaisa necaurlaidīgi. Vairāku pētījumu rezultātā tika konstatēti vairāki jautājumi, kas radīja bažas par situācijas drošību, proti:

• sarkofāga hermētiskums;

• korozijas risks;

• infrastruktūras, kurā atrodas sarkofāgs, degradācija;

• piesārņotu telpu un vietu esamība ap sarkofāgu;

• ar radioaktīvo reaktoru nodalījumu uzglabāšanas ietekmi uz vidi saistīta novērtējuma trūkums.

Pamatojoties uz iepriekšējo PHARE finansēto pētījumu, Igaunijas varas iestādes nolēma, ka radioaktīvo reaktora nodalījumu demontāžas operācijas vajadzētu veikt ne ātrāk kā pēc 40 – 50 gadiem, tāpēc, risinot katru no iepriekš uzskaitītajiem jautājumiem, ir jānodrošina radioaktīvo reaktora nodalījumu droša ilgtermiņa uzglabāšana. Tas ir galvenais šī projekta mērķis.

Ungārija

632.04.01 Ūdeņraža kontrole VVER-440/213 apvalkā

Projekta galvenais uzdevums ir sekmēt kodoldrošības uzlabošanu Ungārijā, veidojot regulējošās institūcijas — Ungārijas Atomenerģijas organizācijas (HAEA), kas ir šī projekta saņēmējs, — kapacitāti. Projekts izvērtēs nopietnu avāriju seku atvieglošanu, īpaši VVER-440/213 NPP ūdeņraža atvieglošanu. Projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts TAO sekojošu uzdevumu izpildē (attiecīgā šim darbam pieejamā kodeksa atjaunināšana, sadarbojoties ar ES Institūtu, kas ir izstrādājis šo kodeksu; GASFLOW 3D ir šī projekta daļa):

• Ūdeņraža/tvaika sadalījuma, sadegšanas un spiediena slodžu aprēķināšana VVER-440/213 apvalkā, nepiemērojot atvieglošanas pasākumus (bāzes situācija);

• Ūdeņraža/tvaika sadalījuma, sadegšanas un slodžu aprēķināšana VVER-440/213 apvalkā, piemērojot dažādas atvieglošanas alternatīvas;

• Bāzes situācijas salīdzināšana ar dažādu atvieglošanas pasākumu rezultātiem un to efektivitātes novērtēšana ūdeņraža kontrolē VVER-440/213.

Šo rezultātu salīdzināšana ar iepriekšējiem vērtējumiem (kas tika veikti, izmantojot ne tik sīki izstrādātus kodeksus) ļautu HAEA novērtēt ar ūdeņradi saistītā bīstamības potenciāla risku, kā arī sadegšanas slodzes, kas varētu rasties noteiktu nopietno avāriju seku gaitā. Projekts atbilst Padomes ziņojumā “Kodoldrošība paplašināšanās kontekstā” sniegtajam 1. tipa ieteikumam visām kandidātvalstīm, kurās atrodas atomelektrostacijas, kas kā īstermiņa prioritāti ietver sevī katras atomelektrostacijas padziļinātas drošības analīzes ziņojumu sastādīšanu atbilstoši Rietumu standartiem, tai skaitā regulējošo pārskatu un apstiprinājumu sastādīšanu, kas cita starpā ietver sevī noteiktu atomelektrostaciju nopietnu avāriju iespējamības, tai skaitā visu aizsardzības līmeņu padziļinātu analīzi, un visu analīžu rezultātu pienācīgu ievērošanu, izstrādājot un īstenojot noteiktu atomelektrostaciju drošības uzlabošanas pasākumus. Šis projekts ir vērsts arī uz to, lai tiktu izpildīts ieteikums nodrošināt “regulējošo organizāciju ar atbilstošiem cilvēku un finanšu resursiem, tai skaitā it īpaši neatkarīga tehniskā atbalsta pieejamību”.

 

632.04.02 APROS atomelektrostacijas analizatora izstrāde

Ungārijas Atomenerģijas organizācijas Kodoldrošības pārvalde (HAEA/NSD) ir iegādājusies APROS atomelektrostacijas analizatoru, lai veicinātu šīs regulējošās institūcijas licencēšanas un novērtēšanas aktivitātes. Vispārējā VVER-440/213 tipa kodolreaktora reakcijas aprakstīšanai dizaina bāzes ietvaros ir izstrādāts kodekss. APROS sistēmas oriģinālie staciju modeļi būtībā atbilst Lovisas (Loviisa) atomelektrostacijai, kurā ir vairākas būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar Paksa (Paks) atomelektrostaciju.

Šī projekta mērķis ir izstrādāt analizatoru Ungārijā esošās Paksa (Paks) atomelektrostacijas noteikto īpatnību izskaidrošanai, kā arī paplašināt tā iespējas pāri projekta bāzes un atsevišķu nopietnu avāriju scenāriju robežām. Šādu izstrāžu rezultātā analizators kļūtu par vērtīgu instrumentu, kuru kodoldrošības organizācija varētu izmantot, veicot licencēšanas un novērtēšanas aktivitātes saistībā ar licences turētāju ierosinātajām staciju modifikācijām, kā arī avāriju pārvaldības jautājumiem.

Šis projekts arī veicina Ungārijas TAO potenciālo iespēju palielināšanu (tai jau ir zināma pieredze APROS lietošanā) labākam nacionālās drošības organizācijas vajadzību atbalstam.

Projekts ir sadalīts vairākās galvenajās aktivitātēs:

• APROS moduļu un datubāzu izstrāde īpaši Paksa (Paks) atomelektrostacijai;

• APROS koda papildu datu pārvaldības un momentuzņēmumu iespēju izstrāde;

• APROS attīstīšana pāri projekta bāzes ietvariem un nopietnu avāriju moduļu izstrāde Paksa (Paks) atomelektrostacijai;

• Parauga scenāriju un apmācības kursu nodrošināšana lietotājiem.

Šo projektu var saistīt ar ieteikumiem, kas sniegti Padomes ziņojumā par kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā, galvenokārt ar otro 1. tipa ieteikumu (“attiecībā uz regulatora resursiem”), kas Ungārijas Kodoldrošības organizācijai (HAEA) ļauj palielināt tās tehniskās iespējas.

Ungārijā institucionālie radioaktīvie atkritumi tiek likvidēti, nogādājot tos tuvu zemes virsmai esošajā Puspokszilagas (Pūspökszil‡gy) glabātavā. Tā kā astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados šajā glabātavā tika novietoti zema līmeņa radioaktivitātes atkritumi, kas radās Ungārijas atomelektrostaciju ekspluatācijas rezultātā, šī iekārta ir gandrīz pilna (atlikušais tilpums ir mazāks par 100 m3). Tas nozīmē, ka institucionālo radioaktīvo atkritumu likvidēšanai šeit pietiek vietas tikai dažiem turpmākajiem gadiem, tāpēc ir steidzami jāatbrīvo atkritumu likvidēšanas telpas šajā iekārtā. Pretējā gadījumā institucionālos radioaktīvos atkritumus būs jāuzglabā lietotāju telpās, kas, raugoties no drošības viedokļa, ir tālu no ideālās situācijas. Lai realizētu šo mērķi, ir paredzēts iegādāties jaudīgu atkritumu presētāju, kas ļautu atbrīvot tik daudz vietas, kas būtu pietiekama institucionālo radioaktīvo atkritumu likvidēšanai turpmāko 70 gadu laikā. Šis projekts sniedz atbalstu Ungārijas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūrai (PURAM) šī jaudīgā atkritumu presētāja iegādei.

Projekta galvenais mērķis ir veicināt šī projekta saņēmējam — Ungārijas Atomenerģijas organizācijai (HAEA) — pieejamo analītisko iespēju uzlabošanu. Projekta vispārējais mērķis ir paaugstināt radioaktīvo avotu nodrošinājumu un drošību, kā arī efektīvi un saskaņā ar starptautiskajām prasībām cīnīties ar nelikumīgu kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu tirdzniecību. HAEA koordinē nacionālās kapacitātes attīstību tā, lai varētu kontrolēt neuzskaitīto vai konfiscēto kodolmateriālu gadījumus, tai skaitā organizē apmācības, veicina izpēti un sniedz konsultācijas kompetentiem nacionālajiem dienestiem, it īpaši neatliekamos gadījumos. Šajā projektā tiks iegādāts augstas izšķirtspējas masas spektrometrs, kas tiks novietots Izotopu un virsmas ķīmiskās uzbūves institūtā, kas ir HAEA tehniskā atbalsta organizācija, un kam saskaņā ar likumdošanu (1996. gada valdības dekrētu) uzticēts valsts mērogā identificēt un analizēt nezināmas izcelsmes kodolmateriālus (konfiscētus vai atrastus Ungārijā). Ņemot vērā pēdējās izstrādes un saskaņā ar IAEA un ITU/JRC kopīgi sniegto apmācību nelegālās tirdzniecības apkarošanas jomā, radioķīmisko laboratoriju nepieciešams aprīkot ar modernām iekārtām, kas būtu analītiskās laboratorijas pamats sava plašā izmantojuma spektra un augstās izšķirtspējas dēļ elementu un izotopu savstarpējo attiecību mērījumos. Laboratorija, kas ir pilnībā aprīkota darbam ar aktīviem materiāliem, uzlabotu savus darba rezultātus, veicot aizdomīgo saiņu analīzi, neiznīcinot šos saiņus. Laboratorijas iespējas ļautu risināt arī drošības jautājumus un analizēt vides paraugus.

Latvija

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt Latvijas kodoldrošības regulējošo institūciju (Radiācijas drošības centru, RDC), kas ir projekta saņēmējs. Projekts sastāv no divām daļām: pirmkārt, aprīkojuma piegādes komponenta RDC un tā TAO infrastruktūras uzlabošanai; otrkārt, tehniskās palīdzības komponenta RDC darbības uzlabošanai. Aprīkojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kontroli pār pakļaušanu starojumam darba vietās, stiprinot spēju cīnīties ar neatļautu radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanu, uzlabojot konfiscēto materiālu izmeklēšanas spējas RDC laboratorijā, un stiprināt TAO spējas reaģēt avāriju gadījumos. Par nelegālās pārvietošanas jautājumiem Latvijas speciālisti ir piedalījušies attiecīgajos apmācību kursos, kurus IAEA organizēja kopīgi ar ITU/JRC. Tehniskās palīdzības komponente attiecas uz institūciju stiprināšanu. Šis projekts atbilst Padomes ziņojumā par kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā sniegtajam vispārējam 3. tipa ieteikumam attiecībā uz citu veidu kodoliekārtu drošību un ar to saistīto regulējošo ietvaru. Tehniskās palīdzības komponente paredz 12 mēnešu ilgu īstermiņa ekspertu palīdzību RDC sagatavoties kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai. Projekts neparedz faktisku kvalitātes vadības sistēmas akreditāciju. Ir garantēta projekta ilgtspējība, jo tas atbilst Latvijas valdības norādījumiem (Ministru kabineta 2002. gada marta rīkojums), kas pieprasa ministrijām un valsts iestādēm ieviest vislabākajiem šobrīd pieejamajiem standartiem atbilstošas kvalitātes vadības sistēmas.

