• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar, 12. augustā, Ministru kabineta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2003., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai aizsargātu Latvijas krastus

Vēl šajā numurā

13.08.2003., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar, 12. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Izglītības likumā”, kuri izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Grozījumi paredz papildināt Izglītības likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka pedagogiem, kuriem nav normatīvajos aktos noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību, un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk par pieciem gadiem, ir tiesības turpināt strādāt par pedagogu līdz tā mācību gada beigām, kurā tiek sasniegts valsts noteiktais pensijas vecums.

Lai novērstu pretrunu starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs mācības tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā atbilstoši Valsts vispārējās izglītības standartam no 2004.gada 1.septembra.

Ministru kabineta noteikumi “Par Valsts vispārējās izglītības standartu” paredz, ka mazākumtautību izglītības programmās ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Šobrīd Izglītības likumā noteikts, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Grozījumi Izglītības likumā paredz darba samaksas ieviešanas laiku pārcelt no 2003.gada 1.septembra uz 2004.gada 1.septembri.

 

Akceptēts rīkojums “Par valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecību 2004.gadā un valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļu izvērtēšanu”.

Pamatojoties uz iesniegto informatīvo ziņojumu “Par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību”, noteikts valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un pārdošanas apjoms 2004.gadā — 60 000 kubikmetru starpcirtē un 700 000 kubikmetru galvenajā cirtē.

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” uzdots 2004.gadā neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kā arī neslēgt jaunus cirsmu pirkuma līgumus par 2004.gadu uz 2002. un 2003.gadā beigušos ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata.

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas asociācijām turpināt pilnveidot 2004.gada apaļo kokmateriālu ražošanu un pārdošanu reglamentējošos dokumentus, ņemot vērā kokrūpniecības asociāciju un mežizstrādātāju, tai skaitā lielo un mazo uzņēmumu un to uzņēmumu, kuriem beigušies ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, intereses.

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas asociācijām turpināt pilnveidot augošu koku pārdošanu reglamentējošos dokumentus un procedūras, lai 2004.gadā novērstu cenu atšķirību veidošanās iespēju izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu platībās.

Zemkopības ministrijai Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālajā programmā līdz 2004.gada 1.maijam uzdots izvērtēt Valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļu ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā un meža nozares konkurētspēju koksnes produktu tirgū, kā arī izstrādāt priekšlikumus valsts meža īpašuma koksnes meža resursu tirdzniecības modeļu turpmākajai attīstībai atbilstoši meža nozares attīstības stratēģiskajiem mērķiem.

 

Akceptēti “Veterināro zāļu ražošanas un kontroles noteikumi”.

Lai ieviestu Eiropas Savienības prasības, Farmācijas likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka zāļu ražošanas, marķēšanas, reģistrēšanas, kontroles, izplatīšanas, ievešanas un izvešanas kārtību. Sakarā ar to, ka nav reglamentētas prasības, kas attiecas uz veterināro zāļu ražošanu, ir nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas sakārtotu šo jautājumu.

Noteikumi noteiks veterināro zāļu, arī ārstniecisko premiksu (veterināro zāļu maisījumi, kas paredzēti ārstnieciskās dzīvnieku barības ražošanai) un veterināro homeopātisko zāļu ražošanas un kontroles kārtību.

Noteikumi neattiecas uz ārstniecisko dzīvnieku barību un zāļu līdzekļiem, kuru pamatsastāvā ir radioaktīvie izotopi.

Noteikts, ka veterinārās zāles drīkst ražot uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) veterināro zāļu ražošanai.

Speciāla atļauja (licence) nepieciešama arī šādos gadījumos: veterinārā aptieka zāles izgatavo sērijveidā (vienā tilpnē gatavo zāles ar vienādu svaru, fasē, iepako un marķē sagatavotās zāles); veterinārā aptieka gatavās zāles sērijveidā fasē, iepako vai pārfasē; veterināro zāļu lieltirgotava pārfasē gatavās zāles.

Noteikts, ka speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama veterinārajai aptiekai, kurā: pēc veterinārārsta izrakstītas receptes vai rakstiska pieprasījuma izgatavo un fasē (vai maina iepakojumu vai noformējumu) veterinārās zāles, kuras paredzētas individuālam pacientam; zāles tiek izgatavotas saskaņā ar farmakopejas monogrāfiju un izplatītas mazumtirdzniecībā.

 

Akceptēti kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, kuri nosaka kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas materiāla tirdzniecības kārtību.

Noteikumi paredz noteikt: sēklas kartupeļu kategoriju sadalījumu atbilstoši ES dalībvalstu praksei; etiķetē norādāmo informāciju saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu, kā arī ar Augu karantīnas noteikumiem; iebildumu iesniegšanu par sēklas kartupeļu neatbilstību dokumentos sniegtajiem rādītājiem 48 stundu laikā. Noteikumos noteikta precīzāka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtība. Noteikts pieteikuma saturs, lai personas iekļautu sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, reģistrācijas apliecības saturs, sēklas kartupeļu sertifikāta saturs un pārskata “Sēklas kartupeļu novērtēšanas rezultāti” saturs.

Tā kā augu pases ieviestas no 2003.gada 1.janvāra, tad pakalpojumu izmaksas sēklaudzētājiem netiks palielinātas, jo saskaņā ar noteikumiem etiķeti varēs aizstāt ar augu pasi.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!