Lietuva

Lietuvā senāk institucionālie radioaktīvie atkritumi tika likvidēti tuvu zemes virsmai esošā (radona tipa) glabātavā, kas atrodas Maisaigalā (Maisaigala). Iekārtas konstrukcija ir novecojusi un neatbilst starptautiskajiem ieteikumiem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu likvidēšanu. Iekārta nav darbināta kopš 1988. gada. Lai arī šī iekārta ir slēgta, ne reizi nav veikts tās drošības novērtējums, tāpēc vēl aizvien nav skaidrības par tās vidēja termiņa un ilgtermiņa drošību. Iespējamie rekonstrukcijas darbi, kas būtu vērsti uz radioaktivitātes izplūdes vidē novēršanu, vēl nav noteikti.

Tāpēc šī projekta galvenais mērķis ir, pirmkārt, ķerties pie iekārtas drošības novērtēšanas un, pamatojoties uz šo novērtējumu, noteikt nepieciešamos rekonstrukcijas darbus, t.i.:

• papildus tehnisko šķēršļu uzstādīšana ap glabātavu;

• iekārtas fiziskās aizsardzības uzlabošana;

• aprīkojuma uzstādīšana iespējamās radioaktivitātes izplūdes vidē pārraudzīšanai.

Projekts ietver sevī pakalpojumus, piegādes un celtniecības darbus.

Polija

Švierka (Ŗwierk) ir galvenais kodolcentrs Polijā. Tā īpašnieks ir valsts organizācija “Atomenerģijas institūts” (IAE). Kodolcentrs sastāv no pētniecības reaktoriem, patērētās kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām, radioizotopu ražošanas bloka un dažādām pētniecības laboratorijām. Sakarā ar lielo bagātinātā urāna daudzumu nevar izslēgt kritisku problēmu iespēju. Centrā esošā radiācijas uzraudzības sistēma tika uzstādīta septiņdesmitajos gados. Tagad tā ir pilnībā novecojusi. Turklāt to nevar izmantot avārijas apstākļos, tāpēc tā neatbilst prasībām, kuras nosaka Starptautiskā konvencija par tūlītēju kodolavārijas izziņošanu, kuru Polija parakstīja 1988. gada 23. martā.

Pilnīga radiācijas uzraudzības sistēmas atjaunošana ir daļa no prioritārajām darbībām, kuras atbalsta Polijas Kodoldrošības organizācija (NAEA) un IAE. Ir izstrādāts un pieņemts jaunas uzraudzības sistēmas tehniskais projekts. Tagad ir pabeigta arī ēkas, kurā atrodas avārijas vadības telpa, rekonstrukcija. Avārijas energoapgādes blokam finansējums ir jau piešķirts. Ir iegādāta daļa no instrumentiem gaisa piesārņojuma mērīšanai.

Projekts paredz centrālās radiācijas uzraudzības sistēmas atjaunošanu, veicot aprīkojuma (aparatūras, programmatūras, piesārņojuma mērinstrumentu un radiācijas kalibrēšanas laboratorijas) piegādi.

Maria (Maria) pētniecības reaktors, kas atrodas Švierkas (Ŗwierk) kodolcentrā, ir ticis izmantots gandrīz 20 gadus. Šobrīd reaktora ekspluatācijas laikā ir vērojama paaugstināta apstarojuma ietekme, lielāka radioaktīvo gāžu izplūde caur skursteni, kā arī lielāki radioaktīvo atkritumu apjomi (radušies šķidro dzesēšanas šķidrumu attīrīšanas laikā primārajā ķēdē). Tam ir divi galvenie iemesli:

• novecojusi reaktora ēkā esošā radiācijas uzraudzības sistēma;

• jaunajiem degvielas mezgliem, kas tiek lietoti saskaņā ar starptautisko vienošanos nosacījumiem (un kas samazina bagātinātā urāna-235 daudzumu no 80% uz 36%) ir plānāks apšuvums, un tas izraisa noplūdi.

Polijas Kodoldrošības organizācija (NAEA) labi apzinās radiācijas aizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas problēmas, kas rodas jauno degvielas mezglu lietošanas rezultātā Maria reaktorā. Radiācijas pārraudzības sistēmas atjaunošanai jau ir piešķirts zināms finansējums, tomēr pašreiz pieejamie līdzekļi neļauj īsā laikā atrisināt visas vajadzības.

Tā rezultātā projektam ir jāatrisina gan radiācijas pārraudzības sistēmas izveides pabeigšanas, gan pilnīgas degvielas elementa integritātes pārraudzības sistēmas modernizācijas jautājums, kas ļautu samazināt risināmo radiācijas aizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jautājumu apjomu, kas rodas pie avota veikto darbību dēļ.

Projekts galvenokārt sastāv no jaunās pārraudzības sistēmas tehnisko specifikāciju noteikšanas, nepieciešamā aprīkojuma iegādes un šī aprīkojuma uzstādīšanas reaktora ēkā.

Rumānija

Baita Bihoras (Baita Bihor) glabātava ir Rumānijā esoša institucionālo atkritumu likvidēšanas iekārta. Glabātava tika izveidota agrākajās urāna raktuvēs. Tā sastāv no apmēram 800 m garām ejām, kas ir izraktas kalna nogāzē. Glabātava ir bijusi ekspluatācijā kopš 1985. gada. Glabātavā tika likvidētas gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi radioaktīvie atkritumi. Glabātavas drošības novērtēšana ir galvenais Rumānijas regulējošo iestāžu (CNCAN) pārziņā esošais jautājums, kurai ir jāpiešķir glabātavai jauna licence pēc 2005. gada. Šim nolūkam glabātavai ir jāsagatavo divu veidu dokumenti:

• drošības analīzes starpziņojums (PSAR);

• galīgais drošības analīzes ziņojums.

PSAR sastādīšana ir galvenā šī projekta sastāvdaļa. Tas atspoguļotu iepriekšējā, 2001. gadā pabeigtā PHARE finansētā projekta “Iepriekšēji pasākumi zemas radioaktivitātes radioaktīvo glabātavas Baita Bihoras (Baita Bihor) ilgtermiņa drošības novērtēšanai” rezultātus un nodotu glabātavas kodeksu, kas ES ietvaros tiek lietots radioaktīvo atkritumu likvidēšanas drošības novērtēšanai. Projekts sniedz Rumānijas ekspertiem pieeju ES mērījumu laboratorijām (attiecībā uz augsnes paraugu raksturošanu) un nodrošina pastāvīgu tehnoloģiskās kompetences apmaiņu ar ES dalībvalstīm. Projekta rezultāti varētu arī palīdzēt noteikt, vai Baita Bihoras (Baita Bihor) glabātavu varētu izmantot arī kā glabātavu, kas paredzēta atkritumu likvidēšanai pēc VVER tipa Magureles (Magurele) pētniecības reaktora ekspluatācijas pārtraukšanas.

Slovākija

Slovākijā, Bohunicē (Bohunice), A-1 atomelektrostacijas darbība tika apturēta 1977. gadā, nopietnas avārijas rezultātā. Slovākijas varas iestādes izstrādāja A-1 atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas plānu. Pirmā šī plāna fāze ilgst no 1999. līdz 2007. gadam. Līdz šim ir jau veiktas vairākas atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas operācijas. Šis operācijas galvenokārt bija koncentrētas uz mazāk aktīvajām A-1 reaktora daļām un palīgsistēmām. Vairums projektu, kas tiek izstrādāti ekspluatācijas pārtraukšanas pirmajā fāzē, patiesībā ir sagatavošanās process otrajai fāzei, kuras laikā tiks īstenoti pilna mēroga ekspluatācijas pārtraukšanas projekti.

Šīs projekta priekšlikums attiecībā uz atomelektrostacijas A-1 primārās ķēdes attīrīšanu ir daļa no atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas pirmās fāzes. Tas ir vērsts uz primārās ķēdes attīrīšanas koncepcijas izstrādi:

• reaktora izslēgšana no primārās ķēdes;

• cauruļu drenāža;

• vispiemērotāko attīrīšanas tehnoloģiju noteikšana;

• eksperimenti attīrīšanas jomā.

Kopš 2002. gada janvāra Slovākijas Nacionālais fonds kodolinstalāciju ekspluatācijas pārtraukšanai uztur atsevišķus kontus katrai atsevišķai instalācijai, kuros tiek uzkrāti maksājumi, kas paredzēti šo instalāciju sagatavošanai to ekspluatācijas pārtraukšanai. Bohunices (Bohunice) atomelektrostacijas A1 reaktora ekspluatācijas pārtraukšanas programma, kas tika izveidota 1995. gadā, ir pieņemta pirms 1999. gada septembra lēmuma par Bohunices (Bohunice) atomelektrostacijas V1 priekšlaicīgas ekspluatācijas pārtraukšanu, kas negatīvi ietekmē fondam pieejamos resursus. Ņemot to vērā, Slovākijas varas iestādes meklē Kopienas atbalstu to centieniem pārtraukt Bohunices (Bohunice) atomelektrostacijas A1 reaktora ekspluatāciju. Ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu īstenošana ir atsevišķas “Slovensk? Elektr?rne” nodaļas, proti, SE-VYZ, rokās.

Slovēnija

Projekta vispārējais mērķis ir pabeigt procesa sakārtošanu informācijas apmaiņas jomā kodolavārijas vai radioloģijas avārijas gadījumā (Padomes lēmums 87/600 EURATOM), uzlabojot un paplašinot Slovēnijā esošo operatīvās brīdināšanas sistēmas (EWS) tīklu, kas vērsts uz nekavējošu potenciālā piesārņojuma noteikšanu un Slovēnijas Kodoldrošības pārvaldes (SNSA) vispārējo rīcības iespēju paplašināšanu avārijas gadījumā. Šī projekta adresāts ir SNSA. Pašreizējā EWS sastāv no 44 radiācijas mērīšanas instrumentiem, kurus papildina 2 par valsts līdzekļiem iegādātas aerosola mērīšanas stacijas, kā arī augstas izšķirtspējas aprīkojums, kuru ir dāvinājusi Slovēnijai blakus esoša ES dalībvalsts. Tāpat pastāv arī tīkls, kas savieno mērījumu veikšanas stacijas, padarot iespējamu datu vākšanu reālajā laikā. Šī projekta rezultātā tiktu modernizēts pastāvošais tīkls, lai panāktu vienmērīgāku valsts pārklājumu, mērīšanas iespēju pieaugumu, īpaši attiecībā uz aerosola mērījumiem, tiktu padarīta robustāka sistēma un pastiprinātas SNSA mērījumu veikšanas iespējas. Projekts galvenokārt paredz aprīkojuma piegādi, kā arī zināmas programmatūras sagādi tīklā saslēgtās sistēmas stiprināšanai.

 

632.10.02 “Karsto elementu” iekārtas renovācija un modernizācija

Šobrīd Slovēnijai nav iekārtas institucionālo radioaktīvo atkritumu un īpaši izlietotu hermetizētu radioaktīvo atkritumu (SSRS) raksturošanai un pārstrādei, tāpēc šī tipa atkritumi pamatā tiek uzglabāti lietotāju telpās (200 SSRS pašreiz tiek uzglabātas 40 dažādās vietās) vai nacionālajā centrālajā uzglabāšanas iekārtā, kas atrodas Brinjē (Brinje) netālu no Ļubļanas (šeit glabājas apmēram 100 m3 radioaktīvo atkritumu). Turklāt atkritumi rodas arī Trigas (Triga) pētniecības reaktora ekspluatācijas gaitā. Arī nākotnē paredzamā šī reaktora ekspluatācijas pārtraukšana radīs diezgan lielu daudzumu radioaktīvo atkritumu (apmēram 60 – 70 tonnas).

Jozefa Stefana institūtā, kur atrodas Trigas (Triga) pētniecības reaktors, ir izveidots karsto elementu komplekss, kuru varētu izmantot visu šo radioaktīvo atkritumu tipu raksturošanai, pārstrādei un kondicionēšanai, tomēr šo kompleksu ir nepieciešams pilnībā atjaunot. Projekta pamatā ir šī karsto elementu kompleksa renovācijas plāna izstrāde, attiecīgā aprīkojuma (piemēram, atkritumu presētāja, griešanas ierīču, gaisa piesārņojuma līmeņa un izplūdes gāžu līmeņa mērīšanas ierīču) iegāde un uzstādīšana.

Slovēnijā nacionālajā centrālajā uzglabāšanas iekārtā, kas atrodas Brinjē (Brinje) Ļubļanas tuvumā, šobrīd glabājas apmēram 100 m3 institucionālo atkritumu. Liela daļa šo atkritumu ir vēsturiski atkritumi tajā ziņā, ka ir ļoti maz informācijas par to ķīmiskajām un radioķīmiskajām īpašībām. Pastāv aizdomas, ka dažas no šajā objektā uzglabātajām atkritumu pakām satur bīstamus materiālus. Slovēnijas varas iestādes ar Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ARAO) starpniecību sāka finansēt programmu, kas ir vērsta uz atkritumu paku sadalīšanu kategorijās. Atsevišķi rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2001. gadā, tomēr PHARE finansējums varētu paātrināt centrālās atkritumu uzglabāšanas iekārtas reorganizācijas un rekonstrukcijas procesu. PHARE projektā ietilpst trīs pamata komponentes:

• loģistikas aktivitātes (atkritumu paku pārvešana no vienas uz citu zonu);

• sagatavošanās darbi atkritumu raksturošanai;

• radiācijas aizsardzības pasākumi.

Pastāv acīmredzama saistība starp šo un iepriekšējo projekta pieteikumu, jo aprīkojums, kas tiks iegādāts atkritumu raksturošanai karsto elementu kompleksā, varētu tikt izdevīgi izmantots arī tajā pašā objektā esošās uzglabāšanas iekārtas vajadzībām.

Daudzvalstu un atbalsta elements:

Šī projekta mērķis ir sagatavot kodoliekārtu operatorus kandidātvalstīs tā, lai tie pilnībā atbilstu EURATOM līguma noteikumiem attiecībā uz kodolmateriālu uzskaites saistībām. Projekts nodrošina tehniskās rokasgrāmatas, procedūru rokasgrāmatas un mācību rokasgrāmatas katras palīdzības saņēmējas valsts valodā. Mācību semināri un datoraprīkojuma un programmatūras pakešu piegādes arī ir iekļautas. Projekta ieviešana sākās 2000. gadā un tiks pabeigta 2004. gadā. Pašreizējā 2003. gada darba programma aptver projekta noslēguma fāzi. Tādējādi, projekts nodrošina to pasākumu turpināšanu, kas jau tikuši finansēti 1997., 1999., un 2001. gada Phare kodoldrošības programmu ietvaros.

Šī projekta mērķis ir ļaut Komisijas dienestiem palīdzības saņēmēju valstu labā apzināt dažādus ar projekta vadības ciklu saistītos jautājumus, jo īpaši saistībā ar regulējošo palīdzību un projekta rezultātu izplatīšanu. Sniegtais ieguldījums palīdzēs sagatavot nākamās Phare kodoldrošības programmas, padomus par specifiskiem jautājumiem, kādi varētu rasties ieviešanas gaitā, kā arī politiskus ieteikumus par programmas ietekmi. Šī projekta ietvaros Komisijas dienesti arī varēs piesaistīt palīdzību projekta rezultātu izplatīšanai.

1.3. Pieņēmumi un riski

Programma pieņem, ka palīdzības saņēmējas valstis turpinās ieguldīt darbu augsta līmeņa kodoldrošības saglabāšanā un ieviest 2001. gada jūnija Padomes ziņojuma par kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā ieteikumus. Salīdzinošās pārbaudes statusa ziņojumā, ko 2002. gada 5. jūnijā izdeva Padomes Atomjautājumu grupa (Atomic Questions Group) un tās izveidotā īpašā Kodoldrošības darba grupa, konstatēts, ka kandidātvalstis ir cieši apņēmušās pildīt Padomes ziņojuma ieteikumus attiecībā gan uz atomelektrostacijām, gan arī cita veida iekārtām. Statusa ziņojumā arī atzīmēts, ka visas kandidātvalstis ir pieņēmušas ieteikumus. Šī programma pieņem, ka, kad un kur iespējams, palīdzības saņēmējas valstis turpinās pievērst pietiekamu uzmanību un veltīt atbilstošas pūles atbalstāmo projektu ieviešanai arī saskaņā ar EDIS, jau pēc iestāšanās ES.

Kaut gan dažādos projektos veicamajiem uzdevumiem nav nosakāma riska pakāpe, vispārējais programmas risks ir tāds, ka nepārtraukta palīdzība kodoldrošības jautājumos palīdzības saņēmējam šajā ziņā var radīt atkarību. Īpaša uzmanība jāvelta veidam, kādā palīdzības saņēmējas organizācijas nodrošinās projekta rezultātu ilgtspēju. Regulējošās palīdzības gadījumā jāuzsver, cik vērtīga ir specifisko tehnisko zināšanu (know-how) nodošana saņēmējam, un jāizvairās no tā, ka līgumslēdzēja veiktās darbības varētu aizvietot kādas palīdzības saņēmēja atbildībā esošās funkcijas.

1.4. Nosacījumi

Dažu iepriekš uzskaitīto projektu efektīva uzsākšana atkarīga no konkrētiem nosacījumiem, kas sīkāk aprakstīti attiecīgo projektu tehniskajās anketās.

 

2. BUDŽETS

Valsts	Ieviešanas aģentūra	Kods	Līdzfinan- sējums	Kopējais budžets	Kopējais Phare budžets
Bulgārija	CFKV	632.01.	0,25	2,21	1,96 M e
Projekts Nr.1		632.01.01	0,25	1,66	1,41 M e
Projekts Nr.2		632.01 .02		0,55	0,55 M e
Čehijas Republika	CFKV	632.02	1,09	5,15	4,06 M e
Projekts Nr.1		632.02.01	0,5	2,10	1,6 M e
Projekts Nr.2		632.02.02	0,240	1,2	0,96 M e
Projekts Nr.3		632.02.03	0,1	0,6	0,5 M e
Projekts Nr.4		632.02.04	0,25	1,25	1,0 M e
Igaunija	CFKV	632.03	0,28	1,575	1,295 M e
Projekts Nr.1		632.03.01	0,28	1,575	1,295 M e
Ungārija	CFKV	632.04	0,145	2,295	2,15 M e
Projekts Nr.1		632.04.01		0,95	0,95 M e
Projekts Nr.2		632.04.02		0,4	0,4 M e
Projekts Nr.3		632.04.03	0,05	0,25	0,2 M e
Projekts Nr.4		632.04.04	0,095	0,695	0,6 M e
Latvija	CFKV	632.05	0,09	0,76	0,67 M e
Projekts Nr.1		632.05.01	0,09	0,76	0,67 M e
Lietuva	CFKV	632.06	0,13	2,03	1,9 M e
Projekts Nr.1		632.06.01	0,13	2,03	1,9 M e
Polija	CFKV	632.07	0,21	0,91	0,7 M e
Projekts Nr.1		632.07.01	0,06	0,36	0,3 M e
Projekts Nr.2		632.07.02	0,15	0,55	0,4 M e
Rumānija	CFKV	632.08		0,5	0,5 M e
Projekts Nr.1		632.08.01		0,5	0,5 M e
Slovākija	CFKV	632.09		1,25	1,25 M e
Projekts Nr.1		632.09.01		1,25	1,25 M e
Slovēnija	CFKV	632.10	0,3	1,563	1,263 M e
Projekts Nr.1		632.10.01	0,120	0,613	0,493 M e
Projekts Nr.2		632.10.02	0,1	0,6	0,5 M e
Projekts Nr. 3		632.10.03	0,08	0,35	0,27 M e
Daudzvalstu	Komisija	632.11		2,35	2,35 M e
Projekts Nr.1		632.11.01		0,95	0,95 M e
Projekts Nr.2		632.11.02		1,4	1,4 M e
KOPĀ			2,495	20,593	18,098 M e

 

3. IEVIEŠANAS KĀRTĪBA

Lielākā daļa šī finanšu piedāvājuma ir horizontālā programma. Projektus ieviesīs PHARE nacionālās programmas struktūras. Šis finanšu piedāvājums tiks sadalīts desmit atsevišķos finanšu memorandos starp valstīm, kā tas redzams augstāk tekstā parādītajā tabulā. Vienīgi šīs programmas daudzvalstu elementu saņēmējvalstu vārdā centralizēti ieviesīs, vadīs un koordinēs Eiropas Komisija ar Paplašināšanas ģenerāldirektorāta Īpašās kodoldrošības vienības starpniecību, kā arī deleģējot uzdevumu tālāk DG TREN (632.11.02). Ieviešanas nosacījumus Komisija var atbilstoši pārskatīt.

3.1. Ieviešana

Finanšu un projektu vadība kandidātvalstīs

Izņemot daudzvalstu elementus, programma tiks īstenota saskaņā ar Phare decentralizētās ieviešanas sistēmas (DIS) procedūrām, ar Eiropas Komisijas ex-ante apstiprinājumu un ņemot vērā ,,Jaunos nosacījumus attiecībā uz līgumiem kodoldrošības jomā”, kurus Komisija pieņēma 2000. gada 6. septembrī. Katrā no desmit valstīm (skat. tabulu augstāk) par Phare programmu programmēšanu, uzraudzību un ieviešanu vispārēji atbild Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos (NKĀFPJ). Nacionālā atbildīgā amatpersona (NAA) un Programmas atbildīgā amatpersona (PAA) nodrošina programmu ieviešanu saskaņā ar DIS Rokasgrāmatā un citās Komisijas instrukcijās izklāstīto kārtību un visu līgumu sagatavošanu saskaņā ar Praktiskajām vadlīnijām Phare, ISPA un SAPARD programmu īstenošanai. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Nacionālā atbildīgā amatpersona kopīgi atbild par Phare (ieskaitot Phare Pārrobežu sadarbības programmu), ISPA un SAPARD koordinēšanu.

Attiecīgajā ministrijā (kā norādīts tālāk) izveidotais Nacionālais fonds (NF), kuru vada Nacionālā atbildīgā amatpersona (NAA), nodrošina Programmas finanšu vadības pārraudzību un atbild par atskaitīšanos Eiropas Komisijai. Par Phare līdzekļu finanšu vadību vispārēji atbild NAA. NAA jānodrošina, ka tiek ievēroti PHARE nosacījumi, regulas un procedūras attiecībā uz iepirkumu, ziņojumu sniegšanu un finanšu vadību, kā arī Kopienas valsts atbalsta normu ievērošanu, un ziņojumu sniegšanas un projektu informācijas sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Šeit ietilpst atbildība ziņot par visiem gadījumiem, kad pastāv aizdomas par krāpšanos vai neatbilstībām, vai kad šādi fakti ir konstatēti. Nacionālā atbildīgā amatpersona līdz programmas slēgšanai būs pilnībā atbildīga par PHARE programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Kompetenta nacionālā kontroles iestāde veiks atbilstošu finanšu kontroli attiecībā uz programmas ieviešanu.

Nacionālais fonds (NF) katrā no valstīm attiecīgi ir:

Bulgārija — Finanšu ministrija

Čehijas Republika — Finanšu ministrija

Igaunija — Finanšu ministrija

Ungārija — Finanšu ministrija

Latvija — Finanšu ministrija

Lietuva — Finanšu ministrija

Polija — Finanšu ministrija

Rumānija — Valsts Finanšu ministrija

Slovākija — Finanšu ministrija

Slovēnija — Finanšu ministrija

Līgumu slēgšanas un izmaksu veikšanas galīgais termiņš

Visiem līgumiem jābūt noslēgtiem līdz 2004. gada 30. novembrim. Visām izmaksām jābūt veiktām līdz 2005. gada 30. novembrim.

Līdzekļu atmaksa

Ja programmas ieviešanas gaitā kādā brīdī tiek konstatētas pierādītas neatbilstības vai krāpšanās gadījumi, līdzekļi tiek atmaksāti Komisijai.

Ja izrādās, ka pasākuma ieviešana daļēji vai pilnībā neattaisno piešķirto palīdzību, Komisija veic atbilstošu šī gadījuma pārbaudi, pieprasot palīdzības saņēmējai valstij noteiktā termiņā iesniegt savus komentārus un labot neatbilstības.

Pēc iepriekšējā rindkopā minētās pārbaudes veikšanas, Komisija var samazināt, apturēt vai atcelt palīdzību attiecīgo pasākumu veikšanai, ja pārbaude atklāj neatbilstības, nepareizu līdzekļu sadalījumu vai kādu finanšu memoranda nosacījumu neizpildi, un, it īpaši, ja tiek konstatētas kādas Komisijas neapstiprinātas, būtiskas izmaiņas, kas ietekmē pasākuma raksturu vai ieviešanas nosacījumus. Ja palīdzības summas tiek samazinātas vai atceltas, jau izmaksātās summas jāatmaksā.

Ja Komisija uzskata, ka konstatētā neatbilstība nav novērsta, vai, ka darbība daļēji vai kopumā neattaisno visu vai daļu tai piešķirtās palīdzības, Komisija veic atbilstošu gadījuma pārbaudi un pieprasa palīdzības saņēmējai valstij noteiktā termiņā iesniegt savus komentārus. Pēc pārbaudes veikšanas, ja palīdzības saņēmēja valsts nav veikusi atbilstīgus koriģējošos pasākumus, Komisija var:

(a) samazināt vai atcelt avansa maksājumu;

(b) atcelt visu vai daļu pasākumam piecelto palīdzības līdzekļu.

Korekcijas apmērs jānosaka Komisijai, ņemot vērā neatbilstības raksturu un vadības un kontroles sistēmu trūkumu apmēru.

Visi līdzekļi, kas pēc programmas slēgšanas nav izmantoti, tiek atmaksāti Eiropas Komisijai. Tūlīt pēc finanšu memorandā noteiktā izmaksu termiņa beigām NAA sastāda rakstisku gala deklarāciju ar pamatojošiem dokumentiem, kurā uzrādītas kopsummas, par kurām noslēgti līgumi, un izmaksu kopsummas. Klāt tiek pievienots arī galīgais bankas kontu salīdzinājums, kurā parādītas esošās NF/ IA/ CFKV atlikuma summas.

Neatkarīgi no neizmantoto un neattiecināmo līdzekļu atmaksas pēc finanšu memoranda termiņa beigām, pēc galīgās līgumu un izmaksu pareizības un konsekvences, kā arī to atbilstības finanšu memoranda nosacījumiem audita pārbaudes, var tikt izdots papildu atmaksas rīkojums, pamatojoties uz neatkarīgā noslēguma audita slēdzienu.

Nacionālā atbildīgā amatpersona nodrošina visu neizmantoto vai nepareizi izmaksāto līdzekļu atmaksu sešdesmit kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja NAA neatmaksā Kopienai pienākošos summu, šo summu Komisijai atmaksā palīdzības saņēmēja valsts. Laikā neatmaksātajām summām tiek piemēroti kavējuma procenti, saskaņā ar Kopienas budžetu regulējošās finanšu regulas nosacījumiem.

Finanšu plūsmas

Komisija veic līdzekļu pārskaitījumus NF saskaņā ar Saprašanās memorandu (SM), ko 1998. gada decembrī parakstījusi Komisija un attiecīgās valstis. Līdzekļi tiek pārskaitīti pēc NAA pieprasījuma, atsevišķā e bankas kontā, ko Centrālajā bankā atver un pārvalda NF (vai “bankā, par kuru ir panākta iepriekšēja vienošanās ar Komisiju”)

Līdzekļu pārskaitīšana Nacionālajam fondam:

Pēc finanšu memoranda un finanšu līgumu (FL) parakstīšanas starp NF un Ieviešanas aģentūrām (IA)/ Centrālo finanšu un kontraktu vienību (CFKV) NF tiek ieskaitīts vietēji apsaimniekojamo līdzekļu maksājums līdz pat 20% apmērā. Jānodrošina arī SM par NF 2. un 13. panta nosacījumu izpilde. Tāpat arī NAA jāiesniedz Komisijai informācija par ieceltajām Programmas atbildīgajām amatpersonām (PAA), kā arī izveidotās sistēmas apraksts, norādot informācijas plūsmas starp NF un IA/ CFKV un, kādā veidā tiks veikta maksājumu funkcija.

Tiek veikti divi līdzekļu atjaunošanas maksājumi līdz pat 30% apmērā no vietēji apsaimniekojamiem līdzekļiem un gala maksājums 20% apmērā, vai arī viss budžeta summas atlikums, atkarībā no tā, kura no summām ir mazāka. Pirmais atjaunošanas maksājums tiek veikts, kad IA un CFKV ir izmaksājuši 5% no budžeta. Otro atjaunošanas maksājumu var pieprasīt, kad ir izmaksāti 35% no apstiprinātā kopējā budžeta. Trešais, galīgais atjaunošanas maksājums tiek veikts, kad ir izmaksāti 70% no apstiprinātā kopējā budžeta. Izņēmuma gadījumos NAA var pieprasīt avansa maksājumu, kas pārsniedz iepriekš minētos procentus, saskaņā ar iepriekš minētajā Saprašanās memorandā noteikto procedūru. Izņemot ar tiešu iepriekšēju Komisijas galvenās mītnes atļauju, līdzekļu atjaunošanas maksājumus nedrīkst veikt, ja nav izpildīti iepriekš minētie nosacījumi.

Līdzekļu pārskaitīšana Ieviešanas aģentūrām:

Ieviešanas aģentūras atbild par apakšprogrammām šādi:

Bulgārija

CFKV

Čehijas Republika:

CFKV

Igaunija

CFKV

Ungārija:

CFKV

Latvija:

CFKV, Finanšu ministrija

Lietuva:

CFKV, Finanšu ministrija

Polija:

CFKV

Rumānija:

CFKV, Finanšu ministrija

Slovākija

CFKV

Slovēnija:

CFKV

Nacionālais fonds pārskaita līdzekļus nosauktajām Ieviešanas aģentūrām katrā valstī, ieskaitot Centrālai finanšu un kontraktu vienībai (CFKV), saskaņā ar finanšu līgumiem (FL), ko parakstījuši NF un attiecīgi IA/CFKV.

Katru atsevišķo FL iepriekš apstiprina Eiropas Komisija. Gadījumos, kad NF pats ir CFKV/ IA maksājumu aģents, NF neveic līdzekļu pārskaitījumu CFKV/ Ieviešanas aģentūrai. CFKV un IA katru vada Programmas atbildīgā amatpersona (PAA), ko pēc konsultācijām ar NKĀFPJ iecēlusi NAA. PAA atbild par visām attiecīgās CFKV/ IA veiktajām darbībām.

Procenti

Principā visi bankas konti pelna procentus. Par procentiem tiek sniegtas atskaites Eiropas Komisijai. Ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu, pamatojoties uz NAA priekšlikumu, procenti var tikt atkārtoti ieguldīti programmas izpildē. Tāda pat procedūra piemērojama jebkuriem līdzekļiem, kas pārskaitīti Ieviešanas aģentūrai vai CFKV.

NAA un PAA nodrošina visu līgumu sagatavošanu saskaņā ar DIS rokasgrāmatā noteikto kārtību.

Līgumiem, kuriem līdzekļi tiek ieturēti garantijas periodam, kas pārsniedz programmas izmaksu gala termiņu, ar šiem līgumiem saistīto līdzekļu kopsumma, ko aprēķinājusi PAA un noteikusi Komisija, tiks izmaksāta Ieviešanas aģentūrai pirms oficiālās programmas slēgšanas. Ieviešanas aģentūra uzņemas pilnu atbildību par līdzekļu uzglabāšanu līdz gala maksājuma termiņam un nodrošina, lai minētie līdzekļi tiktu izmantoti tikai ar līdzekļu ieturēšanas nosacījumiem saistītiem maksājumiem.

Tālāk Ieviešanas aģentūra uzņemas pilnu atbildību par to, lai darbuzņēmēji pildītu ar līdzekļu ieturēšanas nosacījumiem saistītos pienākumus. Procenti, kas uzkrājušies par depozītā novietotajiem līdzekļiem, tiek pārskaitīti Komisijai pēc gala maksājuma veikšanas darbuzņēmējam. Līdzekļi, kas pēc gala maksājumu veikšanas nav izmaksāti darbuzņēmējiem, tiek atmaksāti Komisijai. NAA sniedz Komisijai gada pārskatu par garantijas kontos izvietoto līdzekļu izlietojumu un jo īpaši par maksājumiem, kas veikti no šiem kontiem, kā arī gada laikā uzkrātajiem procentiem.

Līdzfinansējums

Atsevišķo projektu tehnisko anketu budžeta nosacījumos iekļautas normas par kopēju vai paralēlu līdzfinansējumu. Katra projekta līdzfinansējuma apjoms norādīts pieteikuma 5. punktā — Budžets.

Ietekmes uz apkārtējo vidi novērtējums un dabas aizsardzība

Ietekmes uz apkārtējo vidi novērtējuma kārtība aprakstīta Ietekmes uz apkārtējo vidi novērtējuma (EIA) direktīvā2 un ir pilnībā piemērojama visiem Phare investīciju projektiem. Ja EIA direktīva vēl nav pilnībā pārņemta, procedūrai jābūt līdzīgai minētajā direktīvā noteiktajai. Ja projekts ietilpst EIA direktīvas I pielikumā vai II pielikumā minētajās kategorijās, EIA procedūras veikšana jādokumentē3.

Ja ir iespēja, ka projekts varētu ietekmēt dabas aizsardzības kontekstā svarīgas vietas, jāveic atbilstošs novērtējums saskaņā ar Dabiskās vides direktīvas4 6. pantu un jādokumentē 5.

Visi investīciju projekti jāveic saskaņā ar attiecīgo Kopienas vides likumdošanu. Projektu tehniskajās anketās būs iekļautas speciālas normas par atbilstību attiecīgajai ES vides jomas likumdošanai saskaņā ar katrā investīciju projektā veikto pasākumu veidu.

 

4. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒJUMS

Katrā no desmit šajā Programmā ietvertajām valstīm ir izveidota Vienotā uzraudzības komiteja (VUK). VUK ietilpst NAA, NKĀFPJ un Eiropas Komisijas pārstāvji. Phare finansēto programmu izskatīšanai VUK tiekas vismaz reizi gadā, lai izskatītu visas PHARE finansētās programmas, novērtētu to progresu virzībā uz FM un Pievienošanās Partnerībā noteikto mērķu izpildi. Vienotā uzraudzības komiteja var rekomendēt prioritāšu maiņu un / vai PHARE līdzekļu pārdalīšanu. Tāpat arī VUK reizi gadā izskata visu no pirmsiestāšanās ES palīdzības līdzekļiem finansēto programmu (Phare, ISPA un SAPARD) ieviešanas gaitu.

Vienotajai uzraudzības komitejai palīdz Sektoru uzraudzības apakškomitejas, kuru sastāvā ietilpst Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, Projektu ieviešanas aģentūras (un CFKV, ja tā ir iesaistīta) PAA un Komisijas dienesti. Sektoru uzraudzības apakškomitejas sīki izskatīs katras programmas un tās komponenšu un līgumu progresu, kurus Vienotā uzraudzības komiteja sakārtojusi pa atbilstošiem uzraudzības sektoriem. Katru sektoru izskatīs viena Sektoru uzraudzības apakškomiteja vadoties pēc regulāriem uzraudzības ziņojumiem, kurus sagatavo Ieviešanas aģentūra un starpposma izvērtēšanas ziņojumiem, kurus sagatavo neatkarīgi izvērtētāji. Sektoru uzraudzības apakškomitejas izteiks rekomendācijas par programmu vadības un dizaina jautājumiem, nodrošinot ka tās tiks izpildītas. Sektoru uzraudzības apakškomitejas ziņos Vienotajai uzraudzības komitejai, iesniedzot tai vispārējus detalizētus ziņojumus par visām attiecīgajā sektorā PHARE finansētajām programmām.

Komisijas dienesti nodrošina, lai pēc programmas pabeigšanas tiktu veikts ex-post novērtējums.

 

5. AUDITS UN PRETKRĀPŠANAS PASĀKUMI

a) no kandidātvalstu puses

Katru gadu Komisijai tiek nosūtīts audita plāns un veikto auditu secinājumu kopsavilkums. Komisijas rīcībā ir nodoti auditu ziņojumi.

Programmas ieviešanā atbilstošu finanšu kontroli nodrošina kompetenta nacionālā finanšu kontroles institūcija.

Visos faktiskos un iespējamos krāpšanās un neatbilstību gadījumos, kas tiek konstatēti nacionālās vai Kopienas kontroles rezultātā, palīdzības saņēmējas valstis nodrošina izmeklēšanu un atbilstošu risinājumu.

Neatbilstība ir jebkurš Kopienas likumdošanas normu pārkāpums, ko rada saimnieciskā operatora darbība vai bezdarbība, kuras sekas ir, vai varētu būt kaitējums Kopienas kopbudžetam vai atsevišķiem tās pārvaldītiem budžetiem, proti — tieši iekasēto Kopienas pašu līdzekļu ieņēmumu samazinājums vai zaudējums, vai šāds samazinājums vai zaudējums neattaisnotu izdevumu rezultātā.

Krāpšanās ir jebkura tīša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar:

(i) falsificētu, nepareizu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu izmantošanu vai iesniegšanu, kā rezultātā tiek nepareizi izmantoti vai ieturēti līdzekļi no Eiropas Kopienu kopbudžeta vai to pārvaldītajiem, vai Eiropas Kopienu vārdā pārvaldītajiem budžetiem,

(ii) informācijas neatklāšana, pārkāpjot konkrētu nosacījumu, ar tādām pat sekām,

(iii) nepareiza šādu līdzekļu izmantošana mērķiem, kas neatbilst sākotnēji noteiktajiem piešķīruma mērķiem.

Nacionālās institūcijas nodrošina Komisijas Regulā 1681/946 paredzētiem mehānismiem ekvivalentu kontroles un atskaišu mehānismu darbību.

Jo īpaši par visiem iespējamiem un faktiskiem krāpšanās un neatbilstību gadījumiem, kā arī visiem pasākumiem, ko nacionālās institūcijas veic to sakarā, nekavējoties jāziņo Komisijas dienestiem. Ja iespējamu vai faktisku krāpšanās un neatbilstību gadījumu, par kuriem nepieciešams ziņot, nav, palīdzības saņēmēja valsts informē Komisiju par šo faktu katra ceturkšņa beigās.

b) no Komisijas puses

Visi finanšu memorandi, kā arī no tiem izrietošie līgumi, ir pakļauti Komisijas (tai skaitā Eiropas Pretkrāpšanas biroja) un Revīzijas palātas pārraudzībai un finanšu kontrolei. Šeit ietilpst tādi pasākumi kā ex-ante pārbaudes par konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanu, ko katrā attiecīgajā kandidātvalstī veic Delegācija, un fiziskās kontroles.

Lai nodrošinātu efektīvu Kopienas finanšu interešu aizsardzību, Komisija var veikt fiziskās pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar kartību, kas paredzēta Padomes regulā (EURATOM, EC) Nr. 2185/96.

Komisija pēc saviem ieskatiem var uz līguma pamata piesaistīt ārēju auditoru Nacionālā fonda pārskatu un operāciju, kā arī, kur tas ir atbilstoši, CFKV un visu attiecīgo Ieviešanas aģentūru pārbaudei, nekādi neierobežojot Komisijas un Eiropas Savienības Revīzijas palātas pienākumus, kas izklāstīti Pamatlīgumam pievienotajos finanšu memoranda Vispārējos noteikumos.

 

6. REDZAMĪBA/ PUBLICITĀTE

Attiecīgā Programmas atbildīgā amatpersona būs atbildīga par to, lai tiktu veiktas visas nepieciešamās aktivitātes visu programmas ietvaros finansēto aktivitāšu atbilstošas publicitātes nodrošināšanai. Šis darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar Komisijas Delegāciju. Papildus informācija ir sniegta Pielikumā par Redzamību/ Publicitāti.

 

7. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI

Gadījumā, ja saistības nav izpildītas tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus attiecīgās valsts valdības kontroles, Komisija var pārskatīt programmu, pēc Komisijas ieskatiem izskatot iespēju pilnīgi vai daļēji anulēt piešķirtos līdzekļus, un / vai atkārtoti piešķirt neizlietotos līdzekļus izlietošanai citiem mērķiem, kas ir saskaņā ar Phare programmas mērķiem.

1 2000.gada 29.–30.jūnija septiņpadsmitās CONCERT grupas sanāksmes secinājumi

2 DIR 85/337/EEC; OJ L 175/40; 5.7.1985, ko labo DIR 97/11/EEC; OJ L 73/5; 14.3.1997

3 attiecīgā investīciju projekta tehniskas anketas pielikumā EIA

4 DIR 92/43/EEC; OJ L 206/7; 22.7.1992

5 attiecīgā inevstīciju projekta tehniskās anketas pielikumā Dabas aizsardzība

6 OV L 178; 12.7.94; lpp. 43–46

 

D pielikums

INFORMĀCIJA UN PUBLICITĀTE PHARE, ISPA UN SAPARD EIROPAS KOPIENU PROGRAMMĀM

1. Mērķis un apjoms

Informācijas un publicitātes pasākumi attiecībā uz palīdzības saņemšanu no Eiropas Kopienas Phare Programmas ir paredzēti sabiedrības informētības palielināšanai un ES darbības caurspīdīgumam, kā arī, lai radītu pastāvīgu to pasākumu tēlu, kas attiecas uz kandidātvalstīm. Informācijai un publicitātei vajadzētu tikt sniegtai par pasākumiem, kas saņem ieguldījumu no Phare Programmas.

2. Vispārējie principi

Programmas atbildīgā amatpersona, kas ir atbildīga par finanšu memoranda īstenošanu un citām palīdzības formām, būs atbildīga par tūlītējo publicitāti. Publicitāti ir jānodrošina sadarbībā ar EK Delegācijām, kuras būs jāinformē par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem.

Kompetentas nacionālās un reģionālās varas iestādes spers visus attiecīgos administratīvos soļus efektīvas šo vienošanos piemērošanai un tūlītējas sadarbības ar EK Delegācijām nodrošināšanai.

Zemāk tekstā aprakstītie informācijas un publicitātes pasākumi ir balstīti uz struktūrfondiem piemērojamo noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Šie noteikumi un lēmumi ir sekojoši:

— Noteikumi (EEC) 1159/2000 — Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L130/30, 2000. gada 31. maijs;

— Komisijas 1994. gada 31. maija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L159/39, 1994. gada 18. jūnijs.

Īpaši nosacījumi attiecībā uz ISPA ir iekļauti sekojošā lēmumā:

— Komisijas 2001. gada 22. jūnija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L182/58.

Informācijas un publicitātes pasākumiem ir jābūt atbilstošiem augšminēto noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Rokasgrāmata par informācijas un publicitātes atbilstību noteiktajiem nosacījumiem nacionālajām, reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir pieejama attiecīgās valsts EK Delegācijā.

 

3. Informācija un publicitāte attiecībā uz Phare programmām

Informācijai un publicitātei ir jābūt saskaņotam pasākumu kopuma priekšmetam, ko noteikušas kompetentas nacionālās, reģionālās un vietējās varas iestādes sadarbībā ar EK Delegācijām uz finanšu memoranda darbības laiku, un kas attieksies gan uz programmām, gan citām palīdzības formām.

Informācijas un publicitātes izmaksas, kas saistītas ar atsevišķiem projektiem, būs jānosedz no šiem projektiem paredzētā budžeta.

Pēc Phare programmu īstenošanas ir jāveic sekojoši, punktos (a) un (b) izklāstītie pasākumi:

(a) Kompetentām kandidātvalstu varas iestādēm ir jāpublicē programmu un citu palīdzības formas visatbilstošākajā formā. Tām ir jānodrošina, lai šādi dokumenti tiktu atbilstošā veidā izplatīti un pieejami ieinteresētajām pusēm. Šīm varas iestādēm ir jānodrošina pastāvīga sagatavotās informācijas un publicēto materiālu pieejamība visā kandidātvalsts teritorijā.

(b) Pie tūlītējiem informācijas un publicitātes pasākumiem piederēs sekojoši pasākumi:

(i) Infrastruktūras investīciju gadījumā, kur izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR:

— Ziņojumu dēļi, kurus jāuzstāda uz vietas, saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī.

— pastāvīgas, visai sabiedrībai pieejamas memoriālās plāksnes infrastruktūrām, kas ir jāuzstāda saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī, saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī.

(ii) Produktīvu investīciju gadījumā, pasākumi, kas vērsti uz vietējā potenciāla attīstību, un citi pasākumi, kas saņem finansiālu palīdzību no Phare, ISPA vai SAPARD:

— pasākumi, kas vērsti uz potenciālo saņēmēju un visas sabiedrības informēšanu par Phare, ISPA vai SAPARD palīdzību, saskaņā ar iepriekš tekstā, 3. paragrāfa (b) (i) punktā citētajiem nosacījumiem.

— pasākumi saskaņā ar iepriekš tekstā izklāstītajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir pieteikumu iesniedzēju motivēšana Phare, ISPA vai SAPARD daļēji finansētas vispārējās palīdzības pieprasīšanai, norādot uz veidlapām, kas ir jāaizpilda, lai varētu veikt pieteikumu, un informēšana par to, ka daļa palīdzības nāk no ES un, konkrēti, no Phare, ISPA vai SAPARD Programmām.

 

4. ES palīdzības redzamība biznesa aprindās, kā arī attiecībā uz potenciālajiem palīdzības saņēmējiem un vispārējo sabiedrību

4.1. Biznesa aprindas

Biznesa aprindām ir jābūt pēc iespējas ciešāk iesaistītām palīdzības sniegšanā, kas uz tām attiecas vistiešākajā veidā.

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai potenciālajiem saņēmējiem, īpaši mazie/vidējie uzņēmumi. Šajā sadaļā vajadzētu ietilpt administratīvās kārtības, saskaņā ar kuru ir jārīkojas, norādīšanai.

4.2. Citi potenciālie palīdzības saņēmēji

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai visām personām, kuras gūst labumu vai varētu gūt labumu no pasākumiem, kas saistīti ar apmācību, nodarbinātību vai personālresursu attīstību. Tām ir jānodrošina sadarbība ar profesionālās apmācības institūcijām, kas saistītas ar nodarbinātību, biznesu vai biznesa grupām, mācību centriem un nevalstiskām organizācijām.

Veidlapas

Nacionālo, reģionālo un vietējo varas iestāžu izdotās veidlapās, kas saistītas ar paziņojumu sniegšanu par iespējamo palīdzību, pieteikšanos uz to un palīdzības piešķiršanu, un kas paredzētas gala saņēmējiem vai citām personām, kurām ir tiesības uz šādas palīdzības saņemšanu, ir jānorāda, ka ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD ir tā, kas nodrošina finansiālu palīdzību. Paziņojumā par saņēmējiem nosūtīto palīdzību ir jābūt minētai summai vai palīdzības procentuālajam apjomam, kas finansēti attiecīgās Programmas ietvaros. Ja uz šādiem dokumentiem ir attēlots valsts vai reģionālais simbols, uz tām ir jābūt arī tāda paša izmēra ES logo.

4.3. Visa sabiedrība

Masu mediji

Kompetentām varas iestādēm ir vispiemērotākajā veidā jāinformē masu mēdiji par darbībām, kuras līdzfinansējusi ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD. To dalību ir godīgi jāatspoguļo šajā informācijā.

Darbību (tiklīdz tās ir apstiprinājusi Komisija) ieviešana un to īstenošanas svarīgie posmi ir informācijas pasākumu priekšmets, it īpaši tas attiecas uz reģionālajiem masu mēdijiem (presi, radio un televīziju). Ir jānodrošina pietiekama sadarbība ar ES Delegāciju kandidātvalstī.

Divos iepriekšējos paragrāfos izklāstītie principi attieksies uz reklāmu, preses relīzēm vai publicitātes komunikē.

Informatīvie pasākumi

Informatīvo pasākumu organizatoriem, kas organizē tādus pasākumus kā, piemēram, konferences, seminārus, mesas un izstādes, kas saistītas ar Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansētu operāciju īstenošanu, ir precīzi jāformulē ES dalība šajās operācijās. Vadoties pēc apstākļiem, ir jāizmanto izdevība izvietot Eiropas karogus sanāksmju zālēs un ES logo uz dokumentiem. EK Delegācija attiecīgajā kandidātvalstī, ja nepieciešams, palīdzēs šādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.

Informatīvie materiāli

Izdevumos, piemēram, brošūrās par programmām vai līdzīgiem, Phare, ISPA vai SAPARD finansētiem vai līdzfinansētiem pasākumiem, uz izdevumu titullapas ir jāizvieto skaidra informācija par ES dalību, kā arī ES logo, ja uz titullapām ir izvietots valsts vai reģionālais simbols.

Gadījumos, ja šādiem izdevumiem ir priekšvārds, to jāparaksta kandidātvalsts atbildīgajai personai un Komisijas vārdā – Komisijas pārstāvim, tādējādi nodrošinot skaidru informāciju par ES dalību.

Šādos izdevumos ir jābūt atsaucei uz nacionālajām un reģionālajām institūcijām, kas ir atbildīgas par ieinteresēto pušu informēšanu.

Augšminētie principi attiecas arī uz audio - vizuālajiem materiāliem.

 

5. Īpašas vienošanās attiecībā uz ziņojumu dēļiem, memoriālajām plāksnēm un plakātiem

Lai nodrošinātu Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansēto pasākumu redzamību, kandidātvalstīm ir jānodrošina sekojošas informācijas un publicitātes pasākumu atbilstību sekojošiem nosacījumiem:

Ziņojumu dēļi

Ziņojumu dēļus, kuros sniegta informācija par ES dalību investīciju finansēšanā, vajadzētu uzstādīt visu to projektu īstenošanas vietās, kuros ES dalība sastāda 1 miljonu EUR vai lielāku summu. Pat tad, ja kompetentās nacionālās vai reģionālās varas iestādes neuzstāda ziņojumu dēli par savu dalību finansēšanā, uz īpaša ziņojumu dēļa tomēr ir jāsniedz paziņojums par ES palīdzību. Ziņojumu dēļiem ir jābūt tāda izmēra, kas būtu atbilstošs operācijas mēroga (ņemot vērā no ES saņemto līdzfinansējumu) un tos ir jāizstrādā saskaņā ar instrukcijām, kas sniegtas tehniskajā rokasgrāmatā, kuru var saņemt pie EK Delegācijām.

Ziņojumu dēļus jānoņem ne agrāk kā sešus mēnešus pēc aktivitāšu izbeigšanas un, ja iespējams, jānomaina pret memoriālajām plāksnēm saskaņā ar iepriekšminētajā tehniskajā rokasgrāmatā aprakstītajiem noteikumiem.

Memoriālās plāksnes

Pastāvīgas memoriālās plāksnes jāizvieto vietās, kas pieejamas visai sabiedrībai (kongresu centros, lidostās, stacijās, utt.). Papildus ES logo uz šādām plāksnēm ir jāizvieto arī informācija par ES finansējuma daļu, kā arī jāmin attiecīgā Programma (Phare, ISPA vai SAPARD).

Gadījumā, ja nacionālā, reģionālā vai vietējā varas iestāde vai cits finansējuma gala saņēmējs lemj par ziņojumu dēļa uzstādīšanu, memoriālās plāksnes izvietošanu, plakāta novietošanu vai jebkādām citām aktivitātēm informācijas sniegšanai par projektiem, kuru izmaksas ir mazākas par 1 miljonu EUR, uz šiem ziņojumu dēļiem / memoriālajām plāksnēm, utt. ir jānorāda arī ES dalība projektā.

6. Noslēguma noteikumi

Attiecīgās nacionālās, reģionālās vai vietējās varas iestādes var jebkurā gadījumā veikt papildus pasākumus, ja tās šādus pasākumus uzskata par piemērotiem. Tām ir jākonsultējas ar EK Delegāciju un jāinformē to par iniciatīvām, kuras tās uzņemas, lai Delegācija varētu atbilstoši piedalīties šo pasākumu realizēšanā.

Lai veicinātu šo nosacījumu īstenošanu, Komisija ar tās Delegācijas starpniecību nepieciešamības gadījumā sniegs tūlītēju palīdzību ieteikumu formā par projekta prasībām. Attiecīgajā valsts valodā tiks sastādīta rokasgrāmata, kas ietvers detalizētus, elektroniskā formā sniegtus ieteikumus attiecībā uz projektu, un šī rokasgrāmata būs pieejama pēc pieprasījuma.

 

Speciālais kodoldrošības projekta pieteikums

1. Pamatinformācija

1.1. CRIS numurs:	632.05.01
1.2. Nosaukums:	Regulējošās kapacitātes stiprināšana, uzlabojot radiācijas un kodoldrošības infrastruktūru
1.3. Sektors:	Investīcijas un enerģija
1.4. Ieviešanas vieta:	Palīdzības saņēmējs — Latvija, Radiācijas drošības centrs, Maskavas iela 165, Rīga, LV-1019

 

2. Mērķi:

2.1. Vispārīgais mērķis:

Stiprināt nacionālo radiācijas un kodoldrošības institūciju regulējošo kapacitāti

2.2. Projekta mērķis:

Stiprināt Radiācijas drošības centra (RDC) regulējošo kapacitāti:

• nodrošinot ilgtspējīgu kontroli pār pakļaušanu starojumam darba vietās

• stiprinot spēju cīnīties ar neatļautu radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanu, uzlabojot konfiscēto materiālu izmeklēšanas spējas RDC laboratorijā,

• stiprināt regulējošās institūcijas tehniskā atbalsta organizācijas spējas reaģēt avāriju gadījumos,

• stiprinot uzticību regulējošai institūcijai un uzlabojot tās darbu ar klientiem.

2.3. Pievienošanās partnerība un LNPIES prioritāte:

Pievienošanās partnerība

Enerģētika: Ieviest Padomes ziņojumā “Kodoldrošība ES paplašināšanās kontekstā” izteiktos ieteikumus, pienācīgi ievērojot ziņojumā minētās prioritātes.

 

3. Apraksts

3.1. Pamatojums:

Dažu pēdējo gadu laikā Latvijas regulējošā infrastruktūrā ir notikušas izmaiņas. Saeima ir pieņēmusi likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (2000. gada 26. oktobrī), bet 2001. gadā tika izveidota jauna nacionālā radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošā institūcija- Radiācijas drošības centrs.

Radiācijas drošības centra misija ir “nodrošināt drošu starojuma avotu izmantošanu, aizsargāt iedzīvotājus un vidi no iespējamās kaitīgās ietekmes, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai maksimālo labumu no jonizējošā starojuma avotu izmantošanas”.

Galvenie likumā definētie Radiācijas drošības centra uzdevumi ir šādi:

• sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības

uzraudzības un kontroles politiku;

• uzraudzīt un kontrolēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

• licencēt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

• koordinēt neatļautas radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu

pārvietošanas apkarošanu;

• veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā 

starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

• koordinēt tehnisko sadarbību radiācijas drošībā;

• izvērtēt starptautisko rekomendāciju ievērošanu Latvijā;

• sagatavot priekšlikumus, lai uzturētu atbilstošu juridisko bāzi;

• uzturēt datu bāzes par darbībām, starojuma avotiem un apstarošanu;

• nodrošināt 24 stundu operatīvo gatavību radiācijas avārijām;

Projekta palīdzības saņēmēja ir nacionālā regulējošā institūcija (RDC). Radiācijas drošības centram ir vairākas nodaļas un sektori, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu pildīti visi nacionālās radiācijas drošības un kodoldrošības institūcijas uzdevumi. Tā kā RDC izveidots nesen, sistēmas kopējā kapacitātē ir vēl noteikti zināmi trūkumi, un šos jautājumus tad arī skata projekta piedāvājums: BOV SIA “RAPA”- radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas organizācija, kas noteiktās jomās nodrošina tehnisko atbalstu un darbojas kā RDC tehniskā atbalsta organizācija radioloģijas negadījumu gadījumos.

1. Ilgtspējīga kontrole pār pakļaušanu starojumam darba vietās

Saskaņā ar Euratom regulām par aizsardzību saistībā ar medicīnisko apstarošanu (97/43/Euratom), aizsardzību saistībā ar apstarošanu darba vietā (96/29/Euratom) un viesstrādnieku darba aizsardzību (90/641/Euratom), Radiācijas drošības centram ir jānodrošina pienācīga medicīniskā apstarojuma kontrole, apstarojuma darba vietās kontrole un pienācīga viesstrādnieku darba aizsardzība, kas pakļauti apstarojuma riskam.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem par dozimetriju, Laboratorijas nodaļas Termoluminiscentās dozimetrijas (TLD) sektoram jānodrošina individuāli dozimetrijas pakalpojumi visiem strādājošiem, kas pakļauti jonizējošā starojuma briesmām valstī. Pirms 2001. gada šādus pakalpojumus veica Klīniskā universitātes slimnīca Rīgā. Pēc RDC izveidošanas TLD aparatūra (TLD nolasītājs un attiecīgā programmatūra) no iepriekšējā lietotāja nonāca RDC.

Pašlaik lietotā TLD aparatūra tiek lietota jau no 1994. gada, kad Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Zviedrijas Radiācijas drošības institūcija (SSI) ziedoja Latvijai šo RADOS aparatūru. Līdzīga aparatūra pēdējos 8- 10 gadus tiek lietota visās kaimiņvalstīs. Periodiski notiek savstarpējā aparātu kalibrēšana un praktiska sakārtošana. Tādēļ reģionā tiek un tiks izmantota tikai viena sistēma (pamatā – RADOS).

Sākotnēji TLD pakalpojumi bija par brīvu, bet, sākot no 2000. gada, Universitātes slimnīca ieviesa maksu, kas sedza ekspluatācijas izmaksas, bet nebija pietiekama, lai nodrošinātu būtisku aparatūra nomaiņu. Šādas aparatūras vidējais kalpošanas laiks ir aptuveni 10 gadi. Konkrētā aparatūra patreiz tuvojas sava tehniskās kalpošanas mūža beigām. Tā kā šīs ir visdārgākās TLD aparatūras daļas, pagaidām RDC nav pieejami pietiekami līdzekļi no par TDL pakalpojumiem saņemtās maksas, lai tās nomainītu. Pašlaik, kad aparatūra atrodas RDC pārziņā, TLD individuālos dozimetrus piegādā dažādi ziedotāji, vai arī tās iepērk RDC.

Jonizētā starojuma briesmām pakļauto strādājošo skaits, kas būtu jākontrolē, ir 1800 strādājošie. Tomēr TLD individuālo dozimetru nepietiek, lai katrs jonizētā starojuma briesmām pakļautais strādājošais varētu lietot divus dozimetrus un, lai jebkurā laikā varētu nodrošināt pietiekamu rezerves TDL dozimetru skaitu strādājošiem ārkārtas gadījumos. Tabletes, kas parasti atrodas dozimetru iekšienē, atsevišķi ir iespējams izmantot arī pacientu apstarojuma kontrolei. Tādēļ nepieciešams papildus tabletes bez dozimetriem, lai paplašinātu sākotnējo sistēmu, iekļaujot arī pacientu apstarojuma kontroli.

2. Spēja apkarot nelikumīgu radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanu

Nacionālā sistēma, kas izveidota nelikumīgas radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanas pāri robežām novēršanai, balstās uz Valsts Robežsardzes veiktām pārbaudēm. Valsts Robežsardze jau ir saņēmusi palīdzību no ASV, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras. Visos lielākajos robežkontroles punktos ir uzstādīti stacionārie detektori, trīs jūras ostās ir uzstādīti arī stacionārie neitronu detektori, bet pārējā kontrole tiek veikta, izmantojot pārnēsājamās mērierīces.

Ja uz valsts robežas vai valsts teritorijā tiek atklāti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti, RDC Laboratorijas nodaļai tie ir jāidentificē, jāizpēta un jānovērtē. Šī iemesla dēļ, Latvija piedalās ES PECO projektā, ko koordinē Karlsrūes Transurāna institūts. Tomēr patreiz RDC nespēj veikt savākto materiālu alfa spektrometriju. Ņemot vērā iespējamo teroristu uzbrukumu draudus, pirms aizdomīgu paciņu atvēršanas, nepieciešami piesardzības pasākumi (paciņas jācaurskata ar rentgena starojumu);

Pašreiz, atklājot kādu aizdomīgu kravu vai paciņas, RDC izmanto pārnēsājamās gamma spektrometrijas ierīces, kas ļauj veikt ierobežotus apsekojumus uz vietas. Pamatojoties uz nacionālajiem noteikumiem un PECO projekta ietvaros sniegtajiem ieteikumiem, izmeklēšanu uz vietas veiks RDC Laboratorijas nodaļas eksperti. Lai analizētu kodolmateriālus RDC laboratorijā un kontrolētu objektus, kas veic darbības ar kodolmateriāliem, nepieciešams papildu speciālais aprīkojums (alfa spektrometrs un pārnēsājamie neitronu detektori).

Lai sagatavotos radioloģijas terorisma draudiem, nepieciešams modernizēt izmeklēšanas iespējas materiālu konfiskācijas un atgūšanas gadījumiem, tādēļ ka dažās valstīs ir zināmi pierādījumi tam, ka kontrabandisti vai teroristi varētu izmantot sprāgstvielas, lai novērstu kontrabandas ceļā ievesto radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu tvertņu nesankcionētu atvēršanu, bet daudzos robežkontroles punktos ir ierobežotas iespējas veikt pārbaudi ar rentgena stariem. Šis projekts nesniegs atbalstu aprīkojuma iegādei, lai uzlabotu atklāšanas spējas, jo šīs komponentes uzdevums ir uzlabot nacionālās radiācijas drošības un kodoldrošības regulēšanas institūcijas izmeklēšanas spējas.

3. Spēja reaģēt avāriju gadījumos

Saskaņā ar rīcības plānu kodolnegadījumiem un RDC pienākumiem, Operatīvās brīdināšanas sektoram un Laboratorijas nodaļas Radiācijas drošības sektoram ir jābūt spējīgiem tikt galā ar radioloģijas negadījumiem un mazākām avārijām valstī.

Faktiskie koriģējošie pasākumi (seku vājināšana un vietējā degazācija) ierobežotu radioloģijas negadījumu un radiācijas negadījumu gadījumos jāveic RDC tehniskā atbalsta organizācijas, proti- radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūrai BOV SIA “RAPA”. Aģentūrai ir neliela operatīvās reaģēšanas vienība, kas, sadarbībā ar Radiācijas drošības centru, nodarbojas ar relatīvi nelieliem avāriju gadījumiem. Šī operatīvās reaģēšanas vienība tika izveidota 1960-to gadu sākumā, tā kā aģentūra bija lielākais radioaktīvo atkritumu pārvadātājs un tai bija izveidota zināma radioaktīvo atkritumu apstrādes un uzglabāšanas kapacitāte. Tomēr šī kapacitāte bija ierobežota, galvenokārt ierobežoto finanšu un tehnisko iespēju dēļ. Lai uzlabotu valsts gatavību šādiem iespējamiem atgadījumiem, nepieciešams modernizēt degazācijas un kontaminācijas kontroles iespējas.

4. Regulējošās iestādes uzticamība un darba paņēmieni

ES CONCERT grupa izteikusi ieteikumu kodoldrošības regulēšanas institūciju ikdienā ieviest kvalitātes nodrošināšanas procedūras, kuru pamatā būtu vai nu ISO standarts, vai labas prakses ieteikumi. Latvijas valdība* izteikusi līdzīgus ieteikumus un norādījumus visām valsts iestādēm izstrādāt kvalitātes vadības sistēmu, kuras pamatā būtu ISO 9001:2000 standarts. Lai uzturētu regulējošās institūcijas uzticamības līmeni un uzlabotu darba paņēmienus, jo īpaši ar klientiem, acīmredzami nepieciešams ieviest kvalitātes vadības un kontroles sistēmu, kuras pamatā būtu attiecīgais ISO standarts (ISO 9001: 2000 un ISO 17025).

* Ministru kabineta 2001.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.501 “Par kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās”

Ministru kabineta 2001.gada 11.decembra ieteikumi Nr.1 “Par kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās”

Turklāt Latvija vēlas būt vienā līmenī ar citām ES kodoldrošības regulēšanas institūcijām kvalitātes vadības un kontroles sistēmas ziņā. Ar to tiek domāts, ka ir dažas ES valstis, kuras jau ir izgājušas akreditāciju ISO sistēmā, bet kopumā visas ES valstis atrodas regulējoši institūciju kvalitātes vadības un kvalitātes kontroles sistēmu nostiprināšanas procesā.

Radiācijas drošības centrs plāno ieviest kvalitātes vadības sistēmu divos posmos — vispirms ieviešot kvalitātes vadības sistēmu RDC Laboratorijas nodaļā, pamatojoties uz ISO 17025 standartu, un paralēli ieviest ISO 9001:2000 visā RDC. Formāla akreditācija paredzama attiecīgi 2003. gadā un 2005. gadā.

Lai ieviestu kvalitātes vadības sistēmu, balstoties uz ISO 9001:2000, nepieciešams tehniskās palīdzības projekts, un vēlams, lai šo palīdzību sniegtu ES dalībvalsts, kas jau ir ieviesusi šo sistēmu savu kodoldrošību regulējošo institūciju darbībā.

 

3.2. Ar projektu saistītās aktivitātes

— ES PECO projekts nelegālas radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvadāšanas apkarošanai (koordinē Karlsrūes Transurāna institūts)

— ES CONCERT programma.

3.3. Rezultāti

• Nodrošināta ilgtspējīga kontrole pār pakļaušanu starojumam darba vietās

• Stiprināta spēja apkarot nelikumīgu radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanu

• Stiprināta regulējošās institūcijas spēja reaģēt avāriju gadījumos

• Paaugstinājies regulējošās iestādes prestižs un uzlabojušies darba paņēmieni

Tehniskās palīdzības garantētie rezultāti ar pakalpojumu līguma palīdzību:

• Regulējošā institūcija sagatavojusies kvalitātes vadības/ kontroles ieviešanai

• Sagatavots kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanas tehniski ekonomiskais pamatojums un novērtējums

• Izstrādāts darba plāns kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanai

• Sagatavots kvalitātes vadības rokasgrāmatas projekts

• Izstrādātas mācību programmas un veikta personāla apmācība

• RDC laboratorija sagatavojusies kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanai

3.4. Aktivitātes

1. komponente

Radiācijas drošības centra kapacitātes uzlabošana

1. Nodrošināt ilgtspējīgu kontroli pār pakļaušanu starojumam darba vietās, piegādājot TLD aprīkojumu

TLD nolasītāji jānomaina un nepieciešami papildu TLD individuālie dozimetri. Radionuklīdiem nepieciešana papildu programmatūra dozu aprēķināšanai.

Nopērkamais aprīkojums:

• RADOS Dosacus TLD nolasītājs;

• 1000 LiF-N TLD individuālie dozimetri;

• Win TLD DOSACUS Management programmatūra, ieskaitot PC darbstaciju.

 

2. Stiprināt spēju apkarot nelikumīgu radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu pārvietošanu

Iegādāties alfa spektrometru un pārvietojamo rentgenstaru aparatūru, lai, pirms atvēršanas, pārbaudītu konfiscētās paciņas. Ierosinātajā sistēmā ietilptu pārnēsājama rentgenstaru bagāžas kontroles iekārta un tā saucamā Alfa analītiķa pakete, kurā ietilpst alfa spektrometrs (4 ieejas kanāli), alfa detektors, programmatūra (piem., Genie-2000), tiešā pārnesuma vakuumsūknis u.c..

 

3. Stiprināt spēju reaģēt avāriju gadījumos

Iegādāties degazācijas iekārtu un mērierīces cilvēku un transportlīdzekļu kontaminācijas kontrolei, kā arī personiskos aizsarglīdzekļus. Šī aparatūra modernizētu RDC tehniskā atbalsta organizācijas BOV SIA “RAPA” iespējas.

 

Ieguldījums: divi piegādes līgumi

2. komponente

Paaugstināt RDC uzticamību un uzlabot darba paņēmienus, ieviešot kvalitātes vadības/ kontroles sistēmu

Lai paaugstinātu RDC uzticamību un uzlabotu darba paņēmienus, paredzēts tehniskās palīdzības projekts, kas pētīs kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanu (šī projekta komponente neskars ISO akreditāciju).

Paredzēti šādi pasākumi:

— Kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanas tehniski ekonomiskā pamatojuma un izmaksu novērtējuma sagatavošana, ieskaitot analīzi par ieviešanas laiku, faktiskajām izmaksām, akreditācijas procesa laiku utt.;

— Darba plāna izstrāde kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanai;

— Kvalitātes vadības rokasgrāmatas projekta sagatavošana;

— Palīdzība akreditācijas procesa uzsākšanā;

— Nepieciešamo mācību programmu izstrāde;

— Praktisko semināru organizēšana;

— Mācību brauciena organizēšana praktiskās pieredzes apgūšanai kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanā un ISO akreditācijā kodoldrošības regulēšanas institūcijas darbā;

— Palīdzība mācību programmu sagatavošanā;

— Palīdzība laboratorijas kvalitātes vadības sagatavošanā (saskaņā ar ISO 17025)

— Palīdzība vispārējā kvalitātes vadībā saskaņā ar 9001:2000

 

Ieguldījums: Viens pakalpojumu līgums, kura pamatā būtu gan ilgtermiņa, gan īstermiņa eksperti ar šādu kvalifikāciju:

Ilgtermiņa eksperts:

• vismaz desmit gadu pieredze kodoldrošības regulēšanas institūcijā;

• pieredze kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas ieviešanā;

• pieredze mācību organizēšanā kvalitātes vadības/ kontroles sistēmas jautājumos;

• teicamas angļu valodas zināšanas.

Īstermiņa ekspertu kvalifikācija:

• vismaz desmit gadu pieredze kodoldrošības regulēšanas institūcijā;

• vismaz piecu gadu pieredze laboratorijas darbā kodoldrošības regulēšanas institūcijā;

• zināšanas par praktisku mācību programmu ieviešanu;

• teicamas angļu valodas zināšanas.

 

4. Institucionālais ietvars:

Projekta palīdzības saņēmējs un īpašnieks ir nacionālā radiācijas drošības un kodoldrošības regulēšanas institūcija- Radiācijas drošības centrs (RDC).

 

Radiācijas drošības centrs

(Direktors Andrejs Salmiņš)

Maskavas ielā 165, Rīga, LV-1019, Latvija

Tālrunis: +371 7032660

Fakss: +371 7032659

E-pasts: pasts@rdc.gov.lv

Internets: www.rdc.gov.lv 

Šajā projektā iesaistītā RDC tehniskā atbalsta organizācija ir:

 

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūra BOV SIA “RAPA”

(Direktors Andris Abramenkovs)

Miera ielā 31

Salaspils, LV-2169, Latvija

Tālrunis: +371 7901212

Fakss: +371 7901211

E-pasts: reaktors@latnet.lv

Internets: www.rapa.lv

 

5. Detalizēts budžeta izklāsts (M e)

Projekta komponentes	Investīciju atbalsts	Institūciju stipri- nāšana	Kopējais Phare finansējums (=I+IS)	Nacionālais līdzfinan- sējums	SFI	KOPĀ
1. komponente
Piegādes līgums Nr.1	120 000		120 000	40 000		160 000
Piegādes  līgums Nr.2	150 000		150 000	50 000		200 000
2. komponente
(Pakalpojumi)		400 000	400 000			400 000
KOPĀ	270 000	400 000	670 000	90 000		760 000

 6. Ieviešanas kārtība

6.1. Ieviešanas aģentūra

Šī projekta Ieviešanas aģentūra ir Centrālā finanšu un kontraktu vienība (CFKV),

Programmas atbildīgā amatpersona — Valentīna Andrējeva,

Valsts sekretāre,

Finanšu ministrija;

Smilšu ielā 1,

Rīga Latvija, LV-1050

Tālrunis: +371 7226672,

Fakss: +371 7095503.

Vecākā nozares amatpersona — Zigfrīds Brūvers,

Valsts sekretāra vietnieks,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,

Peldu ielā 25,

Rīga Latvija, LV-1050

Tālrunis: +371 7026401,

Fakss: +371 782106.

Par projekta pasākumu vispārējo tehnisko vadību, atskaitīšanos un uzraudzību atbildēs Radiācijas drošības centrs

Andrejs Salmiņš,

Direktors,

Maskavas ielā 165,

Rīga, LV-1019, Latvija,

Tālrunis: +371 7032660,

Fakss: +371 7032659.

6.2. Twinnings

Nav piemērojams

6.3. Nestandarta aspekti

Stingri jāievēro Praktisko vadlīniju Phare, ISPA un SAPARD programmu īstenošanai prasības. Pakalpojumu komponentei paredzēts tiešs līgums saskaņā palīdzības noteikumiem kodoldrošības regulēšanas institūcijai.

Piegādes līgumam Nr.1 nepieciešama aprīkojuma piegāde no viena konkrēta ražotāja, t.i. RADOS aparatūras ražotāja (RADOS Dosacus TLD nolasītājs; LiF-N TLD individuālie dozimetri; Win TLD DOSACUS Management programmatūra), pateicoties šādiem iemesliem: Pašlaik apstarojuma kontrole darba vietās Latvijā bāzēta tikai un vienīgi uz RADOS sistēmas bāzes. Pamata aprīkojumu apstarojuma kontrole darba vietās, ko ražojis RADOS, Latvija saņēma kā ziedojumu 1990-os gados. Pie tam visā Ziemeļvalstu reģionā apstarojuma kontrole darba vietās tiek izmantota tikai RADOS sistēmas aparatūra. Tādēļ paredzēti tiešs līgums ar uzņēmumu RADOS Technology Oy.

Piegādes līgums Nr. 2. tiks parakstīts atklāta piedāvājumu konkursa rezultātā, saskaņā ar Praktisko vadlīniju Phare, ISPA un SAPARD programmu īstenošanai prasībām.

Attiecība: ja projekta ieviešanas gaitā kāda iemesla pēc projekta izmaksas samazinās, Phare finansējums arī tiek proporcionāli samazināts.

6.4. Līgumi

Līgums Nr. 1:	Piegādes līgums (RADOS aparatūra)	— 160 000 EUR
Līgums Nr. 2:	Piegādes līgums	— 200 000 EUR
Līgums Nr. 2:	Pakalpojumu līgums	— 400 000 EUR

 

7. Ieviešanas grafiks

	Līgumu slēgšanas sākums	Projekta aktivitāšu sākums	Projekta beigas
1. komponente	2003. gada 1. cet.	2003. gada 3. cet.	2003. gada 4. cet.
2. komponente	2003. gada 1. cet.	2003. gada 3. cet.	2004. gada 3. cet.

 

8. Vienlīdzīgas iespējas

Galvenais kritērijs, atlasot vai vērtējot darbiniekus, būs to profesionālā kvalifikācija un pieredze līdzīgos uzdevumos, bet ne cilvēka dzimums vai vecums. Tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas gan vīriešiem, gan sievietēm.

 

9. Nosacījumi un secība

Valsts budžetā nodrošināts līdzfinansējums (2003.–2005. budžeta gadiem)

 

PROJEKTA TEHNISKĀS ANKETAS PIELIKUMI

1. Standarta formāta Loģiskā ietvara matrica

2. Detalizēta projekta ieviešanas tabula

3. Līgumu slēgšanas un norēķinu grafiks